No 2024. gada 16. oktobra Lauku atbalsta dienests uzsāk pakāpeniski izmaksāt ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta (ISIP), bet secīgi pēc tam novembrī lauksaimniecības maksājuma (BLA) avansu.

16. oktobrī maksājumu saņems 25 tūkstoši klientu, kopējā pirmajā dienā izmaksātā summa ir vairāk nekā 50 miljoni eiro.

Otrdien, 8. oktobrī, Zemkopības ministrija (ZM) iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu “Par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā”, informējot* par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā un Eiropas Savienībā (ES).

Arī 2024. gadā Latvijā būs iespēja izmaksāt lielāku ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta (ISIP) avansu un secīgi nedaudz vēlāk bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma (BLA) avansu Latvijas lauksaimniekiem. ISIP avanss tiks izmaksāts 70%, bet BLA – 85% apmērā.

FAO graudaugu cenu indekss septembrī bija vidēji 113,5 punkti, kas ir par 3,3 punktiem (3,0 procentiem) virs rādītāja augustā, bet par 12,8 punktiem (10,2 procentiem) zem 2023. gada septembra līmeņa.

Pēc cenu krituma trīs mēnešus pēc kārtas, kviešu cenas pasaulē septembrī pieauga, kas galvenokārt bija saistīts ar dažu galveno eksportētāju bažām par nelabvēlīgiem laikapstākļiem.

Zemkopības ministram Armandam Krauzem sarunās ar valdības kolēģiem izdevies pamatot nepieciešamību un gūt valdības atbalstu 2025. gada valsts budžetā saglabāt virkni ļoti būtisku atbalsta pasākumu lauksaimniecības un citām Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošām nozarēm.

Starptautiskā Graudu padome (IGC) 2024.-2025. tirdzniecības gadam prognozē pasaules graudu ražošanas un patēriņa rekordu, savukārt beidzamais krājumu apjoms tiek prognozēts zemākajā līmenī pēdējo 10 gadu laikā. Ziņojumā, kas publicēts 18. septembrī, uzrādīja kopējo graudu (kviešu un rupjo graudu) ražošanas apjomu 2,315 miljardu tonnu un kopējo patēriņu - 2,325 miljardu tonnu apmērā.

Nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ, kas skāra ražu, jaunākās COCERAL prognozes graudu ražošanas apjomam Eiropas Savienībā un Apvienotajā Karalistē tika strauji samazināta. Savā ceturtajā 2024. gada ražas prognozē COCERAL prognozē kopējo labības produkciju 280,3 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5% mazāk nekā iepriekš prognozētais 296 miljoni tonnu, un mazāks par 2023. gada 294,2 miljoniem tonnu ražu.

Prezidents Volodimirs Zeļenskis sociālajos tīklos paziņoja ka 12.septembrī Krievija izšāva raķeti, kas trāpīja Ukrainas civilajam kuģim Melnajā jūrā, kas veda Ēģiptei paredzētos kviešus. Viņš darīja zināmu, ka, pēc provizoriskiem datiem, cietušo nav.

Pēdējos piecos gados VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu un Latvijas līdzfinansējumu ir atjaunojusi 137 valsts nozīmes ūdensnotekas 1241 km garumā, ieguldot 25,7 miljonus eiro.

Jau deviņus gadus – kopš 2015. gada 1. jūlija – Latvijā darbojas Latvijas Zemes fonds (LZF), kas izveidots, lai valstiskā līmenī veicinātu lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību un pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Eiropas Komisija 2024. gadā ir izstrādājusi grozījumus lauksaimniecības de minimis regulā*, paaugstinot atbalsta griestus lauksaimniekiem no 25 tūkstošiem eiro jebkurā trīs fiskālo gadu periodā vienam vienotam uzņēmumam ar nosacījumu, ka dalībvalstī ir ieviesta de minimis atbalsta uzskaites centralizētā sistēma, līdz 37 tūkstošiem eiro, kur de minimis atbalsts nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz vienam vienotam uzņēmumam 37 tūkstošus eiro.

No 31. jūlija līdz 15. augustam lauksaimnieki Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) var iesniegt informāciju par vētras un lietavu postījumu apmēru savā saimniecībā sadaļā “Pieteikums 2024. gada jūlija vētras un lietavu radīto postījumu apzināšanai”.

