Saskaņā ar USDA Foreign Agricultural Service vērtējumu, Argentīna 2025./2026. sezonā, visticamāk, iegūs vēsturiski lielu kviešu ražu — aptuveni 27,5 miljonus tonnu. Nozares skatījumā šo pieaugumu veicinājusi gan mērķtiecīgi ieguldījumi sēklu selekcijā un audzēšanas tehnoloģijās, gan labvēlīgi laika apstākļi — mitra ziema un salīdzinoši vēss graudu briešanas periods.

Eiropas Savienība un Mercosur valstis — Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja — ir parakstījušas ilgi apspriesto brīvās tirdzniecības nolīgumu, noslēdzot vairāk nekā 25 gadus ilgas sarunas.

Nolīgums, kas  parakstīts Asunsjonā 17. janvārī, Eiropas Komisijas skatījumā ir stratēģisks solis, lai stiprinātu attiecības ar Latīņameriku un paplašinātu Eiropas rūpniecības eksporta iespējas. Tas paredz muitas tarifu samazināšanu plašam preču lokam, tostarp automobiļiem, mašīnbūves un farmācijas produkcijai, kā arī investīciju plūsmu pieaugumu. Vienlaikus nolīgums vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam, kur tas jau izraisījis asas politiskās diskusijas un lauksaimnieku protestus.

Galvenās bažas izsaka ES lauksaimniecības organizācijas, norādot uz iespējamu konkurences pieaugumu no Dienvidamerikas valstīm ar zemākām ražošanas izmaksām un atšķirīgiem standartiem. Eiropas Komisija, kuru vada Urzula fon der Leiena, uzsver, ka nolīgumā paredzētas tarifu kvotas jutīgajām precēm, aizsardzības mehānismi strauja importa pieauguma gadījumā un pastiprināta atbilstības kontrole. Latvijai šī vienošanās, visticamāk, nozīmēs galvenokārt netiešu ietekmi: atsevišķās nozarēs iespējams cenu spiediens, savukārt pārstrādes uzņēmumiem un eksportētājiem var pavērties jaunas iespējas iesaistīties Eiropas piegādes ķēdēs un paplašināt noieta tirgus.

Kopumā nolīgums iezīmē ES izvēli par labu plašākai ģeopolitiskai un ekonomiskai integrācijai, vienlaikus saasinot dialogu ar lauksaimniecības nozari.