Lai gan kulšana pašlaik ir apstājusies, tas neietekmēs labības ražu, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) priekšsēdētājs Indulis Jansons. Viņš informēja, ka Vidzemē labība vākta tikai no dažiem tīrumiem, un masveida kulšana vēl nebija sākusies, tāpēc lieli zaudējumi nav gaidāmi.

Indulis Jansons arī norādīja, ka vietām labība ir sagūlusies veldrē, tomēr graudi lietu izturējuši ļoti labi. Viņš atzina, ka kopumā raža Vidzemē būs mazāka kā pagājušajā gadā, jo šīs vasaras laika apstākļi nav bijuši tik labvēlīgi.

Arī biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš apliecināja, ka labības kulšana ir pilnībā apstājusies lietus dēļ. Viņš prognozēja, ka, atkarībā no laika apstākļiem, kulšanas darbi varētu atsākties svētdien.

Pēdējo dienu negaisi aizvien lielākas labības platības nogulda veldrē, un lielāko daļu no tās vairs nevarēs nopļaut - tā paliks uz lauka sapūt, uzsvēra J. Lazdiņš. Viņš informēja, ka lietavas izraisījušas lielu mitrumu, kas, ilgstoši turpinoties, varētu negatīvi ietekmēt graudu kvalitāti.

Tomēr, neraugoties uz sliktajiem laika apstākļiem, raža Zemgalē būs lielāka nekā pērn, prognozēja Lazdiņš, taču piebilda, ka kvalitāte, iespējams, būs sliktāka. Tomēr labības iepirkšanas cenas ir labas, ja vien var piedāvāt kvalitatīvus graudus, viņš teica.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" izpilddirektors Egars Ruža atzina, ka labības novākšana ir apstājusies. Viņaprāt, nepieciešamas vismaz divas dienas bez lietus, lai labība un lauki varētu apžūt, tikai tad varēs atsākt kulšanu.

E. Ruža apliecināja, ka vietām labība ir sagūlusies veldrē, tāpēc, ja turpināsies lietavas, graudu kvalitāte mazināsies un sliktākajā gadījumā graudi varētu sadīgt. Viņš sacīja, ka vairs neesot tik pārliecināts par prognozētajiem ražas apmēriem, taču cerības vēl nav zaudētas.

Š.g. 5.jūlijā Lauku atbalsta dienestā (LAD) beigusies lauksaimnieku iesniegumu pieņemšana par degvielas iegādi bez akcīzes nodokļa.

Kredītu fonds lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšanai darbību sāks šā gada septembrī, aģentūrai BNS pastāstīja Zemkopības ministrijas (ZM) Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta vadītājs Aivars Lapiņš.

Viņš norādīja, ka šonedēļ ir pieņemti Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas regulē Kredītu fonda darbību, kā arī saņemta oficiāla atbilde no Eiropas Komisijas (EK), kas ļauj veidot fondu. Tiesa, turpmāko nedēļu laikā vēl jāveic grozījumi vairākos citos normatīvajos aktos, kā arī jāpanāk administratīvā vienošanās starp Kredītu fonda darbībā iesaistītajām iestādēm - Lauku attīstības fondu un Lauku atbalsta dienestu.

"Būtu pārdroši domāt, ka reāli bankās klienti kredītus no fonda varēs saņemt agrāk nekā septembra sākumā," sacīja A. Lapiņš.

Viņš arī apliecināja, ka lauksaimniekiem par Kredītu fondu ir liela interese, tomēr vienlaikus jāatceras, ka kredīti fonda ietvaros tiks piešķirti tikai ar nedaudz atšķirīgiem nosacījumiem kā parasti - iesniegto projektu riski tiks izvērtēti tāpat kā banku izsniegtajiem aizdevumiem, un valsts neuzņemsies pārmērīgus riskus.