Stiprā vēja un spēcīgo lietusgāžu rezultātā apmēram 20% sējumu tika appludināti vai sagūluši veldrē, kas ievērojami samazinās prognozēto ražu. Īpaši graudaugu kultūras cieta Latvijas centrālajā daļā, kur bija ārkārtēji liels nokrišņu daudzums, kas izraisīja plūdus un zemāko vietu applūšanu.

Zemkopības ministrs Armands Krauze uzdevis Zemkopības ministrijas ekspertiem sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, Lauku atbalsta dienestu un Valsts meža dienestu operatīvi apzināt 28. un 29. jūlija stiprās vētras un lietavu nodarītos postījums un to apmēru lauksaimniecībā (sējumi, augļudārzi, lauksaimniecības būves u.c.) un mežsaimniecībā (vējgāzes, vējlieces u.c.).

Valdība otrdien, 16. jūlijā, apstiprinājusi grozījumus valsts atbalsta piesķiršanas kārtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai, pazeminot sabiedrības “Altum” izmaksu piecenojumu un tādējādi arī samazinot izmaksas zemes iegādei lauksaimniekiem. 

Valdība otrdien, 16. jūlijā, apstiprinājusi grozījumus traktortehnikas, tās piekabes, maināmās velkamās iekārtas un maināmā tehnoloģiskā agregāta reģistrācijas kārtībā, lai efektivizētu traktortehnikas un tās piekabju elektronisko reģistrāciju, sakārtotu tehnikas reģistru atbilstoši realitātei un samazinātu izmaksas par bojāta valsts reģistrācijas numura zīmes mainīšanu. 

Līdz šī gada 31. jūlijam primārie lauksaimniecības produkcijas ražotāji, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, lauksaimniecības produktu pārstrādes komersanti, un pretendenti, kas darbojas zvejniecībā un zvejas produktu apstrādē var Lauku atbalsta dienestā (LAD) pieteikties atbalstam kredītprocentu daļējai dzēšanai.

Kā ziņo Associated Press, Norvēģijas valdība 25. jūnijā parakstīja vienošanos par graudu krājumu veidošanu, norādot, ka tas ir kļuvis nepieciešams COVID-19 pandēmijas, kara Eiropā un klimata pārmaiņu dēļ. Līgumu par 30 000 tonnu graudu uzglabāšanu parakstīja Norvēģijas Zemkopības ministrs un četri privātie uzņēmumi.

Klimatam kļūstot siltākam, sēklaudzētājiem un tirgotājiem rodas interese par sugām, kuras līdz šim netika uzskatītas par piemērotām audzēšanai Latvijā. Tādēļ valdība otrdien, 18. jūnijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos, papildinot tos ar trim jaunām labības sugām Latvijai.

Valdība otrdien, 18. jūnijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā, lai noteiktu nosacījumu par detonācijnoturības testa nepieciešamību Latvijā tiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar slāpekļa saturu, kas pārsniedz 28 procentus.

Bulgārija, pateicoties labvēlīgajiem laikapstākļiem, 2024.–2025. tirdzniecības gadā sagaida gan ziemāju, gan vasaras graudu ražas pieaugumu, teikts USDA Ārējās lauksaimniecības dienesta (FAS) ziņojumā. Tiek prognozēts, ka 2023.-24.tirdzniecības gadā, kas noslēgsies 30.jūnijā, kviešu eksports sasniegs 5,2 miljonus tonnu.

Rudenī līdz ar mācību gada sākumu Zemkopības ministrija Latvijas izglītības iestādēs sāks īstenot Rudzu maizes programmas pilotprojektu ar mērķi izveidot nākotnē ikgadēju programmu rudzu maizes (rudzu rupjmaizes) izdalīšanai bez maksas izglītības iestāžu izglītojamiem. Programmas mērķis ir tradicionālas Latvijā ražotas rudzu maizes iekļaušana izglītojamo ikdienas ēdināšanā, nodrošinot attiecīgo uzturvielu dienas normu un dodot ieguldījumu tādas skolu ēdināšanas sistēmas veidošanā, kas balstīta uz Latvijā ražoto lauksaimniecības un pārtikas produktu izmantošanu.

