Joprojām saglabājoties augstam siltumnīcefekta gāzu izmešu līmenim , klimata pārmaiņas var ietekmēt kukurūzas un kviešu ražas jau 2030. gadā, liecina jauns NASA pētījums, kas publicēts žurnālā Nature Food. Tiek prognozēts, ka kukurūzas raža samazināsies par 24%, savukārt kviešu raža potenciāli varētu pieaugt par aptuveni 17%.

ES kviešu eksports šajā tirdzniecības gadā sasniedzis rekordaugstus apmērus visticamāk, ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc pārtikas kviešiem Ziemeļāfrikā un pieaugošos lopbarības kviešu iepirkumus no Āzijas pircēju puses. Pēc Eiropas Komisijas provizoriskajiem datiem, mīksto kviešu eksports no 27 ES valstīm no 1.jūlija līdz 24.oktobrim bija 8,99 milj.t salīdzinājumā ar 7,23 milj.t -  gadu iepriekš. Taču dati no Francijas (viena no lielākajām kviešu eksportētājām  ES) tika ņemti vērā tikai daļēji – kas nozīmē, ka kopējais eksports varētu būt lielāks.

Valsts policija sadarbībā ar Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru lauksaimniekiem un traktortehnikas īpašniekiem ir publicējuši  ieteikumus lauksaimnieka īpašuma aizsardzības pasākumiem - kā pasargāt savu lauksaimniecības tehniku.

26. oktobrī Norvēģijas Karalistes Svalbāras Globālajā sēklu bankā tiks ievietoti ilgtspējīgai glabāšanai 153 Latvijas izcelsmes (Latvijā izveidotas šķirnes) lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu sēklu  paraugi, tādejādi stiprinot Latvijas tradicionālo augu ģenētisko resursu saglabāšanu.  Galvenokārt tās ir laukaugu sugas – labības, pākšaugi, lini, kaņepes un arī dārzeņi (kopumā 30 sugas).

Septembrī augstais pieprasījums un ierobežotais piedāvājums jau trešo mēnesi pēc kārtas turpināja veicināt kviešu cenu kāpumu pasaulē. Melnās jūras reģionā kviešu cenai bija vislielākais kāpums, Krievijā un Ukrainā cenas septembrī palielinājās par aptuveni 6 procentiem, ko veicināja pieaugošā tirdzniecības aktivitāte. Papildu ietekmi radīja Krievijas Federācijas ražošanas kotēšanas pazemināšanās šinī gadā.

Sagaidāms, ka Indijas lauksaimnieki  šinī ražas gadā (līdz 2022. gada jūnijam), salīdzinot ar 149,56 miljoniem tonnu iepriekšējā gadā, novāks rekordlielu 150,50 miljonu tonnu vasaras graudaugu ražu, otrdien paziņoja valdība. Vasaras rīsu raža 2021./22. gadā tiek lēsta 107,04 miljonu tonnu apmērā, salīdzinot ar 2020./21.gadā ievāktajām 104,41 miljonu tonnām, teikts Lauksaimniecības un lauksaimnieku labklājības ministrijas paziņojumā.

Eiropas Savienībā kopējā graudaugu ražošana 2021. gadā tiek prognozēta 297,3 miljonu tonnu apmērā, kas ir nedaudz zem vidējā līmeņa, bet par 5 procentiem gad griezumā salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pieaugumu veicinājusi lielā kviešu raža, kas tika prognozēta 136,4 miljonu tonnu apjomā, kas ir aptuveni par 9 procentiem lielāka nekā 2020. gada raža, ko bija skāruši nelabvēlīgie laika apstākļi. 2021. gadā tika palielināta arī sējumu platība. Tiek prognozēts, ka kviešu ražas Apvienotajā Karalistē 2021. gadā pieaugs līdz aptuveni 15 miljoniem tonnu, ko veicinās gan ievērojamais sējas platību pieaugums, gan labā raža.

Samazinoties cieto kviešu ražošanai, itālieši drīzumā var saskarties ar makaronu izstrādājumu cenu kāpumu. "Jau 110 gadus mūsu ģimene darbojas šajā biznesā, taču mēs nekad neesam saskārušies ar līdzīgu situāciju," intervijā laikrakstam Il Sole 24 sacīja Džuzepe Ferro, viena no lielākajiem makaronu ražotājiem valstī - La Molisana SpA izpilddirektors.

