Pēc Zemkopības ministrijas datiem, graudu eksports no Ukrainas turpina būtiski atpalikt no pērnā gada tempa - līdz šim eksportēti 13,4 miljoni tonnu, salīdzinot ar 18,3 miljoniem tonnu pagājušajā gadā. Eksportēts tiek 5,9 miljonus tonnu kviešu, 6,5 miljonus tonnu kukurūzas un 876 tūkstoši tonnu miežu.

Lai nodrošinātu visām ieinteresētajām privātpersonām, uzņēmējiem vai organizācijām vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā, piedaloties lēmumu ierosināšanā, izstrādē vai piedāvājot risinājumus, Zemkopības ministrija (ZM) kopš 2023. gada rudens ir izveidojusi Interešu pārstāvības reģistru, kas ikvienam ir publiski piejams ZM tīmekļvietnē. Interešu pārstāvība nav nekas cits kā līdz šim valsts pārvaldē zināmais un lietotais termins “lobēšana” vai “lobisms”.

Lauku atbalsta dienests (LAD) ilgspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu (ISIP) un bioloģiskās lauksaimniecības atbalstu (BLA) jau avansā ir izmaksājis lielākajai daļai lauksaimnieku.

Kopā uz ISIP ir pieteikušies gandrīz 35 000 lauksaimnieku, no kuriem atbalsts izmaksāts jau 32 152 pretendentiem jeb 92,3 procentiem. Savukārt kopā uz BLA ir pieteikušies 3 643 bioloģisko lauksaimnieku, no kuriem atbalsts jau izmakāts 2018 pretendentiem jeb  55,3 procentiem (dati uz 17.11.2023.).

Kotācijas Krievijas Federācijā turpina tendenci samazināties, mēneša griezumā krītot par 4,4%, ko veicina lielu apjomu piegādes pēc ražas novākšanas. Krievijas samazinātās atlaižu cenas ietekmē arī citu lielāko eksportētāju cenas, tostarp ASV bāzes cenas, kas oktobrī kritās par 5,2%, arī atspoguļojot augstākas ražas prognozes.

Ekoshēmu mērķis: Ekoshēmas izveidotas ar mērķi veicināt precīzu un efektīvu mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu, lai ilgtermiņā mazinātu ar mēslošanas līdzekļu un AAL lietošanu saistītos riskus un mazinātu noplūdi un nodrošinātu ieguldījumu zaļā kursa mērķu sasniegšanai.

Sakarā ar nepieredzēti zemo ūdens līmeni Gatunas ezerā, Panamas kanāla pārvalde līdz 2024. gada februārim, ierobežo ikdienas kuģu reisu skaitu līdz vismaz 18 kuģiem dienā. Gatunas ezerā - Panamas kanāla ūdens avotā - ūdens līmenis pašlaik ir par 7% zemāks nekā iepriekšējo piecu gadu oktobra vidējais rādītājs. Kanāla maksimāli noturīgā jauda ir 38-40 tranzītkuģi dienā.

Valdība otrdien, 31. oktobrī, ir pieņēmusi Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem, paredzot garāku laika posmu datu ievadei lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) pārvaldības sistēmā.

Lauksaimnieki jau 11 gadus aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas piedāvāto iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties ražošanai lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
11 gadu laikā, kopš zemes kreditēšanas programma ir ieviesta, zemnieki, izmantojot programmas piedāvāto iespēju, lauksaimnieciskajai ražošanai ir iegādājušies 58 045* ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Līdz šā gada 30. septembrim bija apstiprināti 2852 aizdevumi par kopējo summu 153,90 miljoni eiro.

Piektdien, 13. oktobrī, apbalvošanas ceremonijā “Hanzas Perons”, Rīgā, pasludināti Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2023” laureāti un veicināšanas balvu ieguvēji. Konkursa “Sējējs” laureātus sveica un balvas piešķīra deviņās konkursa nominācijās, kā arī tika pasniegta balva “Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā”. Šogad konkursam apaļa jubileja – tas notika jau 30. reizi.

Eiropas Komisija ir nolēmusi dot iespēju ES dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, izmaksāt lielāku ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalstu (ISIP) un bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma (BLA) avansu. ISIP avanss tiks izmaksāts 70%, bet BLA – 85 procentu apmērā.