Vērojama arī kredītiestāžu interese, ar kuru starpniecību kredīti tiks izsniegti, informēja ZM pārstāvis. Turklāt Kredītu fonda darbību regulējošo noteikumu izstrādes gaitā dažādos līmeņos diskutēts arī ar ārvalstu banku filiālēm Latvijā.

Turklāt kredītus varēs izsniegt arī krājaizdevumu sabiedrības, kas saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju kredītu izsniegšanai. A. Lapiņš pauda cerību, ka mazākajām kredītiestādēm interese par iesaistīšanos Kredītu fondā varētu būt pat lielāka nekā ārvalstu bankām, jo krājaizdevumu sabiedrībām kredītresursi ir grūtāk pieejami.

Valdība apstiprināja kārtību, kādā darbosies Kredītu fonds lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšanai. Fonda izveides mērķis ir veicināt kredītresursu pieejamību lauksaimniecības un lauku attīstības, kā arī zivsaimniecības attīstības investīciju projektiem. Šī mērķa īstenošanai lauksaimnieki varēs saņemt aizdevumu Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai. Aizdevumi tiks izsniegti eiro vai latos, atbilstoši atbalsta pretendenta pieprasījumam, un maksimālais atbalsta pretendentam izsniegtā aizdevuma termiņš būs 15 gadi.

Uz Kredītu fonda aizdevumu varēs pretendēt projekti, kuru pieteikumus izvērtējis Lauku atbalsta dienests (LAD) un pieņēmis lēmumu par projekta iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem.

Atbalstu kredīta veidā piešķirs pretendentiem programmā "Lauku saimniecību modernizācija", "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana", "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)", izņemot apakšpasākumu "Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas". Tāpat uz Kredītu fonda līdzekļiem varēs pretendēt arī programmas "Tūrisma aktivitāšu veicināšana", "Investīcijas akvakultūras uzņēmumos" un "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde" dalībnieki.

Kredītu fonds tiks finansēts no valsts, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda finanšu līdzekļiem. Fonda līdzekļus piešķirs, izmantojot finanšu starpniekus - bankas, ārvalstu bankas filiāles un krājaizdevu sabiedrības, kas darbojas Latvijā.  

ZM iepriekš paskaidroja, ka Kredītu fonda izveide risinās problēmu par kredītresursu pieejamību kredītiestādēm, kā arī samazinās kredītņēmēju kredītprocentu maksājumus, jo aizdevumu likmes būs zemākas kā tirgus likmes. Turklāt Kredītu fonda izveide stabilizēs kredītņēmēju atkarību no svārstībām finanšu tirgos, jo noteikumu projekts paredz noteikt kredītiestādēm pieejamo naudas resursu cenu piecas reizes zemāku nekā tirgū pieejamajiem resursiem.

ZM atgādināja, ka ekonomiskās krīzes iespaidā Lauku attīstības programmas 2007.-2013. gadam apguve ir palēninājusies, jo pretendentiem ir grūtības saņemt kredītu līdzekļus. Paredzams, ka Kredītu fonds ar finanšu starpnieku palīdzību nodrošinās atbalsta pretendentiem pieejamību aizdevumiem ar samazinātu procentu likmi. Nosakot procentu likmi, finanšu starpnieks ņems vērā katra atbalsta pretendenta kredītrisku un nodrošinājumu.

Lauku dienā būs iespējams iepazīties ar tādu uzņēmumu piedāvājumu kā

 - Terra Serviss (New Holland labības kombaina un traktortehnikas demonstrējumi)

 - Konekesko Latvija (Massey Ferguson un Claas traktoru, Claas kombaina, Lemken augsnes apstrādes tehnikas demonstrējumi)

 - Pohjola Finance

 - Valtek (dažādi Valtek jaunumi - VALTRA T202 Versu ar Kockerling sējmašīnu Ultra (6m), VALTRA S sērija (370 ZS) un citi)

 - KAPRO JCB ( ātrgaitas traktoru demonstrējumi - JCB Fastrac 7230 un 7270)

 - Vaderstad (disku lobītāja Carrier 1225 (darba platums 12,25 m) un kultivatora NZA 100 (darba platums 10 m) demonstrējumi)

Lauku dienā būs iespējams baudīt Tērvetes alu, uzkodas no Lido, kā arī mūziku un atrakcijas!

