Melnās un Azovas jūras ostu darbības traucējumu dēļ Krievijas graudu eksportētāji palielina pieprasījumu pēc pārvadājumiem uz Baltijas jūras ostām. Reuters aptaujātie tirgus dalībnieki norāda, ka līdz 18. augustam pieteikumi graudu pārvadājumiem pa dzelzceļu uz Krievijas Baltijas ostām sasnieguši 5 milj. tonnu. Iepriekšējā sezonā pa Melnās un Azovas jūras ostām Krievija izveda 46,3 milj. tonnu jeb aptuveni 90% no sava graudu jūras eksporta.

Āzijas kviešu importētāji pēdējos darījumos iegādājušies vismaz 500 tūkst. tonnu Austrālijas un Argentīnas kviešu, lai aizstātu kavētās piegādes no Krievijas un Ukrainas. Pēc Reuters aptaujāto tirgotāju informācijas Austrālijas kvieši pirkti par 315–330 ASV dolāriem tonnā ar piegādi, bet Argentīnas kvieši — par 310–315 dolāriem. Iepriekš Melnās jūras kravas piegādei augustā un septembrī bija rezervētas par aptuveni 260–280 dolāriem tonnā.

Eiropas Komisijas 27. augustā atjauninātajā graudaugu bilancē ES kukurūzas raža 2026./2027. gada sezonā prognozēta 50,1 milj. tonnu apmērā. Augusta sākumā Komisija vēl paredzēja aptuveni 52 milj. tonnu ražu, bet iepriekšējā sezonā tika iegūti 60,2 milj. tonnu. Visu graudaugu kopraža pašlaik novērtēta 262,7 milj. tonnu apmērā.

Čikāgas kviešu nākotnes līgumu cena 27. augustā noslēdzās pie 7,6075 ASV dolāriem par bušeli, sasniedzot augstāko noslēguma līmeni kopš 2023. gada jūlija. Salīdzinājumā ar jūnija beigām cena pieaugusi aptuveni par 30%. Straujākais kāpums sekoja uzbrukumiem kuģiem un eksporta termināļiem, kas ierobežo graudu plūsmu no Krievijas un Ukrainas ostām.

Kooperatīvā “Saimnieks V” Bauskas novadā līdz augusta beigām pieņemti aptuveni 31 tūkst. tonnu kviešu un rapša. Pēc kooperatīva laboratorijas datiem 87% pieņemto kviešu atbilst pārtikas kvalitātei, bet pārējie novirzāmi lopbarībai. Atsevišķām kravām pietiekams proteīna saturs nekompensē zemāku tilpummasu vai krišanas skaitli.

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs augusta JRC MARS biļetenā būtiski samazinājis visu ES vasaras kultūru ražības prognozes. Ilgstošs karstums un izteikts mitruma deficīts pasliktinājis kukurūzas un citu kultūru ziedēšanu, graudu veidošanos un biomasas pieaugumu Rietumeiropā un Centrāleiropā. Atsevišķām kultūrām prognozētā ES vidējā ražība tagad ir līdz 14% zemāka par pēdējo piecu gadu vidējo līmeni.

Starptautiskā Graudu padome (IGC) 2026./2027. gada pasaules graudu ražas prognozi augustā samazinājusi par 5 milj. tonnu — līdz 2,416 mljrd. tonnu. Korekcija attiecas uz kviešiem, kukurūzu un sorgo, bet ES ražas vērtējums ilgstošā karstuma dēļ pazemināts otro mēnesi pēc kārtas. Pasaules patēriņš prognozēts 2,444 mljrd. tonnu apmērā.

Pēc Starptautiskās Graudu padomes aplēses Krievijas un Ukrainas dziļjūras graudu eksports pa Melno jūru augusta vidū faktiski bija apstājies. Kopš karadarbības pastiprināšanās jūlija vidū kviešu un citu graudu izvedums varētu būt aptuveni par 4 milj. tonnu mazāks nekā ierastā eksporta plūsma šādā periodā.

