Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājuma valdība otrdien, 5. martā, apstiprinājusi grozījumus kārtībā par valsts atbalsta programmu aizdevumu piešķiršanai apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā un akvakultūrā, pārvirzot apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmai 2 756 384 eiro no citām sabiedrības “Altum” administrētajām programmām.

Ievērojot grozījumus “Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, kurus Valsts prezidents 2024. gada 23. februārī izsludināja un kuri stāsies spēkā 2024. gada 8. martā, valdība otrdien, 5. martā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta noteikumus, nosakot ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes.

Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un tā sastāvdaļā esošo stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kurā ir minēti konkrēti kvantitatīvie rādītāji, kas jāsasniedz kopumā Eiropas Savienībā - līdz 2030.gadam par 50% jāsamazina augu aizsardzības līdzekļu un par 20 % mēslošanas līdzekļu patēriņš. Mērķis ir padarīt pārtiku bioloģiskāku, vienlaikus samazinot siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā. Līdz ar to jāmainās arī lauksaimniecībai. Eiropas Komisija norāda – AAL samazinājumu var sasniegt, stiprinot un pielietojot lauksaimniecībā integrētās augu aizsardzības principus, izmantojot precīzās tehnoloģijas un mazāk bīstamu vielu.

Ceturtdien, 22. februārī, Saeima, lai ievērotu un nodrošinātu Latvijas sabiedrības drošību, labklājību un citu personu tiesību (tostarp, tiesību uz īpašumu) aizsardzību, steidzami pieņēma Zemkopības ministrijas sadarbībā ar citām institūcijām izstrādātos grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, nosakot: turpmāk ir aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana (importēšana) Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana (importēšana) Latvijā no citām trešajām valstīm.

Tā kā ļoti nelabvēlīgie laika apstākļi 2023. gadā un ekonomiskā situācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā negatīvi ietekmēja lauksaimnieku ieņēmumus un dzīvotspēju, Eiropas Komisija (EK), pirmdien, 12. februārī, apstiprināja regulu un nolēma pieļaut atkāpi viena laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījuma piemērošanā, lai atvieglotu lauksaimniekiem darbu grūtajos apstākļos.

2024. gada janvārī samazinājās Starptautiskās kviešu cenas, sakarā ar 5% kotēšanas kritumu Austrālijā (Austrumu štatos), pēc tikko novāktās ražas, kas palielināja eksporta iespējas. Sezonālās piegādes palielināšanās tāpat izraisīja cenu kritumu Argentīnā par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Arī Eiropas Savienības cenas (Francija, 1. pakāpe, Ruāna) un ASV etaloncenas (ASV Nr. 2, Hard Red Winter) janvārī samazinājās attiecīgi par 2,5% un 1,93%, kas atspoguļo spēcīgo konkurenci, kas turpinās starp lielākajiem graudu eksportētājiem.

Ministru kabinets otrdien, 30. janvārī apstiprinājis Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai, kas noteic sadalījumu 2024. gadam paredzēto valsts budžeta bāzes finansējumam lauksaimniekiem.

Šāgada bāzes finansējums no valsts budžeta (subsīdijas) ir 8 720 490 eiro, un tas piešķirts lopkopības un augkopības attīstībai, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai, tirgus veicināšanai, pārtikas kvalitātes shēmām (popularizēšanai), lauksaimniecības nozares profesionālo izglītības programmu pilnveidošanai un iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai. 

Ministru kabinets (MK) otrdien, 16. janvārī, apstiprinājis Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” investīcijām plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, lai pieejamos Eiropas Atveseļošanas fonda līdzekļus varētu nekavējoties ieguldīt pretplūdu pasākumos, ņemot vērā būvniecības materiālu un energoresursu cenu kāpumu. Tādēļ noteikumos ir precizēts īstenojamo projektu skaits un sasniedzamie mērķa rādītāji.

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO)paziņoja, ka graudu pārvadājumi arvien biežāk apiet Suecas kanālu, Irānas hutiešu nemiernieku no Jemenas uzbrukumu dēļ komerckuģiem Sarkanajā jūrā un Adenas līcī. Saskaņā ar PTO datiem caur Suecas kanālu transportēto kviešu apjoms janvāra pirmajā pusē samazinājies līdz 500 000 tonnām, kas ir par 40% mazāk nekā pērn.

