Otrdien, 12. septembrī, zemkopības ministrs Didzis Šmits iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par kritisko situāciju lauksaimniecībā, kas ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem situācijas risinājumiem. Ministri atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) ieceri lauksaimnieku atbalstam izmantot Eiropas Komisijas (EK) piešķirto 6 796 780 eiro ārkārtas finansējumu. Valdība arī atļāva ZM ne vairāk kā 5 miljonus eiro (ko ministrija spētu atlicināt, pārskatot zemkopības resora finansējumu), kā valsts atbalstu novirzīt kredītprocentu likmju daļējai dzēšanai un apdrošināšanas prēmiju apmaksai pilnā apmērā par 2023. gada ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanu.

Lai veicinātu lauksaimniekus veidot efektīvas kooperatīvās sabiedrības, kas nodrošina centralizētu produktu pirmapstrādi un produkcijas realizāciju, tirgus izpēti un jaunu noieta tirgu atrašanu, valdība otrdien, 5. septembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto kārtību par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) intervencē “Ražotāju grupu un organizāciju izveide”.

Saskaņā ar pēdējām Austrālijas zemkopības un zinātnes attīstības biroja ( ABARES) prognozēm 2023.–2024. gadā pēc sekojošiem trim rekorda gadiem, Austrālijā kopējā ziemāju raža ir samazinājusies par 34% t.i. līdz 45,2 miljoniem tonnu, galvenokārt laikapstākļu dēļ.

Ņemot vērā 2023. gada 7. augusta negaisa sekas, kas  radīja  būtiskus postījumus lauksaimnieciskai ražošanai un pārstrādei, kā arī nepieciešamību iespējami īsākā laikā novērst radītos bojājumus ražošanas ēkās vai būvēs, Zemkopības ministrijā (ZM) nolemts nekavējoši izsludināt  projektu iesniegšanu pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”  apakšpasākumos “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās un “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu ražošanas ēku un būvju atjaunošanai.

Saskaņā ar MarineTraffic teikto, runa ir par beramkravu kuģi Primus, kas kuģo zem Libērijas karoga. Viņš dodas no Grieķijas uz Bulgāriju.

Pēc 7. augustā pieredzētajiem negaisiem, kas nodarījuši postījumus vairākos Latvijas reģionos, ir nepieciešams apzināt esošo situāciju lauksaimniecības nozarē krusas un negaisa skartajos novados.

Pēc šodienas katastrofālajiem negaisiem Zemgalē, kur daudzviet lauku apvidiem pāri brāzās vēji ar viesuļvētras spēku, lielgraudu krusa un spēcīgas lietusgāzes, iznīcinot nenokultos sējumus un nodarot citus postījumus lauksaimniecībai, zemkopības ministrs Didzis Šmits ir uzdevis Zemkopības ministrijas speciālistiem un atbildīgajām iestādēm operatīvi apzināt situāciju un postījumu apjomus lauksaimniecībā gan Zemgalē, gan cituviet Latvijā.

Ukraina un Horvātija vienojušās par iespēju Ukrainas graudu eksportam izmantot, Horvātijai piederošās, Donavas un Adrijas jūras ostas, ziņo Reuters. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba sacīja, ka viņi šobrī sadarbībā ar Horvātiju izvērtē efektīvākos maršrutus uz ostām.

Otrdien, 25. jūlijā, zemkopības ministrs Didzis Šmits piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padome) sanāksmē Briselē, kurā Spānija kā ES prezidējošā valsts iepazīstinās ar savas prezidentūras prioritātēm un sāks darbu pie tām. Kā viena no galvenajām prioritātēm, kas sēdē tiks apspriesta, joprojām ir situācija ES lauksaimniecības un pārtikas preču tirgū pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ko vēl vairāk saasinājis postošais sausums un karstums daudzviet ES. Jau ziņots, ka EK mobilizēja papildu finansējumu ES lauksaimniekiem un 26. jūnijā paziņoja par ES ārkārtas atbalstu lauksaimniecības nozarēm dalībvalstīs pastāvošo ekonomisko un klimatisko apstākļu dēļ – Latvijai piešķirtais ES ārkārtas atbalsts bija 6,8 miljoni eiro.

