Starptautiskā Graudu padome (IGC) ir pārskatījusi globālo kviešu miltu tirdzniecības apjomu prognozi 2022.-2023. gadā, paaugstinot to par 500 000 tonnām, salīdzinājumā ar iepriekšējo prognozi līdz 14,3 miljoniem tonnu, kas joprojām ir zemāka par piecu gadu vidējo un vēsturisko maksimumu. Ja tā piepildīsies, tad tas būs 2% pieaugums salīdzinājumā ar tirdzniecības kopējo apjomu 2021.-2022. gadā, un  pieaugums otru gadu pēc kārtas, pēc COVID-19 pandēmijas 2020. gadā sākušās tirdzniecības palielināšanās.

Tā kā plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīkos ir izskanējusi neprecīza informācija par ES tiešo maksājumu (TM) lauksaimniekiem nosacījumiem 2023. gadā, kas var radīt šaubas lauksaimniekiem vai atturēt no pieteikšanās TM atbalsta pasākumiem, Zemkopības ministrija (ZM) vieš skaidrību šajos jautājumos, lai kliedētu atbalsta pretendentu bažas.

Otrdien, 18. aprīlī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”. Noteikumi sagatavoti ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto Latvijas  Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023. - 2027. gadam, kas paredz virkni būtisku izmaiņu atbalsta maksājumos.

Jaunajos noteikumos paredzēti 24 Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu atbalsta pasākumi. To īstenošanai Latvijai piecu gadu periodam, no 2023. līdz  2027. gadam, paredzētais kopējais ES finansējums ir 1,714 miljardi eiro.

Eiropas Savienība plāno piešķirt 100 miljonu Eiro palīdzības paketi lauksaimniecībai, jo valstis, kas robežojas ar Ukrainu, ir sākušas ierobežot Ukrainas graudu importu, kas, pēc to domām, ir samazinājis iekšzemes graudu cenas, atsaucoties uz Eiropas Komisijas pārstāvi,  vēsta aģentūra Reuters.

Eiropas Komisija uzstāj, lai valstis nerīkojas vienpusēji, paskaidrojot , ka "ir ārkārtīgi svarīgi koordinēt un saskaņot visus ES valstu lēmumus ". ES palīdz atvieglot lauksaimniecības produktu eksportu Ukrainai, kurā notiek karš sakarā ar Krievijas iebrukumu 2022. gada februārī.

Kā vēsta Kyiv Independent, Ukraina parakstījusi vienošanos ar Poliju par Ukrainas graudu importa pārtraukšanu. Līgums tika parakstīts 5.aprīlī, Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska vizītes laikā Polijā. Pēc viņa teiktā, vismaz līdz jaunās sezonas sākumam Ukrainas graudi tiks vesti tikai tranzītā caur Poliju uz trešajām valstīm.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, lēti Ukrainas graudi ir pārpludinājuši Eiropas Savienības (ES) tirgu, kam palīdzēja ES lēmums atcelt muitas nodevas un importa kvotas, lai nodrošinātu Ukrainas lauksaimniecības nozares darbību. Zemās graudu cenas  izrādījās pārāk kārdinošas vietējiem pircējiem un tirgotājiem, kas iedragāja vietējo zemnieku pozīcijas un izraisīja viņu protestus.

Salīdzinot ar 2,19 miljoniem tonnu pērn šajā pašā periodā, janvārī-februārī kviešu imports uz Ķīnu sasniedza rekordlielus apjomus - 3 miljoni tonnu.

Lielākais piegādātājs bija Austrālija, ar vairāk nekā 52% no kopējā apjoma. Francija piegādāja 771 320 tonnas kviešu, kas ir 26% no kopējā apjoma. Kanāda piegādāja aptuveni 518 700 tonnas.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības un pārtikas ražotājus izvirzīt savu kandidatūru Eiropas Komisijas (EK) izsludinātajā konkursā “EU Organic Awards” bioloģiskās produkcijas ražotājiem, kuri izstrādājuši izcilus, inovatīvus, ilgtspējīgus un iedvesmojošus projektus, radot reālu pievienoto vērtību bioloģiskajai ražošanai un patēriņam. Pieteikumus konkursā var iesniegt no 2023. gada 25. marta līdz 14. maijam.

Graudaugi sastāv 19,5 % no kopējās lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksporta vērtības. 2022. gadā graudaugu eksporta vērtība ir palielinājusies par 375 milj. EUR.