Ministru kabinets (MK) otrdien, 9. janvārī apstiprinājis Zemkopības ministrijas (ZM) grozījumus kārtībā, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi marķētai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības, meža vai purva zemes apstrādei un zemes apstrādei zem zivju dīķiem, ieviešot atvieglotu minimālo ieņēmumu kritērija vērtēšanu 2024./2025. saimnieciskajā gadā. Grozījumi noteikumos skar arī komersantus, kuri nodarbojas ar naftas produktu marķēšanu, jo ir noteikts cits fiskālais marķieris dīzeļdegvielas iekrāsošanai.

“Graudu koridora” darbošanās Melnajā jūrā ir sasniegusi pirmskara līmeni, paziņojis Ukrainas Jūras spēku spīkers Dmitrijs Pletenčuks. Viņš paskaidroja, ka "graudu koridors" darbojas ar tādu pašu jaudu, kāda bija Ukrainā pirms pilna mēroga kara sākuma. To izmantojuši jau 500 kuģi, kas pārveduši kravas vairāk nekā 10 miljonus tonnu apmērā. "Lielākā daļa kravu ir graudi, kas tā pietrūkst, tā sauktajos, globālajos dienvidos," sacīja Pletenčuks.

Kā ziņo Reuters, atsaucoties uz Eiropas Komisijas datiem, mīksto kviešu eksports no Eiropas Savienības kopš 2023./2024.gada sezonas sākuma (jūlijā), salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, samazinājies par 11% līdz 15,84 miljoniem tonnu.

Pārtikas kvalitātes shēmu dalībnieki varēs pieteikties Eiropas Savienības atbalstam

Atbalsta summa primāro produktu ražotājiem bioloģiskajā pārtikas kvalitātes, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā ir no 340 līdz 590 eiro, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā – no 250 līdz 400 eiro. Atbalsta summa pārtikas apritē iesaistītiem pārstrādes produktu ražotājiem: bioloģiskajā pārtikas kvalitātes, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā – no 430 līdz 7150 eiro, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā – no 420 līdz 5400 eiro.

Projekts “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” (E2SOILAGRI) tuvojas noslēgumam (2024. gada 31. janvārī), un redzams, ka tiks pilnībā sasniegti visi projektam izvirzītie mērķi. Jāteic, ka lielā mērā tie jau ir izpildīti, projekta gaitā iegūtie dati, izveidotā metodoloģija un radītā augsnes datus apvienojošā sistēma darbojas pamatoti un loģiski, secināts Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūta (NIBIO) zinātnieku gala ziņojumā par projekta īstenošanas laika nepilniem trim gadiem.

Trešdien, 20. decembrī, zemkopības ministrs Armands Krauze un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības ascoiācijas vadītājs Gustavs Norkārklis svinīgi parakstīs Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plānu 2023.-2030. gadam.

Pirmdien, 11. decembrī, zemkopības ministrs Armands Krauze piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē (Padome) Briselē, kurā dalībvalstis diskutēs par sarežģīto situāciju lauksaimniecības tirgū.

Otrdien, 5. decembrī, valdībā atbalstīti grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr.198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”, kas paredz finansējuma pārdali no ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta (ISIP) pasākuma uz ekoshēmu pasākumiem.

Ķīna pasūtījusi 440 000 tonnu amerikāņu kviešu, atsaucoties uz ASV Lauksaimniecības departamentu, ziņo aģentūra Reuters. Tas ir lielākais graudu darījums Amerikas Savienotajām Valstīm vismaz kopš 2020. gada.

2023. gadā Ķīnā kviešu ražu ir cietusi no kvalitātes problēmām sakarā ar spēcīgām lietusgāzēm, kas skāra lielākos lauksaimniecības apgabalus tieši pirms ražas sezonas sākuma, paskaidroja analītiķi.

Pēc Zemkopības ministrijas datiem, graudu eksports no Ukrainas turpina būtiski atpalikt no pērnā gada tempa - līdz šim eksportēti 13,4 miljoni tonnu, salīdzinot ar 18,3 miljoniem tonnu pagājušajā gadā. Eksportēts tiek 5,9 miljonus tonnu kviešu, 6,5 miljonus tonnu kukurūzas un 876 tūkstoši tonnu miežu.

Lai nodrošinātu visām ieinteresētajām privātpersonām, uzņēmējiem vai organizācijām vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā, piedaloties lēmumu ierosināšanā, izstrādē vai piedāvājot risinājumus, Zemkopības ministrija (ZM) kopš 2023. gada rudens ir izveidojusi Interešu pārstāvības reģistru, kas ikvienam ir publiski piejams ZM tīmekļvietnē. Interešu pārstāvība nav nekas cits kā līdz šim valsts pārvaldē zināmais un lietotais termins “lobēšana” vai “lobisms”.

