Valdība otrdien, 27. oktobrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi. 

Kā ziņo Reuters, Argentīna ir kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kura ir atļāvusi rūpnieciskajā lauksaimniecībā ražot ģenētiski modificētās kviešu šķirnes. Ja importētāj valstis atdzīs, ka iepirkt ģenētiski modificētās kviešu šķirnes nav bīstami, tad tas novedīs pie ātras šo šķirņu izplatīšanās lauksaimniecībā. Diemžēl šāds risinājums var kļūt par lielu problēmu citām pasaules kviešu eksportētāj valstīm.

Iestājoties kooperatīvā, saimniecības minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus var iegādāties par aptuveni trešdaļu lētāk, savukārt saražoto produkciju iespējams pārdot par būtiski augstāku cenu nekā saimniekojot pašu spēkiem, galvenos ieguvumus no pievienošanās atbilstīgajiem kooperatīviem uzsver  lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību biedri.

Piektajā 2020. gada prognozē COCERAL (Eiropas asociācija, kas pārstāv labības, rīsu, barības, eļļas augu sēklu, olīveļļas, eļļu un tauku un agroapgādes tirdzniecību) kopējās graudu ražas kontekstā ES-27 valstīs + Lielbritānijā, prognozē tikai par 293,6 miljoniem tonnu, kas ir zemāk nekā 295,5 miljoniem tonnu, ko prognozēja ceturtajā prognozē augustā, un par 18,8 miljoniem tonnu zemāk 2019. gada līmenim - 312,4 miljoniem tonnu.

Krievijas lauksaimniecības ministrija paziņoja, ka valsts graudu eksporta kvotu mehānisms, ko aprīlī-jūnijā izmantoja koronavīrusa uzliesmojuma laikā, joprojām ir aktuāls, neskatoties uz lielo ražu, ko tās lauksaimnieki novāc šogad. Krievija, kas ir viena no lielākajām kviešu eksportētājām pasaulē, ir paziņojusi, ka varētu noteikt graudu eksporta kvotu 2021. gada janvārim-jūnijam, ja būs nepieciešams nodrošināt vietējās piegādes.