Ja valdība piešķirs eksporta subsīdijas saskaņā ar jaunākajām prognozēm, Indija, visticamāk, līdz martam eksportēs uz kaimiņvalstīm Dienvid austrumāzijā un Rietumāzijā 3,5 līdz 4 miljonus tonnu kviešu, salīdzinot ar iepriekšējā gada 0,18 miljoniem tonnu. Valsts publiskajā un privātajā sektorā pašlaik ir vairāk nekā 56 miljoni tonnu kviešu, kas valdībai būs jāizkrauj pirms jaunās ražas ienākšanas aprīlī.

Zemākā kviešu raža gandrīz 40 gadu laikā Apvienoto Karalisti atstās ar  “visnežēlīgāko bilanci” kopš vismaz deviņdesmitajiem gadiem, neskatoties uz strauji augošo importu un pāreju no dzīvnieku barības ražošanā  uz miežiem un kukurūzu. Pirmās oficiālās Apvienotās Karalistes graudu bilances prognozes 2020. – 21. Gadā parādīja, ka kviešu krājumi, kas bija gatavi sezonas beigās  bija zem kopējā piegādes līmeņa, kas tika noteikts  to nofiksējot aptuveni  1,50 miljoni tonnu. Pēc biroja domām,  eksportam domājamo kviešu pārpalikums ir 166 000 tonnu.

Prognoze par kopējo graudu (kviešu un lopbarības graudu) ražošanu pasaulē 2020./21. gadā - 2226 miljoni tonnu, samazināta par 1 milj. (salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi), prognozes par kukurūzas ražas samazinājumu (galvenokārt ES, Ukrainā un ASV) daļēji kompensēsies ar to ka ir gaidāma citu graudu lielāka raža.

Argentīna kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas ir atļāvusi ģenētiski modificētu kviešu audzēšanu, ziņo Reuters. Tie nes sevī  saulespuķu HB4 gēnu, kas palīdz palielināt ražu sausuma apstākļos. Tomēr lauksaimnieki nesteidzas  sākt ražošanu - jo, lai varētu tos ražot,  ir nepieciešams, lai kaimiņos esošās importētājas valstis piekristu iegādāties šādus kviešus.

Starptautiskās cenas kviešiem š.g. oktobrī ir vēl vairāk paaugstinājušās, kas ir globālā pieprasījuma un eksporta samazināšanās atspoguļojums, sakarā ar pazeminātu nosacītā augšanas līmeņa procesu Argentīnā samazināšanos un sausuma perioda ietekmi uz dažām ziemāju  šķirnēm dažādos Eiropas rajonos, Ziemeļamerikā un Melnās jūras reģionā.

ES šobrīd ir mainīgi klimatiskie apstākļi. Sausums mijās ar lietavām, kas ievērojami apgrūtina normālu lauksaimniecības sējumu ražošanas procesu Francijā un Austrumeiropā. Tomēr centrālajās Eiropas daļā joprojām ir diezgan labvēlīgi klimatiskie apstākļi ražas novākšanai un ziemāju sējai.

Valdība otrdien, 27. oktobrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi. 

Kā ziņo Reuters, Argentīna ir kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kura ir atļāvusi rūpnieciskajā lauksaimniecībā ražot ģenētiski modificētās kviešu šķirnes. Ja importētāj valstis atdzīs, ka iepirkt ģenētiski modificētās kviešu šķirnes nav bīstami, tad tas novedīs pie ātras šo šķirņu izplatīšanās lauksaimniecībā. Diemžēl šāds risinājums var kļūt par lielu problēmu citām pasaules kviešu eksportētāj valstīm.

Iestājoties kooperatīvā, saimniecības minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus var iegādāties par aptuveni trešdaļu lētāk, savukārt saražoto produkciju iespējams pārdot par būtiski augstāku cenu nekā saimniekojot pašu spēkiem, galvenos ieguvumus no pievienošanās atbilstīgajiem kooperatīviem uzsver  lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību biedri.

