Valdība otrdien, 2. maijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus kārtībā, kādā lauksaimniekiem piešķir valsts atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā, dodot iespēju lauksaimniekiem agrāk saņemt ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu (ISIP)* kā bezprocentu īstermiņa aizdevumu. Agrāka ISIP saņemšana ļaus lauksaimniekiem stabilizēt naudas plūsmu tajā brīdī, kad nepieciešami apgrozāmie līdzekļi lauksaimnieciskās darbības veikšanai.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina pieteikt lauku saimniekus un uzņēmējus, jaunos zemniekus, pārtikas ražotājus kā arī ģimenes laukos Latvijā un lauksaimnieku vidū pazīstamākajam konkursam “Sējējs 2023”. Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas ne tikai pašvaldības, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas, bet arī lauku attīstības konsultanti un privātpersonas. Konkursa dalībniekus šogad vērtēs deviņās nominācijās, kā arī tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā. Šogad konkursam aprit nozīmīga jubileja – “Sējējs” notiek 30. reizi.

Starptautiskā Graudu padome (IGC) ir pārskatījusi globālo kviešu miltu tirdzniecības apjomu prognozi 2022.-2023. gadā, paaugstinot to par 500 000 tonnām, salīdzinājumā ar iepriekšējo prognozi līdz 14,3 miljoniem tonnu, kas joprojām ir zemāka par piecu gadu vidējo un vēsturisko maksimumu. Ja tā piepildīsies, tad tas būs 2% pieaugums salīdzinājumā ar tirdzniecības kopējo apjomu 2021.-2022. gadā, un  pieaugums otru gadu pēc kārtas, pēc COVID-19 pandēmijas 2020. gadā sākušās tirdzniecības palielināšanās.

Tā kā plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīkos ir izskanējusi neprecīza informācija par ES tiešo maksājumu (TM) lauksaimniekiem nosacījumiem 2023. gadā, kas var radīt šaubas lauksaimniekiem vai atturēt no pieteikšanās TM atbalsta pasākumiem, Zemkopības ministrija (ZM) vieš skaidrību šajos jautājumos, lai kliedētu atbalsta pretendentu bažas.

Otrdien, 18. aprīlī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”. Noteikumi sagatavoti ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto Latvijas  Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023. - 2027. gadam, kas paredz virkni būtisku izmaiņu atbalsta maksājumos.

Jaunajos noteikumos paredzēti 24 Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu atbalsta pasākumi. To īstenošanai Latvijai piecu gadu periodam, no 2023. līdz  2027. gadam, paredzētais kopējais ES finansējums ir 1,714 miljardi eiro.

Eiropas Savienība plāno piešķirt 100 miljonu Eiro palīdzības paketi lauksaimniecībai, jo valstis, kas robežojas ar Ukrainu, ir sākušas ierobežot Ukrainas graudu importu, kas, pēc to domām, ir samazinājis iekšzemes graudu cenas, atsaucoties uz Eiropas Komisijas pārstāvi,  vēsta aģentūra Reuters.

Eiropas Komisija uzstāj, lai valstis nerīkojas vienpusēji, paskaidrojot , ka "ir ārkārtīgi svarīgi koordinēt un saskaņot visus ES valstu lēmumus ". ES palīdz atvieglot lauksaimniecības produktu eksportu Ukrainai, kurā notiek karš sakarā ar Krievijas iebrukumu 2022. gada februārī.

Kā vēsta Kyiv Independent, Ukraina parakstījusi vienošanos ar Poliju par Ukrainas graudu importa pārtraukšanu. Līgums tika parakstīts 5.aprīlī, Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska vizītes laikā Polijā. Pēc viņa teiktā, vismaz līdz jaunās sezonas sākumam Ukrainas graudi tiks vesti tikai tranzītā caur Poliju uz trešajām valstīm.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, lēti Ukrainas graudi ir pārpludinājuši Eiropas Savienības (ES) tirgu, kam palīdzēja ES lēmums atcelt muitas nodevas un importa kvotas, lai nodrošinātu Ukrainas lauksaimniecības nozares darbību. Zemās graudu cenas  izrādījās pārāk kārdinošas vietējiem pircējiem un tirgotājiem, kas iedragāja vietējo zemnieku pozīcijas un izraisīja viņu protestus.

Salīdzinot ar 2,19 miljoniem tonnu pērn šajā pašā periodā, janvārī-februārī kviešu imports uz Ķīnu sasniedza rekordlielus apjomus - 3 miljoni tonnu.

