Lauku atbalsta dienests (LAD) ilgspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu (ISIP) un bioloģiskās lauksaimniecības atbalstu (BLA) jau avansā ir izmaksājis lielākajai daļai lauksaimnieku.

Kopā uz ISIP ir pieteikušies gandrīz 35 000 lauksaimnieku, no kuriem atbalsts izmaksāts jau 32 152 pretendentiem jeb 92,3 procentiem. Savukārt kopā uz BLA ir pieteikušies 3 643 bioloģisko lauksaimnieku, no kuriem atbalsts jau izmakāts 2018 pretendentiem jeb  55,3 procentiem (dati uz 17.11.2023.).

Ekoshēmu mērķis: Ekoshēmas izveidotas ar mērķi veicināt precīzu un efektīvu mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu, lai ilgtermiņā mazinātu ar mēslošanas līdzekļu un AAL lietošanu saistītos riskus un mazinātu noplūdi un nodrošinātu ieguldījumu zaļā kursa mērķu sasniegšanai.

Valdība otrdien, 31. oktobrī, ir pieņēmusi Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem, paredzot garāku laika posmu datu ievadei lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) pārvaldības sistēmā.

Lauksaimnieki jau 11 gadus aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas piedāvāto iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties ražošanai lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
11 gadu laikā, kopš zemes kreditēšanas programma ir ieviesta, zemnieki, izmantojot programmas piedāvāto iespēju, lauksaimnieciskajai ražošanai ir iegādājušies 58 045* ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Līdz šā gada 30. septembrim bija apstiprināti 2852 aizdevumi par kopējo summu 153,90 miljoni eiro.

Piektdien, 13. oktobrī, apbalvošanas ceremonijā “Hanzas Perons”, Rīgā, pasludināti Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2023” laureāti un veicināšanas balvu ieguvēji. Konkursa “Sējējs” laureātus sveica un balvas piešķīra deviņās konkursa nominācijās, kā arī tika pasniegta balva “Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā”. Šogad konkursam apaļa jubileja – tas notika jau 30. reizi.

Eiropas Komisija ir nolēmusi dot iespēju ES dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, izmaksāt lielāku ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalstu (ISIP) un bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma (BLA) avansu. ISIP avanss tiks izmaksāts 70%, bet BLA – 85 procentu apmērā.

Lai īstenotu Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam (turpmāk – KLPSP) grozījumus, kurus š.g. 7. septembrī apstiprinājusi Eiropas Komisija, valdība otrdien, 19. septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā.

Otrdien, 12. septembrī, zemkopības ministrs Didzis Šmits iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par kritisko situāciju lauksaimniecībā, kas ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem situācijas risinājumiem. Ministri atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) ieceri lauksaimnieku atbalstam izmantot Eiropas Komisijas (EK) piešķirto 6 796 780 eiro ārkārtas finansējumu. Valdība arī atļāva ZM ne vairāk kā 5 miljonus eiro (ko ministrija spētu atlicināt, pārskatot zemkopības resora finansējumu), kā valsts atbalstu novirzīt kredītprocentu likmju daļējai dzēšanai un apdrošināšanas prēmiju apmaksai pilnā apmērā par 2023. gada ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanu.

Pēc 7. augustā pieredzētajiem negaisiem, kas nodarījuši postījumus vairākos Latvijas reģionos, ir nepieciešams apzināt esošo situāciju lauksaimniecības nozarē krusas un negaisa skartajos novados.

Otrdien, 25. jūlijā, zemkopības ministrs Didzis Šmits piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padome) sanāksmē Briselē, kurā Spānija kā ES prezidējošā valsts iepazīstinās ar savas prezidentūras prioritātēm un sāks darbu pie tām. Kā viena no galvenajām prioritātēm, kas sēdē tiks apspriesta, joprojām ir situācija ES lauksaimniecības un pārtikas preču tirgū pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ko vēl vairāk saasinājis postošais sausums un karstums daudzviet ES. Jau ziņots, ka EK mobilizēja papildu finansējumu ES lauksaimniekiem un 26. jūnijā paziņoja par ES ārkārtas atbalstu lauksaimniecības nozarēm dalībvalstīs pastāvošo ekonomisko un klimatisko apstākļu dēļ – Latvijai piešķirtais ES ārkārtas atbalsts bija 6,8 miljoni eiro.

Ceturtdien, 13. jūlijā, Zemkopības ministrija (ZM) iepazīstinājusi valdību ar informatīvo ziņojumu par globālās tirgus situācijas nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas graudu un rapšu ražošanu, lai informētu par apstākļu, īpaši Krievijas un Ukrainas kara un ekstrēmā sausuma negatīvo ietekmi uz graudu un rapšu ražošanu Latvijā 2023. gadā.

Valdība otrdien, 4. jūlijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto grozījumu kārtībā, kādā lauksaimniekiem piešķir valsts atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā. Ņemot vērā šāgada īpaši nelabvēlīgus laikapstākļus, ar veiktajiem grozījumiem 2023. gadā valsts atbalsts īstermiņa aizdevuma veidā lauksaimniekiem ir palielināts no 40 uz 60 eiro par ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam pieteikto hektāru.

Otrdien, 27. jūnijā, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanu. Grozījumi pieņemti, lai ieviestu ES direktīvas prasības, paredzot  atšķirīgus labību šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas  nosacījumus bioloģiskām šķirnēm, kas ir piemērotas bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Ņemot vērā ilgstošo sausumu, Zemkopības ministrija (ZM) lauksaimniekiem šogad paredzējusi atvieglojumus, kas ļaus nodrošināt lopbarības pieejamību, izmantojot papuves, zaļmēslojuma platības, starpkultūru platības, buferjoslas un laukmales lopu ganīšanai vai lopbarības ieguvei.

Trešdien, 14. jūnijā, saistībā ar sausuma radītajiem riskiem lauksaimniecībai, ko pastiprina prognozētais karstums, Zemkopības ministrija (ZM) sasauca starpinstitūciju koordinācijas grupu katastrofas pārvaldības koordinācijai. Ar iesaistītajām institūcijām apspriesta pašreizējā situācija, meteoroloģiskās prognozes un laikapstākļu potenciālā ietekme uz lauksaimniecību, dzīvnieku labturību, pārtikas drošumu, augsto mežu ugunsgrēku risku un citi jautājumi. Apspriedes laikā institūciju pārstāvji pārrunāja pašreizējo situāciju, identificēja situācijas attīstības scenārijus un plānoto rīcību.

Valdība ceturtdien, 1. jūnijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto kārtību valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pasākumā “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”, lai sekmētu gados jaunu lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecībā, darbaspēka atjaunošanā un paaudžu nomaiņā lauksaimniecības sektorā. Pasākumam paredzētais finansējums jaunajā plānošanas periodā ir 37,3 miljoni eiro, un tas ir dubultojies salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu. Projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas plānotas katru gadu.

Valdība otrdien, 23. maijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta kārtību par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, nosakot apdrošināšanas polišu iegādes izmaksu daļēju segšanu no Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) un valsts budžeta līdzekļiem.

Zemkopības ministrija informē, ka lauksaimnieki no 16. maija līdz 20. jūnijam var pieteikties saņemt avansā marķēto dīzeļdegvielu lauku darbu veikšanai par 2023./2024. saimniecisko gadu 50 procentu apmērā no 2022./2023. saimnieciskajā gadā piešķirtā marķētas dīzeļdegvielas kopējā daudzuma.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina pieteikt lauku saimniekus un uzņēmējus, jaunos zemniekus, pārtikas ražotājus kā arī ģimenes laukos Latvijā un lauksaimnieku vidū pazīstamākajam konkursam “Sējējs 2023”. Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas ne tikai pašvaldības, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas, bet arī lauku attīstības konsultanti un privātpersonas. Konkursa dalībniekus šogad vērtēs deviņās nominācijās, kā arī tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā. Šogad konkursam aprit nozīmīga jubileja – “Sējējs” notiek 30. reizi.

Tā kā plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīkos ir izskanējusi neprecīza informācija par ES tiešo maksājumu (TM) lauksaimniekiem nosacījumiem 2023. gadā, kas var radīt šaubas lauksaimniekiem vai atturēt no pieteikšanās TM atbalsta pasākumiem, Zemkopības ministrija (ZM) vieš skaidrību šajos jautājumos, lai kliedētu atbalsta pretendentu bažas.

Otrdien, 18. aprīlī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”. Noteikumi sagatavoti ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto Latvijas  Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023. - 2027. gadam, kas paredz virkni būtisku izmaiņu atbalsta maksājumos.

