Jaunumi | Graudi.lvhttps://graudi.lv/blog/2024-03-18T21:54:43+00:00JaunumiTiešsaites aptaujā par administratīvā sloga samazināšanu ES lauksaimniecībā2024-03-18T21:54:43+00:00aleksiyhttps://graudi.lv/blog/author/aleksiy/https://graudi.lv/blog/tiessaites-aptauja-par-administrativa-sloga-samazinasanu-es-lauksaimnieciba/<p>Eiropas Komisija ir sagatavojusi tiešsaistes aptauju, lai noteiku un apkopotu administratīvā sloga sarežģītības cēloņus, kas izriet no KLP noteikumiem, tajā skaitā arī reģistrēšanas un ziņošanas pienākumiem. Provizoriskie rezultāti būs zināmi jau aprīļa vidū, bet detalizētāku analīzi publicēs 2024. gada rudenī. Aptaujas rezultāti palīdzēs saprast sarežģītības avotus lauksaimniekiem ES līmenī un valstu līmenī, kā arī KLP un citās prasībās un politikas jomās.</p>
<p>Aptauja ir atvērta līdz 8. aprīlim, un anketa ir pieejama visās ES valodās.</p>
<p><a href="https://ec.europa.eu/eusurvey/runner/public_consultation_eu_simplification_2024rs_point_of_view_2024">APTAUJAS ANKETA</a> </p>
<p>Lauksaimnieku atbildes sniegs nepieciešamo informāciju, lai izprastu galvenos bažu avotus un novērstu tos.</p>Kviešu ražošanas apjoms Pasaulē 2024. gadā pieaugs par 1%, tomēr 2022.gada rekordlīmeni nesasniegs2024-03-13T22:58:08+00:00aleksiyhttps://graudi.lv/blog/author/aleksiy/https://graudi.lv/blog/2024-03-14-kviesu-razosanas-apjoms-pasaule-2024-gada-pieaugs-par-1/<p>Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kviešu ražošanas apjoms Pasaulē 2024.gadā pieaugs par 1%, tomēr 2022.gada rekordlīmeni nesasniegs.</p>
<p>FAO atzīmēja, ka lai gan ASV un Kanādā sējas platības samazinājušās, tomēr prognozētās ražas apjoms pieaugs, jo uzlabojas laika apstākļi.</p>
<p>FAO prognozē, ka 2024. gadā ASV kviešu produkcijas apjoms sasniegs 51,5 miljonu tonnu, kas ir virs pēdējo piecu gadu vidējā rādītāja un vairāk nekā kopā pagājušajā gadā.</p>
<p>Pamatojoties uz prognozēm, Kanādā 2024. gadā novāks 33 miljonus tonnu kviešu, neskatoties uz sējas platību samazināšanos par 2%.</p>
<p>FAO prognozētajā pasaules kviešu produkcijas 797 miljonu tonnu apjomā ir iekļauta Krievija, kur pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem, gaidāms neliels pieaugums; Ķīna, kur lielais iekšzemes pieprasījums un minimālās iepirkuma cenas pieaugums, veicināja sējas platību paplašināšanos; un Pakistāna, kurā 2024. gadā paredzēts palielināt ražošanas apjomus līdz 28,3 miljoniem tonnu.</p>
<p>Bija gaidīts, ka Indija šogad iegūs gandrīz rekordlielu kviešu ražu, taču nesenās lietusgāzes un krusa tieši pirms ražas novākšanas galvenajos kviešu ražošanas apgabalos ir samazinājušas ražas prognozes.</p>
<p>No spēcīgam lietusgāzēm kviešu raža ir cietusi vairākās galvenajās ES ražotājvalstīs, īpaši Francijā un Vācijā, tāpēc sagaidāms, ka ES kviešu ražas apjomi 2024. gadā nedaudz samazināsies, līdz 133 miljoniem tonnu. Līdzīga situācija gaidāma arī Apvienotajā Karalistē.</p>Palielināts pieejamais finansējums “Altum” apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmai2024-03-07T21:20:35+00:00aleksiyhttps://graudi.lv/blog/author/aleksiy/https://graudi.lv/blog/palielinats-pieejamais-finansejums-altum-apgrozamo-lidzeklu-aizdevumu-programmai/<p>Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājuma valdība otrdien, 5. martā, apstiprinājusi grozījumus kārtībā par valsts atbalsta programmu aizdevumu piešķiršanai apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā un akvakultūrā, pārvirzot apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmai 2 756 384 eiro no citām sabiedrības “Altum” administrētajām programmām.</p>
<p>Pārvirzītā papildu finansējuma izmantošana dos iespēju sabiedrībai “Altum” turpināt aizdevumu izsniegšanu apgrozāmajiem līdzekļiem ar iespējamo zemāko procentu likmi. Programmā noteiktā kredītprocentu likme no 3,5%, bet tā var tikt paaugstināta, ņemot vērā katra klienta risku, esošo situāciju saimniecībā un izmantoto <em>de minimis</em> apjomu.</p>
<p>Šai programmai papildu administratīvo izmaksu pārcenojums netiek piemērots. Kopējais programmas finansējums būs 34,1 miljoni eiro.</p>
<p>Apgrozāmo līdzekļu novirzīšana apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmai ļaus lauksaimiekiem, zivsaimniekiem, mežsaimniekiem norēķināties par esošajām saistībām, kas, nemot vērā 2023. gada klimatisko un tirgus apstākļu ietekmi, ir ļoti nozīmīgi.</p>
<p>Noteikumi <em><a href="https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/513b355c-07b3-4772-b3c7-8e2155681870/preview">“Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumos Nr. 582 “Kārtība, kādā īsteno valsts atbalsta programmu par aizdevumu piešķiršanu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē””</a></em> stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā <a href="https://www.vestnesis.lv/"><em>“Latvijas Vēstnesis”</em></a>.</p>Latvija aizliedz ievest noteiktus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas2024-03-06T04:00:00+00:00aleksiyhttps://graudi.lv/blog/author/aleksiy/https://graudi.lv/blog/latvija-aizliedz-ievest-noteiktus-lauksaimniecibas-un-lopbaribas-produktus-no-krievijas-un-baltkrievijas/<p>Ievērojot grozījumus “Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, kurus Valsts prezidents 2024. gada 23. februārī izsludināja un kuri stāsies spēkā 2024. gada 8. martā, valdība otrdien, 5. martā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta noteikumus, nosakot ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes.</p>
<p>Latvija kā Krievijas robežvalsts cenšas panākt iespējami ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, un šī Latvijas iniciatīva aizliegt lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu (importu) no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas vai Baltkrievijas s izcelsmes, ir papildu elements kopējai ES sankciju politikai.</p>
<p>Ievērojot iepriekš minēto, ir pieņemti lēmumi, kas atspoguļo Latvijas valsts kopējās vērtības, neskarot tās attīstību. Ievešanas (importēšanas) aizliegums attiecas uz:</p>