14.jūnijā Ukrainas Lauksaimniecības ministrija paziņoja, ka paaugstinājusi par 7% graudu ražas prognozi nākamajam 2024.-2525.marketinga gadam, kas sāksies 1.jūlijā.

Lauksaimniecības ministra pienākumu izpildītājs Tarass Visockis paziņojumā presei paziņoja, ka ražas apjoma prognoze kara plosītajā valstī ir palielināta līdz 56 miljoniem tonnām, salīdzinot ar 52,6 tonnām ko prognozēja iepriekš. Prognozē iekļauts 21 milj.t kviešu, 28,5 milj.t kukurūzas un 5 milj.t miežu.

2024. gada maijā visās lielākajās ražotājvalstīs strauji pieauga globālās kviešu eksporta cenas, un daudzās valstīs tika reģistrēts divciparu cenu pieaugums.

Pieaugošās raizes par nelabvēlīgo sējas apstākļu ietekmi uz 2024. gada ražu izraisīja cenu pieaugumu Eiropas Savienībā par 16 procentiem, bet Krievijas Federācijā – par 12 procentiem.

Lai pasargātu Turcijas zemniekus no iespējamā cenu krituma un citiem negatīviem faktoriem ražas novākšanas laikā, Turcijas Lauksaimniecības ministrija paziņojusi, ka no 21. jūnija līdz oktobra vidum aizliegs kviešu importu. Šī, viena no pasaulē lielākā kviešu importētāja, rīcība visticamāk izraisīs vēl lielākas cenu svārstības jau tā nestabilajā pasaules tirgū.

COCERAL (Eiropas Lauksaimniecības tirdzniecības asociācija )savā pēdējā 2024. gada Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes graudu ražas prognozē, kas publicēta 10. jūnijā palielināja savu prognozi līdz 296 miljoniem tonnu, kas ir par aptuveni 500 000 tonnu vairāk nekā iepriekš prognozātajā marta mēnesī.

Ēģiptes valdība 1. jūnijā pirmo reizi pēdējo gadu desmitu laikā paaugstināja subsidētās maizes cenu. Iepriekšējās valdības pretojās cenu paaugstināšanai, baidoties no pilsoņu nemieriem.

Kā ziņo Reuters, atsaucoties uz FranceAgriMer datiem, pēdējās lietavas ir pasliktinājušas kviešu un miežu ražas perspektīvas Francijā, kas ir lielākā graudu ražotāja ES, un ir palēninājušas kukurūzas sējas procesu.

Latvijā drīz sāksies intensīva zālāju pļaušana un lopbarības sagatavošana, tāpēc Zemkopības ministrija aicina atcerēties par zālājos mītošajām daudzām savvaļas dzīvnieku sugām, kas, sākot no maija vidus, ir visvairāk pakļautas riskam iekļūt pļaušanas mehānismos.

Zemkopības ministrija (ZM) turpina veikt virkni pasākumu un izmaiņu normatīvajā regulējumā, lai mazinātu administratīvo slogu ZM pārraudzībā esošajās nozarēs. Kopš stāšanās amatā  birokratizācijas mazināšana ir viena no zemkopības ministra Armanda Krauzes prioritātēm. Turklāt ne tikai nacionālā, bet arī ES līmenī.

Šis reģions tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem Argentīnas lauksaimniecības centriem, kas saražo vairāk nekā 80% lauksaimniecības un agrorūpniecības eksporta apjoma valstī. Martā sākās Jaunās ostas būvniecība. Osta atradīsies Timbuesā pie Paranas upes.

Ceturtdien, 18. aprīlī, Briselē Eiropadomes sanāksmē, kurā piedalās visu dalībvalstu vadītāji, ir pieņemti divi Zemkopības ministrijas virzīti lēmumi, kam būs pozitīva ietekme uz Latvijas lauksaimniecību un pārtikas ražošanu. Eiropas Komisijai ir uzdots izvērtēt un piedāvāt risinājumus paaugstināt de minimis slieksni, kas esošajā ekonomiskajā situācijā lauksaimniecībā nosaka pārāk zemus un ierobežojošus limitus valsts atbalsta saņemšanai. Par šādu soli iestājās tikai dažas dalībvalstis, tomēr Latvijas  interese ir saklausīta un iekļauta kopējā dalībvalstu vadītāju secinājumu tekstā. Šis ir ļoti būtisks lēmums lauksaimniecības ekonomiskās aktivitātes veicināšanai.