Jaunajos noteikumos paredzēti 24 Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu atbalsta pasākumi. To īstenošanai Latvijai piecu gadu periodam, no 2023. līdz  2027. gadam, paredzētais kopējais ES finansējums ir 1,714 miljardi eiro.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības un pārtikas ražotājus izvirzīt savu kandidatūru Eiropas Komisijas (EK) izsludinātajā konkursā “EU Organic Awards” bioloģiskās produkcijas ražotājiem, kuri izstrādājuši izcilus, inovatīvus, ilgtspējīgus un iedvesmojošus projektus, radot reālu pievienoto vērtību bioloģiskajai ražošanai un patēriņam. Pieteikumus konkursā var iesniegt no 2023. gada 25. marta līdz 14. maijam.

Graudaugi sastāv 19,5 % no kopējās lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksporta vērtības. 2022. gadā graudaugu eksporta vērtība ir palielinājusies par 375 milj. EUR.

2023. gadā Zemkopības ministrija (ZM) sāk īstenot Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģisko plānu, kas kopumā 2023.-2027. gadā Latvijas lauku attīstībai paredz 2,5 miljardus EUR. Lai veicinātu lauksaimnieku izpratni par jaunajiem atbalsta maksājumiem un to saņemšanas nosacījumiem, ZM sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) janvārī, februārī un martā Latvijas reģionos organizēs 23 informatīvos seminārus lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem.

Otrdien, 21. februārī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu “Augšņu references laboratorijas funkciju īstenošanas noteikumi”. Noteikumi sakārtos normatīvo regulējumu augsnes agroķīmisko analīžu jomā, kā arī nodrošinās vienotu augsnes agroķīmiskās testēšanas metožu pielietojumu, nosakot kārtību, kādā tiek īstenotas augšņu references laboratorijas funkcijas un kā tiek atzītas citu laboratoriju tiesības veikt analīzes augšņu agroķīmiskajai izpētei. Savukārt lauksaimnieki saņems atzītu augsnes agroķīmisko analīžu laboratoriju testēšanas rezultātus, kuri būs izmantojami augsnes auglības novērtēšanai, mēslošanas plānu izstrādei, kā arī tie būs salīdzināmi ar citu laboratoriju datiem.

Pirmdien, 30. janvārī, zemkopības ministrs Didzis Šmits apmeklēs ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmi Briselē, kurā dalībvalstis ar Eiropas Komisiju (EK) un Zviedrijas prezidentūru ES Padomē spriedīs par energokrīzes un Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm un iespējamajiem problēmu risinājumiem.

Saskaņā ar CSP prognozēm, 2022. gadā graudaugu kopraža prognozēta virs 3 milj. tonnu. Graudaugu kopraža tiek plānota par 2,9% jeb 87 tūkst. t lielāka nekā 2021. gadā. Ražas pieaugums tiek prognozēts vasaras kviešiem, vasaras miežiem, ziemas miežiem, auzām, griķiem. Sākotnējās prognozes liecina, ka ziemas kviešu kopraža būs par 7% jeb 142 tūkst. t mazāka nekā 2021.gadā.

2023. gada sākumā stājas spēkā Ministru kabineta 2022. gada 29. marta noteikumi Nr 203 “Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem”. Noteikumi paredz, ka ar 2023. gada 1. janvāri stājās spēkā prasības par  traktortehnikas un tās piekabes apgaismes ierīču un gaismas signālierīču izvietojumu, un prasībās par  traktortehniku un tās piekabes aprīkošanu ar attiecīgām pazīšanas zīmēm:

Saskaņā ar oktobra CSP prognozēm, 2022. gadā graudaugu kopraža prognozēta virs 3 milj. tonnu. Graudaugu kopraža tiek plānota par 2,9% jeb 87 tūkst. t lielāka nekā 2021. gadā. Ražas pieaugums tiek prognozēts vasaras kviešiem, vasaras miežiem, ziemas miežiem, auzām, griķiem. Sākotnējās prognozes liecina, ka ziemas kviešu kopraža būs par 7% jeb 142 tūkst. t mazāka nekā 2021.gadā.

Eiropas Komisija (EK) 2022. gada 11. novembrī ir apstiprinājusi Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu (KLP SP) 2023.-2027. gadam. KLP SP paredz turpmāko piecu gadu laikā (2023-2027) lauksaimniecības nozares un lauku attīstībā Latvijā ieguldīt 2,5 miljardus EUR.

Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027.gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā. Tas apvieno plašu mērķtiecīgu atbalsta pasākumu klāstu, ņemot vērā Latvijas vajadzības, kas noteiktas pamatojoties uz savas teritorijas un lauksaimniecības un pārtikas nozares stipro un vājo pušu, iespēju un draudu (SVID) analīzi.