Eiropas Tirgotāju asociācija COCERAL samazinājusi Eiropas Savienības (27 ES valstis plus Apvienotā Karaliste) kopējo graudu ražas prognozi no 296,7 (jūnija prognoze) līdz 289,8 milj.t. Galvenais prognožu pārskatīšanas iemesls ir tas, ka agrīnajam sausumam ES ziemeļu daļā ir bijusi lielāka ietekme, nekā tika gaidīts iepriekš.

Polija, Ukraina un Lietuva panākušas vienošanos par atvieglojumiem Ukrainas lauksaimniecības produkcijas tranzītam caur Poliju uz trešajām valstīm. Kārtējā tiešsaistes tikšanās laikā 2.oktobrī, triju valstu ministri vienojās, ka Āfrikas un Tuvo Austrumu tirgiem paredzēto Ukrainas graudu eksports tiks transportēts pa tiešo caur Poliju, un netiks vispirms pārbaudīts uz Polijas-Ukrainas robežas.

Ēģipte atsakās no Krievijas kviešiem augsto cenu dēļ, paziņo Bloomberg. Ēģipte, pasaulē lielākā graudu pircēja, augustā no Krievijas importēja 910 000 tonnu kviešu. Taču šobrīd Ēģiptes plānos ir gandrīz 500 tūkstošus tonnu kviešu iepirkt no Francijas un Bulgārijas, nevis Krievijas, kas cenšas neoficiāli fiksēt zemāko cenu robežu.

Lai īstenotu Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam (turpmāk – KLPSP) grozījumus, kurus š.g. 7. septembrī apstiprinājusi Eiropas Komisija, valdība otrdien, 19. septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā.

Tas ir noticis, neskatoties uz Krievijas īstenoto jūras blokādi un jūlija vidū pārtraukto graudu līgumu un Ukrainas ostas un graudu elevatoru bombardēšanām, gandrīz katru nakti. Otrdien, Zem Palau karoga kuģojošais Turcijas beramkravu kuģis "Resilient Africa", atstāja Černomorskas ostu ar nelielu kviešu testa partiju - trīs tūkstoši tonnu. Ceturtdien tas pietuvojās Bosforam. Nākamajam būtu jādodas otram kuģim Aroyat jau ar lielāku kravu - gandrīz 20 tūkstoši tonnu.

Pēc Ukrainas amatpersona teiktā, ir sagaidāms, ka Ukraina "tuvākajā laikā" uzsāks tiesvedību pret Poliju, Ungāriju un Slovākiju, kuras ir noteikušas vienpusējus ierobežojumus Ukrainas graudu importam. Ukraina cīnās ar grūtībām graudu eksportēšanā kopš 2022. gada februāra Krievijas iebrukuma un tam sekojošajām ostu blokādēm. Alternatīvei sauszemes ceļi caur Eiropu veicināja eksportu, īpaši pēc Melnās jūras graudu vienošanās sabrukuma jūlijā, kas iepriekš ļāva droši eksportēt graudus caur Melno jūru.

Otrdien, 12. septembrī, zemkopības ministrs Didzis Šmits iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par kritisko situāciju lauksaimniecībā, kas ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem situācijas risinājumiem. Ministri atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) ieceri lauksaimnieku atbalstam izmantot Eiropas Komisijas (EK) piešķirto 6 796 780 eiro ārkārtas finansējumu. Valdība arī atļāva ZM ne vairāk kā 5 miljonus eiro (ko ministrija spētu atlicināt, pārskatot zemkopības resora finansējumu), kā valsts atbalstu novirzīt kredītprocentu likmju daļējai dzēšanai un apdrošināšanas prēmiju apmaksai pilnā apmērā par 2023. gada ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanu.

Lai veicinātu lauksaimniekus veidot efektīvas kooperatīvās sabiedrības, kas nodrošina centralizētu produktu pirmapstrādi un produkcijas realizāciju, tirgus izpēti un jaunu noieta tirgu atrašanu, valdība otrdien, 5. septembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto kārtību par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) intervencē “Ražotāju grupu un organizāciju izveide”.

Saskaņā ar pēdējām Austrālijas zemkopības un zinātnes attīstības biroja ( ABARES) prognozēm 2023.–2024. gadā pēc sekojošiem trim rekorda gadiem, Austrālijā kopējā ziemāju raža ir samazinājusies par 34% t.i. līdz 45,2 miljoniem tonnu, galvenokārt laikapstākļu dēļ.