Piektajā 2020. gada prognozē COCERAL (Eiropas asociācija, kas pārstāv labības, rīsu, barības, eļļas augu sēklu, olīveļļas, eļļu un tauku un agroapgādes tirdzniecību) kopējās graudu ražas kontekstā ES-27 valstīs + Lielbritānijā, prognozē tikai par 293,6 miljoniem tonnu, kas ir zemāk nekā 295,5 miljoniem tonnu, ko prognozēja ceturtajā prognozē augustā, un par 18,8 miljoniem tonnu zemāk 2019. gada līmenim - 312,4 miljoniem tonnu.

Krievijas lauksaimniecības ministrija paziņoja, ka valsts graudu eksporta kvotu mehānisms, ko aprīlī-jūnijā izmantoja koronavīrusa uzliesmojuma laikā, joprojām ir aktuāls, neskatoties uz lielo ražu, ko tās lauksaimnieki novāc šogad. Krievija, kas ir viena no lielākajām kviešu eksportētājām pasaulē, ir paziņojusi, ka varētu noteikt graudu eksporta kvotu 2021. gada janvārim-jūnijam, ja būs nepieciešams nodrošināt vietējās piegādes.

Laika apstākļi, ziemāju graudu sējai, smagā sausuma dēļ lielākajā valsts daļā Ukrainā, ir sliktākie pēdējo 10 gadu laikā. Ukrainai, kas ir starp vadošajām  pasaules graudu audzētāj un eksportētāj valstīm, slikto  laika apstākļu dēļ, visticamāk, graudu raža šogad samazināsies līdz aptuveni 68 miljoniem tonnu, atšķirībā no rekordlielās - 75 miljoniem tonnu, 2019. gadā.

Kviešu cenas augustā starptautiskajā tirgū nedaudz pieauga, galvenokārt atspoguļojot, jau otro mēnesi pieaugošo, Eiropas Savienības eksporta cenu, pēc tā, ka tika prognozēta ražošanas samazināšanās. Cenu ietekmēja arī bažas par ražošanas perspektīvām Argentīnā. Augustā ASV kviešu etalona (Nr. 2 Hard Red Winter, fob) cena bija vidēji USD 221 par tonnu, saglabājoties gandrīz stabila un par 9 procentiem augstāka nekā 2019. gada attiecīgajā mēnesī. Cenas samazinājumu, ko ietekmēja labā ziemāju un pavasara kultūru raža, novērsa lielais eksporta pieprasījums. Atšķirībā no augstāk minētā, cenas Melnās jūras reģionā samazinājās, sakarā ar nelielo pieprasījumu un lielāku nekā bija prognozēts, ražas apjomu Krievijas Federācijā, kaut gan lielais eksporta pieprasījums, nedaudz veicināja cenu pieaugumu augusta beigās.

Rīgā, Ķīpsalā, no 9. līdz 12. septembrim norisinās starptautiskā pārtikas izstāde “Riga Food 2020”, kurā piedalās 450 pārtikas uzņēmumi no 25 valstīm. Izstādē ir aplūkojami 10 valstu nacionālie stendi. Latvijas nacionālo kopstendu ar Zemkopības ministrijas atbalstu organizējis Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI). Šodien zemkopības ministrs Kaspars Gerhards apmeklēja Latvijas nacionālo kopstendu, kurā var aplūkot Latvijas maiznieku biedrības uzņēmumu SIA “Dona”, SIA N. Bomja maiznīca “Lielezers”, SIA “Saldus Maiznieks”, SIA “Lāči” un AS “Hanzas maiznīca” ražoto, kā arī SIA “RKF Valežs”, SIA “Mosenc”, AS “Jaunpils pienotava”, SIA “Aloja Starkelsen”, SIA “Top Food” un SIA “Gaļas nams “Ādaži”“ produkciju.

Otrdien, 1. septembrī, Koblenzā (Vācija) notiks neformālā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, kurā dalībvalstu ministri gan klātienē, gan attālināti diskutēs par Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes laikā gūtajām mācībām – lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru noturību. Vācijas prezidentūra ir rosinājusi diskutēt par vairākām Covid-19 krīzes sniegtajām mācībām, kurām ir jāpievērš uzmanība, lai nodrošinātu, ka ES ir daudz labāk sagatavota un reaģētspējīga, ja līdzīgas globālas krīzes rastos arī nākotnē.