<ul>
<li>visiem dārzeņiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87* I pielikuma otrās daļas II sadaļas 7. nodaļā),</li>
</ul>
<ul>
<li>visiem augļiem, ogām un riekstiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas II sadaļas 8. nodaļā),</li>
</ul>
<ul>
<li>visiem graudaugiem (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas II sadaļas 10. nodaļā),<br/><img alt="" height="1080" src="https://www.graudi.lv/graudi-static/media/uploads/.thumbnails/img-20240305-wa0009.jpg/img-20240305-wa0009-1080x1080.jpg" width="1080"/></li>
</ul>
<ul>
<li>lopbarības izejvielām un gatavo lopbarību (produkti, kas minēti Regulas Nr. 2658/87 I pielikuma otrās daļas IV sadaļas 23. nodaļā). </li>
</ul>
<p>ZM iepazīstinājusi valdību arī ar informatīvo ziņojumu par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Eiropas Savienībā (ES), īpaši Latvijā. Informatīvajā ziņojumā ZM informē par paveiktajiem pasākumiem un rosina ieviest pasākumus, tostarp ES līmenī, importa no Krievijas izbeigšanai.</p>
<p>Divas nedēļas pēc tam, kad Krievija sāka brutālo karu Ukrainā, ES valstu vadītāji ar 2022. gada 10. – 11. marta Versaļas deklarāciju pieņēma stratēģisku lēmumu “pēc iespējas drīzāk pakāpeniskā veidā izbeigt atkarību no Krievijas gāzes, naftas un ogļu importa”. Šajā lēmumā arī pārtikas nozare ir noteikta par vienu no stratēģiski nozīmīgajām nozarēm, kurā ir jāizbeidz ES stratēģiskā atkarība. Kopš šī lēmuma ES ir pieņēmusi 12 sankciju pakotnes, mazinot atkarību un daudzās jomās ierobežojot tirdzniecību ar Krieviju, lai tā tirdzniecības ceļā nevar iegūt finansējumu karam. Vienlaikus humānu apsvērumu dēļ ES sankcijām nav pakļāvusi pārtikas un lauksaimniecības produktu importu no Krievijas.</p>
<p>ES valstis 2023. gadā kopumā no Krievijas importēja produkciju par 2,7 miljardiem eiro, kas ir par 2% vairāk salīdzinājumā ar 2021. gadu. ES no Krievijas importē visa veida pārtikas un lauksaimniecības produkciju – zivis, graudaugus, lopbarības produktus, kā arī piena produktus, cukura konditorejas izstrādājumus un citus. Tie ir produkti, ko ES var nodrošināt pati, turklāt ar daudz stingrākiem ražošanas standartiem un augstāku kvalitāti.</p>
<p>Latvija kā Krievijas robežvalsts ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES tirgū nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports: 2023. gadā Latvijas imports veidoja 13% jeb 355 milj. eiro no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, Latvijai ieņemot 1. vietu starp ES dalībvalstīm. No Latvijas importa vērtības 2023. gadā 90% veidoja četras produktu grupas no Krievijas: 44% – lopbarība, 24% – graudaugi, 14% – zirņi un 8% – rapšu eļļa.</p>
<p>Informatīvais ziņojums arī sniedz analīzi par Krievijas izcelsmes graudu importa palielinājumu ne tikai Latvijā un ES, bet visā pasaulē, tāpat arī par Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu kravu apgrozījumu Latvijas ostās, dzelzceļa pārvadājumos, kā arī par iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību no Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu tranzīta aizlieguma.</p>
<p>ZM uzskata, ka ir jāpārtrauc visu ES dalībvalstu, tajā skaitā arī Latvijas atkarība no Krievijas resursiem – minerālmēsliem, lopbarības, pārtikas un enerģijas. Šīs preces nav neaizvietojamas, un to iepirkšana finansē Krievijas agresīvo karu Ukrainā. Īstenojamie pasākumi ir izvērsti izklāstīti informatīvajā ziņojumā un tā pielikumā.</p>
<p><a href="https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/c92e68de-d596-43c5-a041-d019e91092da/preview"><em>“Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem”</em></a> stāsies spēkā 8. martā un tiks publicēti oficiālajā izdevumā <a href="https://www.vestnesis.lv/"><em>“Latvijas Vēstnesis”</em></a>, savukārt informatīvo ziņojumu <a href="https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/cabinet_ministers/e0fc9a08-6283-4e60-bff6-be4c28e67da8"><em>“Par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā”</em></a> valdība uzklausīja un pieņēma zināšanai.</p>
<p>* <a href="https://publications.europa.eu/resource/cellar/8b409cb3-778f-11ee-99ba-01aa75ed71a1.0016.03/DOC_1"><em>KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/2364, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu</em></a></p>
<p>Avots: <a href="https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/latvija-aizliedz-ievest-noteiktus-lauksaimniecibas-un-lopbaribas-produktus-no-krievijas-un-baltkrievijas" target="_blank">Zemkopības ministrija</a></p>Vebinārs “Pētījumu rezultāti par augu aizsardzības līdzekļu lietojumu”2024-02-28T09:31:03+00:00aleksiyhttps://graudi.lv/blog/author/aleksiy/https://graudi.lv/blog/vebinars-petijumu-rezultati-par-augu-aizsardzibas-lidzeklu-lietojumu/<p>Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un tā sastāvdaļā esošo stratēģiju “<em>No lauka līdz galdam”,</em> kurā ir minēti konkrēti kvantitatīvie rādītāji, kas jāsasniedz kopumā Eiropas Savienībā - līdz 2030.gadam par 50% jāsamazina augu aizsardzības līdzekļu un par 20 % mēslošanas līdzekļu patēriņš. Mērķis ir padarīt pārtiku bioloģiskāku, vienlaikus samazinot siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā. Līdz ar to jāmainās arī lauksaimniecībai. Eiropas Komisija norāda – AAL samazinājumu var sasniegt, stiprinot un pielietojot lauksaimniecībā integrētās augu aizsardzības principus, izmantojot precīzās tehnoloģijas un mazāk bīstamu vielu.</p>
<p>Zemkopības ministrija ir pasūtījusi Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei veikt ar lauksaimniecisko darbību un augu aizsardzības līdzekļiem saistītus pētījumus.</p>
<p>Lai rastu iespēju ieinteresētajām pusēm iepazīties ar pētījumu rezultātiem un uzdot jautājumus pētījumu veicējiem, <strong>Zemkopības ministrija uzaicina uz augstāk minēto pētījumu prezentāciju 8.martā, plkst.10.00 tiešsaistē Zoom platformā</strong>, pieslēgšanās saite: </p>
