Zemkopības ministrija rosina precizēt normatīvo regulējumu par lielgabarīta atļaujas saņemšanu traktortehnikai un tās piekabēm, nosakot, ka traktortehnikas atļauja piedalīties ceļu satiksmē nebūtu jāatjauno gadskārtēji. Vienreiz to saņemot, atļaujai ir jābūt derīgai līdz šīs tehnikas kalpošanas laika beigām, ja netiek veiktas tehniskas vai konstruktīvas izmaiņas*.

Valdība otrdien, 22. jūlijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus aizdevumu piešķiršanas kārtībā apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un zivsaimniekiem, šim mērķim paredzot trīs miljonus eiro, tādējādi nodrošinot apgrozāmos līdzekļus primārās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un nodrošinot nepārtauktību lauksaimniecības produkcijas ražošanā. 

Ņemot vērā nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmi uz lauksaimniecību, Zemkopības ministrija ir publicējusi informāciju par 2025. gadā ieviestajām izmaiņām atbalsta saņemšanas nosacījumos.

Š.g.15. jūlijā Dobeles Dzirnavnieks savos sociālajos tīklos paziņoja par graudu sezonas sākumu. Zemnieki uz pieņemšanas punktu atveda tikko kultus ziemas miežus.

Vienuviet uzkrāti un apkopoti dati, automātiska to apmaiņa, novēršot nepieciešamību datus ievadīt atkārtoti, datu kontrole un precizitātes izvērtēšana – tāds ir gaidāmais rezultāts projektam “Zemkopības nozares ģeotelpisko risinājumu pilnveide gudrai zemes apsaimniekošanai, politikas prognozēšanai un plānošanai pārejai uz zaļo ekonomiku”. 

Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Normunds Šmits otrdien, 25. martā, tikās ar Ukrainas ekonomikas ministra vietnieku Tarasu Kačku (Taras Kachka) un Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministra vietnieku Denisu Bašliku (Denys Bashlyk), lai pārrunātu abu valstu ekonomisko un institucionālo sadarbību. 

Tikšanās laikā runāja par Latvijas un Ukrainas tirdzniecību ar mežsaimniecības, lauksaimniecības un pārtikas produktiem, pievēršot uzmanību sarežģījumiem tirdzniecībā un meklējot iespējamos risinājumus.

Nākotni mēs veidojam šodien, tāpēc Zemkopības ministrija aicina lauksaimniekus, nevalstiskās organizācijas un citus interesentus piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par Eiropas Komisijas (EK) izklāstīto virzību uz nākamo ES ilgtermiņa budžetu 2028.-2034. gadam.

Lai atvieglotu dažu tiešo maksājumu pasākumu nosacījumus un ieviestu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam grozījumus, Ministru kabinets (MK) otrdien, 18. martā, apstiprināja grozījumus tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem no 2025.gada.

Pēdējos piecos gados VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu un Latvijas līdzfinansējumu ir atjaunojusi 137 valsts nozīmes ūdensnotekas 1241 km garumā, ieguldot 25,7 miljonus eiro.

Jau deviņus gadus – kopš 2015. gada 1. jūlija – Latvijā darbojas Latvijas Zemes fonds (LZF), kas izveidots, lai valstiskā līmenī veicinātu lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību un pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Eiropas Komisija 2024. gadā ir izstrādājusi grozījumus lauksaimniecības de minimis regulā*, paaugstinot atbalsta griestus lauksaimniekiem no 25 tūkstošiem eiro jebkurā trīs fiskālo gadu periodā vienam vienotam uzņēmumam ar nosacījumu, ka dalībvalstī ir ieviesta de minimis atbalsta uzskaites centralizētā sistēma, līdz 37 tūkstošiem eiro, kur de minimis atbalsts nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz vienam vienotam uzņēmumam 37 tūkstošus eiro.

