Līdz šim graudaugu sējumi Latvijā attīstījušies normāli un šogad kopumā ir gaidāma laba graudu raža, atzina aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.
Kapadokija – Turcija
Tā kā Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību apdrošinātājam sausuma radīto zaudējumu atlīdzības izmaksu kompensēšanai, ir mazināti šķēršļi šī apdrošināšanas virziena attīstībai. Līdz ar to sagaidāms, ka zemniekiem apdrošināšana pret sausuma radītajiem zaudējumiem kļūs pieejamāka, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācijā.
Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, ko otrdien, 18. jūnijā, akceptējusi valdība.
Maksimālo “de minimis” atbalstu lauksaimniecībā vienam pretendentam triju gadu periodā plāno noteikt 25 000 eiro apmērā, kas ir par 5000 vairāk nekā patlaban, paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai, ko ceturtdien, 30.maijā, plānots nodot starpinstitūciju saskaņošanai.
Salnas graudaugu sējumiem Latvijā lielus postījumus līdz šim nav nodarījušas un tie attīstījušies samērā labi, pauda aptaujātie lauksaimnieki.
Māra Bērziņa, VAAD
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste
Vācijas analītiskās kompānijas Oil Word eksperti samazinājuši rapša sēklu ražas prognozi Eiropas Savienībai 2019. gadam līdz 17,96 milj.t, kas no pagājušā gada rādītāja (19,79 milj.t) atpaliek par 9 % un ir pēdējo 13 gadu minimālais rādītājs.
Lauku atbalsta dienests līdz šim saņēmis gandrīz 20 000 pietiekumu platību maksājumiem, kas ir vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informēja dienestā.
Lai gan šajās dienās Latvijas laukus pārstaigājuši lietus mākoņi, uz iepriekšējo mēnešu sausuma fona tas tāds piliens jūrā vien bijis. Pavasaris laukos šogad izvēršas ļoti spraigs, jo visi darbi jāpaveic īsā laikā. Lai gan šur tur nolijis, zemnieki bažīgi par sausajiem laukiem. Ja dabasmāte apžēlosies un lauki dabūs kārtīgu lietu, varētu būt izredzes uz ļoti labu ražu. Ja ne, būs problēmas…
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Sinoptiķu solītais sausums vēl nerada bažas par graudaugu sējumiem un nekaitē arī dārzeņu kultūrām, jo augsnei pagaidām mitruma pietiek, taču nokrišņi tuvākajā laikā būtu vēlami, norāda nozares eksperti.
Pagājušā gada siltais rudens, pietiekamais sniega daudzums uz laukiem un kopumā optimālā gaisa temperatūra šopavasar zemniekiem vieš cerības uz labāku sezonu nekā iepriekšējā. Rudens bija ļoti labvēlīgs ziemāju sējai, tomēr martā nereti pēkšņi uzkritušais sniegs, ilgais lietus, kā arī straujās diennakts temperatūras svārstības ietekmēja ziemāju kultūras un tādējādi, iespējams, arī šāgada ražu. Bet pagājušā gada sausums devis arī pozitīvu pienesumu – uz laukiem vien atsevišķās vietās veidojas peļķes, kas nedaudz bojā sējumus. Visu Latvijas novadu graudkopjiem vaicājām, kādu ietekmi uz ziemājiem atstājusi aizvadītā ziema un pavasara sākums?
Aizvadītā gada siltais rudens, kas sējumiem ļāva sagatavoties ziemai, pietiekams sniega daudzums uz laukiem un ne pārlieku zema gaisa temperatūra šopavasar zemniekiem vieš cerības uz labāku sezonu nekā aizvadītā gada sausajā vasarā.
Uz graudu cenu kāpumu tuvākajā laikā nevar cerēt, jo daudzās lielajās graudus audzējošajās valstīs šogad solās būt laba graudu raža, tāpēc to cenas šogad drīzāk varētu kristies, aģentūrai LETA prognozēja graudu pārstrādes uzņēmuma “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
Latvijas graudkopji šogad varētu ievākt vidēju vai pat labu graudu kopraža, ja vien neuznāks nozarei nelabvēlīgi laika apstākļi, ceturtdien Valmieras Attīstības aģentūras sadarbībā ar banku “Citadele” rīkotajā informatīvajā pasākumā “Saimnieku brokastis”, informējot par aktualitātēm graudkopības nozarē, sacīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Ikdienas darbā lauksaimnieki sastopas ar daudziem izaicinājumiem, tostarp ar tādu produktu pieejamības samazināšanos, kas spēj uzveikt pieaugošo rezistenci. Šo produktu pieejamības samazināšanās iemesls ir arvien stingrākie noteikumi un grūtības atrast jaunas darbīgās vielas. BASF jaunais fungicīds Revysol® ir pirmais izopropanola azols, kas tiek ieviests tirdzniecībā. Tā apstiprināšana izmantošanai Eiropas Savienībā nodrošinās lauksaimniekiem Eiropā un visā pasaulē jaunu, efektīvu līdzekli rezistences uzveikšanai un lauku saimniecību darbības optimizēšanai.