Lai nodrošinātu ES atbalstu lauksaimniecībai 2024. gadā 34 miljonu eiro apmērā, otrdien, 9. aprīlī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā”.

Valdība otrdien, 2. aprīlī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto grozījumu kārtībā, kādā lauksaimniekiem piešķir valsts atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā, lai lauksaimniecības uzņēmējiem tiktu palielināta apgrozāmo līdzekļu pieejamība brīdī, kad tas ir nepieciešams.

Saskaņā ar USDA un ANO Pārtikas organizācijas datiem Indija 2024.–2025. tirdzniecības gadā importēs 2 miljonus tonnu kviešu un kļūs par neto importētāju. Neskatoties uz sagaidāmo rekord lielo ražu - 112,5 miljonu tonnu, patēriņš tiek prognozēts 113,5 miljonu tonnu apmērā.

Tā kā “Lauksaimniecības un lauku attīstības likums” un Ministru kabineta noteikumi Nr.158 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem” nosaka aizliegumu no 2024. gada 8. marta importēt no Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produkciju un nosaka šīs produkcijas sarakstu, ir veikti grozījumi divos citos valsts atbalsta noteikumos: noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai un noteikumos par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai. No abiem šiem valsts atbalsta noteikumiem svītrota prasība, ka atbalstu nepiešķir pretendentiem, kuri pēc 2024. gada 1. janvāra ir piegādājuši lauksaimniecības un pārstrādātos lauksaimniecības produktus no Krievijas vai Baltkrievijas.

Eiropas Komisija ir sagatavojusi tiešsaistes aptauju, lai noteiku un apkopotu administratīvā sloga sarežģītības cēloņus, kas izriet no KLP noteikumiem, tajā skaitā arī reģistrēšanas un ziņošanas pienākumiem. Provizoriskie rezultāti būs zināmi jau aprīļa vidū, bet detalizētāku analīzi publicēs 2024. gada rudenī. Aptaujas rezultāti palīdzēs saprast sarežģītības avotus lauksaimniekiem ES līmenī un valstu līmenī, kā arī KLP un citās prasībās un politikas jomās.

Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kviešu ražošanas apjoms Pasaulē 2024.gadā pieaugs par 1%, tomēr 2022.gada rekordlīmeni nesasniegs.

Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājuma valdība otrdien, 5. martā, apstiprinājusi grozījumus kārtībā par valsts atbalsta programmu aizdevumu piešķiršanai apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā un akvakultūrā, pārvirzot apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmai 2 756 384 eiro no citām sabiedrības “Altum” administrētajām programmām.

Ievērojot grozījumus “Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, kurus Valsts prezidents 2024. gada 23. februārī izsludināja un kuri stāsies spēkā 2024. gada 8. martā, valdība otrdien, 5. martā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta noteikumus, nosakot ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes.

Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un tā sastāvdaļā esošo stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kurā ir minēti konkrēti kvantitatīvie rādītāji, kas jāsasniedz kopumā Eiropas Savienībā - līdz 2030.gadam par 50% jāsamazina augu aizsardzības līdzekļu un par 20 % mēslošanas līdzekļu patēriņš. Mērķis ir padarīt pārtiku bioloģiskāku, vienlaikus samazinot siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā. Līdz ar to jāmainās arī lauksaimniecībai. Eiropas Komisija norāda – AAL samazinājumu var sasniegt, stiprinot un pielietojot lauksaimniecībā integrētās augu aizsardzības principus, izmantojot precīzās tehnoloģijas un mazāk bīstamu vielu.

Ceturtdien, 22. februārī, Saeima, lai ievērotu un nodrošinātu Latvijas sabiedrības drošību, labklājību un citu personu tiesību (tostarp, tiesību uz īpašumu) aizsardzību, steidzami pieņēma Zemkopības ministrijas sadarbībā ar citām institūcijām izstrādātos grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, nosakot: turpmāk ir aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana (importēšana) Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana (importēšana) Latvijā no citām trešajām valstīm.

