Pirmdien, 30. janvārī, zemkopības ministrs Didzis Šmits piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē Briselē, kurā dalībvalstis kopīgi ar Eiropas Komisiju (EK) un Zviedrijas prezidentūru ES Padomē sprieda par energokrīzes un Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz lauksaimniecību un pārtikas ražošanu un diskutēja par risinājumiem situācijai.

Pirmdien, 30. janvārī, zemkopības ministrs Didzis Šmits apmeklēs ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmi Briselē, kurā dalībvalstis ar Eiropas Komisiju (EK) un Zviedrijas prezidentūru ES Padomē spriedīs par energokrīzes un Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm un iespējamajiem problēmu risinājumiem.

Saskaņā ar CSP prognozēm, 2022. gadā graudaugu kopraža prognozēta virs 3 milj. tonnu. Graudaugu kopraža tiek plānota par 2,9% jeb 87 tūkst. t lielāka nekā 2021. gadā. Ražas pieaugums tiek prognozēts vasaras kviešiem, vasaras miežiem, ziemas miežiem, auzām, griķiem. Sākotnējās prognozes liecina, ka ziemas kviešu kopraža būs par 7% jeb 142 tūkst. t mazāka nekā 2021.gadā.

2023. gada sākumā stājas spēkā Ministru kabineta 2022. gada 29. marta noteikumi Nr 203 “Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem”. Noteikumi paredz, ka ar 2023. gada 1. janvāri stājās spēkā prasības par  traktortehnikas un tās piekabes apgaismes ierīču un gaismas signālierīču izvietojumu, un prasībās par  traktortehniku un tās piekabes aprīkošanu ar attiecīgām pazīšanas zīmēm:

Ukrainā graudu raža samazinājusies par aptuveni 40 procentiem. Secināts, ka līdz 2022.gada beigām tā sasniegs 65-66 miljonus tonnu, Ukrainas Graudu asociācijas izpilddirektors Serhijs Ivaščenko, ziņoja AFP. "Galvenais ražas samazināšanās iemesls ir karš," viņš teica. 

Saskaņā ar oktobra CSP prognozēm, 2022. gadā graudaugu kopraža prognozēta virs 3 milj. tonnu. Graudaugu kopraža tiek plānota par 2,9% jeb 87 tūkst. t lielāka nekā 2021. gadā. Ražas pieaugums tiek prognozēts vasaras kviešiem, vasaras miežiem, ziemas miežiem, auzām, griķiem. Sākotnējās prognozes liecina, ka ziemas kviešu kopraža būs par 7% jeb 142 tūkst. t mazāka nekā 2021.gadā.

IGC prognoze globālajam graudu ražas apjomam (kviešiem un rupjajiem graudiem) 2022./2023. gadam ir nedaudz samazināta - līdz 2255 mlj.tonnām, galvenokārt zemāku kviešu ražības prognožu dēļ.Bažas rada dienvidu puslodes galveno eksportētāju, īpaši Argentīnas ziemāju ražas izredzes. Lai gan Austrālijā tiek prognozēta augsta raža, spēcīgās lietusgāzes ir palielinājušas kvalitātes pazemināšanās risku austrumu reģionos.

Sestdien, 26.novembrī - kad valsts atzīmē Golodomora atceres dienu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis - paziņoja par starptautisko iniciatīvu Grain from Ukraine ("Graudi no Ukrainas"), kuras mērķis būtu palīdzēt piegādāt lauksaimniecības produkciju pasaules nabadzīgākajām valstīm. Programma oficiāli tika prezentēta samitā Kijevā, kas bija veltīts starptautiskajai pārtikas drošībai.

Gandrīz rekordaugstā Austrālijas ziemāju raža  ir apdraudēta spēcīgo lietavu dēļ,kas skārušas austrumu krastu nodarot postījumus ražai un dažos reģionos padarot neiespējamu piekļuvi laukiem. Iepriekš lauksaimniecības banka Rabobank prognozēja, ka Austrālijas raža 2022.-2023.gada sezonā varētu sasniegt gandrīz rekordu -  61,9 miljonus tonnu.

Eiropas Komisija (EK) 2022. gada 11. novembrī ir apstiprinājusi Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu (KLP SP) 2023.-2027. gadam. KLP SP paredz turpmāko piecu gadu laikā (2023-2027) lauksaimniecības nozares un lauku attīstībā Latvijā ieguldīt 2,5 miljardus EUR.

Saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības departamenta (USDA) ziņojumu, tiek prognozēts, ka kviešu un miežu ražošana Kazahstānā 2022.-2023.gadā ievērojami palielināsies un atgūs tirgus daļu, kas zaudēta pagājušajā sezonā, ražošanas krituma dēļ.

Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027.gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā. Tas apvieno plašu mērķtiecīgu atbalsta pasākumu klāstu, ņemot vērā Latvijas vajadzības, kas noteiktas pamatojoties uz savas teritorijas un lauksaimniecības un pārtikas nozares stipro un vājo pušu, iespēju un draudu (SVID) analīzi.

Kviešu ražošanas prognozes 2022. gadam paaugstinās katru mēnesi, galvenokārt pateicoties paaugstinātajām perspektīvām Austrālijā, ES un īpaši Krievijas Federācijā, un tagad norāda uz jaunu visu laiku augstāko ražas līmeni.

Šajā brīdī var teikt, ka jaunā, 2023. gada sezona ir sākusies, jo ziemāju sēja ir noslēgusies. Tīrumos zaļo ziemas rapši, ziemas kvieši un mieži, kā arī rudzi. Laukos, nezāļu ierobežošanai, ir izmiglots herbicīds.

Saskaņā ar ASV  Zemkopības ministrijas ziņojumu, Kazahstāna no 13.septembra oficiāli apturējusi kviešu un kviešu miltu eksporta kvotas. Kopš 14.aprīļa, kad stājās spēkā kvotas, kurām bija jāsaskaņo eksports ar vietējām pārtikas drošības prasībām, Kazahstānas eksportētāji ir izmantojuši 83%  kviešu eksporta kvotu un 66% kviešu miltu eksporta kvotu apjoma.

Augustā kviešu cenas pasaulē turpināja kristies jau trešo mēnesi pēc kārtas. Eiropas Savienībā eksporta cenas (Francija 1.šķira) samazinājās par 4 procentiem mēneša griezumā, atspoguļojot lielāko sezonālo pieejamību saistībā ar noritošo ražas novākšanas sezonu un palielināto Ukrainas kviešu pieejamību pēc trīs Melnās jūras ostu atvēršanas. Arī Argentīnas (Up River, f.o.b.) un Austrālijas (Austrumu štati, ASW) kotācijas augustā samazinājās attiecīgi par 4 un 7 procentiem. Tikmēr ASV etalona kvieši (ASV Nr. 2, Hard Red Winter) pēc divu mēnešu strauja krituma, saglabājās stabili.

Ukraina pēc jūlija beigās noslēgtā graudu darījuma, caur jūras ostām jau ir ekspotējusi vienu miljonu tonnu lauksaimniecības produkcijas, paziņoja prezidents Volodimirs Zeļenskis.

Jau gandrīz mēnesi darbojas graudu eksporta iniciatīva, un šajā laikā mūsu trīs jūras ostas - Černomorska, Odesa un Južnija - kopš 24. februāra ir eksportējušas pirmo miljons tonnu lauksaimniecības produkcijas.

ASV iepirks daļu graudu no Ukrainas, kas šobrīd atrodās bloķētājās ostās un novirzīs uz valstīm, kurām tie ir nepieciešami ANO Pasaules pārtikas programmas ietvaros, ziņo AP.

Lai gan saņēmējvalstis vēl nav apzinātas, plānots atpirkt aptuveni 150 000 tonnu graudu.

Mūsu klientu svarīgākais darbs šobrīd ir savas ražas novākšana. Pateicoties labvēlīgiem laikapstākļiem, raža no lauka tiek kulta optimālā mitruma robežās.
Pieņemšanas punktos tiek vestas un pieņemtas praktiski visas kultūras, tāpēc šobrīd graudu pieņemšanas kustība elevatoros ir lēnāka. Lai uzlabotu graudaugu pieņemšanas ātrumu, esam izveidojuši Rindu vadības sistēmu Elejas, Jēkabpils un Dobeles elevatoros. Ierodoties elevatorā, klientiem ir iespēja pašiem piereģistrēt informāciju par saimniecību.

