Lai mazinātu negatīvo ietekmi un stabilizētu situāciju lauksaimniecības nozarē, valdība otrdien, 24. martā, pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma, atbalstīja samazināto akcīzes nodokļa likmi – 21 eiro par 1000 litriem dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā. Tas atbilst  ES noteiktajam minimālajam līmenim lauksaimniecības nozarei. Patlaban likumā “Par akcīzes nodokli” dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei, samazinātā akcīzes nodokļa likme ir noteikta 70,05 eiro par 1000 litriem. Akcīzes nodokļa samazinājums lauksaimniecībā izmantojamai dīzeļdegvielai attieksies uz laika posmu no 2026. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 30. jūnijam. Priekšlikumus par akcīzes nodokļa izmaiņām vēl skatīs Saeimā.

Pēc ļoti labvēlīgā 2025. gada, Eiropas graudu un rapša tirgū šosezon visticamāk  gaidāma atgriešanās pie mērenākiem rādītājiem. Baltijas valstīm un Latvijai izšķirošs būs pavasara turpinājums un tas, kā raža attīstīsies tuvākajos mēnešos.

Pēc Eiropas lauksaimniecības tirdzniecības asociācijas COCERAL jaunākajām prognozēm 2026. gadā kopējā graudu raža Eiropas Savienībā un Apvienotajā Karalistē varētu sasniegt 298,8 miljonus tonnu. Tas ir nedaudz vairāk par decembra prognozēm, tomēr joprojām ievērojami mazāk nekā 2025. gadā, kad tika novākti 310,5 miljoni tonnu. Tas nozīmē, ka pēc izteikti labvēlīgāka iepriekšējā gada,  Eiropas tirgus, visticamāk atgriežas pie mērenākiem rādītājiem.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauksaimniekus pievērst uzmanību prasībām par lielgabarīta un smagsvara atļaujām traktortehnikai, piedaloties ceļu satiksmē. Daudzos gadījumos traktortehnikai ir iespējams saņemt bezmaksas atļauju bez termiņa ierobežojuma, kas būtiski atvieglo tehnikas izmantošanu ikdienas darbos.

Lai atvieglotu tiešo maksājumu nosacījumus lauksaimniekiem un atbalsta administrēšanu, tādējādi samazinot administratīvos slogu, kā arī veiktu precizējumus un ieviestu grozījumus Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam (KLP SP), valdība otrdien, 10. februārī, apstiprināja izmaiņas tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem.

FAO savā 2026. gada 6. februāra atjauninājumā paaugstinājusi graudaugu globālo ražošanas prognozi 2025. gadam - līdz 3 023 milj. tonnu (+19,9  mlj.tonnas pie iepriekšējās prognozes). Pamata ieguldījums ir kvieši — lielākas ražas nekā iepriekš gaidīts Argentīnā, Kanādā un ES, kas paceļ pasaules kviešu kopējo ienākumu līdz jaunam rekordaugstam līmenim. Arī lielgraudu (īpaši kukurūzas) bilance kļūst lielāka: atjaunotie dati no Ķīnas un ASV rāda lielākas platības un labāku ražu, bet miežu ražas prognožu paaugstināšanās  Austrālijā un Kanādā, papildus nostiprina kopējo ainu.

Ķīnā 2025./2026. sezonā kopējā graudu ražošana, pēc USDA Foreign Agricultural Service vērtējuma, var sasniegt 715 miljonus tonnu, kas ir augstākais rādītājs līdz šim. Tomēr, neraugoties uz ražas pieaugumu, pieprasījums pēc kviešiem un kukurūzas turpina augt, īpaši lopbarības nozarē, kas, visticamāk, veicinās lielāku importu.

Kazahstāna līdz 2028. gadam plāno būtiski palielināt graudu dziļās pārstrādes jaudas, īstenojot piecus projektus ar kopējo jaudu līdz 4,8 miljoniem tonnu kviešu un kukurūzas gadā. Kā norāda Kazahstānas Lauksaimniecības ministrija, šis virziens tiek uzskatīts par svarīgu soli agroindustriālā sektora pārejā no izejvielu eksporta uz konkurētspējīgu produktu ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību.

Saskaņā ar USDA Foreign Agricultural Service vērtējumu, Argentīna 2025./2026. sezonā, visticamāk, iegūs vēsturiski lielu kviešu ražu — aptuveni 27,5 miljonus tonnu. Nozares skatījumā šo pieaugumu veicinājusi gan mērķtiecīgi ieguldījumi sēklu selekcijā un audzēšanas tehnoloģijās, gan labvēlīgi laika apstākļi — mitra ziema un salīdzinoši vēss graudu briešanas periods.