Vidzemes graudaudzētāji un kooperatīvi pirmos kulšanas rezultātus kopumā vērtē labāk nekā iepriekšējās sezonās. Kooperatīvā “Daiva” kviešiem konstatēta ļoti laba tilpummasa, tomēr proteīna un lipekļa saturs ir zemāks. Kā iespējamie iemesli minēti saules trūkums un ekonomijas dēļ samazināta minerālmēslu izmantošana.

Augusta vidū uzbrukumi ostām un kuģniecības infrastruktūrai ierobežoja graudu pārvadājumus gan no Ukrainas, gan Krievijas. Pēc Reuters apkopotās informācijas darbību bija spiestas apturēt vairākas Novorosijskas ostas iekārtas, savukārt Ukrainas lauksaimniecības produktu eksports augusta pirmajā pusē bija aptuveni par 76% mazāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Ukrainas alternatīvo maršrutu jaudu ierobežo zemais ūdens līmenis Donavā, infrastruktūras bojājumi un sauszemes pārvadājumu izmaksas.

Pēc USDA Ārējā lauksaimniecības dienesta augusta vērtējuma ES kviešu un rupjgraudu kopraža 2026./2027. tirdzniecības gadā varētu sasniegt 264,8 milj. tonnu — par 8% mazāk nekā iepriekšējā sezonā. Kviešu raža novērtēta 134,2 milj. tonnu apmērā. Aplēses samazinājumu galvenokārt nosaka nelabvēlīgi laikapstākļi vairākās nozīmīgās ES ražotājvalstīs.

FAO Graudaugu cenu indekss 2026. gada jūlijā sasniedza 113,8 punktus, mēneša laikā pieaugot par 3,4%, bet gada laikā - par 6,9%. Kviešu cenas pasaules tirgū salīdzinājumā ar jūniju palielinājās par 5,8% un bija par 9,9% augstākas nekā pirms gada. Pēc FAO vērtējuma cenu kāpumu veicināja bažas par Melnās jūras eksporta plūsmām, ostu infrastruktūras bojājumiem un karstuma ietekmi uz ražību vairākās lielās ražotājvalstīs.

Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra jaunākajā JRC MARS ražas uzraudzības biļetenā rietumu Latvija kopā ar rietumu Lietuvu un Polijas ziemeļaustrumiem izcelta kā teritorija, kur nokrišņu daudzums pārsniedzis normu. Pēc JRC vērtējuma lietavas var aizkavēt kulšanu, pasliktināt graudu kvalitāti un veicināt slimību izplatību.

Eiropas Komisijas graudaugu tirgus pārskatā septembra pārtikas kviešu nākotnes līguma cena 22. jūlijā bija 244 eiro par tonnu. Decembra līgumam tā sasniedza 247 eiro, bet 2027. gada marta līgumam — 249 eiro par tonnu.

Starptautiskā Graudu padome jūlija ziņojumā samazinājusi pasaules graudu ražas prognozi 2026./2027. gadam par 5 milj. tonnu — līdz 2,422 miljardiem tonnu. Pārskatīšanas galvenais iemesls ir secīgu karstuma viļņu ietekme uz Eiropas kukurūzas sējumiem.

FAO jaunākajā graudaugu piedāvājuma un pieprasījuma apskatā pasaules kviešu raža 2026. gadā prognozēta 806,5 milj. tonnu apmērā — par 4,3% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Kviešu patēriņš pašlaik tiek vērtēts 802,5 milj. tonnu apmērā.

Eiropas Savienības kviešu eksportētājiem jaunajā sezonā varētu pavērties labākas iespējas pasaules tirgū. Kā norāda ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) jaunākais Food Outlook ziņojums, pasaules kviešu raža 2026./2027. gadā samazināsies, taču Eiropas Savienības eksporta apjomi varētu pieaugt straujāk nekā vairākiem citiem lielajiem eksportētājiem.