Saskaņā ar jūlija CSP prognozēm, 2022. gadā graudaugu kopraža prognozēta virs 3 milj. tonnu. Graudaugu kopraža tiek plānota par 3,1% jeb 92 tūkst. t lielāka nekā 2021. gadā. Ražas pieaugums tiek prognozēts vasaras kviešiem, vasaras miežiem, ziemas miežiem, auzām. Sākotnējās prognozes liecina, ka ziemas kviešu kopraža būs par 9% jeb 186 tūkst. t mazāka nekā 2021.gadā. Ar graudaugiem tika apsēti 775,6 tūkst. ha., kas ir par 0,8 tūkst. ha jeb par 0,1% mazāk nekā bija 2021. gadā.
Rapšu kopražas prognozes liecina par ražas samazinājumu 9% jeb 36 tūkst. t apmērā.

HB4 kvieši saņēma zaļo gaismu no valsts valdības. Tas nesīs ienākumus Bioceres, ar ražotājiem saistītam uzņēmumam, kas strādā ar biotehnoloģiju inovācijām. HB4 kviešu šķirne tika izstrādāta valsts laboratorijās, un to finansēja Bioceres. Valdības līmenī tika iesaistīti regulatori no dažādām ministrijām. Šis apstiprinājums ir svarīgs, jo kvieši bija un ir galvenais Argentīnas agrorūpnieciskās sistēmas elements. Kviešiem ir augsts iekšzemes patēriņš, tiem ir liela nozīme lauksaimniecības apritē un darba vietu nodrošināšanā daudzos valsts reģionos.

Eiropas Savienība šogad virzās uz mazāku kviešu ražu, jo sausuma un ārkārtējs karstuma ietekmē dažos reģionos sarūk ražas apjomi, kompensējot labvēlīgākas ražas perspektīvas citviet, pateicoties savlaicīgai lietus ietekmei. Raža ES ir uzmanības centrā, jo karš izjauca Ukrainas eksportu, padarot 27 valstu bloku par nozīmīgu eksportētāju īstermiņā. Sagaidāms, ka ražas novākšanas laikā ES 2022. gadā saražos 125,7 miljonus tonnu mīksto kviešu jeb mīksto kviešu, kas ir par 3,4% mazāk nekā pagājušajā gadā, liecina vidēji 13 aptaujas prognozes.

Lauksaimnieki jau 10 gadus aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas piedāvāto iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties ražošanai lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Šajā laikā, kopš ieviesta zemes kreditēšanas programma, zemnieki, izmantojot programmas piedāvāto iespēju, lauksaimnieciskajai ražošanai iegādājušies vairāk kā 55 tūkstošus* ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Līdz šā gada 30. jūnijam bija apstiprināti 2656 aizdevumi par kopējo summu 139,84 miljoni eiro.

Pirmdien, 18. jūlijā, Briselē ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē plānotas diskusijas par jaunās augu aizsardzības līdzekļu (AAL) ilgtspējīgas lietošanas regulas priekšlikumu, ar ko Eiropas Komisija plānojusi samazināt AAL lietošanu, nosakot, ka dalībvalstīm jāsasniedz AAL lietošanas samazinājums ne mazāks par 50 procentiem.

Melnajā jūrā netālu no Donavas grīvas, pēc jūras satiksmes dienesta datiem, gandrīz simts ārvalstu kuģi, kas ieradās pēc Ukrainas graudiem, ir izveidojuši sastrēgumu. Ukrainas Satiksmes ministrija ziņoja, ka Bistroe ieteku jau pārbraukuši  16 tirdzniecības kuģi un vairāk nekā 90 gaida uz Sulinas kanāla ceļiem Rumānijā.

Mīksto kviešu ražas prognozes 2022-2023 tirdzniecības gadam (jūlijs-jūnijs) Eiropas Savienībā samazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas -  no 5,89 mlj.t/ha līdz 5,76 mlj.t/ha, radot bažas par tirgus deficītu, 21. jūnijā paziņoja Eiropas Komisija. Arī jaunākā prognoze ir zem mīksto kviešu piecu gadu vidējā rādītāja -  5,84mlj. t/ha. Jūnija sākumā ES Komisija noteica mīksto kviešu produkcijas prognozi, laika posmam no 2022. līdz 2023. gadam -  130,39 miljonu tonnu apjomu, pamatojoties uz 21,7 miljonu hektāru platību un ražas prognozi 5,98 miljoni tonnu/ha.