Ņemot vērā 2023. gada 7. augusta negaisa sekas, kas  radīja  būtiskus postījumus lauksaimnieciskai ražošanai un pārstrādei, kā arī nepieciešamību iespējami īsākā laikā novērst radītos bojājumus ražošanas ēkās vai būvēs, Zemkopības ministrijā (ZM) nolemts nekavējoši izsludināt  projektu iesniegšanu pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”  apakšpasākumos “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās un “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu ražošanas ēku un būvju atjaunošanai.

Saskaņā ar MarineTraffic teikto, runa ir par beramkravu kuģi Primus, kas kuģo zem Libērijas karoga. Viņš dodas no Grieķijas uz Bulgāriju.

Pēc 7. augustā pieredzētajiem negaisiem, kas nodarījuši postījumus vairākos Latvijas reģionos, ir nepieciešams apzināt esošo situāciju lauksaimniecības nozarē krusas un negaisa skartajos novados.

Pēc šodienas katastrofālajiem negaisiem Zemgalē, kur daudzviet lauku apvidiem pāri brāzās vēji ar viesuļvētras spēku, lielgraudu krusa un spēcīgas lietusgāzes, iznīcinot nenokultos sējumus un nodarot citus postījumus lauksaimniecībai, zemkopības ministrs Didzis Šmits ir uzdevis Zemkopības ministrijas speciālistiem un atbildīgajām iestādēm operatīvi apzināt situāciju un postījumu apjomus lauksaimniecībā gan Zemgalē, gan cituviet Latvijā.

Ukraina un Horvātija vienojušās par iespēju Ukrainas graudu eksportam izmantot, Horvātijai piederošās, Donavas un Adrijas jūras ostas, ziņo Reuters. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba sacīja, ka viņi šobrī sadarbībā ar Horvātiju izvērtē efektīvākos maršrutus uz ostām.

Otrdien, 25. jūlijā, zemkopības ministrs Didzis Šmits piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padome) sanāksmē Briselē, kurā Spānija kā ES prezidējošā valsts iepazīstinās ar savas prezidentūras prioritātēm un sāks darbu pie tām. Kā viena no galvenajām prioritātēm, kas sēdē tiks apspriesta, joprojām ir situācija ES lauksaimniecības un pārtikas preču tirgū pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ko vēl vairāk saasinājis postošais sausums un karstums daudzviet ES. Jau ziņots, ka EK mobilizēja papildu finansējumu ES lauksaimniekiem un 26. jūnijā paziņoja par ES ārkārtas atbalstu lauksaimniecības nozarēm dalībvalstīs pastāvošo ekonomisko un klimatisko apstākļu dēļ – Latvijai piešķirtais ES ārkārtas atbalsts bija 6,8 miljoni eiro.

Naktī no 18. uz 19. jūliju graudu termināļi un ostu infrastruktūra Ukrainā kļuva par Krievijas uzbrukumu mērķiem, kā rezultātā tika nodarīti postījumi, kuru pilnīgai likvidēšanai būs nepieciešams vismaz gads, informēja Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrija.

Ceturtdien, 13. jūlijā, Zemkopības ministrija (ZM) iepazīstinājusi valdību ar informatīvo ziņojumu par globālās tirgus situācijas nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas graudu un rapšu ražošanu, lai informētu par apstākļu, īpaši Krievijas un Ukrainas kara un ekstrēmā sausuma negatīvo ietekmi uz graudu un rapšu ražošanu Latvijā 2023. gadā.

Atsaucoties uz aculiecinieku un vietni MarineTraffic.com, kas izseko kuģu kustību, ziņoja aģentūra Reuters. Turcijas beramkravu kuģis TQ Samsun, kam uz Nīderlandi ir jāpiegādā 23 500 tonnas kukurūzas un 15 300 tonnas rapša bija pēdējais, kas 28. jūnijā saņēma Apvienotā koordinācijas centra (JCC) atļauju doties caur Bosforu uz Odesu.

Valdība otrdien, 4. jūlijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto grozījumu kārtībā, kādā lauksaimniekiem piešķir valsts atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā. Ņemot vērā šāgada īpaši nelabvēlīgus laikapstākļus, ar veiktajiem grozījumiem 2023. gadā valsts atbalsts īstermiņa aizdevuma veidā lauksaimniekiem ir palielināts no 40 uz 60 eiro par ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam pieteikto hektāru.

Vislielākās platības apstrādātas Nikolajevas apgabalā - 118 000 hektāru (19%). Pēc apjoma ziņā līdere ir Odesa - 468 800 tonnas.  Līdz 6.jūnijam jau novākti 805,8 tūkstoši tonnu miežu, 173 tūkstoši tonnu kviešu un 86,2 tūkstoši tonnu rapša.

