ST vēršas ES Tiesā par normu, kas atceļ iespēju mantot lauksaimnieku pensiju

Satversmes tiesa (ST) otrdien pirmo reizi vērsās ar jautājumu Eiropas Savienības (ES) Tiesā un līdz ar to apturēja tiesvedību lietā par normu, kas atceļ iespēju mantot lauksaimnieku priekšlaicīgās pensijas kapitālu.

ST vērtē, vai Ministru kabineta (MK) 2015. gada aprīlī pieņemtie grozījumi kārtībā, kādā ieviešama Latvijas Lauku attīstības programma 2004.-2006. gadam, atbilst Satversmei. Ar apstrīdēto normu no Lauku attīstības programmas īstenošanas plāna sadaļas "Priekšlaicīgā pensionēšanās" tika svītrots noteikums - "ja atbalsta saņēmējs mirst periodā, kurā ir spēkā noslēgtais līgums par priekšlaicīgās pensijas saņemšanu, viņa ikmēneša pensiju par atlikušo periodu turpina izmaksāt personai, kurai saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem ir apstiprinātas mantojuma tiesības".

Kā informēja tiesā, tā konstatēja, ka lietā pastāv šaubas par to, vai ES Padomes regulas par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu normas aizliedza dalībvalstīm savos normatīvajos aktos iekļaut priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsta mantošanas institūtu.

ST vērsa uzmanību uz to, ka tiesas nolēmumi nav pārsūdzami, tāpēc gadījumā, kad lietas iznākums ir atkarīgs no ES tiesību aktu iztulkošanas, ST jāpārliecinās, vai konkrēto jautājumu jau iepriekš nav izskaidrojusi ES Tiesa, vai attiecīgajos tiesību aktos noteiktais ir tik skaidrs, ka nerada nekādas saprātīgas šaubas, un jālemj, vai ir nepieciešams saņemt prejudiciālu nolēmumu no ES Tiesas. Izskatāmajā lietā ST ir konstatējusi nepieciešamību uzdot ES Tiesai jautājumus prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai par regulas normu interpretāciju.

Līdz ar to tiesvedība lietā ir apturēta līdz brīdim, kad stājas spēkā ES Tiesas nolēmums.

ES Padomes regula nosaka atbalsta pasākumus lauku attīstībai. Cita starpā tā paredz gados vecākiem lauksaimniekiem iespēju pārtraukt lauksaimniecisko darbību un aiziet priekšlaicīgā pensijā. Programmdokumentā "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006. gadam" norādīts, ka šāds pasākums rada iespēju gados vecākiem saimniecību īpašniekiem, kuri nevēlas vai dažādu iemeslu dēļ nespēj turpināt un attīstīt saimniecisko darbību, nodot (atdot, pārdot, dāvināt) saimniecību citai personai, saņemot priekšlaicīgas pensionēšanās atbalstu.

Savukārt MK noteikumi paredzēja, ka lauksaimniekam piešķirto pensiju par atlikušo periodu turpina maksāt viņa mantiniekiem. MK 2015. gadā grozīja šos noteikumus, izslēdzot normu, kas paredzēja iespēju mantot pensiju.

Pieteikumu ST iesniedza Administratīvā rajona tiesa, kuras izskatīšanā ir lieta par mantotās priekšlaicīgās pensijas izmaksas pārtraukšanu. Administratīvajā rajona tiesā ir vērsušās kāda lauksaimnieka, kuram šāda pensija savulaik piešķirta, mantinieces. Līgums par priekšlaicīgo pensionēšanos paredzēja, ka pensiju lauksaimniekam vai viņa mantiniekiem maksā līdz 2021. gadam, taču tās izmaksu pārtrauca 2015. gadā - pēc apstrīdētās normas pieņemšanas.

Apstrīdētā norma esot pieņemta tādēļ, ka lauku saimniecību no pensijā aizgājušā lauksaimnieka parasti pārņemot viņa radinieki, proti, potenciālie mantinieki. Tādējādi radinieki saņemot gan lauku saimniecību, gan iespēju mantot pensiju. Savukārt konkrētajā Administratīvās rajona tiesas izskatāmajā gadījumā saimniecību bija pārņēmusi cita persona.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma pieņemta, vispusīgi neizvērtējot faktisko situāciju, proti, neņemot vērā gadījumus, kad saimniecību pārņem persona, kas nav konkrētā lauksaimnieka mantinieks. Apstrīdētā norma bez leģitīma mērķa ierobežojot personu īpašuma tiesības, turklāt vispār neesot ticis vērtēts samērīgums starp sabiedrības ieguvumu un privātpersonu pamattiesību ierobežojumu.

Avots: www.delfi.lv