Lielākais piegādātājs bija Austrālija, ar vairāk nekā 52% no kopējā apjoma. Francija piegādāja 771 320 tonnas kviešu, kas ir 26% no kopējā apjoma. Kanāda piegādāja aptuveni 518 700 tonnas.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības un pārtikas ražotājus izvirzīt savu kandidatūru Eiropas Komisijas (EK) izsludinātajā konkursā “EU Organic Awards” bioloģiskās produkcijas ražotājiem, kuri izstrādājuši izcilus, inovatīvus, ilgtspējīgus un iedvesmojošus projektus, radot reālu pievienoto vērtību bioloģiskajai ražošanai un patēriņam. Pieteikumus konkursā var iesniegt no 2023. gada 25. marta līdz 14. maijam.

Graudaugi sastāv 19,5 % no kopējās lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksporta vērtības. 2022. gadā graudaugu eksporta vērtība ir palielinājusies par 375 milj. EUR.

Argentīnas korporācija Bioceres Crop Solutions šodien paziņoja, ka Brazīlijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju ministrijas Nacionālā bioloģiskās drošības komisija ir pabeigusi uzņēmuma ģenētiski modificētās, pret sausumu izturīgās, HB4 kviešu šķirnes drošības novērtējumu, piešķirot pilnu atļauju tās audzēšanai un komercializācijai Brazīlijā.

Valdība otrdien, 7. martā apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1524 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai”. Grozījumu mērķis ir sadalīt 2023. gadam paredzēto valsts budžeta bāzes finansējumu 8 720 490 eiro apmērā lopkopības un augkopības attīstībai, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai, tirgus veicināšanai, pārtikas kvalitātes shēmām (popularizēšanai), lauksaimniecības nozares profesionālo izglītības programmu pilnveidošanai un iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai.

Tiek prognozēts, ka palielinoties lauksaimniecības platībai un ražībai, ASV kviešu ražošanas apjoms 2023.-2024.gadā pieaugs par 14%, līdz 53,47 miljoniem tonnu (1,887 miljardiem bušeļu) Kopējo kviešu sējas platību prognozē 20 miljoni hektāru (49,5 miljoni akru), kas ir par 3,8 miljoniem ha vairāk nekā pagājušajā sezonā un lielākā kopš 2016.–2017. gada.

2023. gadā Zemkopības ministrija (ZM) sāk īstenot Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģisko plānu, kas kopumā 2023.-2027. gadā Latvijas lauku attīstībai paredz 2,5 miljardus EUR. Lai veicinātu lauksaimnieku izpratni par jaunajiem atbalsta maksājumiem un to saņemšanas nosacījumiem, ZM sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) janvārī, februārī un martā Latvijas reģionos organizēs 23 informatīvos seminārus lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem.

Otrdien, 21. februārī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu “Augšņu references laboratorijas funkciju īstenošanas noteikumi”. Noteikumi sakārtos normatīvo regulējumu augsnes agroķīmisko analīžu jomā, kā arī nodrošinās vienotu augsnes agroķīmiskās testēšanas metožu pielietojumu, nosakot kārtību, kādā tiek īstenotas augšņu references laboratorijas funkcijas un kā tiek atzītas citu laboratoriju tiesības veikt analīzes augšņu agroķīmiskajai izpētei. Savukārt lauksaimnieki saņems atzītu augsnes agroķīmisko analīžu laboratoriju testēšanas rezultātus, kuri būs izmantojami augsnes auglības novērtēšanai, mēslošanas plānu izstrādei, kā arī tie būs salīdzināmi ar citu laboratoriju datiem.

Eiropas Savienības valstu grupa mudinājusi bloku rīkoties, lai palīdzētu mazināt graudu pārsātinājumu, jo lētais imports, kas plūt no Ukrainas, piepilda kaimiņvalstu tirgus, mazinot pieprasījumu pēc vietējās produkcijas un izraisot lauksaimnieku protestus. Sešas Austrumeiropas valstis ar Poliju priekšgalā ES lauksaimniecības ministru sanāksmē aicināja veikt pasākumus, tostarp kompensācijas lauksaimniekiem.