Starptautiskās kviešu cenas gada sākumā cēlās straujā tempā, ko noteica strauja tirdzniecība un ziņojumi par laika apstākļu riskiem, kas ietekmēs sējumus  jaunajai 2020./21. ražas tirdzniecības sezonai. Straujāku pārdošanas tempu, veicināja vairākas lielākās eksportētājvalstis ,kas atbalstīja cenu kāpšanas  tendenci, kā arī piegāžu sašaurināšanās Argentīnā, kā arī loģistikas problēmas Francijā un ziņojumi par ASV parasto (mīksto) kviešu krājumu straujo samazināšanos. No otras puses, bažas par COVID-19 straujo izplatību un citu tirgu, tostarp kapitāla vērtspapīru un enerģijas tirgu, pārmaiņu negatīvo efektu apvienojumā ar ASV dolāra kursa nostiprināšanos novērsa būtisku eksporta cenu pieaugumu iepriekšējos mēnešos.

Krievijas labības eksportam no jūlija līdz decembrim netiks piemērotas nekādas kvotas, otrdien paziņoja Zemkopības ministrija, atsaucoties uz sākotnējo plānu. Ministrija tomēr paziņoja, ka tā plāno noteikt graudu eksporta kvotas sezonas otrajā pusē, kas ilgst no 2021. gada janvāra līdz jūnijam, lai nodrošinātu vietējā tirgus pietiekamu piegādi.

Eiropas Komisija  būtiski samazināja prognozes  šī gada parasto kviešu  ražai Eiropas Savienībā, samazinot paredzamo iznākumu līdz 117,2 miljoniem tonnu no iepriekšējā mēnesī aprēķinātajām 121,5 miljoniem tonnām.
Paredzētā parasto kviešu vai mīksto kviešu raža 2020.-21. sezonā tagad tiek prognozēta vairāk nekā par 10% mazāka nekā pagājušā gada raža - 130,9 miljoni tonnu,par ko liecina Komisijas piedāvājuma un pieprasījuma prognozes.
Maija beigās Komisija jau bija samazinājusi parasto kviešu ražas prognozi par vairāk nekā 4 miljoniem tonnu.

Šodien Komisijas nāk klajā ar “Re-open EU” – tīmekļa platformu, kas atbalsta pārvietošanās un tūrisma drošu atsākšanu visā Eiropā. Tā sniegs reāllaika informāciju par robežām un pieejamajiem transporta veidiem un tūrisma pakalpojumiem dalībvalstīs. “Re-open EU” būs ietverta arī dalībvalstu sarūpēta praktiska informācija par ceļošanas ierobežojumiem, sabiedrības veselības un drošības pasākumiem, piemēram, par fizisku distancēšanos un sejas masku valkāšanu, kā arī cita noderīga informācija par ES un valstu tūrisma piedāvājumiem. Tā ļaus eiropiešiem pieņemt atbildīgus un labi pārdomātus lēmumus par to, kā rīkoties koronavīrusa radītā pastāvīgā riska apstākļos, plānojot atvaļinājumus un ceļojumus šajā vasarā un pēc tam.

Eiropas Komisijas Lauksaimniecības resursu monitorings (MARS) ir nopublicējis ražas prognozes rapsim 2020. gadam salīdzinoši ar 5-gadu vidējiem cipariem. Latvijā prognozē 2.85 tonnas no hektāra, kas ir 3.7% lielāks par vidējo , bet par 2.7% mazāk nekā 2019. gadā. Lietuvai prognozē 2.66 tonnas no hektāra, kas ir par 2.5% mazāk nekā pagājušogad, un Igaunijā par 17% mazāku ražu nekā vidēji.