Pēc Ukrainas Pārtikas drošības un patērētāju aizsardzības valsts dienesta vadītājas Vladislavas Mahaletskajas vārdiem, apstiprināšanas procedūras, kas nepieciešamas, lai atvērtu ASV tirgu Ukrainas kukurūzai un kviešiem, pašlaik ir beigu stadijā. Amerikāņu eksperti prognozē, ka Ukraina 2021./22. mārketinga gadā (MG) eksportēs rekordlielu 23,5 miljonu tonnu kviešu.

Augustā pasaules kviešu cenas strauji pieauga, atspoguļojot ražošanas prognozes pasliktināšanos vairākiem lielajiem graudu ražotājiem. Nelabvēlīgie laika apstākļi ir samazinājuši ražu un pasliktinājuši ražošanas prognozes Kanādā, Krievijā un ASV, savukārt ES ir palielinājušās bažas par ražas kvalitāti. Tā kā tiek prognozēts, ka 2021. gadā globālā kviešu raža būs zem rekordlielā 2020. gada līmeņa, visu lielāko ražotājvalstu eksporta kotācijas ir palielinājušās.

Decembrī vidējās pārtikas kviešu cenas tirgū, atsaucoties uz Euronext, bija kāpušas par 1,6%, sasniedzot 218,25 eiro par tonnu. “Tirgu lielākoties ietekmē laikapstākļi - Dakotā, Manitobā un Saskačevanā nelīst un valda sausums, turpretī Eiropā - Francijā, Baltijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē - tiek prognozētas lietusgāzes. Tas rada pamatotas bailes par graudu kvalitātes pazemināšanos un ražas novākšanas kavēšanos,” pauduši tirgotāji.

Pēc trīs gadu pārrunām Eiropas Savienības valstis ir devušas zaļo gaismu lauksaimniecības subsīdiju programmas reformām ar mērķi padarīt to videi draudzīgāku un atbalstīt mazās saimniecības. Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu rezultātā no 2021. līdz 2027. gadam maksājumiem lauksaimniekiem un lauku attīstībai tiks iztērēti 387 miljardi eiro, kas ir aptuveni trešdaļa no ES budžeta.

2020. gadā tika iegūta Latvijā lielākā graudaugu kopraža - 3,4 milj. tonnu, kas ir par 252 tūkst. tonnu jeb par 8% augstāka. Vidējā graudaugu ražība no hektāra sasniedza 45,5 centnerus, kas ir līdz šim augstākā graudaugu ražība Latvijas vēsturē.
Ar graudaugiem tika apsēti 750 tūkst. ha., kas ir par 8 tūkst. ha jeb par 1% vairāk nekā bija 2019. gadā. (Grafiki)

Saskaņā ar prognozēm, pasaules kviešu raža 2021. gadā pārsniegs pagājušā gada rekordu par 1,4% un sasniegs jaunu rekordaugstu ražošanas līmeni. Gaidāms, ka lielāko daļu prognozētā ražas pieauguma nodrošinās lielāki ražošanas apjomi Eiropas Savienībā, Marokā un Lielbritānijā, kompensējot Austrālijā, Kanādā, Krievijas Federācijā un vairākās Āzijas valstīs gaidāmo ražas kritumu.

Šī gada jūnija sākumā Zemgalē, netālu no Tērvetes, pirmo reizi novērota koku kaitēkļa Zeltvēdera mūķenes (Euproctis chrysorrhoea) savairošanās. Zeltvēdera mūķene ir Latvijas faunas sastāvdaļa, taču līdz šim tā nekad nebija savairojusies masveidā. Šīs kukaiņu sugas dabiskais izplatības areāls ietver Eiropu, Āfrikas ziemeļu daļu un tuvos austrumus. Kaitēklis ne tikai apgrauž daudzu lapu koku lapas, bet apdraud arī cilvēku veselību, jo matiņi, kas klāj kāpuru, satur toksīnu, kas kairina ādu. Šobrīd ir svarīgi apzināt šī kaitēkļa savairošanās apmēru. Latvijas iedzīvotāji tiek lūgti ziņot par kaitēkļa novērojumiem.

Tikai 2021.gada 12.-13. jūnijā Latvijas Lauksaimniecības muzejs ver vārtus āra teritorijai un sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Lauku Ceļotājs / Baltic Country Holidays aicina uz pasākumu “Atvērtās dienas laukos 2021”. Pasākuma laikā Latvijas Lauksaimniecības muzejā būs iespēja piedalīties fotomedībās “Kas meklē, tas atrod – traktoru”, kā arī izspēlēt dažādas spēles un iepazīt muzeja ārpustelpu eksponātus. Muzeja vārti apmeklētājiem būs atvērti no plkst.10:00-15:00. Ieeja ar muzeja biļetēm un tikai ar skaidras naudas norēķinu!