Turpinot uzlaboties pasaules piedāvājumam, janvārī pasaules kviešu cenas kritās jau trešo mēnesi pēc kārtas. Pēdējās ražas Austrālijā bijušas lielākas nekā sākotnēji gaidīts. Argentīnā nacionālās valūtas kursa krituma rezultātā kotācijas samazinājušās par 5%.

Produkcijas prognožu uzlabošanās un konkurētspējīgas cenas Krievijai, izraisīja nelielu cenu samazinājumu konkurējošās ražotājvalstīs: Eiropas Savienībā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kur cenas janvārī samazinājās par 2%.

Ēģipte ir noteikusi kviešu iepirkuma cenu 1250 Ēģiptes mārciņas (42,23 USD) par ardebu (150 kg) 2023. gada vietējā iepirkuma sezonai, paziņoja premjerministrs Mustafa Madbuli.

Jaunā cena ir par vairāk nekā 40% augstāka nekā pagājušā gadā, kas izraisīja lauksaimnieku neapmierinātību. Un par 25% augstāka nekā augustā noteiktā sākotnējā cena.

Rumānijas telekanāls PRO-TV ziņo, ka Odesas reģionā, Donavā, Reni ostā nogrimusi Rumānijas barža ar 860 tonnām kviešu.

Kā vēsta mediji, kas atsaucas uz kuģa īpašnieka informāciju, iekraušanas laikā ūdens sācis appludināt mašīntelpu. Kuģis pieder rumāņu kompānijai no Konstancas. Tiek precizēts, ka pieciem rumāņu jūrniekiem izdevies izglābties, taču baržu ar graudiem neizdevās noturēt virs ūdens.

Austrālijā, kas ir otrā lielākā graudu eksportētājvalsts pasaulē, ražas novākšanas beigu posmā tiek gaidīts, ka kviešu ražas apjoms pieaugs līdz rekordlielam apjomam - 42 miljoniem tonnu. “Mēs ievācam milzīgu ražu,” paziņoja Austrālijas Nacionālās bankas agrobiznesa ekonomists Fins Zībels.

Tiek prognozēts, ka Rietumaustrālija štats, valsts lielākais kviešu ražotājs, ievāks 16 miljons tonnu kviešu, salīdzinot ar paredzamajiem 13 miljoniem tonnu.Valsts ir gatava nākamajos mēnešos eksportēt rekordlielus apjomus.

Pirmdien, 30. janvārī, zemkopības ministrs Didzis Šmits piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē Briselē, kurā dalībvalstis kopīgi ar Eiropas Komisiju (EK) un Zviedrijas prezidentūru ES Padomē sprieda par energokrīzes un Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz lauksaimniecību un pārtikas ražošanu un diskutēja par risinājumiem situācijai.

Pirmdien, 30. janvārī, zemkopības ministrs Didzis Šmits apmeklēs ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmi Briselē, kurā dalībvalstis ar Eiropas Komisiju (EK) un Zviedrijas prezidentūru ES Padomē spriedīs par energokrīzes un Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm un iespējamajiem problēmu risinājumiem.

Saskaņā ar CSP prognozēm, 2022. gadā graudaugu kopraža prognozēta virs 3 milj. tonnu. Graudaugu kopraža tiek plānota par 2,9% jeb 87 tūkst. t lielāka nekā 2021. gadā. Ražas pieaugums tiek prognozēts vasaras kviešiem, vasaras miežiem, ziemas miežiem, auzām, griķiem. Sākotnējās prognozes liecina, ka ziemas kviešu kopraža būs par 7% jeb 142 tūkst. t mazāka nekā 2021.gadā.

2023. gada sākumā stājas spēkā Ministru kabineta 2022. gada 29. marta noteikumi Nr 203 “Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem”. Noteikumi paredz, ka ar 2023. gada 1. janvāri stājās spēkā prasības par  traktortehnikas un tās piekabes apgaismes ierīču un gaismas signālierīču izvietojumu, un prasībās par  traktortehniku un tās piekabes aprīkošanu ar attiecīgām pazīšanas zīmēm:

Ukrainā graudu raža samazinājusies par aptuveni 40 procentiem. Secināts, ka līdz 2022.gada beigām tā sasniegs 65-66 miljonus tonnu, Ukrainas Graudu asociācijas izpilddirektors Serhijs Ivaščenko, ziņoja AFP. "Galvenais ražas samazināšanās iemesls ir karš," viņš teica. 