Eiropas Komisijas Lauksaimniecības resursu monitorings (MARS) ir nopublicējis ražas prognozes kviešiem 2020. gadam salīdzinoši ar 5-gadu vidējiem cipariem. Latvijā prognozē 4.53 tonnas no hektāra, kas ir tuvu vidējai ražai (+0.8), bet gandrīz 6% mazāk nekā 2019. gadā. Lietuvai prognozē 4.59 tonnas no hektāra, kas ir 7% lielāks nekā pagājušogad, bet Igaunijā pat par 21% mazāku ražu - 3.98 tonnas no hektāra, pret 5.07 2019. gadā.

Ziemas ražas parāda sevi labi Baltijas valstīs un Somijā. Par spīti tam ka nokrišņu daudzums un auksts laiks palēnināja pavasara sēšanu Somijā, process vienalga notiek paredzētajā laika logā. Pavasara sējas ir gandrīz pabeigtas Baltijas valstīs kur nesenais nokrišņu daudzums atbalstīja agrīnās augšanas fāzes.

ES līmenī ražas prognozes gandrīz visām kultūrām tika pārskatītas lejupejoši, it sevišķi rapsim, ziemas miežiem un ziemas kviešiem. Pavasara miežu gadījumā vairuma valstu lejupejošais prognozes pārskatījums tika izbalansēts Spānijas augšupejošā pārskatījuma dēļ. Vasaras kultūrām sezona ir tikko sākusies un vairums ražas prognožu valstu līmenī ir vēljoprojām bāzētas uz vēsturiskajiem rādītājiem vai vidējām vērtībām.

Starptautiskajā Graudu Padomē (IGC) ceturdien izskanēja viedoklis ka 2020/21 sezonā varam gaidīt globālu graudu pārpalikumu un tika paaugstināts paredzamais izaudzētā apjoms vienlaikus samazinot patēriņa novērtējumu. IGC savā mēneša atskaitē palielināja savu graudu ražas prognozi par 12 miljoniem tonnu līdz 2.230 miljardiem tonnu kamēr patēriņš tika apcirpts par 4 miljoniem tonnu uz 2.281 miljardiem. Padome bija paredzējusi globālu graudu deficītu 2020/21 sezonai savā iepriekšējā atskaitē kas tika publicēta aprīļa beigās.

Zemkopības ministrija izstrādājusi ļoti plašu pasākumu plānu 613 miljonu eiro apjomā, lai palīdzētu atgūties uzņēmējiem lauku apvidos. Lauksaimniecības produkcijas ražošana un pārstrāde ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas nodrošina ekonomisko izaugsmi un saglabā nodarbinātību tieši lauku teritorijās, tādēļ svarīgi ir atbalstīt lauku saimniecības un pārstrādes uzņēmumus, novirzot finansējumu 20 miljonu eiro mazo saimniecību atbalstam virzībai uz tirgus orientētu produktu ražošanu.

1000 gadus vecās ūdensdzirnavas Anglijas dienvidrietumos, kas iepriekš jau bija  pārdzīvojušas globālās pandēmijas, piemēram, 17. gadsimta mēris un 1918. gada gripas pandēmija, atsākusi ražošanu, lai apmierinātu pieprasījumu  pēc miltiem pašreizējā koronavīrusa uzliesmojuma laikā.

Graudu eksporta ierobežojumus ieviesa Baltkrievija, Eiropas Savienība, Kirgizstāna, Ziemeļmaķedonija, Krievija un citas.

PTO brīdina, ka pārtikas eksporta ierobežojumi nav praktiski, jo tie pārkāpj piegādes ķēdes, samazina ražošanu un rada kritisku produktu un darbaspēka trūkumu tur, kur tie ir visvairāk nepieciešami.

Lai lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atvieglotu Covid-19 radītās īstermiņa ekonomiskās grūtības, Lauku atbalsta dienests (LAD) šogad jau no 1. maija piešķirs marķēto (iezīmēto) dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi 2020./2021. saimnieciskajam gadam 50% apmērā no 2019./2020. saimnieciskajā gadā piešķirtā marķētās dīzeļdegvielas kopējā daudzuma.

Lai izbēgtu no maizes cenu paaugstināšanās valstī, lielākie Ukrainas graudu tirgotāji ir piekrituši Ukrainas Ekonomikas ministrijas piedāvājumam samazināt kviešu eksportu 2019/2020 gada sezonā līdz 20.2 mlj. tonnām.