<p><a data-external-link="TRUE" href="https://us02web.zoom.us/j/85253169578?pwd=UndJZUJIMDVhWnBybjBIMkdNV004UT09">https://us02web.zoom.us/j/85253169578?pwd=UndJZUJIMDVhWnBybjBIMkdNV004UT09</a></p>
<p>Papildus informācija: <a href="https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/vebinars-petijumu-rezultati-par-augu-aizsardzibas-lidzeklu-lietojumu" target="_blank">Zemkopības ministrija</a></p>Aizliegts Krievijas un Baltkrievijas graudu imports Latvijā2024-02-26T19:01:49+00:00aleksiyhttps://graudi.lv/blog/author/aleksiy/https://graudi.lv/blog/2024-02-26-aizliegts-krievijas-un-baltkrievijas-graudu-imports-latvija/<p>Ceturtdien, 22. februārī, Saeima, lai ievērotu un nodrošinātu Latvijas sabiedrības drošību, labklājību un citu personu tiesību (tostarp, tiesību uz īpašumu) aizsardzību, steidzami pieņēma Zemkopības ministrijas sadarbībā ar citām institūcijām izstrādātos grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, nosakot: turpmāk ir aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana (importēšana) Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana (importēšana) Latvijā no citām trešajām valstīm.</p>
<p>Zemkopības ministrs Armands Krauze: “<em>Valsts drošība neaprobežojas tikai ar ārējo militāro drošību – arī ekonomiskā drošība ir būtisks nacionālās drošības aspekts. Ekonomika ir viena no tām jomām, kas visbūtiskāk spēj ietekmēt valsts drošību, tādējādi ir svarīgi stiprināt Latvijas neatkarību no Krievijas lauksaimniecības produktiem</em>.”</p>
<p>Krievijas joprojām turpina asiņaino karu Ukrainā, un joprojām apdraud un turpinās apdraudēt kaimiņvalstis, tajā skaitā Latviju. Latvija nedrīkst pieļaut, ka agresorvalstu valsts budžeti un to uzņēmumi gūst papildus ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, veicinot kara turpināšanas iespējas Ukrainā. Ar eksporta ienākumiem Krievija var ne tikai turpināt karu Ukrainā, bet, iespējams, nākotnē paplašināt agresiju uz citām valstīm.</p>
<p>Lai pārvietotu graudu, īpaši kviešu un kukurūzas, lielu daudzumu, Krievija veicina eksportu ar zemām cenām, un tas ietekmē ES, tostarp Latvijas, ražotāju ienākumus un labklājību. Tas rada ekonomiskus draudus Latvijai kā pierobežas valstij.</p>
<p>Ministru kabinetam uzdots izdot noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus imports Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas ir aizliegts.</p>
<p>Avots: <a href="https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/aizliegts-krievijas-un-baltkrievijas-graudu-imports-latvija" target="_blank">Zemkopības ministrija</a></p>Pieļauj atkāpi 4% neražojošo aramzemes platību prasības izpildei2024-02-14T04:00:00+00:00aleksiyhttps://graudi.lv/blog/author/aleksiy/https://graudi.lv/blog/2024-02-14-pielauj-atkapi-4-nerazojoso-aramzemes-platibu-prasibas-izpildei/<p>Tā kā ļoti nelabvēlīgie laika apstākļi 2023. gadā un ekonomiskā situācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā negatīvi ietekmēja lauksaimnieku ieņēmumus un dzīvotspēju, Eiropas Komisija (EK), pirmdien, 12. februārī, apstiprināja regulu un nolēma pieļaut atkāpi viena laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījuma piemērošanā, lai atvieglotu lauksaimniekiem darbu grūtajos apstākļos.</p>
<p>Proti, pamatprasība paredz, ka lauksaimniekam vismaz 4 procenti no savas aramzemes ir jāatvēl ar ražošanu nesaistītām platībām un elementiem – papuvēm vai ainavu elementiem, tostarp, koku un krūmu puduriem, laukmalēm, dīķiem, grāvjiem. Ņemot vērā minēto apstākļu negatīvo ietekmi, EK apstiprinātā regula atļauj 2024. gadā 4 procentu prasības izpildei deklarēt arī starpkultūru un slāpekli piesaistošo kultūraugu (tauriņziežu un pākšaugu) platības. Tai pat laikā šajās platībās nedrīkstēs lietot augu aizsardzības līdzekļus un par šīm platībām 2024. gadā nevarēs saņemt ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību.</p>
<p>Lai EK dotā atļauja tiktu piemērota Latvijā, vēl ir jāapstiprina grozījumi MK noteikumos Nr.198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”, ko Zemkopības ministrija bez kavēšanās sagatavos un iesniegs pieņemšanai valdībā.</p>
<p>Avots: Zemkopības ministrija</p>Kviešu cenas starptautiskajā tirgū (grafiks)2024-02-12T22:37:03+00:00aleksiyhttps://graudi.lv/blog/author/aleksiy/https://graudi.lv/blog/2024-01-kviesu-cenas-starptautiskaja-tirgu-grafiks/<p>2024. gada janvārī samazinājās Starptautiskās kviešu cenas, sakarā ar 5% kotēšanas kritumu Austrālijā (Austrumu štatos), pēc tikko novāktās ražas, kas palielināja eksporta iespējas. Sezonālās piegādes palielināšanās tāpat izraisīja cenu kritumu Argentīnā par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Arī Eiropas Savienības cenas (Francija, 1. pakāpe, Ruāna) un ASV etaloncenas (ASV Nr. 2, Hard Red Winter) janvārī samazinājās attiecīgi par 2,5% un 1,93%, kas atspoguļo spēcīgo konkurenci, kas turpinās starp lielākajiem graudu eksportētājiem.</p>
<p><img alt="" height="854" src="https://www.graudi.lv/graudi-static/media/uploads/blog/.thumbnails/graudu_cenas_2024-01.png/graudu_cenas_2024-01-943x854.png" width="943"/></p>Iesniegums šāgada valsts atbalsta saņemšanai Lauku atbalsta dienestā jāiesniedz līdz 1. martam2024-02-05T17:57:50+00:00aleksiyhttps://graudi.lv/blog/author/aleksiy/https://graudi.lv/blog/iesniegums-sagada-valsts-atbalsta-sanemsanai-lauku-atbalsta-dienesta-jaiesniedz-lidz-1-martam/<p>Ministru kabinets otrdien, 30. janvārī apstiprinājis Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai, kas noteic sadalījumu 2024. gadam paredzēto valsts budžeta bāzes finansējumam lauksaimniekiem. <br/><br/>Šāgada bāzes finansējums no valsts budžeta (subsīdijas) ir 8 720 490 eiro, un tas piešķirts lopkopības un augkopības attīstībai, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai, tirgus veicināšanai, pārtikas kvalitātes shēmām (popularizēšanai), lauksaimniecības nozares profesionālo izglītības programmu pilnveidošanai un iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai. </p>