Šajā brīdī var teikt, ka jaunā, 2023. gada sezona ir sākusies, jo ziemāju sēja ir noslēgusies. Tīrumos zaļo ziemas rapši, ziemas kvieši un mieži, kā arī rudzi. Laukos, nezāļu ierobežošanai, ir izmiglots herbicīds.

Mūsu klientu svarīgākais darbs šobrīd ir savas ražas novākšana. Pateicoties labvēlīgiem laikapstākļiem, raža no lauka tiek kulta optimālā mitruma robežās.
Pieņemšanas punktos tiek vestas un pieņemtas praktiski visas kultūras, tāpēc šobrīd graudu pieņemšanas kustība elevatoros ir lēnāka. Lai uzlabotu graudaugu pieņemšanas ātrumu, esam izveidojuši Rindu vadības sistēmu Elejas, Jēkabpils un Dobeles elevatoros. Ierodoties elevatorā, klientiem ir iespēja pašiem piereģistrēt informāciju par saimniecību.

Saskaņā ar jūlija CSP prognozēm, 2022. gadā graudaugu kopraža prognozēta virs 3 milj. tonnu. Graudaugu kopraža tiek plānota par 3,1% jeb 92 tūkst. t lielāka nekā 2021. gadā. Ražas pieaugums tiek prognozēts vasaras kviešiem, vasaras miežiem, ziemas miežiem, auzām. Sākotnējās prognozes liecina, ka ziemas kviešu kopraža būs par 9% jeb 186 tūkst. t mazāka nekā 2021.gadā. Ar graudaugiem tika apsēti 775,6 tūkst. ha., kas ir par 0,8 tūkst. ha jeb par 0,1% mazāk nekā bija 2021. gadā.
Rapšu kopražas prognozes liecina par ražas samazinājumu 9% jeb 36 tūkst. t apmērā.

Lauksaimnieki jau 10 gadus aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas piedāvāto iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties ražošanai lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Šajā laikā, kopš ieviesta zemes kreditēšanas programma, zemnieki, izmantojot programmas piedāvāto iespēju, lauksaimnieciskajai ražošanai iegādājušies vairāk kā 55 tūkstošus* ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Līdz šā gada 30. jūnijam bija apstiprināti 2656 aizdevumi par kopējo summu 139,84 miljoni eiro.

Pirmdien, 18. jūlijā, Briselē ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē plānotas diskusijas par jaunās augu aizsardzības līdzekļu (AAL) ilgtspējīgas lietošanas regulas priekšlikumu, ar ko Eiropas Komisija plānojusi samazināt AAL lietošanu, nosakot, ka dalībvalstīm jāsasniedz AAL lietošanas samazinājums ne mazāks par 50 procentiem.

Par to ziņo Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrijas preses dienests. 22.-24. aprīlī Latvijas Republiku darba vizītē apmeklēja Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrs Nikolajs Solskis. Vizītes laikā viņš tikās ar Latvijas zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, apmeklēja Rīgas un Ventspils brīvostas, kā arī Liepājas pilsētas speciālo ekonomisko zonu.

Zemkopības ministrija aicina Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības un pārtikas ražotājus izvirzīt savu kandidatūru Eiropas Komisijas (EK) izsludinātajā konkursā “EU Organic Awards” bioloģiskās produkcijas ražotājiem, kas izstrādājuši izcilus, inovatīvus, ilgtspējīgus un iedvesmojošus projektus, radot reālu pievienoto vērtību bioloģiskajai ražošanai un patēriņam. Pietiekumus konkursā var iesniegt no 2022. gada 25. marta līdz 8. jūnijam.

Zemkopības ministrijas speciālisti ir sagatavojuši ikmēneša pārskatu par graudu sektoru attīstību. Pārskats vienā lapā vienkopus atspoguļo vairākus svarīgus rādītājus, kas var būt noderīgi lauksaimniekiem, ražotājiem un tirgotājiem. Tas sniedz ieskatu par pēdējām tirgus attīstības tendencēm lauksaimniecības sektorā, atspoguļojot tādus nozīmīgus rādītājus kā cenu izmaiņas, ražošanas attīstība un tirdzniecības perspektīvas.

Zemkopības ministrija (ZM) iesniegusi Eiropas Komisijai Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam projektu (KLP Stratēģiskais plāns) un sāks formālās sarunas ar EK par tā apstiprināšanu.