Lauku atbalsta dienests (LAD) ilgspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu (ISIP) un bioloģiskās lauksaimniecības atbalstu (BLA) jau avansā ir izmaksājis lielākajai daļai lauksaimnieku.

Kopā uz ISIP ir pieteikušies gandrīz 35 000 lauksaimnieku, no kuriem atbalsts izmaksāts jau 32 152 pretendentiem jeb 92,3 procentiem. Savukārt kopā uz BLA ir pieteikušies 3 643 bioloģisko lauksaimnieku, no kuriem atbalsts jau izmakāts 2018 pretendentiem jeb  55,3 procentiem (dati uz 17.11.2023.).

Kotācijas Krievijas Federācijā turpina tendenci samazināties, mēneša griezumā krītot par 4,4%, ko veicina lielu apjomu piegādes pēc ražas novākšanas. Krievijas samazinātās atlaižu cenas ietekmē arī citu lielāko eksportētāju cenas, tostarp ASV bāzes cenas, kas oktobrī kritās par 5,2%, arī atspoguļojot augstākas ražas prognozes.

Ekoshēmu mērķis: Ekoshēmas izveidotas ar mērķi veicināt precīzu un efektīvu mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu, lai ilgtermiņā mazinātu ar mēslošanas līdzekļu un AAL lietošanu saistītos riskus un mazinātu noplūdi un nodrošinātu ieguldījumu zaļā kursa mērķu sasniegšanai.

Sakarā ar nepieredzēti zemo ūdens līmeni Gatunas ezerā, Panamas kanāla pārvalde līdz 2024. gada februārim, ierobežo ikdienas kuģu reisu skaitu līdz vismaz 18 kuģiem dienā. Gatunas ezerā - Panamas kanāla ūdens avotā - ūdens līmenis pašlaik ir par 7% zemāks nekā iepriekšējo piecu gadu oktobra vidējais rādītājs. Kanāla maksimāli noturīgā jauda ir 38-40 tranzītkuģi dienā.

Valdība otrdien, 31. oktobrī, ir pieņēmusi Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem, paredzot garāku laika posmu datu ievadei lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) pārvaldības sistēmā.

Lauksaimnieki jau 11 gadus aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas piedāvāto iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties ražošanai lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
11 gadu laikā, kopš zemes kreditēšanas programma ir ieviesta, zemnieki, izmantojot programmas piedāvāto iespēju, lauksaimnieciskajai ražošanai ir iegādājušies 58 045* ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Līdz šā gada 30. septembrim bija apstiprināti 2852 aizdevumi par kopējo summu 153,90 miljoni eiro.

Piektdien, 13. oktobrī, apbalvošanas ceremonijā “Hanzas Perons”, Rīgā, pasludināti Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2023” laureāti un veicināšanas balvu ieguvēji. Konkursa “Sējējs” laureātus sveica un balvas piešķīra deviņās konkursa nominācijās, kā arī tika pasniegta balva “Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā”. Šogad konkursam apaļa jubileja – tas notika jau 30. reizi.

Eiropas Komisija ir nolēmusi dot iespēju ES dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, izmaksāt lielāku ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalstu (ISIP) un bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma (BLA) avansu. ISIP avanss tiks izmaksāts 70%, bet BLA – 85 procentu apmērā.

Eiropas Tirgotāju asociācija COCERAL samazinājusi Eiropas Savienības (27 ES valstis plus Apvienotā Karaliste) kopējo graudu ražas prognozi no 296,7 (jūnija prognoze) līdz 289,8 milj.t. Galvenais prognožu pārskatīšanas iemesls ir tas, ka agrīnajam sausumam ES ziemeļu daļā ir bijusi lielāka ietekme, nekā tika gaidīts iepriekš.

Polija, Ukraina un Lietuva panākušas vienošanos par atvieglojumiem Ukrainas lauksaimniecības produkcijas tranzītam caur Poliju uz trešajām valstīm. Kārtējā tiešsaistes tikšanās laikā 2.oktobrī, triju valstu ministri vienojās, ka Āfrikas un Tuvo Austrumu tirgiem paredzēto Ukrainas graudu eksports tiks transportēts pa tiešo caur Poliju, un netiks vispirms pārbaudīts uz Polijas-Ukrainas robežas.