<p>Ar grozījumiem atbalsta pasākumā “Ciltsdarba pasākumiem liellopu gaļas ražošanas nozarē” 2024. gadā ieviests jauns atbalsta veids – atbalsts par vismaz vienu gadu veca buļļa ģenētiskās kvalitātes novērtēšanu, lai veicinātu kvalitatīvu bullīšu izaudzēšanu līdz vaislas vecumam un palikšanu Latvijas ganāmpulkos. Šis atbalsts līdz 100 eiro paredzēts tam ganāmpulka īpašniekam, kurš vaislas bulli ir izaudzējis un kārtējā gadā pārdevis vaislai uz citu ganāmpulku. Lai būtu garantija, ka attiecīgais bullis ir kvalitatīvs, paredzēts nosacījums, ka dzīvniekam ir jābūt novērtētam, ierakstītam ciltsgrāmatā un ar veiktām DNS analīzēm. Šim pasākumam atvēlētais finansējums ir līdz 20 000 eiro.</p>
<p>Noteikumi ir papildināti ar nosacījumu, ka atbalstu nepiešķir pretendentam vai gala labuma guvējam, kurš lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu, kā arī lauksaimniecības produkcijas ražošanai nepieciešamo izejvielu piegādi no Krievijas vai Baltkrievijas ir veicis pēc 2024. gada 1. janvāra.</p>
<p>Šogad atbalsta pretendentiem tuvākais iesniegumu iesniegšanas termiņš Lauku atbalsta dienestā ir 1. marts. <span>Pretendenti, kuriem iesniegumi jāiesniedz līdz 1. martam, ir šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības, valsts un zinātniskās iestādes, piena analīžu laboratorijas, nevalstiskās organizācijas un Lauku konsultāciju un izglītības centrs.</span></p>
<p>Noteikumi ”<a data-external-link="TRUE" href="https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/f413c82e-5104-4972-9fc5-dd7c34549fb3" target="_blank"><em>Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1524 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai”</em></a>” stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “<a data-external-link="TRUE" href="https://www.vestnesis.lv/" target="_blank"><em>Latvijas Vēstnesis</em></a>”. </p>
<p>Avots: Zemkopības ministrija</p>Atveseļošanas fonda līdzekļus pavisam drīz varēs investēt pretplūdu pasākumos2024-01-22T16:37:46+00:00aleksiyhttps://graudi.lv/blog/author/aleksiy/https://graudi.lv/blog/atveselosanas-fonda-lidzeklus-pavisam-driz-vares-investet-pretpludu-pasakumos/<p>Ministru kabinets (MK) otrdien, 16. janvārī, apstiprinājis Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” investīcijām plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, lai pieejamos Eiropas Atveseļošanas fonda līdzekļus varētu nekavējoties ieguldīt pretplūdu pasākumos, ņemot vērā būvniecības materiālu un energoresursu cenu kāpumu. Tādēļ noteikumos ir precizēts īstenojamo projektu skaits un sasniedzamie mērķa rādītāji.</p>
<p>Ar grozījumiem iepriekšējais investīciju īstenošanas mērķa rādītājs, kas tika norādīts aizsargājamās platības hektāros, ir nomainīts pret īstenojamo projektu skaitu – kopumā 21 projektu (8 sūkņu stacijas, 12 aizsargdambji un viens kanāls), kas ir jāpabeidz līdz 2026. gada beigām.</p>
<p>Noteikumi arī papildināti ar nosacījumu, ka investīciju projektos var ne tikai atjaunot polderu sūkņu stacijas, bet tās arī pārbūvēt un pilnveidot: modernizēt, uzlabot sūkņu energoefektivitāti, ieviest modernas tehnoloģijas un attālinātas digitalizētas sūkņu stacijas vadības un drošības sistēmas.</p>
<p>Atveseļošanas fonda investīcijas pretplūdu pasākumos varēs ieguldīt uzreiz pēc grozījumu stāšanās spēkā.</p>
<p>Noteikumi <a href="https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/42f4bb3d-9295-458f-9fe3-7f83f896e148/preview"><em>“Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 392 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” 1.3. reformu un investīciju virziena “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” 1.3.1.2.i. investīcijas “Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā” īstenošanas noteikumi”</em></a> spēkā nākamajā dienā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā <a href="https://www.vestnesis.lv/"><em>“Latvijas Vēstnesis”</em></a><u><em>. </em></u></p>
<p>Avots: <a href="https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/atveselosanas-fonda-lidzeklus-pavisam-driz-vares-investet-pretpludu-pasakumos" target="_blank">Zemkopības ministrija</a></p>Graudu pārvadājumi arvien biežāk apiet Suecas kanālu2024-01-21T20:41:15+00:00aleksiyhttps://graudi.lv/blog/author/aleksiy/https://graudi.lv/blog/2024-01-21-graudu-parvadajumi-arvien-biezak-apiet-suecas-kanalu/<p>Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO)paziņoja, ka graudu pārvadājumi arvien biežāk apiet Suecas kanālu, Irānas hutiešu nemiernieku no Jemenas uzbrukumu dēļ komerckuģiem Sarkanajā jūrā un Adenas līcī. Saskaņā ar PTO datiem caur Suecas kanālu transportēto kviešu apjoms janvāra pirmajā pusē samazinājies līdz 500 000 tonnām, kas ir par 40% mazāk nekā pērn.</p>
<p>PTO norādīja, ka pēdējo divu nedēļu laikā ir ievērojami pieaudzis to kuģu skaits, kas maina maršrutu, lai izvairītos no Suecas kanāla.Tas gan nav būtiski ietekmējis kopējos piegādes apjomus uz Āziju un Austrumāfriku. Suecas kanāls, kas savieno Sarkano jūru ar Vidusjūru, ir īsākais jūras ceļš starp Eiropu un Āziju.</p>
<p>Janvāra pirmajās divās nedēļās jau aptuveni 42% no kviešu sūtījumiem no Eiropas Savienības, Krievijas un Ukrainas, kas parasti šķērso Suecas kanālu, izmantoja citus maršrutus, salīdzinot ar 8% decembrī.</p>
<p>Daži pārvadātāji (Maersk, Hapag-Lloyd, Mediterrane Shipping Co. un citi) novirza savas kravas uz Eiropu un ASV caur Labās Cerības ragu, kas pagarina piegādes laiku par vairākām nedēļām un palielina piegādes izmaksas.</p>Zemkopības ministrija: Lauksaimniekiem noteikta atvieglota minimālo ieņēmumu kritērija vērtēšana marķētās dīzeļdegvielas iegādei2024-01-15T15:04:41+00:00aleksiyhttps://graudi.lv/blog/author/aleksiy/https://graudi.lv/blog/zemkopibas-ministrija-lauksaimniekiem-noteikta-atvieglota-minimalo-ienemumu-kriterija-vertesana-marketas-dizeldegvielas-iegadei/<p>Ministru kabinets (MK) otrdien, 9. janvārī apstiprinājis Zemkopības ministrijas (ZM) grozījumus kārtībā, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi marķētai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības, meža vai purva zemes apstrādei un zemes apstrādei zem zivju dīķiem, ieviešot atvieglotu minimālo ieņēmumu kritērija vērtēšanu 2024./2025. saimnieciskajā gadā. Grozījumi noteikumos skar arī komersantus, kuri nodarbojas ar naftas produktu marķēšanu, jo ir noteikts cits fiskālais marķieris dīzeļdegvielas iekrāsošanai.</p>
<p>Valdība ir piekritusi ZM ierosinājumam 2024./2025. saimnieciskajā gadā lauksaimniekiem ieviest atvieglotu minimālo ieņēmumu kritērija vērtēšanu marķētās dīzeļdegvielas iegādei. Pēc noteikumu stāšanās spēkā personas ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas tiks vērtēti atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam par iepriekšējo taksācijas gadu vai par taksācijas gadu pirms iepriekšējā taksācijas gada. Tas nozīmē, ka tiks ņemta vērā tā presonas deklarācija (vai nu 2022. gada, vai arī 2023. gada), kurā norādītie ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas būs lielāki. Iespēja minimālo ieņēmumu kritēriju vērtēt arī pēc 2022. gada vai 2023.gada taksācijas deklarācijas ir noteikta tāpēc, ka 2023. gada pavasara salnas un ilgstošais sausums, kā arī 2023. gada 7. augusta krusa un vētra radīja neatgriezeniskas un nopietnas sekas visai lauksaimniecībai, tādējādi nozīmīgi samazinot saimnieciskās darbības ieņēmumus 2023. gadā.</p>
<p>Tā kā 2024./2025. saimnieciskajā gadā tiks vērtēti personas ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējos divos noslēgtajos taksācijas gados, noteikumos ir precizēts nosacījums, ka 2024./2025. saimnieciskajā gadā prasība par ieņēmumiem netiks piemērota tai zemes platībai, kuru lauksaimnieks būs papildus deklarējis salīdzinājumā ar pēdējo deklarēšanas periodu pirmajā tās deklarēšanas gadā un nākamajā gadā pēc tā. Arī lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kuri pirmoreiz piesakās marķētās dīzeļdegvielas saņemšanai, prasība par ieņēmumiem netiks piemērota gadā, kad viņš piesakās pirmoreiz, un nākamajā gadā pēc tā.</p>
<p>Ar grozījumiem noteikumos tiek ieviests jauns dīzeļdegvielas iekrāsošanas fiskālais marķieris: līdzšinējais marķieris “Solvent Yellow 124” tiek aizstāts ar marķieri “Accutracetm Plus”, vienlaikus nosakot pievienojamās ķīmiskās vielas saturu noteiktā daudzumā dīzeļdegvielas. Saistībā ar fiskālā marķiera nomaiņu ir paredzēts pārejas periods līdz 2024. gada 30. jūnijam, kad komersanti drīkstēs tirgot dīzeļdegvielu, iekrāsotu ar līdzšinējo marķieri “Solvent Yellow 124”. Pēc 2024. gada 30. jūnija šādi iekrāsotai dīzeļdegvielai būs jāievieno jaunais fiskālais marķieris “Accutracetm Plus”.</p>
<p>Lietotāju (lauksaimniecības produkcijas ražotāju) krājumos esošai iezīmētajai (marķētajai) dīzeļdegvielai nav paredzēti ierobežojumi, un to varēs izmantot atbilstoši mērķim, ja vien dīzeļdegviela ir marķēta ar līdz šim izmantotajām krāsvielām un fiskālo marķieri.</p>
<p>Noteikumos veikti arī redakcionāli precizējumi, lai tie atbilstu mainītajiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.</p>
<p>Noteikumi <a href="https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/55da67f5-2a3a-401e-9256-0e31ab249ab1/preview"><em>“Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 194 “Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem””</em></a> stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā <a href="https://www.vestnesis.lv/"><em>“Latvijas Vēstnesis”</em></a>.</p>
<p></p>
<p>Avots: <a href="https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/lauksaimniekiem-noteikta-atvieglota-minimalo-ienemumu-kriterija-vertesana-marketas-dizeldegvielas-iegadei-20242025-saimnieciskaja-gada" target="_blank">Zemkopības ministrija</a></p>“Graudu koridora” darbošanās Melnajā jūrā ir sasniegusi pirmskara līmeni2024-01-14T22:06:57+00:00aleksiyhttps://graudi.lv/blog/author/aleksiy/https://graudi.lv/blog/2024-01-15-graudu-koridora-darbosanas-melnaja-jura-ir-sasniegusi-pirmskara-limeni/<p>“Graudu koridora” darbošanās Melnajā jūrā ir sasniegusi pirmskara līmeni, paziņojis Ukrainas Jūras spēku spīkers Dmitrijs Pletenčuks. Viņš paskaidroja, ka "graudu koridors" darbojas ar tādu pašu jaudu, kāda bija Ukrainā pirms pilna mēroga kara sākuma. To izmantojuši jau 500 kuģi, kas pārveduši kravas vairāk nekā 10 miljonus tonnu apmērā. "Lielākā daļa kravu ir graudi, kas tā pietrūkst, tā sauktajos, globālajos dienvidos," sacīja Pletenčuks.</p>
<p>Militārie analītiķi uzskata, ka Ukraina pati spēja atbloķēt “graudu koridoru”, pateicoties triecieniem pa Krievijas Melnās jūras flotes mērķiem.</p>Mīksto kviešu eksports no Eiropas Savienības samazinājies par 11%2024-01-10T20:00:44+00:00aleksiyhttps://graudi.lv/blog/author/aleksiy/https://graudi.lv/blog/2024-01-10-miksto-kviesu-eksports-no-eiropas-savienibas-samazinajies-par-11/<p>Kā ziņo Reuters, atsaucoties uz Eiropas Komisijas datiem, mīksto kviešu eksports no Eiropas Savienības kopš 2023./2024.gada sezonas sākuma (jūlijā), salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, samazinājies par 11% līdz 15,84 miljoniem tonnu.</p>
<p>Eiropas komisijas 7. janvāra dati liecināja, ka Rumānija joprojām ir lielākā mīksto kviešu eksportētāja ES laikposmā no 2023. līdz 2024. gadam ar 4,07 miljoniem tonnu, kam seko Francija ar 3,36 miljoniem tonnu, Polija ar 2,34 miljoniem, Bulgārija ar 1,67 miljoniem tonnu un Lietuva ar 1,49 miljoniem tonnu.</p>
<p>ES kviešu eksportu šajā sezonā ierobežo sīvā Krievijas konkurence. Saskaņā ar Komisijas datiem 2023.–2024. gada pieci galvenie ES mīksto kviešu eksporta galamērķi bija Maroka (2,24 miljoni tonnu), Nigērija (1,54 miljoni), Alžīrija (1,37 miljoni), Ēģipte (1,28 miljoni) un Dienvidāfrika (0,8 miljoni tonnu).</p>Normatīvie akti, kas stājas spēkā 2024.gadā2023-12-27T21:37:55+00:00aleksiyhttps://graudi.lv/blog/author/aleksiy/https://graudi.lv/blog/2023-12-27-normativie-akti-kas-stajas-speka-2024gada/<h4>Pārtikas kvalitātes shēmu dalībnieki varēs pieteikties Eiropas Savienības atbalstam</h4>
<p>Atbalsta summa primāro produktu ražotājiem bioloģiskajā pārtikas kvalitātes, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā ir no 340 līdz 590 eiro, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā – no 250 līdz 400 eiro. Atbalsta summa pārtikas apritē iesaistītiem pārstrādes produktu ražotājiem: bioloģiskajā pārtikas kvalitātes, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā – no 430 līdz 7150 eiro, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā – no 420 līdz 5400 eiro.</p>
<p>Atbalsta maksājums tiks piešķirts atkarībā no saražoto produktu skaita un segs papildu izmaksas par dalību kvalitātes shēmā. Atbalsta ilgums ir pieci gadi. Iesniegumu pieņemšanu Lauku atbalsta dienests uzsāks 2024. gada 1. ceturksnī. <a data-external-link="TRUE" href="https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts?search%5Bquery%5D=23-TA-1480&quicksearch=" target="_blank"><em><strong>Šeit PLAŠĀK</strong></em></a>.</p>
<h4>Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) amatpersona būs tiesīga apturēt ekspluatācijā esošu traktortehniku, lai kontrolētu traktortehnikas un tās piekabes tehnisko stāvokli </h4>
<p>Sākot ar 2024. gada 1. janvāri VTUA inspektori tehnisko kontroli uz ceļiem veiks patstāvīgi bez Valsts policijas darbinieku klātbūtnes. Līdz šim, saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 29. marta noteikumiem Nr. 203 “Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem”, traktortehnikas un tās piekabju tehnisko kontroli uz ceļiem VTUA amatpersonas veica tikai kopīgi ar Valsts policijas darbiniekiem, ievērojot VTUA un Valsts policijas starpresoru vienošanos. Valsts policijas darbiniekus iesaistīt traktortehnikas un tās piekabju tehniskajā kontrolē uz ceļiem bija nepieciešams tāpēc, ka ārējos normatīvajos aktos VTUA inspektoriem nebija noteiktas tiesības dot norādījumu, lai uz ceļiem apturētu traktortehniku. Ar veiktajiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā tas turpmāk būs atļauts. <a data-external-link="TRUE" href="https://likumi.lv/ta/id/45467-celu-satiksmes-likums" target="_blank"><em><strong>Likums </strong></em></a>un <a data-external-link="TRUE" href="https://likumi.lv/ta/id/343369-grozijumi-celu-satiksmes-likuma" target="_blank"><em><strong>konkrētie grozījumi</strong></em></a>.</p>
<p><strong>Katru gadu būs jāsaņem lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas traktortehnikai</strong></p>
<p>Sākot ar 2024. gada 1. janvāri būs jāsaņem lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas traktortehnikai. Atļaujas maksimālais termiņš būs 12 mēneši, līdz ar to vairs nebūs spēkā līdz šim izsniegtās beztermiņa atļaujas. <br/> Atļauju administrēs Valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi”. Ja traktortehnikai būs spēkā esoša valsts tehniskā apskate, sistēma atļauju ģenerēs automātiski. Bezmaksas atļauju varēs saņemt par traktortehniku (izņemot celšanas un citas speciālās pašgājējmašīnas), kas ir vai nav aprīkota ar maināmu tehnoloģisko agregātu vai maināmu velkamo iekārtu un nav paredzēta kravas pārvadāšanai un kuras kopējie parametri nepārsniedz:</p>
<ol>
<li>faktisko masu 48 t,</li>
<li>augstumu 4,5 m,</li>
<li>platumu 5 m,</li>
<li>garumu 24 m,</li>
<li>ass slodzi 12 t,</li>
<li>traktortehnikas sastāvu, ja piekabes platums nepārsniedz 3 metrus.</li>
</ol>
<p>Šādus nosacījumus nosaka grozījumi divos noteikumos: </p>
<ul>
<li><a data-external-link="TRUE" href="https://likumi.lv/ta/id/342806-grozijumi-ministru-kabineta-2010-gada-6-aprila-noteikumos-nr-343-noteikumi-par-lielgabarita-un-smagsvara-parvadajumiem-" target="_blank"><em><strong>n</strong></em></a><em><strong><a data-external-link="TRUE" href="https://likumi.lv/ta/id/342806-grozijumi-ministru-kabineta-2010-gada-6-aprila-noteikumos-nr-343-noteikumi-par-lielgabarita-un-smagsvara-parvadajumiem-" target="_blank">oteikumos</a></strong></em> par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem;</li>
<li>un <a data-external-link="TRUE" href="https://likumi.lv/ta/id/342816-grozijumi-ministru-kabineta-2010-gada-28-decembra-noteikumos-nr-1228-noteikumi-par-lielgabarita-un-smagsvara-parvadajumu-atlauj" target="_blank"><em><strong>noteikumos</strong></em></a> par liegabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas izsniegšanas apmēru, samaksas kārtību un atbrīvojumiem.</li>
</ul>
<h4>Grozījumi tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā</h4>
<p>Ņemot vērā, ka Šāgad 7. septembrī, Eiropas Komisija (EK) apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna (KLP SP) 2023.-2027. gadam grozījumus, ar 2024. gada 1. janvāri stājas spēkā vairākas izmaiņas tiešo maksājumu nosacījumos:</p>
<ol>
<li>precizēts stādu skaits kārklu un apses, baltalkšņa stādījumiem, kas tiek audzēti kā ilggadīgo stādījumu īscirtmeta atvasāju platības, </li>
<li>noteiktas lielākas platības, piemērojot koeficientus aizsargājamiem dižkokiem, aizsargājamām alejām, kas tiek ieskaitītas 8.1. LLVS standarta 4% minimālās lauksaimniecības zemes daļas nodrošināšanai, kas atvēlēta ar ražošanu nesaistītām platībām vai elementiem, </li>
<li>ekoshēmas atbalsts par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi, atbalsttiesīgo kultūraugu saraksts ir papildināts ar pākšaugiem, </li>
<li>ekoshēmas atbalstam par ekoloģiski nozīmīgu platību pēc augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijas (pamatkaļķošanas) varēs audzēt arī pākšaugus, </li>
<li>ekoshēmas atbalstu par saudzējošu lauksaimniecības praksi atbalsttiesīgo kultūraugu saraksts ir papildināts ar nektāraugiem platībām, ņemot vērā, ka šis platības arī sniedz ieguldījumu maksājuma mērķa sasniegšanā, </li>
<li>ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu un ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās aitu un kazu šķirnes dzīvniekiem dzīvnieku blīvumu tiek samazināts no 0,4 uz 0,3 nosacītām liellopu vienībām uz vienu ilggadīgā zālāja vai aramzemē sēta zālāja apstiprināto hektāru. <a data-external-link="TRUE" href="https://likumi.lv/ta/id/341260-tieso-maksajumu-pieskirsanas-kartiba-lauksaimniekiem" target="_blank"><em><strong>Šeit PLAŠĀK</strong></em></a>.</li>
</ol>
<p><strong></strong></p>
<p>Avots: <a href="https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/normativie-akti-kas-stajas-speka-2024gada" target="_blank">Zemkopības ministrija</a></p>Latvijas lauksaimniecības augsnes izpētes projekta rezultātā tiks izveidota vienota Latvijas lauksaimniecības augsnes datus apvienojoša sistēma2023-12-18T21:36:28+00:00aleksiyhttps://graudi.lv/blog/author/aleksiy/https://graudi.lv/blog/latvijas-lauksaimniecibas-augsnes-izpetes-projekta-rezultata-tiks-izveidota-vienota-latvijas-lauksaimniecibas-augsnes-datus-apvienojosa-sistema/<p>Projekts <a href="https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/statiskas-lapas/projekts-ilgtspejigas-augsnes-resursu-parvaldibas-uzlabosana-lauksaimn?id=23170#jump"><em>“Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” (E2SOILAGRI)</em></a> tuvojas noslēgumam (2024. gada 31. janvārī), un redzams, ka tiks pilnībā sasniegti visi projektam izvirzītie mērķi. Jāteic, ka lielā mērā tie jau ir izpildīti, projekta gaitā iegūtie dati, izveidotā metodoloģija un radītā augsnes datus apvienojošā sistēma darbojas pamatoti un loģiski, secināts Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūta (NIBIO) zinātnieku gala ziņojumā par projekta īstenošanas laika nepilniem trim gadiem.</p>
<p><img alt="" height="860" src="https://www.graudi.lv/graudi-static/media/uploads/.thumbnails/grafiks.png/grafiks-1500x860.png" width="1500"/></p>
<p>Norvēģijas kolēģi atgādina, ka liela uzmanība ir jāpievērš rūpīgai visu projekta noslēgšanas rezultātu dokumentācijai. Tai ir svarīga nozīme, jo dokumentācija ir pamats ikvienas sistēmas pilnvērtīgai lietošanai. Lai nodrošinātu atbilstošu dokumentēšanu, ir svarīgi pabeigt visus projekta nodevumus un zinātniskās publikācijas.</p>
<p>Projekta īstenošanas sākumā NIBIO eksperti atzina, ka lauksaimniecības augsnes dati kā tādi Latvijā pastāv, bet tie ir fragmentāri un savstarpēji nesaistīti. Projekts ir bijis solis pareizajā virzienā, lai izveidotu vienotu augsnes datu sistēmu, kuru nākotnē noteikti jāturpina papildināt un pilnveidot. Pilnvērtīgai valsts augsnes datu sistēmai ir jābalstās vietējā informācijā. Tad šī sistēma kalpos par bāzi jaunu pakalpojumu izveidošanai un radīs pievienoto vērtību sistēmas lietotājiem, piemēram, lauksaimniecības zemes apstrādātāji varēs iegūt siltumnīcefekta gāzu bilanci un citus viegli sasaistāmu datu kopumus.</p>
<p>NIBIO zinātnieki arī uzsvēra, ka darbam ar augsnes datiem – augsnes kalificēšanu, aprakstīšanu un kartēšanu, kūdraugsnes modelēšanu, ģeogrāfiskās informācijas sistēmu u.c. – ir nepieciešams kvalificēts personāls. Tāpēc ir svarīgi turpināt speciālistu apmācīšanu, praktizēšanos un kvalifikācijas paaugstināšanu, lai iegūtie augsnes izpētes dati būtu ticami un augsnes datu sistēma darbotos kvalitatīvi.</p>
<p>Vēl projekta partneri no Norvēģijas atzinīgi novērtēja Latvijas partneru iesaistīšanos starptautiskajās darba grupās un tīklojumos, tādējādi uzlabojot zināšanas par augsnes datu izmantošanu un prasībām augsnes politikas izstrādei, tajā skaitā starptautiskajām konvencijām. Nozīmīga E2SOILAGRI projekta daļa ir datu ģenerēšana starptautiskajiem ziņojumiem, tādēļ starpvalstu sadarbība Latvijai ir nepieciešama arī saziņai ar ES un ANO. Piedalīšanās globālajos procesos palīdzēs pārstāvēt Latvijas intereses, īpaši tādēļ, ka kūdraugsne Latvijā ir izplatīta un tās tipu definēšana, kā arī ar to saistītie mērīšanas un monitoringa pienākumi mūsu valsti noteikti skars. Tieši tāpat kā Latviju skars arī ES Zaļā kursa iniciatīva par mitrāju, tostarp kūdrāju, atjaunošanu visā Eiropā, un Latvijā atbilstošu vietu nav maz.</p>
<p><a data-media="12849" href="https://www.zm.gov.lv/lv/media/12849/download?attachment">Ir pieejams pilns NIBIO ziņojums par projekta E2SOILAGRI līdzšinējo gaitu angļu valodā.</a></p>
<p>Šī bija trešā un noslēdzošā NIBIO misija projekta īstenošanas laikā. Vizītes rekomendācijas tiks izmantotas, lai turpinātu darbu pie Latvijas lauksaimniecības augsnes informācijas sistēmas tālākas pilnveidošanas.</p>
<p><a href="https://www.zm.gov.lv/"><em>Zemkopības ministrijas</em></a> partneri <a href="https://eeagrants.lv/klimats-un-vide/par-programmu/"><em>Norvēģijas Grantu klimata un vides 2014.-2021. gada perioda programmas</em></a> “Klimata pārmainu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” iepriekš noteiktā projekta “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” realizēšanā ir <u><em><a href="https://www.nibio.no/">Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūts</a></em></u><u><em>,</em></u> <em><a href="https://www.silava.lv/"><em>Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”</em></a></em><em>,</em> <u><em><a href="https://www.vaad.gov.lv/lv">Valsts augu aizsardzības dienests</a></em></u> un <u><em><a href="https://www.lu.lv/">Latvijas Universitāte</a></em></u>. Projekts ilgs līdz 2024. gada 31. janvārim.</p>
<p><strong>Strādājam kopā zaļai Eiropai! </strong></p>
<p>Avots: <a href="https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-lauksaimniecibas-augsnes-izpetes-projekta-rezutata-tiks-izveidota-vienota-latvijas-lauksaimniecibas-augsnes-datus-apvienojosa-sistema" target="_blank">Zemkopības ministrija</a></p>Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plāna 2023.-2030. gadam svinīga parakstīšana2023-12-18T19:36:39+00:00aleksiyhttps://graudi.lv/blog/author/aleksiy/https://graudi.lv/blog/biologiskas-lauksaimniecibas-attistibas-ricibas-plana-2023-2030-gadam-sviniga-parakstisana/<p>Trešdien, 20. decembrī, zemkopības ministrs Armands Krauze un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības ascoiācijas vadītājs Gustavs Norkārklis svinīgi parakstīs Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plānu 2023.-2030. gadam.</p>