Šogad gaidāma laba raža un graudu cenu augšupeja, informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.

Pagājušajā nedēļā Zemgalē un Latgalē sāktie kulšanas darbi ziemas rapša laukos ļauj prognozēt, ka, neraugoties uz karstumu, raža būs laba, sacīja LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone.

"Graudaugiem sausajā laikā gan bija samazinājies svars, taču nolijušais lietus ļauj cerēt, ka līdz paredzētajiem kulšanas darbiem pēc apmēram divām nedēļām svars būs labāks. Izskatās, ka raža būs laba, graudi kvalitatīvi un cena varētu kāpt uz augšu. Mēs prognozējam, ka rapsim cena būs no 180 latiem par tonnu, bet, iespējams, ka pieaugs pat līdz 240 latiem par tonnu," sacīja Jakobsone.

Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra dati par apsētajām platībām liecina, ka Latvijā uz jūniju ar ziemas kviešiem apsēti 212 000 hektāru, ar vasaras kviešiem - 80 000 hektāru, rudziem - 49 000 hektāru, tritikāli - 12 000 hektāru, ziemas miežiem - 10 000 hektāru, vasaras miežiem - 98 000 hektāru, auzām - 62 000 hektāru, griķiem - 8000 hektāru, vasaras rapsi - 35 000 hektāru, ziemas rapsi - 65 000 hektāru, kartupeļiem - 30 000 hektāru.

Savukārt kopraža tiek prognozēta: ziemas kviešiem - 869 200 tonnas, vasaras kviešiem - 256 000 tonnas, rudziem - 147 000 tonnas, tritikālei - 34 000 tonnas, ziemas miežiem - 25 000 tonnas, vasaras miežiem - 274 000 tonnas, auzām - 142 000 tonnas, griķiem - 4 800 tonnas, vasaras rapsim - 70 000 tonnas, ziemas rapsis - 162 500 tonnas, kartupeļiem - 5 250 000 tonnas.

Kopumā graudaugiem prognozētā kopraža ir 1 749 000 tonnas, savukārt rapsim - 233 000 tonnas.

Kā jūnija sākumā sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe, Latvijas tirgū rapsim cena rudenī varētu būt 190-200 lati par tonnu, pārtikas kviešiem - 75-100 lati par tonnu, miežiem - 55-60 lati par tonnu, bet rudziem - 65 lati par tonnu.

Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputāti, kas trešdien un ceturtdien darba vizītē viesojas Latvijā, apliecināja, ka nākotnē ES Kopējā lauksaimniecības politika būs taisnīgāka un tiks novērstas lielās atšķirības atbalsta maksājumos starp dažādām valstīm, informē Zemkopības ministrija (ZM).

10. un 11. jūlijā Viļānos notiks daudzpusīga lauksaimniecības izstāde „Viļāni 2010", kuras ietvaros paredzēts arī 10. Latvijas čempionāts pļaušanā ar izkapti. Tāpat izstādes apmeklētājiem būs iespēja tikties ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu un Zemkopības ministrijas nozaru speciālistiem, kā arī varēs piedalīties dažādos ar lauksaimniecību saistītos semināros.

 Šogad ikgadējā „Lauku diena", ko organizē „Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs" sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību, notiks 10. jūlijā. Apmeklējot izstādi, zemnieki un lauku uzņēmēji varēs uzzināt par jaunākajām aktualitātēm laukaugu audzēšanā, iegūt sev interesējošo informāciju par novitātēm augu aizsardzības līdzekļu un mēslojuma jomā, kā arī apskatīt tehnikas demonstrējumus un iegādāties sadzīvei un ikdienai noderīgas lietas amatnieku tirdziņā.