Naktī no 18. uz 19. jūliju graudu termināļi un ostu infrastruktūra Ukrainā kļuva par Krievijas uzbrukumu mērķiem, kā rezultātā tika nodarīti postījumi, kuru pilnīgai likvidēšanai būs nepieciešams vismaz gads, informēja Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrija.

Ceturtdien, 13. jūlijā, Zemkopības ministrija (ZM) iepazīstinājusi valdību ar informatīvo ziņojumu par globālās tirgus situācijas nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas graudu un rapšu ražošanu, lai informētu par apstākļu, īpaši Krievijas un Ukrainas kara un ekstrēmā sausuma negatīvo ietekmi uz graudu un rapšu ražošanu Latvijā 2023. gadā.

Atsaucoties uz aculiecinieku un vietni MarineTraffic.com, kas izseko kuģu kustību, ziņoja aģentūra Reuters. Turcijas beramkravu kuģis TQ Samsun, kam uz Nīderlandi ir jāpiegādā 23 500 tonnas kukurūzas un 15 300 tonnas rapša bija pēdējais, kas 28. jūnijā saņēma Apvienotā koordinācijas centra (JCC) atļauju doties caur Bosforu uz Odesu.

Valdība otrdien, 4. jūlijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto grozījumu kārtībā, kādā lauksaimniekiem piešķir valsts atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā. Ņemot vērā šāgada īpaši nelabvēlīgus laikapstākļus, ar veiktajiem grozījumiem 2023. gadā valsts atbalsts īstermiņa aizdevuma veidā lauksaimniekiem ir palielināts no 40 uz 60 eiro par ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam pieteikto hektāru.

Vislielākās platības apstrādātas Nikolajevas apgabalā - 118 000 hektāru (19%). Pēc apjoma ziņā līdere ir Odesa - 468 800 tonnas.  Līdz 6.jūnijam jau novākti 805,8 tūkstoši tonnu miežu, 173 tūkstoši tonnu kviešu un 86,2 tūkstoši tonnu rapša.

Kā ziņo Kanādas Statistikas pārvalde, 2023. gadā papildus kviešiem ievērojami pieauga arī rapšu, miežu, kukurūzas un sojas pupu sējumu platības. Kviešu kopējās platības pieaugumu noteica augstās cenas un augošais pieprasījums pasaulē.Labvēlīgie laika apstākļi ļāva lauksaimniekiem laikus pabeigt sējas darbus. 2023.gadā ar kviešiem tika apsēti 11 miljoni hektāru, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2022.gadā. Kanādas lauksaimnieki 2023.gadā arī apsēja  ar kukurūzu par 5,5% lielākas platības.

Otrdien, 27. jūnijā, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanu. Grozījumi pieņemti, lai ieviestu ES direktīvas prasības, paredzot  atšķirīgus labību šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas  nosacījumus bioloģiskām šķirnēm, kas ir piemērotas bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Ņemot vērā ilgstošo sausumu, Zemkopības ministrija (ZM) lauksaimniekiem šogad paredzējusi atvieglojumus, kas ļaus nodrošināt lopbarības pieejamību, izmantojot papuves, zaļmēslojuma platības, starpkultūru platības, buferjoslas un laukmales lopu ganīšanai vai lopbarības ieguvei.

Viens no noslogotākajiem tirdzniecības ceļiem pasaulē  - Panamas kanāls, sausuma izraisīta ūdens līmeņa pazemināšanās dēļ, ir spiests noteikt kravas ierobežojumus kuģiem, kas izmanto šo vitāli svarīgo graudu pārvadāšanas ceļu, ziņo Reuters.

