Krievija šosezon var eksportēt 32 milj.t graudu

Krievija šosezon var eksportēt 32 milj.t graudu, neskatoties uz pastāvošo eksporta muitas nodevu kviešiem, uzskata Krievijas tirgus eksperti. Savukārt Krievijas Lauksaimniecības ministrija valsts eksporta potenciālu vērtē 30 milj.t līmenī.

"Pēc mūsu aprēķiniem, šosezon līdz decembrim, ieskaitot, eksportētas ir aptuveni 21,5 milj.t. Taču kopumā izvest šosezon varam apmēram no 31,5 milj.t līdz pat 32 milj.t", - uzskata Igors Pavenskijs, "Rusagrotrans" (lielākais dzelzceļa lauksaimniecības kravu pārvadātājs Krievijā) stratēģiskā mārketinga departamenta direktora vietnieks.

Krievijas Graudu savienības vadītājs Arkādijs Zločevskis pieļauj, ka, ņemot vērā šī gada labo ražu (104,3 milj.t), graudu eksports pārsniegs lauksaimniecības ministrijas prognozes un sasniegs 32 milj.t.

"Mana prognoze ir, ka mēs eksportēsim 23,5 milj.t kviešu, bet graudu eksports kopumā sasniegs 32-33 milj.t. Tas ir vairāk nekā pagājušajā gadā", līdzīgu prognozi pauž arī analītiskā centra "ProZerno" ģenerāldirektors Vladimirs Petričenko.

Atgādināsim, ka 2015. gada 1. jūlijā Krievijā sāka darboties eksporta muitas nodeva kviešiem. Tā tika noteikta, jo eksportētāji aktivizēja tirdzniecību, lai vinnētu no straujā rubļa krituma. Valdība noteica nodevas likmi 50 % apmērā no muitas vērtēbas mīnus 5,5 tūkst.rubļu par 1 tonnu, taču ne mazāk kā 50 rubļu par 1 tonnu. Nozares pārstāvji ne reizi vien lūguši valdību to atcelt.

Muitas nodeva netraucē sasniegt jaunus rekordus

2015. gada decembrī graudu eksports Krievijā sasniedza rekordu. "3,85 milj.t - decembrim tas ir rekords. Absolūts rekords", uzsvēra I. Pavenskijs.

Šāds rezultāts saistīts ar vairākiem faktoriem: valūtas kursu attiecība, iepirkuma cenu kritums vietējā tirgū, līgumu izpilde gada beigās, labvēlīgi laika apstākļi - neaizsala mazie ūdeņi", - uzskata A. Zločevskis.

Janvārī graudu eksporta apjoms būs lielāks nekā ierasts, taču neapsteigs pagājušā gada rekordu - 2,3 milj.t, kas tika sasniegts, pateicoties ažiotāžai pirms muitas nodevas ieviešanas, paskaidroja I. Pavenskijs. "Nodeva ir jūtama, tomēr ne tik ļoti augsta - 7 $, kas ļauj pagaidām eksportēt diezgan labus apjomus. Janvārī mēs eksportēsim 1,5 milj.t, kas ir vairāk nekā parasti", - piebilda viņš.

Nodeva sāk "kost"

Neskatoties uz labajiem eksporta rādītājiem, tirgus dalībnieki uzstāj, lai nodeva kviešu eksportam tiktu atcelta. Taču pagaidām ministrijā tas nav sadzirdēts, norāda A. Zločevskis. Tikmēr V. Petričenko uzskata, ka šobrīd pastāv visi nosacījumi nodevas atcelšanai. "Cerības ir gan graudu tirgotājiem, gan audzētājiem. Tas ir, es uzskatu, ka pašreizējā situācijā to (nodevu) var pilnībā atcelt", - sacīja viņš. Ja nodeva netiks atcelta, tad Krievija var nepiegādāt ārējiem tirgiem 0,5 milj.t kviešu, jo nodeva ir sākusi "kost", uzskata eksperts.

Krievijas Lauksaimniecības ministrija līdz janvāra beigām iesniegs valdībā jaunus ierosinājumus eksporta muitas nodevas izmaiņām, 13. janvārī paziņoja lauksaimniecības ministra vietnieks Sergejs Levins. Kā viņš paskaidroja, situācija ar krītošo rubli, no vienas puses, palielina eksporta potenciālu, jo samazina ražošanas pašizmaksu un vietējās cenas. No otras puses, tas ir risks lopkobības apakšnozarei. Tāpēc visi lēmumi tiks pieņemti, ņemot vērā gan augkopības, gan lopkopības intereses.

Krievijas valdība 1. oktobrī jau mainīja eksporta muitas nodevu kviešiem. Ja pirms tam cena bija 50 % no muitas vērtības mīnus 5,5 tūkstoši rubļu, tad no 1. oktobra atskaitāmā daļa tika palielināta līdz 6,5 tūkstoši rubļu. Minimālā nodevas summa tika samazināta no 50 līdz 10 rubļiem par tonnu. Pieņemtais lēmums ļauj atbalstīt graudu eksporta potenciālu, nodrošināt lauksaimniecības produktu tirgus līdzsvaru un graudaugu kultūru audzētājiem nepieciešamo ienākumu līmeni, teikts lauksaimniecības ministrijas ziņojumā.

Pēc Krievijas Graudu savienības vadītāja teiktā, lauksaimniecības ministrija šobrīd strādā pie shēmas, lai nodevas aprēķināšana tiktu sasaistīta ar Parīzes biržas MATIF kotācijām. "Piesaiste MATIF rada papildus riskus - mums nav saistītu tirgu ar Franciju, un mums ir atšķirīgas cenas. Piesaiste MATIF nav īpaši pamatota. Te ir arī riski, kas saistīti ar valūtas kontroli", - uzskata A. Zlačevskis.

Tikmēr V. Petričenko šajā shēmā saskata pozitīvu vektoru. "Šāda kustība ir. Labi, ja pēc šī indikatora tiks veikts monitorings. Ja nodeva paliks, treideriem būs vieglāk un skaidrāk saprast, kādus zaudējumus viņiem nāksies ciest - tas ir labi. Taču, kāpēc vajadzīgi zaudējumi?"- norādīja viņš. "Principā, galvenokārt, mēs konkurējam ar francūžiem. Tas nenoliedzami ir indikators. Vienīgais, ka cena biržā - tā ir cena ar piegādi līdz ostai, bez iekraušanas. Ja no tās aprēķina nodevu, tad jāņem vērā, ka tā ir mazliet savādāka bāze. Kā orientieri mēs viņu varam izmantot, tikai jautājums, kā šo mehānismu izstrādāt", - piebilda viņš.

Ieskatoties nākotnē

Eksperti ir vienisprāt, ka pagaidām ir par agru prognozēt, kas notiks nākamajā sezonā. Taču visi ir pārliecināti, ka graudu raža noteikti būs mazāka nekā šinī sezonā. "Pagaidām var teikt, ka virziens ir uz ražas samazināšanos Melnās jūras reģionā. Kopumā kviešu raža pasaulē var izrādīties nedaudz pieticīgāka nekā šinī sezonā", - atzina V. Petričenko.

Pēc I. Pavenskija prognozēm, graudu raža Krievijā 2016. gadā var samazināties līdz 93-98 milj.t, jo ir zināmas problēmas ar ziemājiem, turklāt samazinājušās ir arī sējumu platības - par 500 tūkst.ha.

Avots: sovecon