2025. gada maijs bija bagāts nokrišņiem, lauksaimnieku sējumus un stādījumus ir skāruši pamatīgi plūdi, applūdinot tīrumus un dārzus, iznīcinot daļu šā gada ražas vai būtiski samazinot ražību kultūraugu platībās. Turklāt situācija neuzlabojās arī jūnijā, kad nokrišņu daudzums pārsniedza attiecīgā mēneša dekādes normas. Augsne ir pārmitra, starp vagām sakrājies ūdens, uz lauksaimniecības zemēm un zemākās vietās redzamas lielas ūdens lāmas, arī upju palienes ir applūdušas.
Sestdien, 2025. gada 5. jūlijā jau četrpadsmito reizi notiks lauksaimniecības nozares lielpasākums TRAKTORDIENA 2025, kur uz lauka varēs iepazīt vairāk nekā 80 lauksaimniecības uzņēmumus, valsts un nevalstiskās organizācijas.
Jau ziņots, ka jūnija sākumā zemkopības ministrs Armands Krauze uzdeva atbildīgajām institūcijām operatīvi apzināt šā gada pavasara salnu un maija lietavu nodarītos postījumus un to apmēru lauksaimniecībā – sējumos, dārzeņu platībās un augļudārzos.
Eiropas Savienības (ES) Padome ir pieņēmusi regulu, ar ko nosaka jaunus tarifus tiem atlikušajiem lauksaimniecības produktiem un dažiem mēslošanas līdzekļiem no Krievijas un Baltkrievijas, kuriem vēl netika piemēroti papildu muitas nodokļi. Mērķis ir samazināt ES atkarību no minētā importa, kā arī samazināt Krievijas eksporta ieņēmumus, tādējādi ierobežojot tās spējas finansēt agresijas karu pret Ukrainu.
COCERAL savā 2025. gada trešajā graudu ražas prognozē, ES-27 un Apvienotajai Karalistei paredz 300,7 miljoni tonnu lielu ražu, kas ir par 4,6 miljoniem tonnu vairāk nekā marta prognozē un par vairāk nekā 20 miljoniem tonnu jeb 7% vairāk nekā pagājušajā gadā.
Ceturtdien, 5. jūnijā, Saeima 3. lasījumā atbalstīja Zemkopības ministrijas priekšlikumu neattiecināt “Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma” prasību par publiskas personas nekustamās un kustamās mantas atsavināšanu uz lauksaimniecības profesionālās izglītības iestādēs un zinātniskajās institūcijās izaudzēto lauksaimniecisko produkciju, kas līdz šim nozīmīgi apgrūtināja iespēju pārdot izaudzētos graudus, dārzeņus un augļus. Tādējādi ir atcelts lieks birokrātisks šķērslis un turpmāk izglītības un zinātniskās darbības procesā izaudzēto ražu varēs realizēt tirgū atbilstoši pieprasījumam.
ANO FAO dati rāda, ka Pasaules pārtikas cenu indekss maijā samazinājās par 0,8 % līdz 127,7 punktiem - tas vēl arvien ir par 6 % augstāks nekā pirms gada, bet par aptuveni 20 % zem 2022. gada marta pīķa.