Starptautiskās Graudu padomes (IGC) jaunākais Grain Market Report norāda, ka pasaules graudu ražošana 2026./2027. sezonā varētu samazināties pirmo reizi pēdējo četru gadu laikā. Kritumu galvenokārt ietekmē mazākas novāktās platības un zemākas vidējās ražības prognozes. IGC vērtējumā kviešu raža pasaulē varētu sarukt par 3 % līdz 820 miljoniem tonnu, bet kukurūzas raža - par 2 % līdz 1,3 miljardiem tonnu.

Kā rāda FAO aprīļa pārtikas cenu monitoringa ziņojums, 2026. gada martā, galvenajos eksporta tirgos, starptautiskās kviešu cenas pieauga. Kāpumu veicināja bažas par laikapstākļiem vairākos nozīmīgos ražošanas reģionos, augstākas enerģijas cenas un neskaidrība par sējumiem, tā kā mēslojuma un citu ražošanas izmaksu līmenis joprojām ietekmē lauksaimnieku lēmumus.

Ukrainas graudu eksports 2025./2026. sezonas pirmajos deviņos mēnešos bijis par 22 % mazāks nekā tajā pašā periodā gadu iepriekš, liecina USDA Foreign Agricultural Service vērtējums. Kritumu ietekmēja vairāki savstarpēji saistīti faktori — Krievijas uzbrukumi transporta infrastruktūrai, ostām un enerģētikas sistēmai, zemākas graudu cenas pasaules tirgū, kā arī Eiropas Savienības noteiktās importa kvotas Ukrainas lauksaimniecības produkcijai.

Eiropas kviešu tirgū pavasara vidū nav redzama izteikta deficīta situācija, taču arī runāt par pilnīgu stabilitāti būtu pāragri. Pēc ļoti ražīgās 2025./2026. Sezonas, jaunā raža Eiropas Savienībā visticamāk būs mērenāka, un tirgus uzmanība arvien vairāk tiek pievērsta kvalitātei, ne kopējam ražas apjomam, laikapstākļiem un eksporta konkurencei.

Lai mazinātu negatīvo ietekmi un stabilizētu situāciju lauksaimniecības nozarē, valdība otrdien, 24. martā, pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma, atbalstīja samazināto akcīzes nodokļa likmi – 21 eiro par 1000 litriem dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā. Tas atbilst  ES noteiktajam minimālajam līmenim lauksaimniecības nozarei. Patlaban likumā “Par akcīzes nodokli” dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei, samazinātā akcīzes nodokļa likme ir noteikta 70,05 eiro par 1000 litriem. Akcīzes nodokļa samazinājums lauksaimniecībā izmantojamai dīzeļdegvielai attieksies uz laika posmu no 2026. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 30. jūnijam. Priekšlikumus par akcīzes nodokļa izmaiņām vēl skatīs Saeimā.

Pēc ļoti labvēlīgā 2025. gada, Eiropas graudu un rapša tirgū šosezon visticamāk  gaidāma atgriešanās pie mērenākiem rādītājiem. Baltijas valstīm un Latvijai izšķirošs būs pavasara turpinājums un tas, kā raža attīstīsies tuvākajos mēnešos.

Pēc Eiropas lauksaimniecības tirdzniecības asociācijas COCERAL jaunākajām prognozēm 2026. gadā kopējā graudu raža Eiropas Savienībā un Apvienotajā Karalistē varētu sasniegt 298,8 miljonus tonnu. Tas ir nedaudz vairāk par decembra prognozēm, tomēr joprojām ievērojami mazāk nekā 2025. gadā, kad tika novākti 310,5 miljoni tonnu. Tas nozīmē, ka pēc izteikti labvēlīgāka iepriekšējā gada,  Eiropas tirgus, visticamāk atgriežas pie mērenākiem rādītājiem.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauksaimniekus pievērst uzmanību prasībām par lielgabarīta un smagsvara atļaujām traktortehnikai, piedaloties ceļu satiksmē. Daudzos gadījumos traktortehnikai ir iespējams saņemt bezmaksas atļauju bez termiņa ierobežojuma, kas būtiski atvieglo tehnikas izmantošanu ikdienas darbos.