Saskaņā ar oktobra CSP prognozēm, 2022. gadā graudaugu kopraža prognozēta virs 3 milj. tonnu. Graudaugu kopraža tiek plānota par 2,9% jeb 87 tūkst. t lielāka nekā 2021. gadā. Ražas pieaugums tiek prognozēts vasaras kviešiem, vasaras miežiem, ziemas miežiem, auzām, griķiem. Sākotnējās prognozes liecina, ka ziemas kviešu kopraža būs par 7% jeb 142 tūkst. t mazāka nekā 2021.gadā.

IGC prognoze globālajam graudu ražas apjomam (kviešiem un rupjajiem graudiem) 2022./2023. gadam ir nedaudz samazināta - līdz 2255 mlj.tonnām, galvenokārt zemāku kviešu ražības prognožu dēļ.Bažas rada dienvidu puslodes galveno eksportētāju, īpaši Argentīnas ziemāju ražas izredzes. Lai gan Austrālijā tiek prognozēta augsta raža, spēcīgās lietusgāzes ir palielinājušas kvalitātes pazemināšanās risku austrumu reģionos.

Sestdien, 26.novembrī - kad valsts atzīmē Golodomora atceres dienu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis - paziņoja par starptautisko iniciatīvu Grain from Ukraine ("Graudi no Ukrainas"), kuras mērķis būtu palīdzēt piegādāt lauksaimniecības produkciju pasaules nabadzīgākajām valstīm. Programma oficiāli tika prezentēta samitā Kijevā, kas bija veltīts starptautiskajai pārtikas drošībai.

Gandrīz rekordaugstā Austrālijas ziemāju raža  ir apdraudēta spēcīgo lietavu dēļ,kas skārušas austrumu krastu nodarot postījumus ražai un dažos reģionos padarot neiespējamu piekļuvi laukiem. Iepriekš lauksaimniecības banka Rabobank prognozēja, ka Austrālijas raža 2022.-2023.gada sezonā varētu sasniegt gandrīz rekordu -  61,9 miljonus tonnu.

Eiropas Komisija (EK) 2022. gada 11. novembrī ir apstiprinājusi Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu (KLP SP) 2023.-2027. gadam. KLP SP paredz turpmāko piecu gadu laikā (2023-2027) lauksaimniecības nozares un lauku attīstībā Latvijā ieguldīt 2,5 miljardus EUR.

Saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības departamenta (USDA) ziņojumu, tiek prognozēts, ka kviešu un miežu ražošana Kazahstānā 2022.-2023.gadā ievērojami palielināsies un atgūs tirgus daļu, kas zaudēta pagājušajā sezonā, ražošanas krituma dēļ.

Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027.gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā. Tas apvieno plašu mērķtiecīgu atbalsta pasākumu klāstu, ņemot vērā Latvijas vajadzības, kas noteiktas pamatojoties uz savas teritorijas un lauksaimniecības un pārtikas nozares stipro un vājo pušu, iespēju un draudu (SVID) analīzi.

Kviešu ražošanas prognozes 2022. gadam paaugstinās katru mēnesi, galvenokārt pateicoties paaugstinātajām perspektīvām Austrālijā, ES un īpaši Krievijas Federācijā, un tagad norāda uz jaunu visu laiku augstāko ražas līmeni.

Šajā brīdī var teikt, ka jaunā, 2023. gada sezona ir sākusies, jo ziemāju sēja ir noslēgusies. Tīrumos zaļo ziemas rapši, ziemas kvieši un mieži, kā arī rudzi. Laukos, nezāļu ierobežošanai, ir izmiglots herbicīds.

Saskaņā ar ASV  Zemkopības ministrijas ziņojumu, Kazahstāna no 13.septembra oficiāli apturējusi kviešu un kviešu miltu eksporta kvotas. Kopš 14.aprīļa, kad stājās spēkā kvotas, kurām bija jāsaskaņo eksports ar vietējām pārtikas drošības prasībām, Kazahstānas eksportētāji ir izmantojuši 83%  kviešu eksporta kvotu un 66% kviešu miltu eksporta kvotu apjoma.

Augustā kviešu cenas pasaulē turpināja kristies jau trešo mēnesi pēc kārtas. Eiropas Savienībā eksporta cenas (Francija 1.šķira) samazinājās par 4 procentiem mēneša griezumā, atspoguļojot lielāko sezonālo pieejamību saistībā ar noritošo ražas novākšanas sezonu un palielināto Ukrainas kviešu pieejamību pēc trīs Melnās jūras ostu atvēršanas. Arī Argentīnas (Up River, f.o.b.) un Austrālijas (Austrumu štati, ASW) kotācijas augustā samazinājās attiecīgi par 4 un 7 procentiem. Tikmēr ASV etalona kvieši (ASV Nr. 2, Hard Red Winter) pēc divu mēnešu strauja krituma, saglabājās stabili.

