Valdība otrdien, 14. janvārī, apstiprinājusi trīs jaunus noteikumus, kas nodrošinās valsts un ES atbalstu konsultāciju pieejamībai lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un lauku teritoriju iedzīvotājiem un pašu konsultantu profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidei un demonstrējumu ierīkošanai.

Sākot ar 2025. gadu, lauksaimniekiem būs jāievēro ierobežojumi lauksaimniecības zemē esošu mitrāju un kūdrāju augsnes platībā.

Saskaņā ar AHDB 16. decembra ziņojumu pasaules graudu tirgi kopumā bija stabili, Čikāgas kviešu fjūčeru cenas nedēļā samazinājās par 0,6%, bet Lielbritānijas un Parīzes fjūčeru līgumi pieauga attiecīgi par 0,9% un 0,7%. Kā liecina USDA un FAO prognozes pasaulē kviešu piegāžu samazina un tiek palielināti krājumi, kā arī uzlabotojas ražas apstākļi dienvidu puslodē un dažās ziemeļu puslodes valstīs, kas veicina cenu pazemināšanos.

Pārtraucot Lauksaimniecības datu centra (LDC) darbību*, līdzšinējo LDC funkciju izpildi no 2025. gada 1. janvāra pārņems Lauku atbalsta dienests (LAD). Šāds lēmums pieņemts, lai izveidotu vienotu sistēmu, ieviešot vienkāršotu un elastīgu lauksaimniecības nozares uzraudzību un vienlaikus samazinātu valsts pārvaldes funkciju sadrumstalotību un pārklāšanos. LDC funkciju un uzdevumu izpildes nodošana LAD uzlabos līdzšinējo pakalpojumu kvalitāti. Lauksaimniekus LDC funkciju un uzdevumu izpildes nodošana LAD neietekmēs.  

Lai nodrošinātu papildu finansējumu divām valsts aizdevumu programmām , dodot iespēju finanšu institūcijai “Altum” izsniegt aizdevumus ar iespējami zemāko procentu likmi, valdība otrdien, 3. decembrī, apstiprinājusi grozījumus:

Tā sākot no 2024.gada 4.decembra paaugstinās kviešu eksporta nodevas par vairāk nekā 18% un dažiem pamata pārtikas produktiem atcels importa kvotas, atsaucoties uz Krievijas valdību, ziņo Reuters. Sagaidāms, ka Krievijas eksporta kvotas eksporta sezonas otrajā daļā no 2025. gada 15. februāra līdz 30. jūnijam būs 11 miljoni tonnu, kas ir ievērojami mazāk par 29 miljoni tonnām, kas tika iekrautas tanī pašā laika posmā 2024. gadā.

Ēģipte, Āfrikas lielākā kviešu ražotāja un patērētāja, īsteno ambiciozu plānu, lai panāktu kviešu ražošanas pašpietiekamību un samazinātu importa izmaksas, kuru kopsumma no 2017. līdz 2021. gadam bija 3,8 miljardi ASV dolāru. Valdība sadarbībā ar privāto sektoru investē kviešu kultūras pētniecībā un attīstībā, uzlabo lauksaimnieku piekļuvi finansējumam un veicina modernu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu, ieskaitot efektīvas apūdeņošanas sistēmas jaunajāss un esošājās lauksaimniecības zemēs.

Pirmdien, 18. novembrī, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē uzsvēra sarežģīto situāciju Latvijas lauksaimniecības nozarē, kā arī atkārtoti aicināja ES dalībvalstis paaugstināt ievedmuitu vēl plašākam lauksaimniecības un pārtikas produktu klāstam no Krievijas un Baltkrievijas.

Otrdien, 12. novembrī, Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos otros grozījumu Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā (KLP SP) 2023.-2027. gadam. Galvenās izmaiņas skar tiešo maksājumu un lauku attīstības intervenču piemērošanu, vienkāršojot nosacījumus un izvairoties no pārliekas prasību detalizācijas. 

Lauksaimniek, ja vēl neesi paguvis iesniegt datus par ekoshēmām (EKO2_1, EKO4, EKO5), ieskaties Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sagatavotājā informācijā!

ATCERIES:

Valdība otrdien, 29. oktobrī, pieņēmusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem, precizējot kūdrāju augsnes definīciju un pievienojot kritērijus kūdrāju augsnes platības identificēšanai lauksaimniecības zemē.