<p>Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plāns 2023.-2030. gadam ir viens no pasākumiem, lai risinātu ilgtspējīgas pārtikas sistēmas izaicinājumus un nodrošinātu saikni starp cilvēka veselību, sabiedrību un dabu, kā arī veicinātu Zaļā kursa mērķu īstenošanu Latvijā.</p>
<p>Avots: Zemkopības ministrija</p>Zemkopības ministrs Armands Krauze Briselē atkārtoti aicinās ES aizliegt Krievijas graudu importu2023-12-11T20:44:24+00:00aleksiyhttps://graudi.lv/blog/author/aleksiy/https://graudi.lv/blog/zemkopibas-ministrs-armands-krauze-brisele-atkartoti-aicinas-es-aizliegt-krievijas-graudu-importu/<p>Pirmdien, 11. decembrī, zemkopības ministrs Armands Krauze piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē (Padome) Briselē, kurā dalībvalstis diskutēs par sarežģīto situāciju lauksaimniecības tirgū.</p>
<p>Zemkopības ministrs Armands Krauze atkārtoti aicinās Eiropas Komisiju (EK) sākt diskusijas par Krievijas graudu importa aizliegšanu ES, jo, atbalstot Krievijas graudu nonākšanu ES tirgū, ES faktiski atbalsta Krievijas ekonomiku un tās spēju turpināt karu Ukrainā. Turklāt graudu imports no Krievijas negatīvi ietekmē ES lauksaimnieku konkurētspēju, jo 2023. gadā Krievijā bijusi liela graudu raža un šie graudi ir lētāki nekā ES audzētie. Latvija norāda, ka ir jādara viss iespējamais, lai turpmāk Krievijas ietekme uz ES, tajā skaitā lauksaimniecības sektoru, būtu nenozīmīga.</p>
<p>Spēkā esošās ES sankcijas pret Krieviju neattiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem. Šobrīd nedz ES, nedz Latvijas normatīvie akti neierobežo pārtikas produktu, tostarp graudaugu, ievešanu no Krievijas un to transportēšanu ES. Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta robežkontroles datiem, Latvijā no Krievijas 2023. gada 11 mēnešos ievests 383 tūkstoši tonnu pārtikas graudaugu. Vienlaikus tranzīta produkcija, kas paredzēta valstīm ārpus ES iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku, ir turpināma.</p>
<p>Padomē dalībvalstu ministri apspriedīs arī ES Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģisko plānu (KLP SP) pirmā ieviešanas gada pieredzi. Zemkopības ministrijas vērtējumā pirmais KLP SP īstenošanas gads bijis sarežģīts un izaicinājumiem pilns gan lauksaimniekiem, gan atbalsta administrētājiem, jo ir būtiski pieaudzis administratīvais slogs. Turklāt 2023.-2027. gada plānošanas periodā ir jāīsteno papildus Zaļā kursa mērķi ar samazinātu esošā finansējuma apmēru. EK paaugstinātās prasības un lielākas ambīcijas klimata un vides jomā raisījušas arī negatīvu reakciju lauksaimniekos, kam šīs ambīcijas jāīsteno savās saimniecībās.</p>Grozījumi tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem2023-12-07T04:00:00+00:00aleksiyhttps://graudi.lv/blog/author/aleksiy/https://graudi.lv/blog/grozijumi-tieso-maksajumu-pieskirsanas-kartiba-lauksaimniekiem-1/<p>Otrdien, 5. decembrī, valdībā atbalstīti grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr.198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”, kas paredz finansējuma pārdali no ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta (ISIP) pasākuma uz ekoshēmu pasākumiem.</p>
<p>Finansējuma pārdale no ISIP uz ekoshēmām nepieciešama, lai nodrošinātu minimālās atbalsta likmes izmaksu ekoshēmu pasākumos, par kuriem šogad lauksaimniekiem ir bijusi liela interese, tāpēc ir pieteiktas būtiski lielākas platības atbalstam nekā plānots un pieejamais finansējums nav pietiekams minimālās atbalsta likmes piešķiršanai.</p>
<p>Finansējums tiks pārdalīts:<br/> uz 1. ekoshēmu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, kas paredz atbalstu par kultūraugu dažādošanas un augsnes seguma prakses nodrošināšanu saimniecību graudaugu, šķiedraugu, rapša, ripša, dārzeņu, augļu, kartupeļu, garšaugu, ārstniecības augu un ilggadīgo stādījumu platībās, kas nav bioloģiski sertificētas;<br/> uz 2. ekoshēmas pasākumu par starpkultūru platībām;<br/> uz 5. ekoshēmu, kas paredz atbalsta piešķiršanu platībās, kurās izmantotas precīzās mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas tehnoloģijas.</p>
<p>Grozījumi bija jāveic, jo Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģisko plānu regula paredz obligātu atbalsta izmaksu minimālās atbalsta likmes apmērā. Taču, lai nodrošinātu ekoshēmu minimālās atbalsta likmes piešķiršanu, bija trīs dažādas finansējuma pārdales iespējas tiešo maksājumu veidu starpā. Ar MK noteikumu grozījumiem ir apstiprināts tas finansējuma pārdales variants, kuru atbalsta lielākā daļa Lauksaimniecības konsultatīvajā padomē iekļauto lauksaimnieku nevalstisko organizāciju, t.i., 5 no 8 organizācijām, kuras pauda savu viedokli, atbalstīja MK noteikumu grozījumos paredzēto ISIP finansējuma daļas pārdali uz ekoshēmām, bet 3 organizācijas atbalstīja divus citus variantus.</p>
<p>Noteikumi “<a data-external-link="TRUE" href="https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/8cb94487-802c-4b51-ac64-51030d6a3851" target="_blank"><em>Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”</em></a>” stāsies spēkā nākamā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “<a data-external-link="TRUE" href="https://lv.lv/lv" target="_blank"><em>Latvijas Vēstnesis</em></a>”.</p>Ķīna pasūtījusi 440 000 tonnu amerikāņu kviešu2023-12-06T20:08:32+00:00aleksiyhttps://graudi.lv/blog/author/aleksiy/https://graudi.lv/blog/2023-12-06-kina-pasutijusi-440-000-tonnu-amerikanu-kviesu/<p>Ķīna pasūtījusi 440 000 tonnu amerikāņu kviešu, atsaucoties uz ASV Lauksaimniecības departamentu, ziņo aģentūra Reuters. Tas ir lielākais graudu darījums Amerikas Savienotajām Valstīm vismaz kopš 2020. gada. <br/><br/>2023. gadā Ķīnā kviešu ražu ir cietusi no kvalitātes problēmām sakarā ar spēcīgām lietusgāzēm, kas skāra lielākos lauksaimniecības apgabalus tieši pirms ražas sezonas sākuma, paskaidroja analītiķi.</p>
<p>Šī iemesla dēļ, lai kompensētu zaudējumus, valsts importē pārtikas kviešus. Ķīna,kas ir pasaulē lielākā kviešu ražotāj un patērētājvalsts, iepērk arī Austrālijas un Francijas kviešus.</p>