Trešdien, 14. jūnijā, saistībā ar sausuma radītajiem riskiem lauksaimniecībai, ko pastiprina prognozētais karstums, Zemkopības ministrija (ZM) sasauca starpinstitūciju koordinācijas grupu katastrofas pārvaldības koordinācijai. Ar iesaistītajām institūcijām apspriesta pašreizējā situācija, meteoroloģiskās prognozes un laikapstākļu potenciālā ietekme uz lauksaimniecību, dzīvnieku labturību, pārtikas drošumu, augsto mežu ugunsgrēku risku un citi jautājumi. Apspriedes laikā institūciju pārstāvji pārrunāja pašreizējo situāciju, identificēja situācijas attīstības scenārijus un plānoto rīcību.

Eiropas Tirgotāju asociācija COCERAL pazeminājusi prognozi graudu ražošanai Eiropas Savienībā 2023.gadā no 303,5 milj.t (marta prognoze) uz 296,7 milj.t. Galvenais prognožu pārskatīšanas iemesls ir pašreizējais sausums ES ziemeļu daļā. Gaidāmā raža būtiski kritusies Zviedrijā, Dānijā un Baltijas valstīs.

Valdība ceturtdien, 1. jūnijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto kārtību valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pasākumā “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”, lai sekmētu gados jaunu lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecībā, darbaspēka atjaunošanā un paaudžu nomaiņā lauksaimniecības sektorā. Pasākumam paredzētais finansējums jaunajā plānošanas periodā ir 37,3 miljoni eiro, un tas ir dubultojies salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu. Projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas plānotas katru gadu.

Valdība otrdien, 23. maijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta kārtību par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, nosakot apdrošināšanas polišu iegādes izmaksu daļēju segšanu no Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) un valsts budžeta līdzekļiem.

Kā ziņo Reuters, atsaucoties uz Buenosairesas graudu biržas ziņām, pēdējo dienu spēcīgās lietavas galvenajos Argentīnas lauksaimniecības apgabalos ir uzlabojušas 2023.-2024.gada kviešu ražas prognozes. "Lietus ir uzlabojis kviešu un miežu ražas izredzes," teikts biržas iknedēļas ziņojumā.

Ķīnas kviešu imports šā gada pirmajos četros mēnešos palielinājies par 80%, jo salīdzinājumā ar iekšējām piegādēm, cenas samazinājušās, ziņo Yicai Global. No š.g. janvāra līdz aprīlim Ķīna importēja gandrīz 6 miljonus tonnu kviešu, kas ir 60% no pagājušā gada kopējā importa.

Zemkopības ministrija informē, ka lauksaimnieki no 16. maija līdz 20. jūnijam var pieteikties saņemt avansā marķēto dīzeļdegvielu lauku darbu veikšanai par 2023./2024. saimniecisko gadu 50 procentu apmērā no 2022./2023. saimnieciskajā gadā piešķirtā marķētas dīzeļdegvielas kopējā daudzuma.

Saskaņā ar USDA Starptautiskā lauksaimniecības dienesta (FAS) ziņojumu, tiek prognozēts, ka 2023.–2024. marketinga gadā būs otrā lielākā kviešu raža Kanādas vēsturē, pateicoties rekordlielam apstādīto platību apjomam. FAS ziņojumā ir prognozēts 35,8 mlj.tonnu ražas apjoms , kas varētu piekāpties tikai 2013.–2014. gada kopējam ražas apjomam, kas bija 37,5 mlj.tonnas, kā arī pārsniegs 2022.–2023. gadā saražotos 33,8 mlj.tonnu graudu par 6%.

Kā vēsta Kyiv Independent, tā ir reakcija uz Moldovas 6.maija paziņojumu par iespējamo Ukrainas graudu importa aizliegumu. Moldova plāno pievienoties vairāku ES valstu noteiktajam importa aizliegumam dažām Ukrainas graudu kultūrām, vienlaikus atļaujot to tranzītu.

Valdība otrdien, 2. maijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus kārtībā, kādā lauksaimniekiem piešķir valsts atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā, dodot iespēju lauksaimniekiem agrāk saņemt ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu (ISIP)* kā bezprocentu īstermiņa aizdevumu. Agrāka ISIP saņemšana ļaus lauksaimniekiem stabilizēt naudas plūsmu tajā brīdī, kad nepieciešami apgrozāmie līdzekļi lauksaimnieciskās darbības veikšanai.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina pieteikt lauku saimniekus un uzņēmējus, jaunos zemniekus, pārtikas ražotājus kā arī ģimenes laukos Latvijā un lauksaimnieku vidū pazīstamākajam konkursam “Sējējs 2023”. Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas ne tikai pašvaldības, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas, bet arī lauku attīstības konsultanti un privātpersonas. Konkursa dalībniekus šogad vērtēs deviņās nominācijās, kā arī tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā. Šogad konkursam aprit nozīmīga jubileja – “Sējējs” notiek 30. reizi.

Starptautiskā Graudu padome (IGC) ir pārskatījusi globālo kviešu miltu tirdzniecības apjomu prognozi 2022.-2023. gadā, paaugstinot to par 500 000 tonnām, salīdzinājumā ar iepriekšējo prognozi līdz 14,3 miljoniem tonnu, kas joprojām ir zemāka par piecu gadu vidējo un vēsturisko maksimumu. Ja tā piepildīsies, tad tas būs 2% pieaugums salīdzinājumā ar tirdzniecības kopējo apjomu 2021.-2022. gadā, un  pieaugums otru gadu pēc kārtas, pēc COVID-19 pandēmijas 2020. gadā sākušās tirdzniecības palielināšanās.

Tā kā plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīkos ir izskanējusi neprecīza informācija par ES tiešo maksājumu (TM) lauksaimniekiem nosacījumiem 2023. gadā, kas var radīt šaubas lauksaimniekiem vai atturēt no pieteikšanās TM atbalsta pasākumiem, Zemkopības ministrija (ZM) vieš skaidrību šajos jautājumos, lai kliedētu atbalsta pretendentu bažas.

Otrdien, 18. aprīlī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”. Noteikumi sagatavoti ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto Latvijas  Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023. - 2027. gadam, kas paredz virkni būtisku izmaiņu atbalsta maksājumos.

Jaunajos noteikumos paredzēti 24 Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu atbalsta pasākumi. To īstenošanai Latvijai piecu gadu periodam, no 2023. līdz  2027. gadam, paredzētais kopējais ES finansējums ir 1,714 miljardi eiro.

Eiropas Savienība plāno piešķirt 100 miljonu Eiro palīdzības paketi lauksaimniecībai, jo valstis, kas robežojas ar Ukrainu, ir sākušas ierobežot Ukrainas graudu importu, kas, pēc to domām, ir samazinājis iekšzemes graudu cenas, atsaucoties uz Eiropas Komisijas pārstāvi,  vēsta aģentūra Reuters.

Eiropas Komisija uzstāj, lai valstis nerīkojas vienpusēji, paskaidrojot , ka "ir ārkārtīgi svarīgi koordinēt un saskaņot visus ES valstu lēmumus ". ES palīdz atvieglot lauksaimniecības produktu eksportu Ukrainai, kurā notiek karš sakarā ar Krievijas iebrukumu 2022. gada februārī.

Kā vēsta Kyiv Independent, Ukraina parakstījusi vienošanos ar Poliju par Ukrainas graudu importa pārtraukšanu. Līgums tika parakstīts 5.aprīlī, Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska vizītes laikā Polijā. Pēc viņa teiktā, vismaz līdz jaunās sezonas sākumam Ukrainas graudi tiks vesti tikai tranzītā caur Poliju uz trešajām valstīm.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, lēti Ukrainas graudi ir pārpludinājuši Eiropas Savienības (ES) tirgu, kam palīdzēja ES lēmums atcelt muitas nodevas un importa kvotas, lai nodrošinātu Ukrainas lauksaimniecības nozares darbību. Zemās graudu cenas  izrādījās pārāk kārdinošas vietējiem pircējiem un tirgotājiem, kas iedragāja vietējo zemnieku pozīcijas un izraisīja viņu protestus.

Salīdzinot ar 2,19 miljoniem tonnu pērn šajā pašā periodā, janvārī-februārī kviešu imports uz Ķīnu sasniedza rekordlielus apjomus - 3 miljoni tonnu.

Lielākais piegādātājs bija Austrālija, ar vairāk nekā 52% no kopējā apjoma. Francija piegādāja 771 320 tonnas kviešu, kas ir 26% no kopējā apjoma. Kanāda piegādāja aptuveni 518 700 tonnas.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības un pārtikas ražotājus izvirzīt savu kandidatūru Eiropas Komisijas (EK) izsludinātajā konkursā “EU Organic Awards” bioloģiskās produkcijas ražotājiem, kuri izstrādājuši izcilus, inovatīvus, ilgtspējīgus un iedvesmojošus projektus, radot reālu pievienoto vērtību bioloģiskajai ražošanai un patēriņam. Pieteikumus konkursā var iesniegt no 2023. gada 25. marta līdz 14. maijam.

Graudaugi sastāv 19,5 % no kopējās lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksporta vērtības. 2022. gadā graudaugu eksporta vērtība ir palielinājusies par 375 milj. EUR.

Argentīnas korporācija Bioceres Crop Solutions šodien paziņoja, ka Brazīlijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju ministrijas Nacionālā bioloģiskās drošības komisija ir pabeigusi uzņēmuma ģenētiski modificētās, pret sausumu izturīgās, HB4 kviešu šķirnes drošības novērtējumu, piešķirot pilnu atļauju tās audzēšanai un komercializācijai Brazīlijā.

Valdība otrdien, 7. martā apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1524 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai”. Grozījumu mērķis ir sadalīt 2023. gadam paredzēto valsts budžeta bāzes finansējumu 8 720 490 eiro apmērā lopkopības un augkopības attīstībai, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai, tirgus veicināšanai, pārtikas kvalitātes shēmām (popularizēšanai), lauksaimniecības nozares profesionālo izglītības programmu pilnveidošanai un iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai.

Tiek prognozēts, ka palielinoties lauksaimniecības platībai un ražībai, ASV kviešu ražošanas apjoms 2023.-2024.gadā pieaugs par 14%, līdz 53,47 miljoniem tonnu (1,887 miljardiem bušeļu) Kopējo kviešu sējas platību prognozē 20 miljoni hektāru (49,5 miljoni akru), kas ir par 3,8 miljoniem ha vairāk nekā pagājušajā sezonā un lielākā kopš 2016.–2017. gada.

2023. gadā Zemkopības ministrija (ZM) sāk īstenot Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģisko plānu, kas kopumā 2023.-2027. gadā Latvijas lauku attīstībai paredz 2,5 miljardus EUR. Lai veicinātu lauksaimnieku izpratni par jaunajiem atbalsta maksājumiem un to saņemšanas nosacījumiem, ZM sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) janvārī, februārī un martā Latvijas reģionos organizēs 23 informatīvos seminārus lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem.

Otrdien, 21. februārī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu “Augšņu references laboratorijas funkciju īstenošanas noteikumi”. Noteikumi sakārtos normatīvo regulējumu augsnes agroķīmisko analīžu jomā, kā arī nodrošinās vienotu augsnes agroķīmiskās testēšanas metožu pielietojumu, nosakot kārtību, kādā tiek īstenotas augšņu references laboratorijas funkcijas un kā tiek atzītas citu laboratoriju tiesības veikt analīzes augšņu agroķīmiskajai izpētei. Savukārt lauksaimnieki saņems atzītu augsnes agroķīmisko analīžu laboratoriju testēšanas rezultātus, kuri būs izmantojami augsnes auglības novērtēšanai, mēslošanas plānu izstrādei, kā arī tie būs salīdzināmi ar citu laboratoriju datiem.