Piektdien, 25. oktobrī, apbalvošanas ceremonijā Mālpils muižā pasludināti Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2024” laureāti. Konkursa “Sējējs” laureātus sveica un balvas piešķīra astoņās konkursa nominācijās. Šogad "Sējējs" notika jau 31. reizi. Laureātus apbalvošanas ceremonijā sveica zemkopības ministrs Armands Krauze, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

No 2024. gada 16. oktobra Lauku atbalsta dienests uzsāk pakāpeniski izmaksāt ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta (ISIP), bet secīgi pēc tam novembrī lauksaimniecības maksājuma (BLA) avansu.

16. oktobrī maksājumu saņems 25 tūkstoši klientu, kopējā pirmajā dienā izmaksātā summa ir vairāk nekā 50 miljoni eiro.

Otrdien, 8. oktobrī, Zemkopības ministrija (ZM) iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu “Par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā”, informējot* par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā un Eiropas Savienībā (ES).

Arī 2024. gadā Latvijā būs iespēja izmaksāt lielāku ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta (ISIP) avansu un secīgi nedaudz vēlāk bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma (BLA) avansu Latvijas lauksaimniekiem. ISIP avanss tiks izmaksāts 70%, bet BLA – 85% apmērā.

FAO graudaugu cenu indekss septembrī bija vidēji 113,5 punkti, kas ir par 3,3 punktiem (3,0 procentiem) virs rādītāja augustā, bet par 12,8 punktiem (10,2 procentiem) zem 2023. gada septembra līmeņa.

Pēc cenu krituma trīs mēnešus pēc kārtas, kviešu cenas pasaulē septembrī pieauga, kas galvenokārt bija saistīts ar dažu galveno eksportētāju bažām par nelabvēlīgiem laikapstākļiem.

Zemkopības ministram Armandam Krauzem sarunās ar valdības kolēģiem izdevies pamatot nepieciešamību un gūt valdības atbalstu 2025. gada valsts budžetā saglabāt virkni ļoti būtisku atbalsta pasākumu lauksaimniecības un citām Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošām nozarēm.

Starptautiskā Graudu padome (IGC) 2024.-2025. tirdzniecības gadam prognozē pasaules graudu ražošanas un patēriņa rekordu, savukārt beidzamais krājumu apjoms tiek prognozēts zemākajā līmenī pēdējo 10 gadu laikā. Ziņojumā, kas publicēts 18. septembrī, uzrādīja kopējo graudu (kviešu un rupjo graudu) ražošanas apjomu 2,315 miljardu tonnu un kopējo patēriņu - 2,325 miljardu tonnu apmērā.

Nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ, kas skāra ražu, jaunākās COCERAL prognozes graudu ražošanas apjomam Eiropas Savienībā un Apvienotajā Karalistē tika strauji samazināta. Savā ceturtajā 2024. gada ražas prognozē COCERAL prognozē kopējo labības produkciju 280,3 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5% mazāk nekā iepriekš prognozētais 296 miljoni tonnu, un mazāks par 2023. gada 294,2 miljoniem tonnu ražu.

Prezidents Volodimirs Zeļenskis sociālajos tīklos paziņoja ka 12.septembrī Krievija izšāva raķeti, kas trāpīja Ukrainas civilajam kuģim Melnajā jūrā, kas veda Ēģiptei paredzētos kviešus. Viņš darīja zināmu, ka, pēc provizoriskiem datiem, cietušo nav.

Pēdējos piecos gados VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu un Latvijas līdzfinansējumu ir atjaunojusi 137 valsts nozīmes ūdensnotekas 1241 km garumā, ieguldot 25,7 miljonus eiro.

Jau deviņus gadus – kopš 2015. gada 1. jūlija – Latvijā darbojas Latvijas Zemes fonds (LZF), kas izveidots, lai valstiskā līmenī veicinātu lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību un pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Eiropas Komisija 2024. gadā ir izstrādājusi grozījumus lauksaimniecības de minimis regulā*, paaugstinot atbalsta griestus lauksaimniekiem no 25 tūkstošiem eiro jebkurā trīs fiskālo gadu periodā vienam vienotam uzņēmumam ar nosacījumu, ka dalībvalstī ir ieviesta de minimis atbalsta uzskaites centralizētā sistēma, līdz 37 tūkstošiem eiro, kur de minimis atbalsts nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz vienam vienotam uzņēmumam 37 tūkstošus eiro.

No 31. jūlija līdz 15. augustam lauksaimnieki Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) var iesniegt informāciju par vētras un lietavu postījumu apmēru savā saimniecībā sadaļā “Pieteikums 2024. gada jūlija vētras un lietavu radīto postījumu apzināšanai”.

Stiprā vēja un spēcīgo lietusgāžu rezultātā apmēram 20% sējumu tika appludināti vai sagūluši veldrē, kas ievērojami samazinās prognozēto ražu. Īpaši graudaugu kultūras cieta Latvijas centrālajā daļā, kur bija ārkārtēji liels nokrišņu daudzums, kas izraisīja plūdus un zemāko vietu applūšanu.