Kā ziņo Kanādas Statistikas pārvalde, 2023. gadā papildus kviešiem ievērojami pieauga arī rapšu, miežu, kukurūzas un sojas pupu sējumu platības. Kviešu kopējās platības pieaugumu noteica augstās cenas un augošais pieprasījums pasaulē.Labvēlīgie laika apstākļi ļāva lauksaimniekiem laikus pabeigt sējas darbus. 2023.gadā ar kviešiem tika apsēti 11 miljoni hektāru, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2022.gadā. Kanādas lauksaimnieki 2023.gadā arī apsēja  ar kukurūzu par 5,5% lielākas platības.

Otrdien, 27. jūnijā, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanu. Grozījumi pieņemti, lai ieviestu ES direktīvas prasības, paredzot  atšķirīgus labību šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas  nosacījumus bioloģiskām šķirnēm, kas ir piemērotas bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Ņemot vērā ilgstošo sausumu, Zemkopības ministrija (ZM) lauksaimniekiem šogad paredzējusi atvieglojumus, kas ļaus nodrošināt lopbarības pieejamību, izmantojot papuves, zaļmēslojuma platības, starpkultūru platības, buferjoslas un laukmales lopu ganīšanai vai lopbarības ieguvei.

Viens no noslogotākajiem tirdzniecības ceļiem pasaulē  - Panamas kanāls, sausuma izraisīta ūdens līmeņa pazemināšanās dēļ, ir spiests noteikt kravas ierobežojumus kuģiem, kas izmanto šo vitāli svarīgo graudu pārvadāšanas ceļu, ziņo Reuters.

Trešdien, 14. jūnijā, saistībā ar sausuma radītajiem riskiem lauksaimniecībai, ko pastiprina prognozētais karstums, Zemkopības ministrija (ZM) sasauca starpinstitūciju koordinācijas grupu katastrofas pārvaldības koordinācijai. Ar iesaistītajām institūcijām apspriesta pašreizējā situācija, meteoroloģiskās prognozes un laikapstākļu potenciālā ietekme uz lauksaimniecību, dzīvnieku labturību, pārtikas drošumu, augsto mežu ugunsgrēku risku un citi jautājumi. Apspriedes laikā institūciju pārstāvji pārrunāja pašreizējo situāciju, identificēja situācijas attīstības scenārijus un plānoto rīcību.

Eiropas Tirgotāju asociācija COCERAL pazeminājusi prognozi graudu ražošanai Eiropas Savienībā 2023.gadā no 303,5 milj.t (marta prognoze) uz 296,7 milj.t. Galvenais prognožu pārskatīšanas iemesls ir pašreizējais sausums ES ziemeļu daļā. Gaidāmā raža būtiski kritusies Zviedrijā, Dānijā un Baltijas valstīs.

Valdība ceturtdien, 1. jūnijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto kārtību valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pasākumā “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”, lai sekmētu gados jaunu lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecībā, darbaspēka atjaunošanā un paaudžu nomaiņā lauksaimniecības sektorā. Pasākumam paredzētais finansējums jaunajā plānošanas periodā ir 37,3 miljoni eiro, un tas ir dubultojies salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu. Projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas plānotas katru gadu.

Valdība otrdien, 23. maijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta kārtību par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, nosakot apdrošināšanas polišu iegādes izmaksu daļēju segšanu no Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) un valsts budžeta līdzekļiem.

Kā ziņo Reuters, atsaucoties uz Buenosairesas graudu biržas ziņām, pēdējo dienu spēcīgās lietavas galvenajos Argentīnas lauksaimniecības apgabalos ir uzlabojušas 2023.-2024.gada kviešu ražas prognozes. "Lietus ir uzlabojis kviešu un miežu ražas izredzes," teikts biržas iknedēļas ziņojumā.

Ķīnas kviešu imports šā gada pirmajos četros mēnešos palielinājies par 80%, jo salīdzinājumā ar iekšējām piegādēm, cenas samazinājušās, ziņo Yicai Global. No š.g. janvāra līdz aprīlim Ķīna importēja gandrīz 6 miljonus tonnu kviešu, kas ir 60% no pagājušā gada kopējā importa.

Zemkopības ministrija informē, ka lauksaimnieki no 16. maija līdz 20. jūnijam var pieteikties saņemt avansā marķēto dīzeļdegvielu lauku darbu veikšanai par 2023./2024. saimniecisko gadu 50 procentu apmērā no 2022./2023. saimnieciskajā gadā piešķirtā marķētas dīzeļdegvielas kopējā daudzuma.