Zemkopības ministrs Armands Krauze uzdevis Zemkopības ministrijas ekspertiem sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, Lauku atbalsta dienestu un Valsts meža dienestu operatīvi apzināt 28. un 29. jūlija stiprās vētras un lietavu nodarītos postījums un to apmēru lauksaimniecībā (sējumi, augļudārzi, lauksaimniecības būves u.c.) un mežsaimniecībā (vējgāzes, vējlieces u.c.).

Valdība otrdien, 16. jūlijā, apstiprinājusi grozījumus traktortehnikas, tās piekabes, maināmās velkamās iekārtas un maināmā tehnoloģiskā agregāta reģistrācijas kārtībā, lai efektivizētu traktortehnikas un tās piekabju elektronisko reģistrāciju, sakārtotu tehnikas reģistru atbilstoši realitātei un samazinātu izmaksas par bojāta valsts reģistrācijas numura zīmes mainīšanu. 

Līdz šī gada 31. jūlijam primārie lauksaimniecības produkcijas ražotāji, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, lauksaimniecības produktu pārstrādes komersanti, un pretendenti, kas darbojas zvejniecībā un zvejas produktu apstrādē var Lauku atbalsta dienestā (LAD) pieteikties atbalstam kredītprocentu daļējai dzēšanai.

Klimatam kļūstot siltākam, sēklaudzētājiem un tirgotājiem rodas interese par sugām, kuras līdz šim netika uzskatītas par piemērotām audzēšanai Latvijā. Tādēļ valdība otrdien, 18. jūnijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos, papildinot tos ar trim jaunām labības sugām Latvijai.

Valdība otrdien, 18. jūnijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā, lai noteiktu nosacījumu par detonācijnoturības testa nepieciešamību Latvijā tiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar slāpekļa saturu, kas pārsniedz 28 procentus.

Rudenī līdz ar mācību gada sākumu Zemkopības ministrija Latvijas izglītības iestādēs sāks īstenot Rudzu maizes programmas pilotprojektu ar mērķi izveidot nākotnē ikgadēju programmu rudzu maizes (rudzu rupjmaizes) izdalīšanai bez maksas izglītības iestāžu izglītojamiem. Programmas mērķis ir tradicionālas Latvijā ražotas rudzu maizes iekļaušana izglītojamo ikdienas ēdināšanā, nodrošinot attiecīgo uzturvielu dienas normu un dodot ieguldījumu tādas skolu ēdināšanas sistēmas veidošanā, kas balstīta uz Latvijā ražoto lauksaimniecības un pārtikas produktu izmantošanu.

Latvijā drīz sāksies intensīva zālāju pļaušana un lopbarības sagatavošana, tāpēc Zemkopības ministrija aicina atcerēties par zālājos mītošajām daudzām savvaļas dzīvnieku sugām, kas, sākot no maija vidus, ir visvairāk pakļautas riskam iekļūt pļaušanas mehānismos.

Zemkopības ministrija (ZM) turpina veikt virkni pasākumu un izmaiņu normatīvajā regulējumā, lai mazinātu administratīvo slogu ZM pārraudzībā esošajās nozarēs. Kopš stāšanās amatā  birokratizācijas mazināšana ir viena no zemkopības ministra Armanda Krauzes prioritātēm. Turklāt ne tikai nacionālā, bet arī ES līmenī.

Ceturtdien, 18. aprīlī, Briselē Eiropadomes sanāksmē, kurā piedalās visu dalībvalstu vadītāji, ir pieņemti divi Zemkopības ministrijas virzīti lēmumi, kam būs pozitīva ietekme uz Latvijas lauksaimniecību un pārtikas ražošanu. Eiropas Komisijai ir uzdots izvērtēt un piedāvāt risinājumus paaugstināt de minimis slieksni, kas esošajā ekonomiskajā situācijā lauksaimniecībā nosaka pārāk zemus un ierobežojošus limitus valsts atbalsta saņemšanai. Par šādu soli iestājās tikai dažas dalībvalstis, tomēr Latvijas  interese ir saklausīta un iekļauta kopējā dalībvalstu vadītāju secinājumu tekstā. Šis ir ļoti būtisks lēmums lauksaimniecības ekonomiskās aktivitātes veicināšanai.

Lai nodrošinātu ES atbalstu lauksaimniecībai 2024. gadā 34 miljonu eiro apmērā, otrdien, 9. aprīlī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā”.

Valdība otrdien, 2. aprīlī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto grozījumu kārtībā, kādā lauksaimniekiem piešķir valsts atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā, lai lauksaimniecības uzņēmējiem tiktu palielināta apgrozāmo līdzekļu pieejamība brīdī, kad tas ir nepieciešams.

Tā kā “Lauksaimniecības un lauku attīstības likums” un Ministru kabineta noteikumi Nr.158 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem” nosaka aizliegumu no 2024. gada 8. marta importēt no Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produkciju un nosaka šīs produkcijas sarakstu, ir veikti grozījumi divos citos valsts atbalsta noteikumos: noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai un noteikumos par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai. No abiem šiem valsts atbalsta noteikumiem svītrota prasība, ka atbalstu nepiešķir pretendentiem, kuri pēc 2024. gada 1. janvāra ir piegādājuši lauksaimniecības un pārstrādātos lauksaimniecības produktus no Krievijas vai Baltkrievijas.

Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājuma valdība otrdien, 5. martā, apstiprinājusi grozījumus kārtībā par valsts atbalsta programmu aizdevumu piešķiršanai apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā un akvakultūrā, pārvirzot apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmai 2 756 384 eiro no citām sabiedrības “Altum” administrētajām programmām.

Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un tā sastāvdaļā esošo stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kurā ir minēti konkrēti kvantitatīvie rādītāji, kas jāsasniedz kopumā Eiropas Savienībā - līdz 2030.gadam par 50% jāsamazina augu aizsardzības līdzekļu un par 20 % mēslošanas līdzekļu patēriņš. Mērķis ir padarīt pārtiku bioloģiskāku, vienlaikus samazinot siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā. Līdz ar to jāmainās arī lauksaimniecībai. Eiropas Komisija norāda – AAL samazinājumu var sasniegt, stiprinot un pielietojot lauksaimniecībā integrētās augu aizsardzības principus, izmantojot precīzās tehnoloģijas un mazāk bīstamu vielu.

Tā kā ļoti nelabvēlīgie laika apstākļi 2023. gadā un ekonomiskā situācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā negatīvi ietekmēja lauksaimnieku ieņēmumus un dzīvotspēju, Eiropas Komisija (EK), pirmdien, 12. februārī, apstiprināja regulu un nolēma pieļaut atkāpi viena laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījuma piemērošanā, lai atvieglotu lauksaimniekiem darbu grūtajos apstākļos.

Ministru kabinets otrdien, 30. janvārī apstiprinājis Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai, kas noteic sadalījumu 2024. gadam paredzēto valsts budžeta bāzes finansējumam lauksaimniekiem.

Šāgada bāzes finansējums no valsts budžeta (subsīdijas) ir 8 720 490 eiro, un tas piešķirts lopkopības un augkopības attīstībai, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai, tirgus veicināšanai, pārtikas kvalitātes shēmām (popularizēšanai), lauksaimniecības nozares profesionālo izglītības programmu pilnveidošanai un iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai. 

Ministru kabinets (MK) otrdien, 16. janvārī, apstiprinājis Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” investīcijām plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, lai pieejamos Eiropas Atveseļošanas fonda līdzekļus varētu nekavējoties ieguldīt pretplūdu pasākumos, ņemot vērā būvniecības materiālu un energoresursu cenu kāpumu. Tādēļ noteikumos ir precizēts īstenojamo projektu skaits un sasniedzamie mērķa rādītāji.

Projekts “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” (E2SOILAGRI) tuvojas noslēgumam (2024. gada 31. janvārī), un redzams, ka tiks pilnībā sasniegti visi projektam izvirzītie mērķi. Jāteic, ka lielā mērā tie jau ir izpildīti, projekta gaitā iegūtie dati, izveidotā metodoloģija un radītā augsnes datus apvienojošā sistēma darbojas pamatoti un loģiski, secināts Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūta (NIBIO) zinātnieku gala ziņojumā par projekta īstenošanas laika nepilniem trim gadiem.

Trešdien, 20. decembrī, zemkopības ministrs Armands Krauze un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības ascoiācijas vadītājs Gustavs Norkārklis svinīgi parakstīs Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plānu 2023.-2030. gadam.

Otrdien, 5. decembrī, valdībā atbalstīti grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr.198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”, kas paredz finansējuma pārdali no ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta (ISIP) pasākuma uz ekoshēmu pasākumiem.

Lauku atbalsta dienests (LAD) ilgspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu (ISIP) un bioloģiskās lauksaimniecības atbalstu (BLA) jau avansā ir izmaksājis lielākajai daļai lauksaimnieku.

Kopā uz ISIP ir pieteikušies gandrīz 35 000 lauksaimnieku, no kuriem atbalsts izmaksāts jau 32 152 pretendentiem jeb 92,3 procentiem. Savukārt kopā uz BLA ir pieteikušies 3 643 bioloģisko lauksaimnieku, no kuriem atbalsts jau izmakāts 2018 pretendentiem jeb  55,3 procentiem (dati uz 17.11.2023.).

Ekoshēmu mērķis: Ekoshēmas izveidotas ar mērķi veicināt precīzu un efektīvu mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu, lai ilgtermiņā mazinātu ar mēslošanas līdzekļu un AAL lietošanu saistītos riskus un mazinātu noplūdi un nodrošinātu ieguldījumu zaļā kursa mērķu sasniegšanai.

Valdība otrdien, 31. oktobrī, ir pieņēmusi Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem, paredzot garāku laika posmu datu ievadei lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) pārvaldības sistēmā.

Lauksaimnieki jau 11 gadus aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas piedāvāto iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties ražošanai lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
11 gadu laikā, kopš zemes kreditēšanas programma ir ieviesta, zemnieki, izmantojot programmas piedāvāto iespēju, lauksaimnieciskajai ražošanai ir iegādājušies 58 045* ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Līdz šā gada 30. septembrim bija apstiprināti 2852 aizdevumi par kopējo summu 153,90 miljoni eiro.

Piektdien, 13. oktobrī, apbalvošanas ceremonijā “Hanzas Perons”, Rīgā, pasludināti Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2023” laureāti un veicināšanas balvu ieguvēji. Konkursa “Sējējs” laureātus sveica un balvas piešķīra deviņās konkursa nominācijās, kā arī tika pasniegta balva “Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā”. Šogad konkursam apaļa jubileja – tas notika jau 30. reizi.

Eiropas Komisija ir nolēmusi dot iespēju ES dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, izmaksāt lielāku ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalstu (ISIP) un bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma (BLA) avansu. ISIP avanss tiks izmaksāts 70%, bet BLA – 85 procentu apmērā.

Lai īstenotu Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam (turpmāk – KLPSP) grozījumus, kurus š.g. 7. septembrī apstiprinājusi Eiropas Komisija, valdība otrdien, 19. septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā.

Otrdien, 12. septembrī, zemkopības ministrs Didzis Šmits iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par kritisko situāciju lauksaimniecībā, kas ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem situācijas risinājumiem. Ministri atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) ieceri lauksaimnieku atbalstam izmantot Eiropas Komisijas (EK) piešķirto 6 796 780 eiro ārkārtas finansējumu. Valdība arī atļāva ZM ne vairāk kā 5 miljonus eiro (ko ministrija spētu atlicināt, pārskatot zemkopības resora finansējumu), kā valsts atbalstu novirzīt kredītprocentu likmju daļējai dzēšanai un apdrošināšanas prēmiju apmaksai pilnā apmērā par 2023. gada ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanu.

Pēc 7. augustā pieredzētajiem negaisiem, kas nodarījuši postījumus vairākos Latvijas reģionos, ir nepieciešams apzināt esošo situāciju lauksaimniecības nozarē krusas un negaisa skartajos novados.