2018. gadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgū krietni sarucis darījumu skaits – par 18% mazāk nekā 2017. gadā. Salīdzinājumā ar 2013. gadu pagājušajā gadā kritums bijis vēl lielāks – par 30%.
Pārtikas kviešu cena šā gada janvārī Latvijā bija par 22% augstāka nekā 2018.gada attiecīgajā mēnesī, kā arī par 13% augstāka nekā to vidējā cena Latvijā pēdējos piecos gados, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.
Ilgstošā sausuma dēļ 2018.gadā bijusi zemākā vidējā graudaugu ražība septiņu gadu laikā, tikmēr graudu vidējā iepirkuma cena gada griezumā palielinājusies par 16%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.
ASV Lauksaimniecības ministrijas (USDA) februāra atskaite par kviešiem, kas publicēta piektdien, neatnesa īpašus pārsteigumus, un, visticamāk, eksperti un treideri to uztvers kā neitrālu.
Uzņēmums BASF ir sācis sava inovatīvā fungicīda Revysol ražošanu ASV Hanibalā, Misūri štatā. BASF ar šo jauno aktīvo vielu nostiprinās savu vadošo pozīciju fungicīdu ražošanas jomā un lauksaimniekiem visā pasaulē piedāvās jaunu līdzekli, lai ilgākā laika posmā nodrošinātu veselīgus, slimības neskartus kultūraugus. Revysol ir pirmais fungicīds, kas tiks ražots Hanibalā. Gaidot reglamentējošo apstiprinājumu, pirmā ieviešana tirgū paredzēta 2019./2020. gada sezonā. Savukārt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem Revysol būs pieejams no 2020. gada.
Pārtikas kviešu cena 2018.gada decembrī Latvijā bija par 21% augstāka nekā 2017.gada attiecīgajā mēnesī, kā arī par 7% augstāka nekā to vidējā cena Latvijā pēdējos piecos gados, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.
Uzlabosies garantiju sniegšana un finansējuma pieejamība tiem lauksaimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepietiekams nodrošinājuma apjoms finansējuma saņemšanai komercbankās.
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Pārtikas kviešu cena šogad oktobrī Latvijā bija par 1,5% zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.
Atkusnis pēc sala ziemāju sējumiem nekaitē, jo graudaugi pagaidām ir pietiekami spēcīgi un uzkrājuši barības vielas.
Izbraukšanas datums: 13.12. - 16.12.2018
Ekskursija uz Minsku un rūpnīcu “BelAZ”
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šogad graudaugu sējumu platības Latvijā ir samazinājušās par 2,6%, kopumā veidojot 685 000 hektāru, liecina jaunākie ZM dati. Platības sarukušas uz pērn izslīkušo vai lietavu dēļ neapsēto ziemāju rēķina, kas šā gada pavasarī tika pārsēti vai aizvietoti ar citām kultūrām. Ņemot vērā, ka ziemāji dod lielāku ražību un šogad ziemas kviešu platības sarukušas par 35%, kā arī sausuma dēļ graudi padevušies sīkāki, var prognozēt, ka ziemas un vasaras kviešu kopraža šogad ir bijusi par 24% mazāka nekā iepriekšējā sezonā. Ziemas kviešiem kopražas samazinājums prognozējams pat par 50%.
Pateicoties sausumam, šogad graudaugu raža novākta ievērojami agrāk nekā citus gadus, radot iespēju laukus labāk sagatavot ziemāju sējai un šo darbu veikt ļoti savlaicīgi.
Aizvadīta otrā pēc kārtas sliktas graudu ražas sezona. Īpaši no sausuma un karstuma šajā vasarā cieta Kurzemes graudkopji, tomēr saimnieki nenokar galvu un atkal sēj ziemājus. Kāda bija graudu raža un kvalitāte? Vai pret saimniekiem, kas nevarēja izpildīt līgumsaistības, vērsīs soda sankcijas? Vai valstī būtu jāveido uzkrājumi (graudu vai naudas) ekstremālu dabas apstākļu gadījumiem? Vai nākotnes darījumi pakļauti riskam?
Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš sacīja, ka joprojām Latvijā daudzviet ir sausums, un ir vietas, kur graudaugu sējumiem trūkst mitruma. "Ir vietas, kurās augiem pietiek mitruma un tie ir labi attīstījušies, bet tajā pašā laikā ir vietas, kur ir par sausu un rudenim neraksturīgi laika apstākļi," sacīja Lazdiņš.
"Mēs esam EK iesnieguši savu pieprasījumu, lūgumu ar tiem zaudējumiem, kādus mēs esam aprēķinājuši šīs vasaras, ja tā to var saukt, stihijas dēļ. Tie ir 359 miljoni eiro. (..) Ir neformāli, indikatīvi signāli, ka kaut kādas naudas droši vien tiks piešķirtas," sacīja Lucaua, atgādinot, ka nepieciešams laiks līdz EK pieņems lēmumu, un, ja arī atbalstu nolems piešķirt, tas nenotiks ātrāk kā pēc jaunā gada.
Vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju no tiem, kas lieto graudaugu produktus (73%), tos ēd katru dienu, kā galveno izvēles kritērijus minot to garšu (56%), nozīmi veselīgā un sabalansētā uzturā (42%), savukārt vairāk kā trešdaļa aptaujāto novērtē šo produktu daudzveidīgās pagatavošanas iespējas.
Karstā laika dēļ Latvijas laukos daudz agrāk nekā ierasts noslēgusies labības kulšana. Par spīti sausumam, raža ir gana laba, turklāt graudu cenas pasaulē sasniegušas kārtējos rekordus, kas ir labas ziņas lauksaimniekiem, vēstī LNT Ziņas. Savukārt pircējiem tas nozīmē daudzu produktu sadārdzināšanos.
Ražas novākšanas laikā vairākās Rīgas ielās no šodienas līdz 16.augusta plkst.22 atcelti ierobežojumi zemnieku kravas transportam graudaugu un rapšu ražas nogādāšanai ostā, informēja Rīgas domē.
Saeimā pieņemtie stingrākie noteikumi lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem, kuriem kopš 2014. gada 1. novembra tika prasīta lauksaimnieciskā izglītība, bet kopš 2017. gada 1. jūlija valsts valodas prasme, nav būtiski ietekmējuši tirgu.
Lauksaimniecībā izmantojamo zemi pērk, tirgū tā joprojām ir ļoti pieprasīta. Par to liecina darījumu skaits, kas aizvadītā gada laikā, salīdzinot to ar 2016. gadu, nav krasi samazinājies. Pēc Valsts zemes dienesta datiem, arī iepriekšējos gados bijis līdzīgs darījumu skaits.
“Ziemas kviešu kvalitāte gan nav īsti tik laba, kā cerēts, taču baltmaizei graudu pietiks. Proteīna nedaudz mazāk, kā plānots, graudi atbilst B kategorijai, toties tilpummasa šogad ir laba,” spriež kooperatīva “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža.
Šodien, 25.jūlijā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) Briselē tiksies ar Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu, kuru tostarp informēs par šīs vasaras sausuma un karstuma radītajiem zaudējumiem lauksaimniekiem un lūgs ES finansiālu atbalstu šo zaudējumu segšanai, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
Lai palīdzētu risināt Latvijā aktuālo jautājumu par traktortehnikas zādzību novēršanu un nozagtās tehnikas atgūšanu, turpmāk informāciju par starptautiskajā meklēšanā esošu traktortehniku varēs pārbaudīt Šengenas informācijas sistēmā (SIS), Latvijā reģistrējot no ārvalstīm ievesto traktortehniku.
Lai gan šogad ilgstoša sausuma dēļ graudu kvalitāte būs zemāka, tomēr zemnieki spēs piegādāt pārtikas kvalitātes prasībām atbilstošus kviešus, rudzus un auzas, informēja AS “Rīgas dzirnavnieks” direktore Anita Skudra.
Latvijā atbilstoši Eiropas Savienības normatīviem aizliegs izmantot amonija karbonāta mēslošanas līdzekļus ar mērķi ierobežot amonjaka emisijas, paredz Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie un starpinstitūciju saskaņošanai nodotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem.
Šī gada sausums un karstums, kas lielākajā valsts daļā valdīja aprīlī, maijā un jūnijā, būtiski ietekmēs graudu ražu, – Eiropas Komisija prognozē, ka kviešu raža Latvijā samazināsies par 9 procentiem. Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu apsekojumi liecina – vasarāji, it īpaši Kurzemē, šogad cerojuši maz, vai nav cerojuši vispār, kas uz labu ražu cerēt neļauj.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) prognozēm kviešu raža Latvijā šogad saruks par 9% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.
Lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem sezonas laikā no šodienas līdz 30.septembrim ir atļauts neiegādāties autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti, lai pārvietotos pa valsts galvenajiem autoceļiem, liecina šovasar valdībā pieņemtā kārtība.
Aģentūras Reuters veiktās aptaujas dati vēsta, ka šogad Eiropas Savienībā kviešu raža var sarukt par 6 milj.t, jo pavasarī ES ziemeļu daļā sējumi cietuši no sausuma un karstuma, kā arī lieli zaudējumi gaidāmi Francijā – ES vadošajā šīs kultūras audzētājvalstī.
Graudu ražas novākšana lielākos apmēros šogad Latvijā varētu sākties jau jūlija otrajā pusē, kas ir agrāk nekā vidēji Latvijā citus gadus, atzina aptaujātie lauksaimnieki.
LIFFE/MATIF. Otrdienas mīksto kviešu septembra līgumu dienas noslēguma cena Parīzes biržā MATIF –182.00 EUR/t.