Ēģipte atsakās no Krievijas kviešiem augsto cenu dēļ, paziņo Bloomberg. Ēģipte, pasaulē lielākā graudu pircēja, augustā no Krievijas importēja 910 000 tonnu kviešu. Taču šobrīd Ēģiptes plānos ir gandrīz 500 tūkstošus tonnu kviešu iepirkt no Francijas un Bulgārijas, nevis Krievijas, kas cenšas neoficiāli fiksēt zemāko cenu robežu.

Lai īstenotu Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam (turpmāk – KLPSP) grozījumus, kurus š.g. 7. septembrī apstiprinājusi Eiropas Komisija, valdība otrdien, 19. septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā.

Tas ir noticis, neskatoties uz Krievijas īstenoto jūras blokādi un jūlija vidū pārtraukto graudu līgumu un Ukrainas ostas un graudu elevatoru bombardēšanām, gandrīz katru nakti. Otrdien, Zem Palau karoga kuģojošais Turcijas beramkravu kuģis "Resilient Africa", atstāja Černomorskas ostu ar nelielu kviešu testa partiju - trīs tūkstoši tonnu. Ceturtdien tas pietuvojās Bosforam. Nākamajam būtu jādodas otram kuģim Aroyat jau ar lielāku kravu - gandrīz 20 tūkstoši tonnu.

Pēc Ukrainas amatpersona teiktā, ir sagaidāms, ka Ukraina "tuvākajā laikā" uzsāks tiesvedību pret Poliju, Ungāriju un Slovākiju, kuras ir noteikušas vienpusējus ierobežojumus Ukrainas graudu importam. Ukraina cīnās ar grūtībām graudu eksportēšanā kopš 2022. gada februāra Krievijas iebrukuma un tam sekojošajām ostu blokādēm. Alternatīvei sauszemes ceļi caur Eiropu veicināja eksportu, īpaši pēc Melnās jūras graudu vienošanās sabrukuma jūlijā, kas iepriekš ļāva droši eksportēt graudus caur Melno jūru.

Otrdien, 12. septembrī, zemkopības ministrs Didzis Šmits iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par kritisko situāciju lauksaimniecībā, kas ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem situācijas risinājumiem. Ministri atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) ieceri lauksaimnieku atbalstam izmantot Eiropas Komisijas (EK) piešķirto 6 796 780 eiro ārkārtas finansējumu. Valdība arī atļāva ZM ne vairāk kā 5 miljonus eiro (ko ministrija spētu atlicināt, pārskatot zemkopības resora finansējumu), kā valsts atbalstu novirzīt kredītprocentu likmju daļējai dzēšanai un apdrošināšanas prēmiju apmaksai pilnā apmērā par 2023. gada ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanu.

Lai veicinātu lauksaimniekus veidot efektīvas kooperatīvās sabiedrības, kas nodrošina centralizētu produktu pirmapstrādi un produkcijas realizāciju, tirgus izpēti un jaunu noieta tirgu atrašanu, valdība otrdien, 5. septembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto kārtību par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) intervencē “Ražotāju grupu un organizāciju izveide”.

Saskaņā ar pēdējām Austrālijas zemkopības un zinātnes attīstības biroja ( ABARES) prognozēm 2023.–2024. gadā pēc sekojošiem trim rekorda gadiem, Austrālijā kopējā ziemāju raža ir samazinājusies par 34% t.i. līdz 45,2 miljoniem tonnu, galvenokārt laikapstākļu dēļ.

Ņemot vērā 2023. gada 7. augusta negaisa sekas, kas  radīja  būtiskus postījumus lauksaimnieciskai ražošanai un pārstrādei, kā arī nepieciešamību iespējami īsākā laikā novērst radītos bojājumus ražošanas ēkās vai būvēs, Zemkopības ministrijā (ZM) nolemts nekavējoši izsludināt  projektu iesniegšanu pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”  apakšpasākumos “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās un “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu ražošanas ēku un būvju atjaunošanai.

Saskaņā ar MarineTraffic teikto, runa ir par beramkravu kuģi Primus, kas kuģo zem Libērijas karoga. Viņš dodas no Grieķijas uz Bulgāriju.

Pēc 7. augustā pieredzētajiem negaisiem, kas nodarījuši postījumus vairākos Latvijas reģionos, ir nepieciešams apzināt esošo situāciju lauksaimniecības nozarē krusas un negaisa skartajos novados.