Lai stabilizētu vietējo tirgu Krievija piedāvā eksporta kvotu graudiem uz aprīli - jūniju 7 mlj.tonnu apmērā, t.sk. kviešus, kukurūzu, miežus un rudzus. Valdība nav paziņojusi par atsevišķu kvotu sadali starp dažādiem graudu veidiem. Kvotas piedāvājums graudiem no pasaulē lielākā kviešu eksportētāja notiek uz koronavīrusa Covid - 19 pandēmijas fona, traucējot pārtikas piegādes ķēžu darbību visā pasaulē.

Krievijas kviešu cenas pagājušajā nedēlā no 16-20 martam ir sasniegušas rekordaugstu līmeni, ziņo laikraksts «Komersants». Cena par tonnu augusi par 1.02 tūkst.rubļiem un šobrīd maksā 13.27 tūkst.rubļu par tonnu. Šī ir pati augstākā cena visā kotēšanas vēsturē, tiek minēts ziņojumā. Salīdzinājumam izdevums piemēro Krievijas Urals naftas cenu Vidusjūras tirgum par tonnu. 19.martā tonna naftas maksāja 12.85 tūkst.rubļu.

No 2020. gada 3. jūnija līdz 3. augustam notiks projektu pieņemšana pasākumā "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības".
Dienesta direktors Ģirts Krūmiņš aicina mazos lauksaimniekus izvērtēt savas iespējas un pieteikties atbalstam šajā pasākuma kārtā: “Pieredze ar klientiem, kuri jau īsteno mazo lauksaimnieku projektus, ir ļoti pozitīva. Ja izvirzītie mērķi ir bijuši izsvērti, sasniedzamie rezultāti izvirzīti objektīvi, tad problēmu tos sasniegt nav. Saimniecības turpina izaugsmi, saimnieko inovatīvi un motivēti. Piemēram, ir radīt dažādi jauni produkti, saimnieki savu produkciju ražo vairs ne tikai savām vajadzībām, bet piedāvā to arī tirgos, ir dažādojuši savas saimniekošanas aktivitātes. Šie ir tikai daži piemēri.”

Zemkopības ministrija (ZM) vēršas pie visiem meliorācijas sistēmu īpašniekiem un aicina apsekot savā īpašumā vai valdījumā esošās meliorētās zemes, izvērtēt meliorācijas sistēmu darbību un veikt nepieciešamos meliorācijas sistēmu kopšanas darbus – novākt kokus, koku un krūmu atvases, kas traucē ūdens plūsmu gultnē, izvākt grunts ieskalojumus, sadzīves atkritumus un kritušus kokus, pielūžņojumu, piesērējumu, bebru aizsprostojumus, kā arī aizbērt dzīvnieku alas, atbrīvot drenu iztekas, drenu akas nosegt ar vākiem un ierīkot signālstabiņus, ja tādi nav ierīkoti, labot atklātos bojājumus, tostarp atjaunot meliorācijas sistēmas konstruktīvos elementus, kur tas nepieciešams, un veikt citus nepieciešamos darbus. Kopšanas darbi atkarībā no meliorācijas sistēmas veida ir uzskaitīti  Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumos Nr.714 “Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”.

Gaidāms, ka pasaules kviešu raža 2020/2021. gada sezonā pacelsies līdz rekordaugstam līmenim 769 miljons tonnu, ko labvēlīgi ir ietekmējusi sējas platību palielināšana par 2%, ziņo Starptautiskā graudu padome (IGC). Savā ikmēneša ziņojumā starptautiskā organizācija arī palielinājusi pasaules kviešu ražas prognozes 2019/2020. gada sezonai par 2 mlj. tonnu līdz 763 mlj.

Comerzbank ir publicējusi pozitīvas prognozes lauksaimniecības preču cenu kāpumam kviešiem, neskatoties uz "nenoteiktību" sakarā ar korona vīrusu, pieturoties pie iepriekšpublicētajām cenu prognozēm kukurūzai, kokvilnai, sojas pupiņām. "Tirgus dalībnieki šī brīža situācijā nevar sūdzēties par garlaicību", skaidro Comerzbank lauksaimniecības analītiķis, dr. Micaela Helbing - Kool.