Lai atvieglotu tiešo maksājumu nosacījumus lauksaimniekiem un atbalsta administrēšanu, tādējādi samazinot administratīvos slogu, kā arī veiktu precizējumus un ieviestu grozījumus Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam (KLP SP), valdība otrdien, 10. februārī, apstiprināja izmaiņas tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem.

FAO savā 2026. gada 6. februāra atjauninājumā paaugstinājusi graudaugu globālo ražošanas prognozi 2025. gadam - līdz 3 023 milj. tonnu (+19,9  mlj.tonnas pie iepriekšējās prognozes). Pamata ieguldījums ir kvieši — lielākas ražas nekā iepriekš gaidīts Argentīnā, Kanādā un ES, kas paceļ pasaules kviešu kopējo ienākumu līdz jaunam rekordaugstam līmenim. Arī lielgraudu (īpaši kukurūzas) bilance kļūst lielāka: atjaunotie dati no Ķīnas un ASV rāda lielākas platības un labāku ražu, bet miežu ražas prognožu paaugstināšanās  Austrālijā un Kanādā, papildus nostiprina kopējo ainu.

Ķīnā 2025./2026. sezonā kopējā graudu ražošana, pēc USDA Foreign Agricultural Service vērtējuma, var sasniegt 715 miljonus tonnu, kas ir augstākais rādītājs līdz šim. Tomēr, neraugoties uz ražas pieaugumu, pieprasījums pēc kviešiem un kukurūzas turpina augt, īpaši lopbarības nozarē, kas, visticamāk, veicinās lielāku importu.

Kazahstāna līdz 2028. gadam plāno būtiski palielināt graudu dziļās pārstrādes jaudas, īstenojot piecus projektus ar kopējo jaudu līdz 4,8 miljoniem tonnu kviešu un kukurūzas gadā. Kā norāda Kazahstānas Lauksaimniecības ministrija, šis virziens tiek uzskatīts par svarīgu soli agroindustriālā sektora pārejā no izejvielu eksporta uz konkurētspējīgu produktu ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību.

Saskaņā ar USDA Foreign Agricultural Service vērtējumu, Argentīna 2025./2026. sezonā, visticamāk, iegūs vēsturiski lielu kviešu ražu — aptuveni 27,5 miljonus tonnu. Nozares skatījumā šo pieaugumu veicinājusi gan mērķtiecīgi ieguldījumi sēklu selekcijā un audzēšanas tehnoloģijās, gan labvēlīgi laika apstākļi — mitra ziema un salīdzinoši vēss graudu briešanas periods.

Eiropas Savienība un Mercosur valstis — Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja — ir parakstījušas ilgi apspriesto brīvās tirdzniecības nolīgumu, noslēdzot vairāk nekā 25 gadus ilgas sarunas.

Nolīgums, kas  parakstīts Asunsjonā 17. janvārī, Eiropas Komisijas skatījumā ir stratēģisks solis, lai stiprinātu attiecības ar Latīņameriku un paplašinātu Eiropas rūpniecības eksporta iespējas. Tas paredz muitas tarifu samazināšanu plašam preču lokam, tostarp automobiļiem, mašīnbūves un farmācijas produkcijai, kā arī investīciju plūsmu pieaugumu. Vienlaikus nolīgums vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam, kur tas jau izraisījis asas politiskās diskusijas un lauksaimnieku protestus.

