Pagaidām diskutēs, protestēs nākamgad


Ar kopīga aicinājuma parakstīšanu Eiropas Lauksaimnieku un lauksaimniecības kooperatīvu asociācijai (COPA/COGECA) iestāties par taisnīgiem un godīgiem konkurences nosacījumiem visu ES valstu lauksaimniekiem sākusies Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju sadarbība taisnīgāku tiešo maksājumu panākšanai.

Organizācijas prasa, lai Baltijas valstu saimniekiem maksājums nebūtu mazāks par 90% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa. Aicinājumu aizvadītās nedēļas nogalē, tiekoties Jaunpiebalgā, apsprieda Latvijas lauksaimnieku organizāciju, Lietuvas Lauksaimniecības kameras un Igaunijas Lauksaimnieku centrālās savienības pārstāvji. Uzzināt Baltijas lauksaimnieku noskaņojumu bija aicināts arī COPA viens no viceprezidentiem Juha Martila, kurš vienlaikus ir arī Somijas Lauksaimniecības ražotāju un meža īpašnieku savienības prezidents.

"Esmu pārliecināts, ka Baltijas valstis saņems Somijas politisko atbalstu šajā lietā. Arī kā Somijas zemnieks es esmu jūsu pusē. Vienlaikus jums stāv priekšā liels darbs. Arī politiskā līmenī. Varu atklāt, ka mūsu komisārs Eiropas Komisijā Olli Rēns (ekonomikas un monetāro lietu komisārs. - Aut.), apspriežot ES nākotnes budžetu, neoficiālajā līmenī Baltijas valstu zemnieku intereses aizstāvēja daudz vairāk nekā pašu Baltijas valstu komisāri," tā tikšanās laikā ar lauksaimniekiem minēja J. Martila. Vienlaikus viņš liek saprast, ka visas ES lauksaimnieku organizācijas, visticamāk, Baltijas valstu kolēģu nostāju neatbalstīs. J. Martila "Latvijas Avīzei" skaidroja - COPA/COGECA darbojas visu ES valstu organizācijas, kam šajā jautājumā ir atšķirīgi viedokļi, tādēļ šī ES ietekmīgā organizācija atturēšoties no vienota viedokļa paušanas tiešo maksājumu sakarā.

Lai pievērstu ne tikai Baltijas valstu izvirzīto Eiropas komisāru, bet arī visu ES iestāžu uzmanību Baltijas lauksaimnieku nostājai pret EK pašreizējo piedāvājumu tiešo maksājumu sadalei pēc 2013. gada, organizācijas šobrīd gatavo pasākumu plānu kopīgas rīcības koordinēšanai. Kaut jūlija sākumā izskanēja ziņas par Baltijas ceļa akcijas rīkošanu jau tuvākajā laikā, visticamāk, ka pagaidām tāda netiks rīkota. Skaļākas demonstrācijas plānots atlikt uz nākamā gada pirmo pusi, kad Eiropas iestādēs pieņems jau konkrētākus lēmumus par Kopējas lauksaimniecības politikas reformu pēc 2013. gada.

Pagaidām protesta formas vēl nav skaidri zināmas, taču, ja lēmumu pieņēmēji Eiropā Baltijas valstu zemniekos nevēlēsies ieklausīties, lauksaimnieki ar smago tehniku, iespējams, varētu rīkot akcijas arī uz valstu robežām.

Tikšanās organizētāja bija biedrība "Zemnieku saeima" (ZSA), kas centās sasaukt kopā kolēģus ne tikai no kaimiņvalstīm, bet arī Latvijas. Aicinājumam atsaucās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), Latvijas Zemnieku federācija un arī gada sākumā Vidzemē dibinātā Lauksaimnieku biedrība. Tiesa, galvenie runātāji, kas sanāksmes laikā centās skaidrot Eiropas Komisijas piedāvājuma neizdevīgumu Baltijas valstīm un modināja uz konkrētu rīcību, bija ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja un mūsu pašu Zemkopības ministrijas speciālisti ar ministru Jāni Dūklavu priekšgalā. Vienlaikus lauksaimnieku jumta organizācijas LOSP vadītājs Edgars Treibergs ieņēma nogaidošu pozīciju un izmantoja iespēju paklusēt.

Pagaidām samiernieciski noskaņots ir Igaunijas Lauksaimnieku savienības vadītājs Juhans Sergava, kurš cer uz veiksmīgu iznākumu sarunu ceļā. Nedaudz kaujinieciskāks ir Lietuvas Lauksaimniecības kameras līderis Andriejus Stančiks. Kaimiņi atzina, ka, pirmkārt, jāvienojas par kopējām prasībām, kad tās formulētas un darītas zināmas Eiropai, var lemt par tālāku rīcību.

"Man ir prieks, ka beidzot triju Baltijas valstu zemnieku organizācijā ir izdevies vienoties par sadarbību, taču es redzu, ka visas lauksaimnieku sabiedrības iekustināšanai vēl liels darbs veicams," saka Maira Dzelzkalēja. Viņa atzīst - ja šoreiz EK nostāju neizdosies mainīt, tad vainu vairs nevarēs novelt tikai uz Zemkopības ministriju, jo iespējas iesaistīties šobrīd ir visām organizācijām. EK ieklausīsies tikai tad, ja būs vienots viedoklis un rīcība.

Avots: www.la.lv