Trešdien, 12. februārī, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs piedalīsies starptautiskajā bioloģiskās lauksaimniecības izstādē un kongresā “BioFach 2020”, kurš notiek no 2020. gada  12. līdz 15. februārim Nirnbergā, Vācijā.  Jānis Grasbergs: “Bioloģiskā lauksaimniecība ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā. Arvien vairāk cilvēku gan Latvijā, gan ārvalstīs pievērš lielāku uzmanību savai veselībai un ikdienas uzturam, raugoties, lai tas kļūtu veselīgāks, un vairāk izvēlās bioloģiski ražotus pārtikas produktus. Latvijas un pasaules tirgū pieprasījums pēc bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pieaug, tāpēc bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir iespējas attīstīt ražošanu, piedāvājot arvien plašāku bioloģiskās pārtikas produkcijas klāstu.”

Temperatūra, kas ir tuvu visaugstākajai rekordu atzīmei Rietumeiropas un Centrāleiropas apgabalos, padarīs kultūras, vairāk pakļautākas kaitēkļiem un slimībām, kā arī nepasargātas pret bojājumiem, kas radušies sakarā ar novēlotām salnām, pirmdien pavēstīja Eiropas Savienības labības monitors MARS. Rudens sējas sezonu Eiropā pagājušā gada beigās izjauca stiprs lietus valstīs rietumu pusē un sausums dažos austrumu reģionos, kas nozīmē, ka tādas kultūras kā kvieši augs lēnāk nekā parasti.

Paredzams, ka notiekošais Krievijas kviešu cenu kāpums turpināsies spēcīgā pieprasījuma apstākļos, kas balstīts uz cerībām uz zemu ražu galvenajās eksportētājvalstīs un Krievijas zemnieku saimniecības krājumiem, turētām pateicoties augstajai rubļa vērtībai.

Paredzēts, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvāra pusnaktī (pēc Briseles laika). Tā vairs nebūs Eiropas Savienības dalībvalsts. ES pauž nožēlu par šo lēmumu, bet to respektē. Eiropas Komisija publicē jautājumus un atbildes par šo procesu.

Parīzes pilsētas izmēra tuksneša sisiņu spiets var vienā dienā iznīcināt tik daudz pārtikas, cik patērē puse Francijas iedzivotāju. Nesenie laika apstākļi Austrumāfrikā ir radījuši apstākļus, kas veicinājis ātru siseņu vairošanos. Ja to nespēs pakļaut kontrolei, līdz jūnijam, kaitēkļu skaits varētu pieaugt 500 reizes.

Ungārijā, Komaromas-Esztergomas reģionā, mājputnu novietnē, kurā tika turēti vairāk nekā 50 tūkstoši tītaru,  konstatēta augsti patogēnā (H5N8 apakštipa) putnu gripa.  Tādējādi līdz ar Poliju un Slovākiju, Ungārija ir trešā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā janvārī konstatēta šī bīstamā slimība. Ungārijas veterinārais dienests putnu gripas skartajā reģionā ir noteicis karantīnu un slimības skartajā novietnē mājputni tiek nogalināti un iznīcināti. PVD jau ziņoja, ka putnu gripa konstatēta arī Slovākijā un Polijā, kura šodien ziņo nu jau par ceturto slimības skarto reģionu – Mysliborski, kas atrodas Vācijas pierobežā.

VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ), turpinot ieguldīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsta līdzekļus valsts nozīmes meliorācijas infrastruktūras atjaunošanā – plūdu risku mazināšana, valstij piederošo hidrotehnisko būvju atjaunošana un pārbūve, valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošana, lauksaimniecības un meža zemju meliorācija –  2019. gadā īstenojusi 7 būtiskus projektus 8,4 miljonu eiro vērtībā. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Meliorācijas sistēmu sakārtošana ir būtiska plūdu risku mazināšanai lauku teritorijās. Turklāt pilnvērtīga meliorācijas sistēmu darbība arī veicina lauksaimniecības zemju ražību. Jo vairāk mēs rūpēsimies par savu zemi, jo vairāk mūsu zeme spēs sniegt mūsu tautai. Tādēļ ir būtiski turpināt meliorācijas sistēmu atjaunošanas darbus visā Latvijā, lai arī turpmāk tiktu nodrošināta lauksaimniecības zemju ilgtspējīga uzturēšana un apsaimniekošana.”