Ukraina pēc jūlija beigās noslēgtā graudu darījuma, caur jūras ostām jau ir ekspotējusi vienu miljonu tonnu lauksaimniecības produkcijas, paziņoja prezidents Volodimirs Zeļenskis.

Jau gandrīz mēnesi darbojas graudu eksporta iniciatīva, un šajā laikā mūsu trīs jūras ostas - Černomorska, Odesa un Južnija - kopš 24. februāra ir eksportējušas pirmo miljons tonnu lauksaimniecības produkcijas.

ASV iepirks daļu graudu no Ukrainas, kas šobrīd atrodās bloķētājās ostās un novirzīs uz valstīm, kurām tie ir nepieciešami ANO Pasaules pārtikas programmas ietvaros, ziņo AP.

Lai gan saņēmējvalstis vēl nav apzinātas, plānots atpirkt aptuveni 150 000 tonnu graudu.

Mūsu klientu svarīgākais darbs šobrīd ir savas ražas novākšana. Pateicoties labvēlīgiem laikapstākļiem, raža no lauka tiek kulta optimālā mitruma robežās.
Pieņemšanas punktos tiek vestas un pieņemtas praktiski visas kultūras, tāpēc šobrīd graudu pieņemšanas kustība elevatoros ir lēnāka. Lai uzlabotu graudaugu pieņemšanas ātrumu, esam izveidojuši Rindu vadības sistēmu Elejas, Jēkabpils un Dobeles elevatoros. Ierodoties elevatorā, klientiem ir iespēja pašiem piereģistrēt informāciju par saimniecību.

Saskaņā ar jūlija CSP prognozēm, 2022. gadā graudaugu kopraža prognozēta virs 3 milj. tonnu. Graudaugu kopraža tiek plānota par 3,1% jeb 92 tūkst. t lielāka nekā 2021. gadā. Ražas pieaugums tiek prognozēts vasaras kviešiem, vasaras miežiem, ziemas miežiem, auzām. Sākotnējās prognozes liecina, ka ziemas kviešu kopraža būs par 9% jeb 186 tūkst. t mazāka nekā 2021.gadā. Ar graudaugiem tika apsēti 775,6 tūkst. ha., kas ir par 0,8 tūkst. ha jeb par 0,1% mazāk nekā bija 2021. gadā.
Rapšu kopražas prognozes liecina par ražas samazinājumu 9% jeb 36 tūkst. t apmērā.

HB4 kvieši saņēma zaļo gaismu no valsts valdības. Tas nesīs ienākumus Bioceres, ar ražotājiem saistītam uzņēmumam, kas strādā ar biotehnoloģiju inovācijām. HB4 kviešu šķirne tika izstrādāta valsts laboratorijās, un to finansēja Bioceres. Valdības līmenī tika iesaistīti regulatori no dažādām ministrijām. Šis apstiprinājums ir svarīgs, jo kvieši bija un ir galvenais Argentīnas agrorūpnieciskās sistēmas elements. Kviešiem ir augsts iekšzemes patēriņš, tiem ir liela nozīme lauksaimniecības apritē un darba vietu nodrošināšanā daudzos valsts reģionos.

Eiropas Savienība šogad virzās uz mazāku kviešu ražu, jo sausuma un ārkārtējs karstuma ietekmē dažos reģionos sarūk ražas apjomi, kompensējot labvēlīgākas ražas perspektīvas citviet, pateicoties savlaicīgai lietus ietekmei. Raža ES ir uzmanības centrā, jo karš izjauca Ukrainas eksportu, padarot 27 valstu bloku par nozīmīgu eksportētāju īstermiņā. Sagaidāms, ka ražas novākšanas laikā ES 2022. gadā saražos 125,7 miljonus tonnu mīksto kviešu jeb mīksto kviešu, kas ir par 3,4% mazāk nekā pagājušajā gadā, liecina vidēji 13 aptaujas prognozes.