Kāda augsta ranga valdības amatpersona teikusi, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā graudu raža, visticamāk, samazināsies no 86 miljoniem tonnu pērn līdz aptuveni 48,5 miljoniem tonnu šogad. Zemkopības ministra pirmais vietnieks Tarass Visockis sacīja, ka kopējā apstādītā platība samazinājusies par 25%, un graudu pārpalikums eksportam 2022./2023 MG varētu būt 30 miljoni tonnu, kas nozīmē ievērojamus ienākumu zaudējumus.Pēc viņa teiktā, kviešu raža būs aptuveni 17-20 milj.t.

Pasaules kviešu tirgi 2022./2023. gada sezonu sāk ar lielu nenoteiktību. Ukrainā notiekošā kara sekas, izmaiņas graudu tirdzniecības politikā vairākās valstīs un augstās kviešu cenas pasaules tirgū lielā mērā noteiks kviešu tirgus perspektīvas. Pasaules kviešu cenas ir saniegušas līmenī, kāds nav bijis sasniegts kopš 2008. gada.

Kā ziņo Eiropas lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis, Ukrainas graudu eksporta apjoms jau tuvojas 2 miljoniem tonnu mēnesī. Iepriekš tika ziņots, ka Krievijas Federācijas veiktās jūras ostu blokādes dēļ, Ukraina nevar eksportēt 22 līdz 25 miljons tonnu graudu. Pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska domām, līdz rudenim Ukrainā jau varētu būt bloķēti 75 miljons tonnu graudu. Tas var novest pie bada draudiem vairākas pasaules valstis, jo gandrīz puse no ANO Pasaules pārtikas programmas piegādēm ir Ukrainas graudi.

Globālo piegādes problēmu dēļ, viena no pasaulē lielākajām kviešu importētājvalstīm -  Ēģipte, atļaus kviešu piegādi ar mitruma līmeni no 13,5% līdz 14%. Ēģipte iepriekš regulāri iepirka lielāko daļu kviešu no Krievijas un Ukrainas, kur kara konflikta dēļ šobrīd ir traucēts salīdzinoši lētāko Melnās jūras kviešu imports, kā arī paaugstinājušās kviešu cenas pasaules tirgū. Ziemeļāfrikas valsts 2020.gadā saņēmusi 82% kviešu no Ukrainas un Krievijas, un 2021.-2022.gadā kopumā importēs 12 miljonus tonnu kviešu.

Indija ir noteikusi tūlītēju kviešu eksporta aizliegumu. Kā ziņo Indijas valdība, ar šo lēmumu paredzēts ierobežot cenu kāpumu vietējā tirgū. Ņūdelī paziņoja, ka visi esošie piegādes līgumi tiks izpildīti. Pasaules tirgū Indijas - pasaules otrās lielākās kviešu ražotājas, eksporta aizliegums, visticamāk, izraisīs tālāku cenu pieaugumu, ko citu starpā, izraisījis karš Ukrainā.

Saskaņā ar Kanādas Statistikas biroja publicēto ziņojumu, gaidāms, ka kviešu sējas platības Kanādā 2022.–2023. tirdzniecības gadā (augusts–jūlijs) pieaugs par vairāk nekā 7% līdz 101 000 km2. "Iespējams, sagaidāmais kviešu sējas platību pieaugums ir saistīts ar augstām cenām un lielu globālu pieprasījumu" teikts ziņojumā.

Rumānijas Konstancas ostu atstāja kuģis ar 71 000 tonnām graudu, kas uz turieni tika piegādāti pa dzelzceļu no Ukrainas, pavēstīja ostas operators. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, vēl aptuveni 80 000 tonnu Ukrainas kviešu ir ceļā uz ostu. Gandrīz 4,5 miljoni tonnu graudu atrodas Ukrainas ostās un uz kuģiem, taču tie nevar tikt izmantoti, jo Krievijas uzsāktā kara dēļ, ostas un jūras ceļi ir bloķēti: paziņoja ANO.

Par to ziņo Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrijas preses dienests. 22.-24. aprīlī Latvijas Republiku darba vizītē apmeklēja Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrs Nikolajs Solskis. Vizītes laikā viņš tikās ar Latvijas zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, apmeklēja Rīgas un Ventspils brīvostas, kā arī Liepājas pilsētas speciālo ekonomisko zonu.