Eiropas Savienības valstu grupa mudinājusi bloku rīkoties, lai palīdzētu mazināt graudu pārsātinājumu, jo lētais imports, kas plūt no Ukrainas, piepilda kaimiņvalstu tirgus, mazinot pieprasījumu pēc vietējās produkcijas un izraisot lauksaimnieku protestus. Sešas Austrumeiropas valstis ar Poliju priekšgalā ES lauksaimniecības ministru sanāksmē aicināja veikt pasākumus, tostarp kompensācijas lauksaimniekiem.

Turpinot uzlaboties pasaules piedāvājumam, janvārī pasaules kviešu cenas kritās jau trešo mēnesi pēc kārtas. Pēdējās ražas Austrālijā bijušas lielākas nekā sākotnēji gaidīts. Argentīnā nacionālās valūtas kursa krituma rezultātā kotācijas samazinājušās par 5%.

Produkcijas prognožu uzlabošanās un konkurētspējīgas cenas Krievijai, izraisīja nelielu cenu samazinājumu konkurējošās ražotājvalstīs: Eiropas Savienībā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kur cenas janvārī samazinājās par 2%.

Ēģipte ir noteikusi kviešu iepirkuma cenu 1250 Ēģiptes mārciņas (42,23 USD) par ardebu (150 kg) 2023. gada vietējā iepirkuma sezonai, paziņoja premjerministrs Mustafa Madbuli.

Jaunā cena ir par vairāk nekā 40% augstāka nekā pagājušā gadā, kas izraisīja lauksaimnieku neapmierinātību. Un par 25% augstāka nekā augustā noteiktā sākotnējā cena.

Rumānijas telekanāls PRO-TV ziņo, ka Odesas reģionā, Donavā, Reni ostā nogrimusi Rumānijas barža ar 860 tonnām kviešu.

Kā vēsta mediji, kas atsaucas uz kuģa īpašnieka informāciju, iekraušanas laikā ūdens sācis appludināt mašīntelpu. Kuģis pieder rumāņu kompānijai no Konstancas. Tiek precizēts, ka pieciem rumāņu jūrniekiem izdevies izglābties, taču baržu ar graudiem neizdevās noturēt virs ūdens.

Austrālijā, kas ir otrā lielākā graudu eksportētājvalsts pasaulē, ražas novākšanas beigu posmā tiek gaidīts, ka kviešu ražas apjoms pieaugs līdz rekordlielam apjomam - 42 miljoniem tonnu. “Mēs ievācam milzīgu ražu,” paziņoja Austrālijas Nacionālās bankas agrobiznesa ekonomists Fins Zībels.

Tiek prognozēts, ka Rietumaustrālija štats, valsts lielākais kviešu ražotājs, ievāks 16 miljons tonnu kviešu, salīdzinot ar paredzamajiem 13 miljoniem tonnu.Valsts ir gatava nākamajos mēnešos eksportēt rekordlielus apjomus.

Pirmdien, 30. janvārī, zemkopības ministrs Didzis Šmits piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē Briselē, kurā dalībvalstis kopīgi ar Eiropas Komisiju (EK) un Zviedrijas prezidentūru ES Padomē sprieda par energokrīzes un Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz lauksaimniecību un pārtikas ražošanu un diskutēja par risinājumiem situācijai.

Pirmdien, 30. janvārī, zemkopības ministrs Didzis Šmits apmeklēs ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmi Briselē, kurā dalībvalstis ar Eiropas Komisiju (EK) un Zviedrijas prezidentūru ES Padomē spriedīs par energokrīzes un Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm un iespējamajiem problēmu risinājumiem.

Saskaņā ar CSP prognozēm, 2022. gadā graudaugu kopraža prognozēta virs 3 milj. tonnu. Graudaugu kopraža tiek plānota par 2,9% jeb 87 tūkst. t lielāka nekā 2021. gadā. Ražas pieaugums tiek prognozēts vasaras kviešiem, vasaras miežiem, ziemas miežiem, auzām, griķiem. Sākotnējās prognozes liecina, ka ziemas kviešu kopraža būs par 7% jeb 142 tūkst. t mazāka nekā 2021.gadā.