Ķīna palielina kviešu un kukurūzas importu, neskatoties uz recordlielo ražu.
Ķīnā 2025./2026. sezonā kopējā graudu ražošana, pēc USDA Foreign Agricultural Service vērtējuma, var sasniegt 715 miljonus tonnu, kas ir augstākais rādītājs līdz šim. Tomēr, neraugoties uz ražas pieaugumu, pieprasījums pēc kviešiem un kukurūzas turpina augt, īpaši lopbarības nozarē, kas, visticamāk, veicinās lielāku importu.
Kukurūzas ražošana tiek lēsta ap 301 miljonu tonnu, un tās izmantošana barībā pieaug, pateicoties zemākām iekšējām cenām. Vienlaikus nozares vērtējumā norādīts, ka daļai jaunās ražas, īpaši valsts ziemeļos, konstatētas kvalitātes problēmas, tostarp toksīnu klātbūtne. Šādos apstākļos barības ražotāji arvien biežāk aizstāj kukurūzu ar kviešiem, kā arī citām kultūrām.
Ņemot vērā pieprasījumu pēc kvalitatīvāka grauda, kukurūzas importa prognoze paaugstināta līdz 8 miljoniem tonnu. Importu atbalsta arī tirdzniecības nosacījumu mīkstināšana un Ukrainas piegāžu atjaunošanās.
Kviešu ražošana Ķīnā 2025./2026. sezonā varētu sasniegt ap 140 miljoniem tonnu, savukārt patēriņš saglabājas ap 150 miljoniem tonnu. Tas nozīmē, ka kviešu imports var pieaugt līdz 6 miljoniem tonnu, lai gan tas joprojām būs zemāks, nekā rekordaugstajos gados iepriekš. Tirgus dalībnieki arī pievērš uzmanību piegāžu avotu paplašināšanai — valsts uzņēmums COFCO International nesen īstenoja pirmo komerciālo Argentīnas kviešu piegādi Ķīnai pēc tirgus atvēršanas.
Nozīme Eiropas Savienībai un Baltijas valstīm
Eiropas Savienībai pieaugošais Ķīnas imports nozīmē papildu atbalstu pasaules pieprasījumam, kas var palīdzēt noturēt cenas situācijā, kad globālais piedāvājums ir augsts. Īpaši tas attiecas uz lopbarības un vidējas kvalitātes kviešu segmentu.
Baltijas valstīm, kur graudu audzēšana ir nozīmīga gan lauku reģionu nodrošināšanai, gan eksportam, šī tendence var sniegt zināmu cenu stabilitāti. Vienlaikus konkurence starp eksportētājiem pastiprinās, jo Ķīna arvien lielāku uzmanību pievērš kvalitātei, drošībai un piegāžu uzticamībai, ne tikai cenai.
Kopumā Ķīnas rīcība apliecina, ka arī pie augstas pašražošanas valsts turpina izmantot importu kā instrumentu tirgus līdzsvarošanai. Eiropas un Baltijas lauksaimniekiem tas nozīmē nepieciešamību sekot ne tikai ražas apjomiem pasaulē, bet arī kvalitātes prasībām un patēriņa struktūras izmaiņām.