Galvenās bažas izsaka ES lauksaimniecības organizācijas, norādot uz iespējamu konkurences pieaugumu no Dienvidamerikas valstīm ar zemākām ražošanas izmaksām un atšķirīgiem standartiem. Eiropas Komisija, kuru vada Urzula fon der Leiena, uzsver, ka nolīgumā paredzētas tarifu kvotas jutīgajām precēm, aizsardzības mehānismi strauja importa pieauguma gadījumā un pastiprināta atbilstības kontrole. Latvijai šī vienošanās, visticamāk, nozīmēs galvenokārt netiešu ietekmi: atsevišķās nozarēs iespējams cenu spiediens, savukārt pārstrādes uzņēmumiem un eksportētājiem var pavērties jaunas iespējas iesaistīties Eiropas piegādes ķēdēs un paplašināt noieta tirgus.

Kopumā nolīgums iezīmē ES izvēli par labu plašākai ģeopolitiskai un ekonomiskai integrācijai, vienlaikus saasinot dialogu ar lauksaimniecības nozari.

Eiropas Savienības graudu ražošanas rādītāju uzlabošanās 2025.–2026. gadā, palīdzēs eksportam atgūties no pagājušā gada neveiksmīgajiem rezultātiem, tā paziņots ASV Lauksaimniecības departamenta Ārzemju lauksaimniecības informācijas dienestā (FAS).

Otrdien, 16. decembrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”, kas paredz atvieglot ražošanas ēku celtniecības prasības lauksaimniekiem, zivsaimniekiem un kooperatīvajām sabiedrībām.

Zemkopības ministrija (ZM) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) trešdien, 17. decembrī Jelgavā rīko reģionālo konferenci “Ceļā uz veselu laukSaimniecību”, lai runātu par Latvijas lauksaimniecības nākotni un ilgtspēju.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina ikvienu piedalīties Sabiedrības atzinības balsojumā par ZM konkursa “Sējējs 2025” dalībniekiem. Sabiedrības atzinības balsojums notiek TIEŠSAISTĒ VIETNĒ sejejs.lv/nominanti no 22. septembra līdz pat konkursa laureātu apbalvošanas dienai – 25. oktobrim. Balsojuma mērķis ir noskaidrot Latvijas sabiedrības favorītu, kas saņems īpašo Sabiedrības atzinības balvu.

Lai nodrošinātu naudas līdzekļus kredītprocentu daļējai dzēšanai lauksaimniekiem, valdība otrdien, 9. septembrī, apstiprināja grozījumus valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā, paredzot 6,7 miljonu eiro papildu finansējumu.

Zemkopības ministrija rosina precizēt normatīvo regulējumu par lielgabarīta atļaujas saņemšanu traktortehnikai un tās piekabēm, nosakot, ka traktortehnikas atļauja piedalīties ceļu satiksmē nebūtu jāatjauno gadskārtēji. Vienreiz to saņemot, atļaujai ir jābūt derīgai līdz šīs tehnikas kalpošanas laika beigām, ja netiek veiktas tehniskas vai konstruktīvas izmaiņas*.

Zemkopības ministrija ceturtdien, 28. augustā, ikmēneša Eiropas Komisijas (EK) darba grupas sanāksmē iesniedza jaunākos datus par pašreizējo situāciju lauksaimniecībā Latvijā.

Lai gan tikai mēnesi darbojas Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) jaunā un īpaši traktortehnikas tirdzniecības pārstāvjiem domātā Komersantu vietne, tā jau ir kļuvusi iecienīta un aktīvi apmeklēta. Attālinātie pakalpojumi ietaupa komersanta laiku un ceļa izdevumus, kas būtu vajadzīgi, lai dotos pie klienta un uz VTUA klientu apkalpošanas vietu, kā arī samazina klienta gaidīšanas laiku pakalpojuma saņemšanai un tehnikas reģistrēšanai.

Jau desmit gadus – kopš 2015. gada 1. jūlija – Latvijā darbojas Altum pārvaldītais Latvijas Zemes fonds (LZF), kas izveidots, lai valstiskā līmenī veicinātu lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību un pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Valdība otrdien, 22. jūlijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus aizdevumu piešķiršanas kārtībā apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un zivsaimniekiem, šim mērķim paredzot trīs miljonus eiro, tādējādi nodrošinot apgrozāmos līdzekļus primārās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un nodrošinot nepārtauktību lauksaimniecības produkcijas ražošanā. 

