Ministru kabineta komiteja akceptē 3,3 miljonu eiro piešķiršanu meliorācijas sistēmu uzturēšanai

Ministru kabineta (MK) komiteja šodien sēdē atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) lūgumu pakāpeniski līdz 2021.gadam par kopumā 3 234 187 eiro palielināt ikgadējo valsts budžeta finansējumu meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai.

ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par papildu finansējumu valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai” teikts, ka Latvijas ģeogrāfiskajos apstākļos, kad nokrišņu daudzums, kā arī plūdu un palu biežums palielinās, meliorācija kļūst arvien nozīmīgāka zemes un vides resursu ilgtspējas nodrošināšanā lauksaimniecības, mežsaimniecības un tautsaimniecības infrastruktūras objektu saglabāšanai, izmantošanai un palielināšanai, kā arī iedzīvotāju civilās drošības nodrošināšanā.

Taču valsts budžeta piešķirtos līdzekļus valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturētājam prioritāri pienākums novirzīt par Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem atjaunoto un pārbūvēto meliorācijas objektu uzturēšanai, kā arī meliorācijas kadastra nepārtrauktas darbības nodrošināšanai. Savukārt pārējiem valsts nozīmes meliorācijas sistēmu likumā noteiktajiem ekspluatācijas un uzturēšanas darbiem valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami.

ZM uzskata, ka meliorācijas sistēmu ekspluatācija, uzturēšana un pārvaldība būtu racionālāka un ilgtspējīgāka, ja tiktu rasts risinājums papildu finanšu instrumenta izveidei, piemēram, izveidojot Meliorācijas attīstības fondu, kurā būtu pieejamas valsts investīcijas projektu īstenošanai neatkarīgi no meliorācijas sistēmas veida un statusa, kuri nodrošinātu ūdens noteci un mazinātu plūdu un palu risku.

ZM ierosināja arī pakāpeniski palielināt ikgadējo valsts budžeta finansējumu apakšprogrammā “Meliorācijas kadastra uzturēšana, valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana” līdz 2021.gadam kopumā par 3 234 187 eiro. 2019. gadā par 645 044 eiro, 2020.gadā par 1 138 233 eiro un 2021.gadā par 1 450 910 eiro. Tas nepieciešams, lai meliorācijas sistēmu ekspluatācija, uzturēšana un pārvaldība valstī būtu racionāla un ilgtspējīga.

Tāpat ZM rosina rast risinājumu elastīga valsts finansējuma modeļa izveidei neatliekamu un sistēmisku meliorācijas projektu īstenošanai.

Jau ziņots, ka aizvadītā gada rudenī Latviju piemeklēja ilgstošas lietavas, kuru dēļ daudzviet applūda lauki, nodarot ievērojamus postījumus zemniekiem. Šī iemesla dēļ 29 Latvijas novados tika izsludināta ārkārtas situācija. Visā Latvijas teritorijā, īpaši Latgales reģionā, plūdu un lietavu dēļ meliorācijas sistēmām kopumā tika radīti aptuveni 294,4 miljoni eiro zaudējumi, nodarot postu ne vien valsts, bet arī pašvaldību un privāto īpašumu meliorācijas sistēmām.

Lai kompensētu šo lietavu nodarītos postījumus, Latvijas valdība akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Tāpat no šīs budžeta programmas tika nolemts piešķirt 98 300 eiro Lauku atbalsta dienestam un 13 285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apsekošanu.

Tāpat vēstīts, ka, pamatojoties uz Krīzes vadības padomes pērnā gada 14. novembra ārkārtas sēdes protokolu, kā arī ņemot vērā 2017. gada rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas visā Latvijas teritorijā, ZM tika uzdots sagatavot un iesniegt MK priekšlikumus par valsts nozīmes meliorācijas sistēmas ekspluatācijai un uzturēšanai nepieciešamā finansējuma iekļaušanu likumprojektā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam” un likumprojektā “Par valsts budžetu 2019. gadam”.

Vides konsultatīvās padomes pārstāve Lelde Eņģele ministriem norādīja, ka ZM ziņojumā iekļautais situācijas izvērtējums meliorācijas jomā ir nepilnīgs, jo nav skaidri kritēriji prioritāri īstenojamo pasākumu noteikšanai, kā arī plānoto darbu un izmaksu pamatojums nav pietiekami detalizēts. Padomes pārstāve atzina, ka līdz ar to nav nekāda pamata plānot finansējuma palielinājumu meliorācijas jomā, pirms tam neizvērtējot nepieciešamo ieguldījumu prioritātes un efektivitāti.

Avots: www.la.lv