Eiropas Savienība un Mercosur valstis — Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja — ir parakstījušas ilgi apspriesto brīvās tirdzniecības nolīgumu, noslēdzot vairāk nekā 25 gadus ilgas sarunas.

Nolīgums, kas  parakstīts Asunsjonā 17. janvārī, Eiropas Komisijas skatījumā ir stratēģisks solis, lai stiprinātu attiecības ar Latīņameriku un paplašinātu Eiropas rūpniecības eksporta iespējas. Tas paredz muitas tarifu samazināšanu plašam preču lokam, tostarp automobiļiem, mašīnbūves un farmācijas produkcijai, kā arī investīciju plūsmu pieaugumu. Vienlaikus nolīgums vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam, kur tas jau izraisījis asas politiskās diskusijas un lauksaimnieku protestus.

Galvenās bažas izsaka ES lauksaimniecības organizācijas, norādot uz iespējamu konkurences pieaugumu no Dienvidamerikas valstīm ar zemākām ražošanas izmaksām un atšķirīgiem standartiem. Eiropas Komisija, kuru vada Urzula fon der Leiena, uzsver, ka nolīgumā paredzētas tarifu kvotas jutīgajām precēm, aizsardzības mehānismi strauja importa pieauguma gadījumā un pastiprināta atbilstības kontrole. Latvijai šī vienošanās, visticamāk, nozīmēs galvenokārt netiešu ietekmi: atsevišķās nozarēs iespējams cenu spiediens, savukārt pārstrādes uzņēmumiem un eksportētājiem var pavērties jaunas iespējas iesaistīties Eiropas piegādes ķēdēs un paplašināt noieta tirgus.

Kopumā nolīgums iezīmē ES izvēli par labu plašākai ģeopolitiskai un ekonomiskai integrācijai, vienlaikus saasinot dialogu ar lauksaimniecības nozari.

Eiropas Savienības graudu ražošanas rādītāju uzlabošanās 2025.–2026. gadā, palīdzēs eksportam atgūties no pagājušā gada neveiksmīgajiem rezultātiem, tā paziņots ASV Lauksaimniecības departamenta Ārzemju lauksaimniecības informācijas dienestā (FAS).

Otrdien, 16. decembrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”, kas paredz atvieglot ražošanas ēku celtniecības prasības lauksaimniekiem, zivsaimniekiem un kooperatīvajām sabiedrībām.

Zemkopības ministrija (ZM) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) trešdien, 17. decembrī Jelgavā rīko reģionālo konferenci “Ceļā uz veselu laukSaimniecību”, lai runātu par Latvijas lauksaimniecības nākotni un ilgtspēju.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina ikvienu piedalīties Sabiedrības atzinības balsojumā par ZM konkursa “Sējējs 2025” dalībniekiem. Sabiedrības atzinības balsojums notiek TIEŠSAISTĒ VIETNĒ sejejs.lv/nominanti no 22. septembra līdz pat konkursa laureātu apbalvošanas dienai – 25. oktobrim. Balsojuma mērķis ir noskaidrot Latvijas sabiedrības favorītu, kas saņems īpašo Sabiedrības atzinības balvu.

Lai nodrošinātu naudas līdzekļus kredītprocentu daļējai dzēšanai lauksaimniekiem, valdība otrdien, 9. septembrī, apstiprināja grozījumus valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā, paredzot 6,7 miljonu eiro papildu finansējumu.

Zemkopības ministrija rosina precizēt normatīvo regulējumu par lielgabarīta atļaujas saņemšanu traktortehnikai un tās piekabēm, nosakot, ka traktortehnikas atļauja piedalīties ceļu satiksmē nebūtu jāatjauno gadskārtēji. Vienreiz to saņemot, atļaujai ir jābūt derīgai līdz šīs tehnikas kalpošanas laika beigām, ja netiek veiktas tehniskas vai konstruktīvas izmaiņas*.

Zemkopības ministrija ceturtdien, 28. augustā, ikmēneša Eiropas Komisijas (EK) darba grupas sanāksmē iesniedza jaunākos datus par pašreizējo situāciju lauksaimniecībā Latvijā.

Lai gan tikai mēnesi darbojas Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) jaunā un īpaši traktortehnikas tirdzniecības pārstāvjiem domātā Komersantu vietne, tā jau ir kļuvusi iecienīta un aktīvi apmeklēta. Attālinātie pakalpojumi ietaupa komersanta laiku un ceļa izdevumus, kas būtu vajadzīgi, lai dotos pie klienta un uz VTUA klientu apkalpošanas vietu, kā arī samazina klienta gaidīšanas laiku pakalpojuma saņemšanai un tehnikas reģistrēšanai.