Valdība otrdien, 11. maijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos noteikumus par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību mazajiem lauksaimniekiem, ko vienreizējā maksājumā 2021. gadā piešķirs mazajiem lauksaimniekiem.
Mazajiem lauksaimniekiem 2021. gadā atbalstā paredzēti 3 miljoni eiro, lai stiprinātu mazo lauksaimniecības ražotāju saimniecību dzīvotspēju, veicinātu iespējas strādāt lauksaimniecībā un motivētu integrāciju tirgū, un lai sekmētu Latvijas reģionu apdzīvotības saglabāšanos un ainavas sakoptību.

Valdība otrdien, 11. maijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm, lai atzītu par ES prasībām atbilstošas lauku apskates un vairāku augu šķirņu sēklu uzturēšanu, ko sertificējušas Ukrainas un Lielbritānijas oficiālās iestādes.

Prognoze  pasaules kviešu ražošanai 2021. gada tekošajam mēnesim ir samazināta, saskaņā ar jaunākajām FAO prognozēm tās apjoms var sasniegt 778,8 miljons tonnu, lai gan šis rādītājs joprojām ir 4 miljoni tonnu (0,5 procenti) virs prognozētā ražošanas apjoma 2020. gadā. Prognožu samazinājums galvenokārt ir saistīts ar ES sējas platību samazināšanos. Neskatoties uz to, tiek prognozēts, ka kopumā  graudu  ražošana ES salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieaugs par 6 procentiem -  līdz 133,3 miljoniem tonnu, kas kopumā  ar labvēlīgajām ražas prognozēm Lielbritānijā, ASV un Ukrainā, ļauj kopumā cerēt uz kopumā  pozitīvu prognozi pasaules graudu ražošanai šim gadam.

Aukstais un sausais laiks pēdējās nedēļās rada uztraukumu  par jauno graudauguu ražu un izraisa cenu kāpumu biržās. Kukurūzas cenas Čikāgas biržā nedēļas laikā pieauga par 16%. Jaunās ražas  lopbarības kviešiem Lielbritānijā - par 15% 10 dienu laikā. Eiropas Komisija publicē jaunu ES lauksaimniecības kultūraugu monitoringa  ziņojumu (MARS), kas ziņo ka nesenie aukstākie laika apstākļi nekā parasti, ir aizkavējuši ziemāju un vasaras  kultūru augšanas tempu visā  Eiropā. Komisija ir pat nedaudz pazeminājusi ražas prognozes, īpaši Francijā. Neskatoties uz to, prognoze joprojām ir daudz augstāka nekā bija 2020. gada raža. 

Neskatoties uz to, ka šis rādītājs ir samazinājās pirmo reizi pēdējo astoņu mēnešu laikā, tas par 25,9 punktiem (26,5 procentiem) pārsniedz 2020. gada marta līmeni. Starp pamata graudaugu kultūrām, kviešu eksporta cenas samazinājušās visvairāk (par 2,4 procentiem), tomēr neskatoties uz to, tās vienalga ir par  19,5 procentiem augstākas nekā pagājušā gada martā. Kviešu cenu samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnešu cenām, galvenokārt ir saistīts ar lielāku piedāvājumu un labvēlīgajām ražas prognozēm 2021. gadā.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauku uzņēmējus, jaunos zemniekus, kā arī ģimenes laukos pieteikties Latvijā un lauksaimnieku vidū iecienītajam konkursam “Sējējs 2021”. Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas ne tikai pašvaldības, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas, bet arī lauku attīstības konsultanti. Konkursa dalībniekus šogad vērtēs deviņās nominācijās un tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā. Šogad konkurss “Sējējs” notiek 28. reizi. Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, konkursa pretendentu vērtēšana šogad notiks attālināti.

Saskaņā ar martā publicēto dokumentu Ķīnas Lauksaimniecības ministrija ir sākusi kampaņu kukurūzas un sojas pupu miltu samazināšanai dzīvnieku barībā, kas varētu ietekmēt globālo graudu tirgu. Dzīvnieku barības ražotājiem un citām valdības atbilstošajām iestādēm nosūtītajā dokumentā ir izteikta prasība izstrādāt vadlīnijas kukurūzas un sojas miltu aizstāšanai lopbarības ražošanai ar alternatīvām graudaugu kultūrām, aģentūrai Reuters pavēstīja trīs nozares avoti.