Tiklīdz kā būtu pārliecība, ka neskatoties uz Krievijas iebrukumu, pavasara sēja norit pietiekami labi, Ukraina varētu atvieglot kviešu eksporta ierobežojumus jau šomēnes.Tomēr eksporta iespējas joprojām ir ierobežotas, jo kauju dēļ, dažas jūras ostas faktiski ir slēgtas. Visticamāk, aprīlī Ministru kabinets, novērtējot potenciālo ražu pēc sējas, un pārliecinoties, ka šī gada raža būs pietiekama, lai nodrošinātos ar pārtiku, lems vai atcelt ierobežojumus kviešu tirdzniecībai ārvalstīs, ziņu aģentūrai Bloomberg paziņoja ekonomikas ministra vietnieks Tarass Kačka.

Krievijas uzbrukuma Ukrainai rezultātā, konfliktā tika iesaistīti abas lielākās kviešu eksportētājvalstis. Tas ir izraisījis kviešu cenu kāpumu pasaulē, no kā labumu var gūt Indija. Vidēji pēdējo piecu gadu laikā Indija ir saražojusi 100 miljonus tonnu kviešu, ierindojot to par otro pēc Ķīnas (133 miljoni tonnu), lielāko kviešu ražotāju pasaulē,  taču lielais iekšzemes patēriņš neļāva valstij kļūt arī par lielāko eksportētāju.
Pēc FAO datiem, Krievija un Ukraina saražo aptuveni tikpat daudz kviešu, cik Indija – 104 miljons tonnu. Tomēr šajās valstīs ir septiņas reizes mazāk iedzīvotāju nekā Indijā, kas ļāva eksportēt lielāko daļu ražas. Savukārt valstis ar nepietiekamiem kviešu ražošanas apjomiem, īpaši Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, paļāvās uz Krieviju un Ukrainu.

Zemkopības ministrija aicina Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības un pārtikas ražotājus izvirzīt savu kandidatūru Eiropas Komisijas (EK) izsludinātajā konkursā “EU Organic Awards” bioloģiskās produkcijas ražotājiem, kas izstrādājuši izcilus, inovatīvus, ilgtspējīgus un iedvesmojošus projektus, radot reālu pievienoto vērtību bioloģiskajai ražošanai un patēriņam. Pietiekumus konkursā var iesniegt no 2022. gada 25. marta līdz 8. jūnijam.

Kādā brīdī šāds vilnis toreiz sasniedza Sīriju un noveda pie ilga pilsoņu kara, kurā Krievija cīnījās valdošā režīma pusē. Tagad Krievijas Federācija ir sākusi  jaunu karu, kas ir paātrinājis kviešu cenu kāpumu Turcijā, Ēģiptē un citās Vidusjūras austrumdaļas un Ziemeļāfrikas valstīs, kur maize ir nabadzīgāko iedzīvotāju daļas pamatēdiens. Pašreizējā bruņotajā konfliktā ir iesaistītas divas no svarīgākajām kviešu piegādātājvalstīm šiem reģioniem: Krievija un Ukraina. Tomēr problēma ir daudz plašāka, tā skar visu pasaules pārtikas tirgu, jo šīs divas valstis līdz šim veidoja aptuveni 30% no pasaules kviešu eksporta, atgādina Vācijas Commerzbank izejvielu tirgu eksperts Kārstens Fričs (Carsten Fritsch). Līdz ar to šobrīd ir smagi apdraudēta gandrīz trešā daļa no pasaules svarīgākajām lauksaimniecības izejvielām, kas nepieciešamas  maizes ražošanai un lopbarības veidā gaļas ražošanai.

Zemkopības ministrijas speciālisti ir sagatavojuši ikmēneša pārskatu par graudu sektoru attīstību. Pārskats vienā lapā vienkopus atspoguļo vairākus svarīgus rādītājus, kas var būt noderīgi lauksaimniekiem, ražotājiem un tirgotājiem. Tas sniedz ieskatu par pēdējām tirgus attīstības tendencēm lauksaimniecības sektorā, atspoguļojot tādus nozīmīgus rādītājus kā cenu izmaiņas, ražošanas attīstība un tirdzniecības perspektīvas.

Argentīnas lauksaimnieki pagājušajā gadā guva lielus panākumus, un gaidāms, ka 2021.–2022. gada kviešu raža kļūs par rekordu. Saskaņā ar Buenosairesas graudu biržas datiem novembrī un decembrī viņi piegādāja 21,9 miljonus tonnu kviešu. Tas ir par aptuveni 28% vairāk nekā tajā pašā laika posmā 2020./21. gada sezonā.