Otrdien, 25. jūlijā, zemkopības ministrs Didzis Šmits piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padome) sanāksmē Briselē, kurā Spānija kā ES prezidējošā valsts iepazīstinās ar savas prezidentūras prioritātēm un sāks darbu pie tām. Kā viena no galvenajām prioritātēm, kas sēdē tiks apspriesta, joprojām ir situācija ES lauksaimniecības un pārtikas preču tirgū pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ko vēl vairāk saasinājis postošais sausums un karstums daudzviet ES. Jau ziņots, ka EK mobilizēja papildu finansējumu ES lauksaimniekiem un 26. jūnijā paziņoja par ES ārkārtas atbalstu lauksaimniecības nozarēm dalībvalstīs pastāvošo ekonomisko un klimatisko apstākļu dēļ – Latvijai piešķirtais ES ārkārtas atbalsts bija 6,8 miljoni eiro.

Ceturtdien, 13. jūlijā, Zemkopības ministrija (ZM) iepazīstinājusi valdību ar informatīvo ziņojumu par globālās tirgus situācijas nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas graudu un rapšu ražošanu, lai informētu par apstākļu, īpaši Krievijas un Ukrainas kara un ekstrēmā sausuma negatīvo ietekmi uz graudu un rapšu ražošanu Latvijā 2023. gadā.

Valdība otrdien, 4. jūlijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto grozījumu kārtībā, kādā lauksaimniekiem piešķir valsts atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā. Ņemot vērā šāgada īpaši nelabvēlīgus laikapstākļus, ar veiktajiem grozījumiem 2023. gadā valsts atbalsts īstermiņa aizdevuma veidā lauksaimniekiem ir palielināts no 40 uz 60 eiro par ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam pieteikto hektāru.

Otrdien, 27. jūnijā, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanu. Grozījumi pieņemti, lai ieviestu ES direktīvas prasības, paredzot  atšķirīgus labību šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas  nosacījumus bioloģiskām šķirnēm, kas ir piemērotas bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Ņemot vērā ilgstošo sausumu, Zemkopības ministrija (ZM) lauksaimniekiem šogad paredzējusi atvieglojumus, kas ļaus nodrošināt lopbarības pieejamību, izmantojot papuves, zaļmēslojuma platības, starpkultūru platības, buferjoslas un laukmales lopu ganīšanai vai lopbarības ieguvei.

Trešdien, 14. jūnijā, saistībā ar sausuma radītajiem riskiem lauksaimniecībai, ko pastiprina prognozētais karstums, Zemkopības ministrija (ZM) sasauca starpinstitūciju koordinācijas grupu katastrofas pārvaldības koordinācijai. Ar iesaistītajām institūcijām apspriesta pašreizējā situācija, meteoroloģiskās prognozes un laikapstākļu potenciālā ietekme uz lauksaimniecību, dzīvnieku labturību, pārtikas drošumu, augsto mežu ugunsgrēku risku un citi jautājumi. Apspriedes laikā institūciju pārstāvji pārrunāja pašreizējo situāciju, identificēja situācijas attīstības scenārijus un plānoto rīcību.

Valdība ceturtdien, 1. jūnijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto kārtību valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pasākumā “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”, lai sekmētu gados jaunu lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecībā, darbaspēka atjaunošanā un paaudžu nomaiņā lauksaimniecības sektorā. Pasākumam paredzētais finansējums jaunajā plānošanas periodā ir 37,3 miljoni eiro, un tas ir dubultojies salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu. Projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas plānotas katru gadu.

Valdība otrdien, 23. maijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta kārtību par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, nosakot apdrošināšanas polišu iegādes izmaksu daļēju segšanu no Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) un valsts budžeta līdzekļiem.

Zemkopības ministrija informē, ka lauksaimnieki no 16. maija līdz 20. jūnijam var pieteikties saņemt avansā marķēto dīzeļdegvielu lauku darbu veikšanai par 2023./2024. saimniecisko gadu 50 procentu apmērā no 2022./2023. saimnieciskajā gadā piešķirtā marķētas dīzeļdegvielas kopējā daudzuma.