Pēc šodienas katastrofālajiem negaisiem Zemgalē, kur daudzviet lauku apvidiem pāri brāzās vēji ar viesuļvētras spēku, lielgraudu krusa un spēcīgas lietusgāzes, iznīcinot nenokultos sējumus un nodarot citus postījumus lauksaimniecībai, zemkopības ministrs Didzis Šmits ir uzdevis Zemkopības ministrijas speciālistiem un atbildīgajām iestādēm operatīvi apzināt situāciju un postījumu apjomus lauksaimniecībā gan Zemgalē, gan cituviet Latvijā.

Ukraina un Horvātija vienojušās par iespēju Ukrainas graudu eksportam izmantot, Horvātijai piederošās, Donavas un Adrijas jūras ostas, ziņo Reuters. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba sacīja, ka viņi šobrī sadarbībā ar Horvātiju izvērtē efektīvākos maršrutus uz ostām.

Otrdien, 25. jūlijā, zemkopības ministrs Didzis Šmits piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padome) sanāksmē Briselē, kurā Spānija kā ES prezidējošā valsts iepazīstinās ar savas prezidentūras prioritātēm un sāks darbu pie tām. Kā viena no galvenajām prioritātēm, kas sēdē tiks apspriesta, joprojām ir situācija ES lauksaimniecības un pārtikas preču tirgū pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ko vēl vairāk saasinājis postošais sausums un karstums daudzviet ES. Jau ziņots, ka EK mobilizēja papildu finansējumu ES lauksaimniekiem un 26. jūnijā paziņoja par ES ārkārtas atbalstu lauksaimniecības nozarēm dalībvalstīs pastāvošo ekonomisko un klimatisko apstākļu dēļ – Latvijai piešķirtais ES ārkārtas atbalsts bija 6,8 miljoni eiro.

Naktī no 18. uz 19. jūliju graudu termināļi un ostu infrastruktūra Ukrainā kļuva par Krievijas uzbrukumu mērķiem, kā rezultātā tika nodarīti postījumi, kuru pilnīgai likvidēšanai būs nepieciešams vismaz gads, informēja Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrija.

Ceturtdien, 13. jūlijā, Zemkopības ministrija (ZM) iepazīstinājusi valdību ar informatīvo ziņojumu par globālās tirgus situācijas nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas graudu un rapšu ražošanu, lai informētu par apstākļu, īpaši Krievijas un Ukrainas kara un ekstrēmā sausuma negatīvo ietekmi uz graudu un rapšu ražošanu Latvijā 2023. gadā.

Atsaucoties uz aculiecinieku un vietni MarineTraffic.com, kas izseko kuģu kustību, ziņoja aģentūra Reuters. Turcijas beramkravu kuģis TQ Samsun, kam uz Nīderlandi ir jāpiegādā 23 500 tonnas kukurūzas un 15 300 tonnas rapša bija pēdējais, kas 28. jūnijā saņēma Apvienotā koordinācijas centra (JCC) atļauju doties caur Bosforu uz Odesu.

Valdība otrdien, 4. jūlijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto grozījumu kārtībā, kādā lauksaimniekiem piešķir valsts atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā. Ņemot vērā šāgada īpaši nelabvēlīgus laikapstākļus, ar veiktajiem grozījumiem 2023. gadā valsts atbalsts īstermiņa aizdevuma veidā lauksaimniekiem ir palielināts no 40 uz 60 eiro par ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam pieteikto hektāru.

Vislielākās platības apstrādātas Nikolajevas apgabalā - 118 000 hektāru (19%). Pēc apjoma ziņā līdere ir Odesa - 468 800 tonnas.  Līdz 6.jūnijam jau novākti 805,8 tūkstoši tonnu miežu, 173 tūkstoši tonnu kviešu un 86,2 tūkstoši tonnu rapša.

Kā ziņo Kanādas Statistikas pārvalde, 2023. gadā papildus kviešiem ievērojami pieauga arī rapšu, miežu, kukurūzas un sojas pupu sējumu platības. Kviešu kopējās platības pieaugumu noteica augstās cenas un augošais pieprasījums pasaulē.Labvēlīgie laika apstākļi ļāva lauksaimniekiem laikus pabeigt sējas darbus. 2023.gadā ar kviešiem tika apsēti 11 miljoni hektāru, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2022.gadā. Kanādas lauksaimnieki 2023.gadā arī apsēja  ar kukurūzu par 5,5% lielākas platības.