Jau desmit gadus – kopš 2015. gada 1. jūlija – Latvijā darbojas Altum pārvaldītais Latvijas Zemes fonds (LZF), kas izveidots, lai valstiskā līmenī veicinātu lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību un pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Valdība otrdien, 22. jūlijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus aizdevumu piešķiršanas kārtībā apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un zivsaimniekiem, šim mērķim paredzot trīs miljonus eiro, tādējādi nodrošinot apgrozāmos līdzekļus primārās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un nodrošinot nepārtauktību lauksaimniecības produkcijas ražošanā. 

Jaunākajā Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra MARS izdotajā biļetenā publicētas ziemāju ražas prognozes, kas vairākās valstīs pārsniedz vidējās, savukārt sausums un karstums kavē vasaras kultūru attīstību Balkānos.

Pateicoties pietiekamam ūdens krājumam sezonas laikā, ziemāju ražas prognozes virs vidējā līmeņa ir Rumānijā, Bulgārijā, Francijā, Spānijā, Īrijā, Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Vācijā, Polijā un Ungārijā tiek prognozēta aptuveni vidēja raža. Tikai Itālijā un Turcijā karstuma un ūdens trūkuma dēļ iespējama ražas samazināšanās.

Ņemot vērā nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmi uz lauksaimniecību, Zemkopības ministrija ir publicējusi informāciju par 2025. gadā ieviestajām izmaiņām atbalsta saņemšanas nosacījumos.

Gdaņskas Agro Termināļa kopējās izmaksas plānotas ap 240 mlj zlotu (56.35 mlj Eiro) apmērā. Pirmajā posmā, līdz 2026. gadam tiks uzbūvēts 7000 m² noliktavas angārs ar 30 000 tonnu kapacitāti, un līdz 2028. gadam – tērauda silosu komplekss ar 100 000 tonnu ietilpību un modernas iekraušanas/izkraušanas sistēmas.

Š.g.15. jūlijā Dobeles Dzirnavnieks savos sociālajos tīklos paziņoja par graudu sezonas sākumu. Zemnieki uz pieņemšanas punktu atveda tikko kultus ziemas miežus.

Valdība otrdien, 8. jūlijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās, lai mazajām saimniecībām paaugstinātu tehnikas iegādes iespējas.

2025. gada maijs bija bagāts nokrišņiem, lauksaimnieku sējumus un stādījumus ir skāruši pamatīgi plūdi, applūdinot tīrumus un dārzus, iznīcinot daļu šā gada ražas vai būtiski samazinot ražību kultūraugu platībās. Turklāt situācija neuzlabojās arī jūnijā, kad nokrišņu daudzums pārsniedza attiecīgā mēneša dekādes normas. Augsne ir pārmitra, starp vagām sakrājies ūdens, uz lauksaimniecības zemēm un zemākās vietās redzamas lielas ūdens lāmas, arī upju palienes ir applūdušas.

Sestdien, 2025. gada 5. jūlijā jau četrpadsmito reizi notiks lauksaimniecības nozares lielpasākums TRAKTORDIENA 2025, kur uz lauka varēs iepazīt vairāk nekā 80 lauksaimniecības uzņēmumus, valsts un nevalstiskās organizācijas.

Jau ziņots, ka jūnija sākumā zemkopības ministrs Armands Krauze uzdeva atbildīgajām institūcijām operatīvi apzināt šā gada pavasara salnu un maija lietavu nodarītos postījumus un to apmēru lauksaimniecībā – sējumos, dārzeņu platībās un augļudārzos.

Eiropas Savienības (ES) Padome ir pieņēmusi regulu, ar ko nosaka jaunus tarifus tiem atlikušajiem lauksaimniecības produktiem un dažiem mēslošanas līdzekļiem no Krievijas un Baltkrievijas, kuriem vēl netika piemēroti papildu muitas nodokļi. Mērķis ir samazināt ES atkarību no minētā importa, kā arī samazināt Krievijas eksporta ieņēmumus, tādējādi ierobežojot tās spējas finansēt agresijas karu pret Ukrainu.