Aptaujas jautājums ir "Vai jūs atbalstāt 25m platas joslas noteikšanu ap lauku mājām, kurā nelieto augu aizsardzības līdzekļus (AAL)?". Piedalīties var Zemkopības ministrijas lapā.

Valsts policija sadarbībā ar Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru lauksaimniekiem un traktortehnikas īpašniekiem ir publicējuši  ieteikumus lauksaimnieka īpašuma aizsardzības pasākumiem - kā pasargāt savu lauksaimniecības tehniku.

26. oktobrī Norvēģijas Karalistes Svalbāras Globālajā sēklu bankā tiks ievietoti ilgtspējīgai glabāšanai 153 Latvijas izcelsmes (Latvijā izveidotas šķirnes) lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu sēklu  paraugi, tādejādi stiprinot Latvijas tradicionālo augu ģenētisko resursu saglabāšanu.  Galvenokārt tās ir laukaugu sugas – labības, pākšaugi, lini, kaņepes un arī dārzeņi (kopumā 30 sugas).

2020. gadā tika iegūta Latvijā lielākā graudaugu kopraža - 3,4 milj. tonnu, kas ir par 252 tūkst. tonnu jeb par 8% augstāka. Vidējā graudaugu ražība no hektāra sasniedza 45,5 centnerus, kas ir līdz šim augstākā graudaugu ražība Latvijas vēsturē.
Ar graudaugiem tika apsēti 750 tūkst. ha., kas ir par 8 tūkst. ha jeb par 1% vairāk nekā bija 2019. gadā. (Grafiki)

Šī gada jūnija sākumā Zemgalē, netālu no Tērvetes, pirmo reizi novērota koku kaitēkļa Zeltvēdera mūķenes (Euproctis chrysorrhoea) savairošanās. Zeltvēdera mūķene ir Latvijas faunas sastāvdaļa, taču līdz šim tā nekad nebija savairojusies masveidā. Šīs kukaiņu sugas dabiskais izplatības areāls ietver Eiropu, Āfrikas ziemeļu daļu un tuvos austrumus. Kaitēklis ne tikai apgrauž daudzu lapu koku lapas, bet apdraud arī cilvēku veselību, jo matiņi, kas klāj kāpuru, satur toksīnu, kas kairina ādu. Šobrīd ir svarīgi apzināt šī kaitēkļa savairošanās apmēru. Latvijas iedzīvotāji tiek lūgti ziņot par kaitēkļa novērojumiem.

Tikai 2021.gada 12.-13. jūnijā Latvijas Lauksaimniecības muzejs ver vārtus āra teritorijai un sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Lauku Ceļotājs / Baltic Country Holidays aicina uz pasākumu “Atvērtās dienas laukos 2021”. Pasākuma laikā Latvijas Lauksaimniecības muzejā būs iespēja piedalīties fotomedībās “Kas meklē, tas atrod – traktoru”, kā arī izspēlēt dažādas spēles un iepazīt muzeja ārpustelpu eksponātus. Muzeja vārti apmeklētājiem būs atvērti no plkst.10:00-15:00. Ieeja ar muzeja biļetēm un tikai ar skaidras naudas norēķinu!

Valdība otrdien, 11. maijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos noteikumus par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību mazajiem lauksaimniekiem, ko vienreizējā maksājumā 2021. gadā piešķirs mazajiem lauksaimniekiem.
Mazajiem lauksaimniekiem 2021. gadā atbalstā paredzēti 3 miljoni eiro, lai stiprinātu mazo lauksaimniecības ražotāju saimniecību dzīvotspēju, veicinātu iespējas strādāt lauksaimniecībā un motivētu integrāciju tirgū, un lai sekmētu Latvijas reģionu apdzīvotības saglabāšanos un ainavas sakoptību.

Valdība otrdien, 11. maijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm, lai atzītu par ES prasībām atbilstošas lauku apskates un vairāku augu šķirņu sēklu uzturēšanu, ko sertificējušas Ukrainas un Lielbritānijas oficiālās iestādes.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauku uzņēmējus, jaunos zemniekus, kā arī ģimenes laukos pieteikties Latvijā un lauksaimnieku vidū iecienītajam konkursam “Sējējs 2021”. Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas ne tikai pašvaldības, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas, bet arī lauku attīstības konsultanti. Konkursa dalībniekus šogad vērtēs deviņās nominācijās un tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā. Šogad konkurss “Sējējs” notiek 28. reizi. Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, konkursa pretendentu vērtēšana šogad notiks attālināti.