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka Polijā gadu mijā konstatēti vairāki augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi mājputniem. Slimības skarti ir trīs Polijas reģioni – Lubartowski, Ostrowski un Krasnostawski. Augsti patogēnā putnu gripa (H5N8 apakštips) kopumā ir konstatēta septiņās mājputnu novietnēs: trīs lielās tītaru novietnēs (kopā  42 189 tītari), vienā 36 069 dējējvistu novietnē, vienā 12 960 paipalu novietnē un divās piemājas saimniecībās ar 79 dažādu sugu mājputniem – dējējvistām, pīlēm, zosīm, baložiem.

Novēlam jums Gaišus Ziemassvētkus, Laimīgu, Veiksmīgu un Panākumiem Bagātu Jauno 2020. gadu! Mūsu dāvana jums - Žurkas gada kalendārs 2020. gadam.

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr.1524 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai” (turpmāk – noteikumi Nr.1524). Minētie grozījumi paredz izteikt jaunā redakcijā noteikumu Nr.1524 4.2. apakšnodaļu “Atbalsts lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu savstarpējās sadarbības veicināšanai un dalībai starptautiskajās organizācijās”, kurā noteikta atbalsta summa vienai nevalstiskajai organizācijai, nevalstisko organizāciju un to izstrādāto projektu atbilstības kritēriji, iesniedzamie dokumenti un tajos norādāmā informācija, nevalstisko organizāciju vērtēšanas kritēriji un atbalsta piešķiršanas kārtība.

Somijas prezidentūra ir nākusi klajā ar savu priekšlikumu par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam. Priekšlikumi, salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas sākotnējo piedāvājumu, ietver kopējās ES lauku attīstības aploksnes palielināšanu kopumā par 11,25 miljardiem eiro*. Saskaņā ar provizorisko aprēķinu un, ņemot vērā esošā perioda Latvijas lauku attīstības finanšu aploksnes daļu no kopējās ES lauku attīstības aploksnes, Latvijas lauku attīstības finansējums 2021.-2027. gadam varētu tikt papildinātas par 117 miljoniem eiro, ja valstu vadītāji, pieņemot lēmumu par nākamā plānošanas perioda budžetu, par to pieņems vienotu lēmumu.

Valdība otrdien, 3. decembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par valsts programmas īstenošanu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā un akvakultūrā. Jaunie noteikumi (salīdzinājumā ar noteikumiem “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai”) paredz apgrozāmo līdzekļu aizdevumus saimnieciskās darbības veicējiem arī zvejniecībā un akvakultūrā, tādējādi papildinot finanšu tirgū pieejamo kredītiestāžu finansējumu.

Turpmāk visām augu sēklām, kas paredzētas sējai, kā arī svaigiem augļiem un dārzeņiem, izņemot banānus, kokosriekstus, dateles, ananasus un duriānus, ievedot tos Eiropas Savienībā, būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts. To paredz jaunā Oficiālo kontroļu regula, kas stājas spēkā 2019. gada 14. decembrī.

Zemkopības ministrija paziņo: No 2020. gada 1. janvāra, lai reģistrētu jaunu traktora piekabi, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā būs jāiesniedz atbilstības sertifikāts, kas noformēts atbilstoši Regulas Nr. 167/2013 prasībām. Ar ražotāja izsniegtu atbilstības deklarāciju 2, varēs reģistrēt tikai tās piekabes, kuru tehniskie dati būs salīdzināti līdz 2019. gada 31. decembrim.

2020. gadā Eiropas Komisija ar 200,9 miljoniem eiro finansēs ES agropārtikas produktu popularizēšanas pasākumus gan pašu mājās, gan ārvalstīs.