COCERAL savā 2025. gada trešajā graudu ražas prognozē, ES-27 un Apvienotajai Karalistei paredz 300,7 miljoni tonnu lielu ražu, kas ir par 4,6 miljoniem tonnu vairāk nekā marta prognozē un par vairāk nekā 20 miljoniem tonnu jeb 7% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Ceturtdien, 5. jūnijā, Saeima 3. lasījumā atbalstīja Zemkopības ministrijas priekšlikumu neattiecināt “Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma” prasību par publiskas personas nekustamās un kustamās mantas atsavināšanu uz lauksaimniecības profesionālās izglītības iestādēs un zinātniskajās institūcijās izaudzēto lauksaimniecisko produkciju, kas līdz šim nozīmīgi apgrūtināja iespēju pārdot izaudzētos graudus, dārzeņus un augļus. Tādējādi ir atcelts lieks birokrātisks šķērslis un turpmāk izglītības un zinātniskās darbības procesā izaudzēto ražu varēs realizēt tirgū atbilstoši pieprasījumam.

ANO FAO dati rāda, ka Pasaules pārtikas cenu indekss maijā samazinājās par 0,8 % līdz 127,7 punktiem - tas vēl arvien ir par 6 % augstāks nekā pirms gada, bet par aptuveni 20 % zem 2022. gada marta pīķa.

Valdība otrdien, 20. maijā, apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) veiktos grozījumus noteikumos par samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai lauksaimniekiem, palielinot marķētās dīzeļdegvielas daudzumu atkarībā no audzējamās kultūras. Tas darīts, lai Latvijas lauksaimnieki nezaudētu konkurētspēju vienotajā ES lauksaimniecības produkcijas tirgū. 

Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmums Al Dahra noslēdzis sadarbību ar Getreide AG Ukraine, lai iepirktu graudus Ukrainā un stiprinātu savas piegādes ķēdes.

Vienuviet uzkrāti un apkopoti dati, automātiska to apmaiņa, novēršot nepieciešamību datus ievadīt atkārtoti, datu kontrole un precizitātes izvērtēšana – tāds ir gaidāmais rezultāts projektam “Zemkopības nozares ģeotelpisko risinājumu pilnveide gudrai zemes apsaimniekošanai, politikas prognozēšanai un plānošanai pārejai uz zaļo ekonomiku”. 

Valdība otrdien, 29. aprīlī, apstiprināja izmaiņas ES mēslošanas līdzekļu ar CE zīmi aprites noteikumos, saīsinot iesnieguma par mēslošanas līdzekļa laišanu tirgū izskatīšanas laiku un atvieglojot ES mēslošanas līdzekļu ar CE zīmi uzskaiti.

Zemkopības ministrija (ZM) otrdien, 1. aprīlī, iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par lauksaimniecībā izmantojamās marķētās dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atvieglojuma pilnveidošanu. Valdība atbalstīja likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktā marķētās dīzeļdegvielas daudzuma palielināšanu lauksaimniekiem, vienlaikus – lai nodrošinātu neitrālu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu – atbalstīja priekšlikumu palielināt minimālo ieņēmumu apmēru, kas noteikts kā kritērijs, lai saņemtu marķētās dīzeļdegvielas daudzumu.

Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Normunds Šmits otrdien, 25. martā, tikās ar Ukrainas ekonomikas ministra vietnieku Tarasu Kačku (Taras Kachka) un Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministra vietnieku Denisu Bašliku (Denys Bashlyk), lai pārrunātu abu valstu ekonomisko un institucionālo sadarbību. 

Tikšanās laikā runāja par Latvijas un Ukrainas tirdzniecību ar mežsaimniecības, lauksaimniecības un pārtikas produktiem, pievēršot uzmanību sarežģījumiem tirdzniecībā un meklējot iespējamos risinājumus.

Jau trešo gadu Rāmavas izstādē “Pavasaris” kā saimniekiem, tā ikvienam interesentam Zemkopības ministrijas (ZM) kopstendā būs iespēja satikt nozaru ekspertus un nepastarpināti iegūt informāciju par pakalpojumiem, atbalsta programmām un citiem aktuāliem jautājumiem.

ZM kopstendā šogad darbosies Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC), Lauku atbalsta dienesta (LAD), Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD), zinātniskā institūta “BIOR”, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU), LBTU Malnavas koledžas, Bulduru tehnikuma, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) un Valsts meža dienesta speciālisti.

Amerikas graudu, lopbarības un eļļas sēklu ražotāju un eksportētāju asociācijas iestājušās pret valdības plānu aplikt ar sodiem un ierobežojumiem Ķīnā būvētos kuģus. Viņuprāt, šie pasākumi būtiski palielinās transportēšanas izdevumus (15-40 dolāri par tonnu) un mazinās ASV konkurētspēju globālajā tirgū.

Katru gadu tiek eksportēta aptuveni puse no ASV kviešu ražas, dažos štatos līdz pat 90% kviešu ražas.