Starptautiskā Graudu padome (IGC) paziņojusi savas jaunākās prognozes pasaules tirgum. Attiecībā uz kopējo graudu apjomu tika izvirzīta pasaules prognoze 20/21.gadam par 9 mlj.t vairāk, līdz 2224mlj.tonnām. Ziņojumā arī norādīts uz rekordaugstu produkciju 2021/2022.gada sezonā, kopā 2,287mlj.t. Šī rekordaugstā raža pieaugs par 63mlj.tonnām vairāk nekā fiksēts faktiskajos  20/21.gada ražošanas rādītājos. 

Zemkopības ministrija (ZM) vienmēr ir atbalstījusi un arī turpmāk atbalstīs bioloģiskos lauksaimniekus un bioloģiskās produkcijas ražotājus. To pieprasa arī Latvijas iedzīvotāji, aizvien vairāk uzmanības pievēršot veselīgam dzīvesveidam. Tāpēc ZM norāda, ka Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas 25. martā izplatītie paziņojumi ir nekorekti.

Lai veicinātu skolu jauniešu informētību par iespējām jau pēc 9. klases iegūt profesionālu izglītību un ātrāk iekļauties darba tirgū, kā arī mudinātu profesionālās izglītības iestādes fokusēties uz mūsdienu darba tirgū pieprasītu mācību piedāvājumu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) rīko tiešsaistes konferenci "Nākotne gudrā lauksaimniecībā".

Provizoriskā prognoze globālo kviešu ražošanai 2021. gadā ir rekordliela - 780 miljoni tonnu, ražošanai pieaugot jau trešo gadu pēc kārtas. Paredzams, ka lielāko daļu prognozētās izaugsmes nodrošinās ES, kur tiek prognozēts, ka kviešu stādījumi atjaunosies pēc pagājušā gada minimālā līmeņa, 2021. gadā pieaugot par vairāk nekā 5 procentiem.

Kviešu pasaules cenas februārī daudz augstākas nekā gadu iepriekš, taču kopumā joprojām stabilas. Eksporta cenas lielākajai daļai ražotājvalstu saglabājās tuvu janvāra cenām, jo labi nodrošinātie tirgi mazināja augšupejošo spiedienu, ko radīja nelabvēlīgie kviešu ražas apstākļi 2021.gadā dažos štatos Amerikas Savienotajās Valstīs un Krievijas Federācijā. Ilgstošā nenoteiktība par eksporta nodokļa ietekmi uz kviešiem Krievijas Federācijā un ASV dolāra kursa nostiprināšanās arī mazināja līdz tam pieaugošā spiediena ietekmi uz pasaules kviešu cenām.

Tradicionāli dažādu kultūraugu kartēšanai no kosmosa tiek izmantoti optiskie ("fotoattēliem līdzīgi") satelīta attēli, bet jaunā Eiropas satelīta Copernicus Sentinel-1 radaru dati apvienojumā ar interferometrisko apstrādi var būtiski uzlabot kultūraugu kartēšanu.

ASV augstākā labuma kviešu cena pieauga par 9 procentiem, pateicoties spēcīgam starptautiskajam pieprasījumam un straujajai cenas izaugsmei kukurūzas tirgū. Krievijas eksporta nodokļu dubultošanās no 2020. gada 1. marta un neskaidrība par iespējamiem eksporta ierobežošanas pasākumiem 2021./22. gada sezonā (jūlijā / jūnijā), ir palielinājusi Krievijas kviešu cenu par 8 procentiem. Eksporta iespēju paplašināšanās uz sarūkošo piegāžu fona, palielināja kviešu cenas Francijā un Ukrainā par 9 procentiem aprēķinot mēneša griezumā. (GRAFIKS)

Pēc Francijas analītiskās kompānijas Strategie Grains domām, ierobežotā graudu piegāde Eiropas Savienībai nākamajā sezonā būtu jāpapildina ar augstāku ražu, taču cenas var saglabāties augstas, jo Ķīnas pieprasījums ierobežo pasaules pārpalikumu. Eiropas kviešu nākotnes darījumi pieauga līdz septiņu gadu augstākajam līmenim, tā kā prognozes kļuva zemākas ASV piegādēm un Krievijas plāni ierobežot graudu eksportu palielināja bažas par pasaules kopējā  piedāvājuma samazināšanos.