Saskaņā ar USDA Starptautiskā lauksaimniecības dienesta (FAS) ziņojumu, tiek prognozēts, ka 2023.–2024. marketinga gadā būs otrā lielākā kviešu raža Kanādas vēsturē, pateicoties rekordlielam apstādīto platību apjomam. FAS ziņojumā ir prognozēts 35,8 mlj.tonnu ražas apjoms , kas varētu piekāpties tikai 2013.–2014. gada kopējam ražas apjomam, kas bija 37,5 mlj.tonnas, kā arī pārsniegs 2022.–2023. gadā saražotos 33,8 mlj.tonnu graudu par 6%.

Kā vēsta Kyiv Independent, tā ir reakcija uz Moldovas 6.maija paziņojumu par iespējamo Ukrainas graudu importa aizliegumu. Moldova plāno pievienoties vairāku ES valstu noteiktajam importa aizliegumam dažām Ukrainas graudu kultūrām, vienlaikus atļaujot to tranzītu.

Valdība otrdien, 2. maijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus kārtībā, kādā lauksaimniekiem piešķir valsts atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā, dodot iespēju lauksaimniekiem agrāk saņemt ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu (ISIP)* kā bezprocentu īstermiņa aizdevumu. Agrāka ISIP saņemšana ļaus lauksaimniekiem stabilizēt naudas plūsmu tajā brīdī, kad nepieciešami apgrozāmie līdzekļi lauksaimnieciskās darbības veikšanai.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina pieteikt lauku saimniekus un uzņēmējus, jaunos zemniekus, pārtikas ražotājus kā arī ģimenes laukos Latvijā un lauksaimnieku vidū pazīstamākajam konkursam “Sējējs 2023”. Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas ne tikai pašvaldības, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas, bet arī lauku attīstības konsultanti un privātpersonas. Konkursa dalībniekus šogad vērtēs deviņās nominācijās, kā arī tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā. Šogad konkursam aprit nozīmīga jubileja – “Sējējs” notiek 30. reizi.

Starptautiskā Graudu padome (IGC) ir pārskatījusi globālo kviešu miltu tirdzniecības apjomu prognozi 2022.-2023. gadā, paaugstinot to par 500 000 tonnām, salīdzinājumā ar iepriekšējo prognozi līdz 14,3 miljoniem tonnu, kas joprojām ir zemāka par piecu gadu vidējo un vēsturisko maksimumu. Ja tā piepildīsies, tad tas būs 2% pieaugums salīdzinājumā ar tirdzniecības kopējo apjomu 2021.-2022. gadā, un  pieaugums otru gadu pēc kārtas, pēc COVID-19 pandēmijas 2020. gadā sākušās tirdzniecības palielināšanās.

Tā kā plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīkos ir izskanējusi neprecīza informācija par ES tiešo maksājumu (TM) lauksaimniekiem nosacījumiem 2023. gadā, kas var radīt šaubas lauksaimniekiem vai atturēt no pieteikšanās TM atbalsta pasākumiem, Zemkopības ministrija (ZM) vieš skaidrību šajos jautājumos, lai kliedētu atbalsta pretendentu bažas.

Otrdien, 18. aprīlī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”. Noteikumi sagatavoti ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto Latvijas  Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023. - 2027. gadam, kas paredz virkni būtisku izmaiņu atbalsta maksājumos.

Jaunajos noteikumos paredzēti 24 Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu atbalsta pasākumi. To īstenošanai Latvijai piecu gadu periodam, no 2023. līdz  2027. gadam, paredzētais kopējais ES finansējums ir 1,714 miljardi eiro.

Eiropas Savienība plāno piešķirt 100 miljonu Eiro palīdzības paketi lauksaimniecībai, jo valstis, kas robežojas ar Ukrainu, ir sākušas ierobežot Ukrainas graudu importu, kas, pēc to domām, ir samazinājis iekšzemes graudu cenas, atsaucoties uz Eiropas Komisijas pārstāvi,  vēsta aģentūra Reuters.

Eiropas Komisija uzstāj, lai valstis nerīkojas vienpusēji, paskaidrojot , ka "ir ārkārtīgi svarīgi koordinēt un saskaņot visus ES valstu lēmumus ". ES palīdz atvieglot lauksaimniecības produktu eksportu Ukrainai, kurā notiek karš sakarā ar Krievijas iebrukumu 2022. gada februārī.