Jaunākajā Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra MARS izdotajā biļetenā publicētas ziemāju ražas prognozes, kas vairākās valstīs pārsniedz vidējās, savukārt sausums un karstums kavē vasaras kultūru attīstību Balkānos.

Pateicoties pietiekamam ūdens krājumam sezonas laikā, ziemāju ražas prognozes virs vidējā līmeņa ir Rumānijā, Bulgārijā, Francijā, Spānijā, Īrijā, Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Vācijā, Polijā un Ungārijā tiek prognozēta aptuveni vidēja raža. Tikai Itālijā un Turcijā karstuma un ūdens trūkuma dēļ iespējama ražas samazināšanās.

Ņemot vērā nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmi uz lauksaimniecību, Zemkopības ministrija ir publicējusi informāciju par 2025. gadā ieviestajām izmaiņām atbalsta saņemšanas nosacījumos.

Gdaņskas Agro Termināļa kopējās izmaksas plānotas ap 240 mlj zlotu (56.35 mlj Eiro) apmērā. Pirmajā posmā, līdz 2026. gadam tiks uzbūvēts 7000 m² noliktavas angārs ar 30 000 tonnu kapacitāti, un līdz 2028. gadam – tērauda silosu komplekss ar 100 000 tonnu ietilpību un modernas iekraušanas/izkraušanas sistēmas.

Š.g.15. jūlijā Dobeles Dzirnavnieks savos sociālajos tīklos paziņoja par graudu sezonas sākumu. Zemnieki uz pieņemšanas punktu atveda tikko kultus ziemas miežus.

Valdība otrdien, 8. jūlijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās, lai mazajām saimniecībām paaugstinātu tehnikas iegādes iespējas.

2025. gada maijs bija bagāts nokrišņiem, lauksaimnieku sējumus un stādījumus ir skāruši pamatīgi plūdi, applūdinot tīrumus un dārzus, iznīcinot daļu šā gada ražas vai būtiski samazinot ražību kultūraugu platībās. Turklāt situācija neuzlabojās arī jūnijā, kad nokrišņu daudzums pārsniedza attiecīgā mēneša dekādes normas. Augsne ir pārmitra, starp vagām sakrājies ūdens, uz lauksaimniecības zemēm un zemākās vietās redzamas lielas ūdens lāmas, arī upju palienes ir applūdušas.

Sestdien, 2025. gada 5. jūlijā jau četrpadsmito reizi notiks lauksaimniecības nozares lielpasākums TRAKTORDIENA 2025, kur uz lauka varēs iepazīt vairāk nekā 80 lauksaimniecības uzņēmumus, valsts un nevalstiskās organizācijas.

Jau ziņots, ka jūnija sākumā zemkopības ministrs Armands Krauze uzdeva atbildīgajām institūcijām operatīvi apzināt šā gada pavasara salnu un maija lietavu nodarītos postījumus un to apmēru lauksaimniecībā – sējumos, dārzeņu platībās un augļudārzos.

Eiropas Savienības (ES) Padome ir pieņēmusi regulu, ar ko nosaka jaunus tarifus tiem atlikušajiem lauksaimniecības produktiem un dažiem mēslošanas līdzekļiem no Krievijas un Baltkrievijas, kuriem vēl netika piemēroti papildu muitas nodokļi. Mērķis ir samazināt ES atkarību no minētā importa, kā arī samazināt Krievijas eksporta ieņēmumus, tādējādi ierobežojot tās spējas finansēt agresijas karu pret Ukrainu.

COCERAL savā 2025. gada trešajā graudu ražas prognozē, ES-27 un Apvienotajai Karalistei paredz 300,7 miljoni tonnu lielu ražu, kas ir par 4,6 miljoniem tonnu vairāk nekā marta prognozē un par vairāk nekā 20 miljoniem tonnu jeb 7% vairāk nekā pagājušajā gadā.