Nākotni mēs veidojam šodien, tāpēc Zemkopības ministrija aicina lauksaimniekus, nevalstiskās organizācijas un citus interesentus piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par Eiropas Komisijas (EK) izklāstīto virzību uz nākamo ES ilgtermiņa budžetu 2028.-2034. gadam.

Britu zinātnieki no Notingemas universitātes veica augstas precizitātes hromosomu sekvencēšanu savvaļas kviešu radinieka Aegilops mutica genomā. Pētījums tika publicēts žurnālā Scientific Data.

Šī iespēja palīdzēs uzlabot mūsdienu kviešu šķirnes, padarot tās izturīgākas pret nelabvēlīgiem apstākļiem un slimībām.Pētījums tika veikts programmas Notingemas Kviešu pētniecības centrs ietvaros, kas jau vairāk nekā desmit gadus strādā, lai piešķirtu noderīgos gēnus kultivētiem kviešiem no savvaļas sugām.

Lai atvieglotu dažu tiešo maksājumu pasākumu nosacījumus un ieviestu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam grozījumus, Ministru kabinets (MK) otrdien, 18. martā, apstiprināja grozījumus tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem no 2025.gada.

Pēc tam, kad ASV valdība paziņoja par jauniem tarifiem pret Kanādu, Meksiku un Ķīnu, šīs valstis veica atbildes pasākumus, kas ietekmēs arī kviešu tirdzniecību.

Ķīna ir noteikusi papildus nodokli 15% amerikāņu kviešiem, savukārt Kanāda un Meksika apsver vai jau ir paziņojušas par atbildes tarifiem ASV ražotajiem produktiem. Kanāda joprojām ir lielākā kviešu piegādātāja Amerikas tirgum (pagājušajā gadā tika piegādāti 92 tūkstoši tonnu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš - 65 tūkstoši tonnu).

Eiropas Komisijas aicina jaunos lauksaimniekus un topošos lauksaimniekus līdz 24. martam piedalīties aptaujā.

Aptaujas mērķis ir apzināt galvenās problēmas, ar kurām saskaras gados jauni lauksaimnieki un jaunpienācēji, kas iesaistās vai plāno iesaistīties lauksaimniecībā, un galvenos šķēršļus, kas kavē paaudžu nomaiņu un jauno lauksaimnieku darbību visās dalībvalstīs.

Ministru kabinets (MK) otrdien, 25. februārī, apstiprinājis Zemkopības ministrijas (ZM) precizējumus kooperatīvo sabiedrību atbilstības noteikumos, samazinot administratīvo slogu un padarot elastīgāku atbilstības statusa iegūšanu.

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos trešos grozījumus Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā (KLP SP) 2023.-2027. gadam.

Grozījumi KLP SP veikti, ņemot vērā izmaiņas ES regulējumā, jo 2024. gada maijā stājās spēkā vienkāršošanas regula, kas paredz svītrot laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (8.1. standarta) prasību, kas noteica pienākumu daļu aramzemes atvēlēt ar ražošanu nesaistītām platībām, tostarp papuvē esošu zemi, tā vietā īstenojot ekoshēmas atbalstu.

FAO ir publicējusi jaunu ziņojumu par graudaugu piedāvājuma un pieprasījuma tendencēm 2025. gadam. FAO ir paaugstinājusi 2024./2025. gada pasaules labības patēriņa prognozi , un tiek vērtēts, ka tas pieaugs par 0,9 procentiem līdz 2869 miljoniem tonnu, lielākoties, paredzamā kukurūzas izmantošanas dzīvnieku barībā pieauguma dēļ.

Informējam, ka Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte aicina visu lauksaimniecības zinātnisko iestāžu kolēģus, Zemkopības ministrijas pārstāvjus, lauksaimniecības konsultantus, lauksaimnieku biedrību/asociācijas pārstāvjus, uzņēmumu vadītājus, speciālistus, lauksaimniecības pakalpojumu sniedzējus un topošos lauksaimniecības speciālistus uz konferenci Līdzsvarota lauksaimniecība 2025.

ASV Lauksaimniecības departamenta Ārējās lauksaimniecības dienesta (FAS) ziņojuma dati liecina, ka Ukrainas graudu ražošana un eksports tirdzniecības gadā 2024–25 būtiski samazināsies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopējais graudu ražojums samazināsies par 13%, bet eksportēšana – par 26%.

Pirmdien, 27. janvārī, Briselē notiks Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) sanāksme, kurā dalībvalstu ministri un eksperti pārrunās nepieciešamās izmaiņas esošajā Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu (KLP SP) īstenošanā.