Sakarā ar gaidāmo importa apjoma palielināšanos Eiropas Komisija ir paaugstinājusi prognozi mīksto kviešu krājumu apjomam ES 2021./22.gada sezonas beigām. Komisijas jaunākajās ikmēneša piedāvājuma un pieprasījuma prognozēs paredz , ka mīksto kviešu krājumi sezonas beigās būs 13,3 miljoni tonnu, salīdzinot ar 12,9 miljoniem tonnām decembrī.

Zemkopības ministrija (ZM) iesniegusi Eiropas Komisijai Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam projektu (KLP Stratēģiskais plāns) un sāks formālās sarunas ar EK par tā apstiprināšanu.

Gaidāmais globālās ražošanas samazinājums arvien pieaugošā pieprasījuma dēļ, vēl vairāk radīs saspringtu situācijus pasaules kviešu tirgū 2021./2022. gadā, par ko liecina augsto cenu līmenis vairāku gadu garumā, kurš saglabājas arī  kopš šī gada sākuma.

Novembrī cenas atkal pieauga sakarā ar pieaugošo pieprasījumu, īpaši, pēc augstākās kvalitātes kviešiem un lielāko eksportētāju piedāvājuma samazināšanās dēļ. Kotācijas Melno jūras apvidū palielinājās par vismaz 7 procentiem mēnesī, kas atspoguļo nenoteiktību par iespējamām izmaiņām Krievijas Federācijas eksporta noteikumos un paaugstinoties eksporta tempiem no Ukrainas.

Aptaujas jautājums ir "Vai jūs atbalstāt 25m platas joslas noteikšanu ap lauku mājām, kurā nelieto augu aizsardzības līdzekļus (AAL)?". Piedalīties var Zemkopības ministrijas lapā.

Joprojām saglabājoties augstam siltumnīcefekta gāzu izmešu līmenim , klimata pārmaiņas var ietekmēt kukurūzas un kviešu ražas jau 2030. gadā, liecina jauns NASA pētījums, kas publicēts žurnālā Nature Food. Tiek prognozēts, ka kukurūzas raža samazināsies par 24%, savukārt kviešu raža potenciāli varētu pieaugt par aptuveni 17%.

ES kviešu eksports šajā tirdzniecības gadā sasniedzis rekordaugstus apmērus visticamāk, ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc pārtikas kviešiem Ziemeļāfrikā un pieaugošos lopbarības kviešu iepirkumus no Āzijas pircēju puses. Pēc Eiropas Komisijas provizoriskajiem datiem, mīksto kviešu eksports no 27 ES valstīm no 1.jūlija līdz 24.oktobrim bija 8,99 milj.t salīdzinājumā ar 7,23 milj.t -  gadu iepriekš. Taču dati no Francijas (viena no lielākajām kviešu eksportētājām  ES) tika ņemti vērā tikai daļēji – kas nozīmē, ka kopējais eksports varētu būt lielāks.

Valsts policija sadarbībā ar Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru lauksaimniekiem un traktortehnikas īpašniekiem ir publicējuši  ieteikumus lauksaimnieka īpašuma aizsardzības pasākumiem - kā pasargāt savu lauksaimniecības tehniku.

26. oktobrī Norvēģijas Karalistes Svalbāras Globālajā sēklu bankā tiks ievietoti ilgtspējīgai glabāšanai 153 Latvijas izcelsmes (Latvijā izveidotas šķirnes) lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu sēklu  paraugi, tādejādi stiprinot Latvijas tradicionālo augu ģenētisko resursu saglabāšanu.  Galvenokārt tās ir laukaugu sugas – labības, pākšaugi, lini, kaņepes un arī dārzeņi (kopumā 30 sugas).

Septembrī augstais pieprasījums un ierobežotais piedāvājums jau trešo mēnesi pēc kārtas turpināja veicināt kviešu cenu kāpumu pasaulē. Melnās jūras reģionā kviešu cenai bija vislielākais kāpums, Krievijā un Ukrainā cenas septembrī palielinājās par aptuveni 6 procentiem, ko veicināja pieaugošā tirdzniecības aktivitāte. Papildu ietekmi radīja Krievijas Federācijas ražošanas kotēšanas pazemināšanās šinī gadā.