Krievijas valdība ir oficiāli apstiprinājusi priekšlikumu no 1. marta uzlikt kviešiem lielāku eksporta nodevu, kas ir vēl viens mēģinājums ierobežot COVID-19 krīzes izraisīto vietējo pārtikas cenu pieaugumu. Krievija ir viena no lielākajām kviešu eksportētājām pasaulē. Kviešu cenas pasaulē pieauga pēc tam, kad janvāra sākumā Krievijas amatpersonas pirmo reizi paziņoja par priekšlikumu paaugstināt nodokli, cerot, ka tas varētu likt pircējiem dot priekšroku citu valstu kviešiem.

Krievijas Federācijā un Ukrainā pārtikas kviešiem, pēc krituma laika posmā no 2020. gada maija līdz augustam, eksporta cenas strauji pieauga septembrī un oktobrī. Šis nesenais cenu pieaugums atspoguļoja tendences starptautiskajā tirgū, un to izraisīja arī bažas par ziemas kviešu ražu 2021. gadā, kā arī lielais pieprasījums no importētāj valstīm. Oktobrī cenas sasniedza augstāko līmeni kopš 2015. gada janvāra.

Graudaugu eksports 2020./21. gada sezonai (jūlijs / jūnijs) tiek prognozēts 94,4 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6% augstāks par vidējo, galvenokārt pateicoties cerībām par ievērojamu kviešu eksporta pieaugumu, kurš tiek lēsts  par 55,6 miljoniem tonnu lielāks. Paredzams, ka Krievijas Federācijā kviešu eksports (kas veido gandrīz 70% no kviešu apakšreģionu eksporta) sasniegs 39 miljonus tonnu, kas ir aptuveni par 20% virs vidējā. Iemesli ir iekšzemes piegāžu pieaugums, konkurētspējīgas cenas un augsts pieprasījums no importētājām valstīm.

Pēc spēcīgajām lietavām oktobrī, kas ievērojami aizkavēja 2021. gada ziemas kviešu kultūraugu sēšanu, novembra sausais laiks,  sēšanas darbiem atkal uzņemt tempu. Tomēr dažos austrumu reģionos turpinājās spēcīgās lietavas un kavēja sēšanas darbus.

Prognoze par kopējo graudu (kviešu un lopbarības graudu) ražošanu pasaulē 2020./21. gadā - 2226 miljoni tonnu, samazināta par 1 milj. (salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi), prognozes par kukurūzas ražas samazinājumu (galvenokārt ES, Ukrainā un ASV) daļēji kompensēsies ar to ka ir gaidāma citu graudu lielāka raža.

Argentīna kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas ir atļāvusi ģenētiski modificētu kviešu audzēšanu, ziņo Reuters. Tie nes sevī  saulespuķu HB4 gēnu, kas palīdz palielināt ražu sausuma apstākļos. Tomēr lauksaimnieki nesteidzas  sākt ražošanu - jo, lai varētu tos ražot,  ir nepieciešams, lai kaimiņos esošās importētājas valstis piekristu iegādāties šādus kviešus.

Starptautiskās cenas kviešiem š.g. oktobrī ir vēl vairāk paaugstinājušās, kas ir globālā pieprasījuma un eksporta samazināšanās atspoguļojums, sakarā ar pazeminātu nosacītā augšanas līmeņa procesu Argentīnā samazināšanos un sausuma perioda ietekmi uz dažām ziemāju  šķirnēm dažādos Eiropas rajonos, Ziemeļamerikā un Melnās jūras reģionā.

Valdība otrdien, 27. oktobrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi. 

Iestājoties kooperatīvā, saimniecības minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus var iegādāties par aptuveni trešdaļu lētāk, savukārt saražoto produkciju iespējams pārdot par būtiski augstāku cenu nekā saimniekojot pašu spēkiem, galvenos ieguvumus no pievienošanās atbilstīgajiem kooperatīviem uzsver  lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību biedri.

Piektajā 2020. gada prognozē COCERAL (Eiropas asociācija, kas pārstāv labības, rīsu, barības, eļļas augu sēklu, olīveļļas, eļļu un tauku un agroapgādes tirdzniecību) kopējās graudu ražas kontekstā ES-27 valstīs + Lielbritānijā, prognozē tikai par 293,6 miljoniem tonnu, kas ir zemāk nekā 295,5 miljoniem tonnu, ko prognozēja ceturtajā prognozē augustā, un par 18,8 miljoniem tonnu zemāk 2019. gada līmenim - 312,4 miljoniem tonnu.