Tā kā ļoti nelabvēlīgie laika apstākļi 2023. gadā un ekonomiskā situācija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā negatīvi ietekmēja lauksaimnieku ieņēmumus un dzīvotspēju, Eiropas Komisija (EK), pirmdien, 12. februārī, apstiprināja regulu un nolēma pieļaut atkāpi viena laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījuma piemērošanā, lai atvieglotu lauksaimniekiem darbu grūtajos apstākļos.

2024. gada janvārī samazinājās Starptautiskās kviešu cenas, sakarā ar 5% kotēšanas kritumu Austrālijā (Austrumu štatos), pēc tikko novāktās ražas, kas palielināja eksporta iespējas. Sezonālās piegādes palielināšanās tāpat izraisīja cenu kritumu Argentīnā par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Arī Eiropas Savienības cenas (Francija, 1. pakāpe, Ruāna) un ASV etaloncenas (ASV Nr. 2, Hard Red Winter) janvārī samazinājās attiecīgi par 2,5% un 1,93%, kas atspoguļo spēcīgo konkurenci, kas turpinās starp lielākajiem graudu eksportētājiem.

Ministru kabinets otrdien, 30. janvārī apstiprinājis Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai, kas noteic sadalījumu 2024. gadam paredzēto valsts budžeta bāzes finansējumam lauksaimniekiem.

Šāgada bāzes finansējums no valsts budžeta (subsīdijas) ir 8 720 490 eiro, un tas piešķirts lopkopības un augkopības attīstībai, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai, tirgus veicināšanai, pārtikas kvalitātes shēmām (popularizēšanai), lauksaimniecības nozares profesionālo izglītības programmu pilnveidošanai un iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai. 

Ministru kabinets (MK) otrdien, 16. janvārī, apstiprinājis Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” investīcijām plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, lai pieejamos Eiropas Atveseļošanas fonda līdzekļus varētu nekavējoties ieguldīt pretplūdu pasākumos, ņemot vērā būvniecības materiālu un energoresursu cenu kāpumu. Tādēļ noteikumos ir precizēts īstenojamo projektu skaits un sasniedzamie mērķa rādītāji.

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO)paziņoja, ka graudu pārvadājumi arvien biežāk apiet Suecas kanālu, Irānas hutiešu nemiernieku no Jemenas uzbrukumu dēļ komerckuģiem Sarkanajā jūrā un Adenas līcī. Saskaņā ar PTO datiem caur Suecas kanālu transportēto kviešu apjoms janvāra pirmajā pusē samazinājies līdz 500 000 tonnām, kas ir par 40% mazāk nekā pērn.

Ministru kabinets (MK) otrdien, 9. janvārī apstiprinājis Zemkopības ministrijas (ZM) grozījumus kārtībā, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi marķētai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības, meža vai purva zemes apstrādei un zemes apstrādei zem zivju dīķiem, ieviešot atvieglotu minimālo ieņēmumu kritērija vērtēšanu 2024./2025. saimnieciskajā gadā. Grozījumi noteikumos skar arī komersantus, kuri nodarbojas ar naftas produktu marķēšanu, jo ir noteikts cits fiskālais marķieris dīzeļdegvielas iekrāsošanai.

“Graudu koridora” darbošanās Melnajā jūrā ir sasniegusi pirmskara līmeni, paziņojis Ukrainas Jūras spēku spīkers Dmitrijs Pletenčuks. Viņš paskaidroja, ka "graudu koridors" darbojas ar tādu pašu jaudu, kāda bija Ukrainā pirms pilna mēroga kara sākuma. To izmantojuši jau 500 kuģi, kas pārveduši kravas vairāk nekā 10 miljonus tonnu apmērā. "Lielākā daļa kravu ir graudi, kas tā pietrūkst, tā sauktajos, globālajos dienvidos," sacīja Pletenčuks.

Kā ziņo Reuters, atsaucoties uz Eiropas Komisijas datiem, mīksto kviešu eksports no Eiropas Savienības kopš 2023./2024.gada sezonas sākuma (jūlijā), salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, samazinājies par 11% līdz 15,84 miljoniem tonnu.