Lauksaimnieki jau 10 gadus aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas piedāvāto iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties ražošanai lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Šajā laikā, kopš ieviesta zemes kreditēšanas programma, zemnieki, izmantojot programmas piedāvāto iespēju, lauksaimnieciskajai ražošanai iegādājušies vairāk kā 55 tūkstošus* ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Līdz šā gada 30. jūnijam bija apstiprināti 2656 aizdevumi par kopējo summu 139,84 miljoni eiro.

Pirmdien, 18. jūlijā, Briselē ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē plānotas diskusijas par jaunās augu aizsardzības līdzekļu (AAL) ilgtspējīgas lietošanas regulas priekšlikumu, ar ko Eiropas Komisija plānojusi samazināt AAL lietošanu, nosakot, ka dalībvalstīm jāsasniedz AAL lietošanas samazinājums ne mazāks par 50 procentiem.

Melnajā jūrā netālu no Donavas grīvas, pēc jūras satiksmes dienesta datiem, gandrīz simts ārvalstu kuģi, kas ieradās pēc Ukrainas graudiem, ir izveidojuši sastrēgumu. Ukrainas Satiksmes ministrija ziņoja, ka Bistroe ieteku jau pārbraukuši  16 tirdzniecības kuģi un vairāk nekā 90 gaida uz Sulinas kanāla ceļiem Rumānijā.

Mīksto kviešu ražas prognozes 2022-2023 tirdzniecības gadam (jūlijs-jūnijs) Eiropas Savienībā samazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas -  no 5,89 mlj.t/ha līdz 5,76 mlj.t/ha, radot bažas par tirgus deficītu, 21. jūnijā paziņoja Eiropas Komisija. Arī jaunākā prognoze ir zem mīksto kviešu piecu gadu vidējā rādītāja -  5,84mlj. t/ha. Jūnija sākumā ES Komisija noteica mīksto kviešu produkcijas prognozi, laika posmam no 2022. līdz 2023. gadam -  130,39 miljonu tonnu apjomu, pamatojoties uz 21,7 miljonu hektāru platību un ražas prognozi 5,98 miljoni tonnu/ha.

Kāda augsta ranga valdības amatpersona teikusi, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā graudu raža, visticamāk, samazināsies no 86 miljoniem tonnu pērn līdz aptuveni 48,5 miljoniem tonnu šogad. Zemkopības ministra pirmais vietnieks Tarass Visockis sacīja, ka kopējā apstādītā platība samazinājusies par 25%, un graudu pārpalikums eksportam 2022./2023 MG varētu būt 30 miljoni tonnu, kas nozīmē ievērojamus ienākumu zaudējumus.Pēc viņa teiktā, kviešu raža būs aptuveni 17-20 milj.t.

Pasaules kviešu tirgi 2022./2023. gada sezonu sāk ar lielu nenoteiktību. Ukrainā notiekošā kara sekas, izmaiņas graudu tirdzniecības politikā vairākās valstīs un augstās kviešu cenas pasaules tirgū lielā mērā noteiks kviešu tirgus perspektīvas. Pasaules kviešu cenas ir saniegušas līmenī, kāds nav bijis sasniegts kopš 2008. gada.

Kā ziņo Eiropas lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis, Ukrainas graudu eksporta apjoms jau tuvojas 2 miljoniem tonnu mēnesī. Iepriekš tika ziņots, ka Krievijas Federācijas veiktās jūras ostu blokādes dēļ, Ukraina nevar eksportēt 22 līdz 25 miljons tonnu graudu. Pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska domām, līdz rudenim Ukrainā jau varētu būt bloķēti 75 miljons tonnu graudu. Tas var novest pie bada draudiem vairākas pasaules valstis, jo gandrīz puse no ANO Pasaules pārtikas programmas piegādēm ir Ukrainas graudi.

Globālo piegādes problēmu dēļ, viena no pasaulē lielākajām kviešu importētājvalstīm -  Ēģipte, atļaus kviešu piegādi ar mitruma līmeni no 13,5% līdz 14%. Ēģipte iepriekš regulāri iepirka lielāko daļu kviešu no Krievijas un Ukrainas, kur kara konflikta dēļ šobrīd ir traucēts salīdzinoši lētāko Melnās jūras kviešu imports, kā arī paaugstinājušās kviešu cenas pasaules tirgū. Ziemeļāfrikas valsts 2020.gadā saņēmusi 82% kviešu no Ukrainas un Krievijas, un 2021.-2022.gadā kopumā importēs 12 miljonus tonnu kviešu.