Krievijas lauksaimniecības ministrija paziņoja, ka valsts graudu eksporta kvotu mehānisms, ko aprīlī-jūnijā izmantoja koronavīrusa uzliesmojuma laikā, joprojām ir aktuāls, neskatoties uz lielo ražu, ko tās lauksaimnieki novāc šogad. Krievija, kas ir viena no lielākajām kviešu eksportētājām pasaulē, ir paziņojusi, ka varētu noteikt graudu eksporta kvotu 2021. gada janvārim-jūnijam, ja būs nepieciešams nodrošināt vietējās piegādes.

Starptautiskās kviešu cenas gada sākumā cēlās straujā tempā, ko noteica strauja tirdzniecība un ziņojumi par laika apstākļu riskiem, kas ietekmēs sējumus  jaunajai 2020./21. ražas tirdzniecības sezonai. Straujāku pārdošanas tempu, veicināja vairākas lielākās eksportētājvalstis ,kas atbalstīja cenu kāpšanas  tendenci, kā arī piegāžu sašaurināšanās Argentīnā, kā arī loģistikas problēmas Francijā un ziņojumi par ASV parasto (mīksto) kviešu krājumu straujo samazināšanos. No otras puses, bažas par COVID-19 straujo izplatību un citu tirgu, tostarp kapitāla vērtspapīru un enerģijas tirgu, pārmaiņu negatīvo efektu apvienojumā ar ASV dolāra kursa nostiprināšanos novērsa būtisku eksporta cenu pieaugumu iepriekšējos mēnešos.

Eiropas Komisijas Lauksaimniecības resursu monitorings (MARS) ir nopublicējis ražas prognozes rapsim 2020. gadam salīdzinoši ar 5-gadu vidējiem cipariem. Latvijā prognozē 2.85 tonnas no hektāra, kas ir 3.7% lielāks par vidējo , bet par 2.7% mazāk nekā 2019. gadā. Lietuvai prognozē 2.66 tonnas no hektāra, kas ir par 2.5% mazāk nekā pagājušogad, un Igaunijā par 17% mazāku ražu nekā vidēji.

Ziemas ražas parāda sevi labi Baltijas valstīs un Somijā. Par spīti tam ka nokrišņu daudzums un auksts laiks palēnināja pavasara sēšanu Somijā, process vienalga notiek paredzētajā laika logā. Pavasara sējas ir gandrīz pabeigtas Baltijas valstīs kur nesenais nokrišņu daudzums atbalstīja agrīnās augšanas fāzes.

Lai izbēgtu no maizes cenu paaugstināšanās valstī, lielākie Ukrainas graudu tirgotāji ir piekrituši Ukrainas Ekonomikas ministrijas piedāvājumam samazināt kviešu eksportu 2019/2020 gada sezonā līdz 20.2 mlj. tonnām.

Lai stabilizētu vietējo tirgu Krievija piedāvā eksporta kvotu graudiem uz aprīli - jūniju 7 mlj.tonnu apmērā, t.sk. kviešus, kukurūzu, miežus un rudzus. Valdība nav paziņojusi par atsevišķu kvotu sadali starp dažādiem graudu veidiem. Kvotas piedāvājums graudiem no pasaulē lielākā kviešu eksportētāja notiek uz koronavīrusa Covid - 19 pandēmijas fona, traucējot pārtikas piegādes ķēžu darbību visā pasaulē.

Gaidāms, ka pasaules kviešu raža 2020/2021. gada sezonā pacelsies līdz rekordaugstam līmenim 769 miljons tonnu, ko labvēlīgi ir ietekmējusi sējas platību palielināšana par 2%, ziņo Starptautiskā graudu padome (IGC). Savā ikmēneša ziņojumā starptautiskā organizācija arī palielinājusi pasaules kviešu ražas prognozes 2019/2020. gada sezonai par 2 mlj. tonnu līdz 763 mlj.

Paredzēts, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvāra pusnaktī (pēc Briseles laika). Tā vairs nebūs Eiropas Savienības dalībvalsts. ES pauž nožēlu par šo lēmumu, bet to respektē. Eiropas Komisija publicē jautājumus un atbildes par šo procesu.

Parīzes pilsētas izmēra tuksneša sisiņu spiets var vienā dienā iznīcināt tik daudz pārtikas, cik patērē puse Francijas iedzivotāju. Nesenie laika apstākļi Austrumāfrikā ir radījuši apstākļus, kas veicinājis ātru siseņu vairošanos. Ja to nespēs pakļaut kontrolei, līdz jūnijam, kaitēkļu skaits varētu pieaugt 500 reizes.