Augu slimību izplatība graudaugu laukos aprīlī
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Pagājušā gada rudenī, pateicoties ilgstoši siltajam un sausajam laikam, tika apsētas visas ieplānotās un varbūt arī kāda neplānota ziemāju graudaugu platība. Pavasara skatījums uz sējumiem kopumā iepriecina. Pārziemojuši gan septembra sākumā, gan oktobra sākumā sētie sējumi. Agrie sējumi paspēja spēcīgi sacerot, turklāt ar lielu lapu masu. Ja ziemā šādus laukus ar nesasalušu augsni apklāja biezāks sniegs, tad, sniegam nokūstot, dažviet atklājās sniega pelējuma bojājumi. Lai slimības skartie augi izdzīvotu, tiem pavasarī nepieciešams slāpekļa virsmēslojums un sauss, vējains laiks.
Aprīlī reģionos, kur augu baltās saknītes bija vērojamas jau februārī, sniega pelējums būs aizmirsies, jo masveida iznīkšana no minētās slimības netika novērota.
Reizē ar ziemāju graudaugiem veģetācija martā atjaunojās arī plašajam nezāļu klāstam. Aprīlī atkal nākas iepazīties ar savos laukos pārziemojušām un dīgstošajām nezālēm un, izvēloties piemērotāko herbicīdu, sākt atbrīvot augšanas telpu kultūraugiem. Lai izdarītu pareizo izvēli, ieteicams ņemt palīgā jauno Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sagatavoto izdevumu Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu saraksts 2019. gadam. Šajā izdevumā, kas pieejams arī elektroniski VAAD mājas lapā (www.vaad.gov.lv), atrodami visi reģistrētie augu aizsardzības līdzekļi (AAL), kas noderēs kaitīgo organismu izplatības un attīstības ierobežošanai kultūraugu sējumos un stādījumos, kā arī cita noderīga informācija lauksaimniekiem.
Lai arī cik sauss bija iepriekšējais rudens, uz ziemas kviešu lapām rudenī bija vērojamas kviešu lapu pelēkplankumainības pazīmes. Ziemas laikā nekas nav mainījies – aprīlī uz apakšējām lapām var redzēt pelēcīgus plankumus, kuros saskatāmi mazi melni punktiņi – piknīdas. Tās gaida, kad gaisa temperatūra pakāpsies vismaz līdz 15 oC, būs lietains un mitrs laiks. Līstot lietum, slimības ierosinātāji ar ūdens šļakatu palīdzību no melnajām piknīdām nokļūs uz jauno lapiņu virsmas un sāks jauno pavasara infekciju. Turpretī sausā, vējainā laikā apakšējās lapiņas sažūst ar visām piknīdām un uz kādu laiku slimība it kā pazūd, vismaz aprīlī raizes nesagādājot.
Līdzīgas piknīdas kā uz kviešu lapām var novērot arī uz pērnā gada salmiem. Tajās pārziemojuši kviešu lapu dzeltenplankumainības ierosinātāji un atbilstošos laika apstākļos, kā novērots pēdējos gados, izraisa agru dzeltenplankumainības pirmo pazīmju izveidošanos uz lapām. Tomēr aprīlī tas vēl nedraud.
Pēdējos gados aprīļa beigas bija ļoti siltas, un to izmantoja dzeltenā rūsa. Iepriekšējā vasarā dzeltenā rūsa bija diezgan reti, toties rudenī daudzviet bija izplatīta brūnā rūsa un miežu pundurrūsa. Ja aprīļa beigās iestāsies agrā vasara, tad iespējama rūsu infekcijas aktivizēšanās.
Pārziemojuši būs arī brūnganie graudzāļu miltrasas spilventiņi, kuriem biezie, labi attīstītie sējumi ir piemērota vieta attīstībai. Pavasarī attīstījusies jaunā graudzāļu miltrasa atšķirībā no rudens infekcijas būs baltā krāsā. Slimības attīstībai nav vajadzīgi nokrišņi, tai pietiek ar gaisa mitrumu, un arī aprīļa parastā gaisa temperatūra ir pietiekama, ja vien tā nenoslīd zem 00C..
Avots: www.la.lv