Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un tā sastāvdaļā esošo stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kurā ir minēti konkrēti kvantitatīvie rādītāji, kas jāsasniedz kopumā Eiropas Savienībā - līdz 2030.gadam par 50% jāsamazina augu aizsardzības līdzekļu un par 20 % mēslošanas līdzekļu patēriņš. Mērķis ir padarīt pārtiku bioloģiskāku, vienlaikus samazinot siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā. Līdz ar to jāmainās arī lauksaimniecībai. Eiropas Komisija norāda – AAL samazinājumu var sasniegt, stiprinot un pielietojot lauksaimniecībā integrētās augu aizsardzības principus, izmantojot precīzās tehnoloģijas un mazāk bīstamu vielu.

Ceturtdien, 22. februārī, Saeima, lai ievērotu un nodrošinātu Latvijas sabiedrības drošību, labklājību un citu personu tiesību (tostarp, tiesību uz īpašumu) aizsardzību, steidzami pieņēma Zemkopības ministrijas sadarbībā ar citām institūcijām izstrādātos grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, nosakot: turpmāk ir aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana (importēšana) Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana (importēšana) Latvijā no citām trešajām valstīm.

Tā kā ļoti nelabvēlīgie laika apstākļi 2023. gadā un ekonomiskā situācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā negatīvi ietekmēja lauksaimnieku ieņēmumus un dzīvotspēju, Eiropas Komisija (EK), pirmdien, 12. februārī, apstiprināja regulu un nolēma pieļaut atkāpi viena laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījuma piemērošanā, lai atvieglotu lauksaimniekiem darbu grūtajos apstākļos.

2024. gada janvārī samazinājās Starptautiskās kviešu cenas, sakarā ar 5% kotēšanas kritumu Austrālijā (Austrumu štatos), pēc tikko novāktās ražas, kas palielināja eksporta iespējas. Sezonālās piegādes palielināšanās tāpat izraisīja cenu kritumu Argentīnā par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Arī Eiropas Savienības cenas (Francija, 1. pakāpe, Ruāna) un ASV etaloncenas (ASV Nr. 2, Hard Red Winter) janvārī samazinājās attiecīgi par 2,5% un 1,93%, kas atspoguļo spēcīgo konkurenci, kas turpinās starp lielākajiem graudu eksportētājiem.

Ministru kabinets otrdien, 30. janvārī apstiprinājis Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai, kas noteic sadalījumu 2024. gadam paredzēto valsts budžeta bāzes finansējumam lauksaimniekiem.

Šāgada bāzes finansējums no valsts budžeta (subsīdijas) ir 8 720 490 eiro, un tas piešķirts lopkopības un augkopības attīstībai, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai, tirgus veicināšanai, pārtikas kvalitātes shēmām (popularizēšanai), lauksaimniecības nozares profesionālo izglītības programmu pilnveidošanai un iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai.