Migrējošie putni nodara arvien lielākus postījumus sējumiem
Šogad migrējošie putni lauku sējumos esot īpaši postoši - ne tikai sadīgušos graudaugu asnus noēd, bet tos arī izmīņā un sāk baroties ar iesētajiem vasarājiem, zina teikt lauksaimnieki. Pērn kompensācijas izmaksātas ne vien par sējumiem, bet arī zivīm nodarīto skādi un lāča postījumiem. Tā Vidzemē lācis bija izpostījis 35 bišu saimes un to saimnieks saņēma 8800 eiro. Pavisam kopā pagājušajā gadā kompensācijās izmaksāti 189 tūkstoši eiro, tajā skaitā augkopībā 112,7 tūkstoši eiro. No augkopības kultūrām visvairāk cietušas pupas - 275,75 ha jeb 36%, bet vismazāk kukurūza - 15 ha jeb 2%. 2015. gadā pavisam kompensācijas izmaksātas 86 gadījumos, bet pāris pieteicējiem skāde netika segta, jo postījumu apjoms bija maznozīmīgs, "LA" uzzināja Valsts vides dienestā (VVD).
Būs mazāka raža
Vidzemes z/s "Robežnieki" saimniece Ieva Alpa-Eizenberga stāsta, ka pirmoreiz zosu bars atlidojis 20. martā un kopš tā laika viņas laukos ganās trīs milzīgi zosu bari, kas posta sējumus. Vienā no ziemāju laukiem, kura platība ir 9 ha, zosis izpostījušas aptuveni 5 ha, nodarot skādi 60 - 100% apmērā, kas ir ļoti nopietni bojājumi. Saimnieki darījuši visu, lai no šī lauka rudenī varētu ievākt vidēji 4,5 t/ha, bet šobrīd var cerēt tikai uz 2 t/ha. Kur mitrāks, tur lauki esot izmuļļāti, bet sausākās vietās zosis barojas un fotosintēze vairs nenotiek, augi vairs neaug. Šobrīd tiek sēti vasarāji un Ieva Alpa-Eizenberga novērojusi, ka putni prom nelaižas, bet pamazām dodas uz tikko apsēto lauku un no zemes lasa ārā tikko iesētos graudus. "Redzams, ka vasarāji sadīgs reti un palielināsies platības, kas cietušas no putnu uzbrukumiem," saredz saimniece.
Pavisam ziemāji iesēti 100 ha platībā un, kā atzīst Ieva Alpa-Eizenberga, kopā ar vasarājiem tagad ir ap 300 ha, kuros jāgana zosis. "Kad pamostamies, izstaigājam laukus, vēlāk vēl vienu divas reizes dienā dodamies uz laukiem, un tā tās dienas paiet," stāsta saimniece. Viņa uzskata, ka problēma slēpjas apstāklī, ka zemniekiem neļauj aizsargāt laukus. "Bise būtu laba mācība šiem putniem. Bet mēs barojam zosis krieviem un somiem. Mums laukus neļauj aizsargāt!" viņa uzsver. Atšķirībā no Krievijas un Somijas Latvijā šaut zosis nav iespējams, jo tie ir migrējošie gājputni. Pagājušajā gadā 40% zaudējumu tika segti, bet šogad, palielinoties gājputnu postījumiem, var pieaugt iesniegumu skaits un naudas visiem zemniekiem par nodarīto skādi var nepietikt, pieļauj zemniece. Alpa-Eizenberga nav vienīgā zemniece, kuru piemeklējis šis posts.
Arī Brocēnu novadā saimniekojošais Uldis Ķirsis stāsta, ka migrējošie putni laukiem nodara lielu skādi - iepriekš sadīgušos asnus nograuza zosu bari - ap 1500 - 2000 putnu, toties šobrīd jaunās rapšu lapiņas ar visiem pumpuriem nokopj gulbji. Tomēr lielāku kaitējumu par putniem nodara staltbrieži - šogad tie izminuši un nograuzuši ap 60 - 70 ha ziemas rapšu, kas būs jāpārsēj ar vasarājiem. "Tie ir reāli zaudējumi - sēkla, darbs, neiegūtā raža," stāsta "Rāvu" saimnieks. Lai cūkas nepostītu kukurūzu, "Rāvas" 60 ha lauku esot apjozuši ar žogu, taču dzīvnieki ir gudri un tiek klāt sējumiem. Tomēr viņš negrasās prasīt kompensācijas, jo tam neesot ne laika, ne gribēšanas. Tā kā saimnieks ir mednieks, viņš izmanto šīs iespējas dzīvnieku skaita samazināšanai. "Cūkas var medīt bez ierobežojumiem, bet staltbriežu medīšanai licenču varēja būt vairāk. Tiesa, staltbriežus varam medīt mēnesi agrāk - jau no 15. jūlija," stāsta lauksaimnieks. Der gan paskaidrot, ka kompensācijas maksā tikai par migrējošo, nemedījamo un aizsargājamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem lauku saimniecībām.
mudina pieteikties
Lai operatīvi tiktu aprēķināti nodarītie zaudējumi, Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve Jūlija Ņikitina mudina lauksaimniekus operatīvi vērsties dienestā. Uz iesnieguma pamata VVD sasauc komisiju, kas dodas uz saimniecību izvērtēt situāciju. Komisijā iekļauj pa vienam pārstāvim no VVD reģionālās vides pārvaldes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas (ja zemes platība atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kurai izveidota administrācija), Valsts meža dienesta (ja postījumus nodarījuši migrējošie medījamie dzīvnieki) un attiecīgās pašvaldības, kā arī Lauku atbalsta dienesta direktora norīkotu attiecīgās reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārstāvi. Komisija 14 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas novērtē postījumu intensitāti, kā arī nosaka postījumus nodarījušo dzīvnieku sugu. Ja postījumi konstatēti lauksaimniecības kultūraugu attīstības stadijā, kurā nav iespējams noteikt ražas zudumus, nosaka tikai postījumus nodarījušo dzīvnieku sugu, bet zaudējumu apmērus aprēķina pēc otrreizējas postījumu novērtēšanas dabā pirms ražas novākšanas, informē Jūlija Ņikitina. Pēc iesnieguma tiek izvērtēti visi gadījumi. Postījumu intensitāti nosaka pēc sešu ballu skalas. Kompensāciju izmaksu veic Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF), un katru gadu kompensācijām tiek iezīmēti valsts budžeta līdzekļi. LVAF direktors Jānis Rudzītis skaidro - līdz šim zaudējumus aprēķināja VVD, bet turpmāk to darīs Dabas aizsardzības pārvalde. Jau šonedēļ valdības komiteja izskatīja noteikumu projektu, kas paredz šo funkciju deleģēt Dabas aizsardzības pārvaldei, turklāt kompensācijas tiks izmaksātas no pārvaldes līdzekļiem, kas paredzēti kompensāciju izmaksai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, sadalot pārpalikumu - aptuveni 291 tūkstoti eiro. Pēc Jāņa Rudzīša teiktā, kārtība stāsies spēkā, tiklīdz to apstiprinās valdībā.
Avots: www.la.lv