Zemkopības ministrs Armands Krauze uzdevis Zemkopības ministrijas ekspertiem sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, Lauku atbalsta dienestu un Valsts meža dienestu operatīvi apzināt 28. un 29. jūlija stiprās vētras un lietavu nodarītos postījums un to apmēru lauksaimniecībā (sējumi, augļudārzi, lauksaimniecības būves u.c.) un mežsaimniecībā (vējgāzes, vējlieces u.c.).

Valdība otrdien, 16. jūlijā, apstiprinājusi grozījumus valsts atbalsta piesķiršanas kārtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai, pazeminot sabiedrības “Altum” izmaksu piecenojumu un tādējādi arī samazinot izmaksas zemes iegādei lauksaimniekiem. 

Valdība otrdien, 16. jūlijā, apstiprinājusi grozījumus traktortehnikas, tās piekabes, maināmās velkamās iekārtas un maināmā tehnoloģiskā agregāta reģistrācijas kārtībā, lai efektivizētu traktortehnikas un tās piekabju elektronisko reģistrāciju, sakārtotu tehnikas reģistru atbilstoši realitātei un samazinātu izmaksas par bojāta valsts reģistrācijas numura zīmes mainīšanu. 

Līdz šī gada 31. jūlijam primārie lauksaimniecības produkcijas ražotāji, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, lauksaimniecības produktu pārstrādes komersanti, un pretendenti, kas darbojas zvejniecībā un zvejas produktu apstrādē var Lauku atbalsta dienestā (LAD) pieteikties atbalstam kredītprocentu daļējai dzēšanai.

Kā ziņo Associated Press, Norvēģijas valdība 25. jūnijā parakstīja vienošanos par graudu krājumu veidošanu, norādot, ka tas ir kļuvis nepieciešams COVID-19 pandēmijas, kara Eiropā un klimata pārmaiņu dēļ. Līgumu par 30 000 tonnu graudu uzglabāšanu parakstīja Norvēģijas Zemkopības ministrs un četri privātie uzņēmumi.

Klimatam kļūstot siltākam, sēklaudzētājiem un tirgotājiem rodas interese par sugām, kuras līdz šim netika uzskatītas par piemērotām audzēšanai Latvijā. Tādēļ valdība otrdien, 18. jūnijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos, papildinot tos ar trim jaunām labības sugām Latvijai.

Valdība otrdien, 18. jūnijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā, lai noteiktu nosacījumu par detonācijnoturības testa nepieciešamību Latvijā tiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar slāpekļa saturu, kas pārsniedz 28 procentus.

Bulgārija, pateicoties labvēlīgajiem laikapstākļiem, 2024.–2025. tirdzniecības gadā sagaida gan ziemāju, gan vasaras graudu ražas pieaugumu, teikts USDA Ārējās lauksaimniecības dienesta (FAS) ziņojumā. Tiek prognozēts, ka 2023.-24.tirdzniecības gadā, kas noslēgsies 30.jūnijā, kviešu eksports sasniegs 5,2 miljonus tonnu.

Rudenī līdz ar mācību gada sākumu Zemkopības ministrija Latvijas izglītības iestādēs sāks īstenot Rudzu maizes programmas pilotprojektu ar mērķi izveidot nākotnē ikgadēju programmu rudzu maizes (rudzu rupjmaizes) izdalīšanai bez maksas izglītības iestāžu izglītojamiem. Programmas mērķis ir tradicionālas Latvijā ražotas rudzu maizes iekļaušana izglītojamo ikdienas ēdināšanā, nodrošinot attiecīgo uzturvielu dienas normu un dodot ieguldījumu tādas skolu ēdināšanas sistēmas veidošanā, kas balstīta uz Latvijā ražoto lauksaimniecības un pārtikas produktu izmantošanu.

14.jūnijā Ukrainas Lauksaimniecības ministrija paziņoja, ka paaugstinājusi par 7% graudu ražas prognozi nākamajam 2024.-2525.marketinga gadam, kas sāksies 1.jūlijā.

Lauksaimniecības ministra pienākumu izpildītājs Tarass Visockis paziņojumā presei paziņoja, ka ražas apjoma prognoze kara plosītajā valstī ir palielināta līdz 56 miljoniem tonnām, salīdzinot ar 52,6 tonnām ko prognozēja iepriekš. Prognozē iekļauts 21 milj.t kviešu, 28,5 milj.t kukurūzas un 5 milj.t miežu.

2024. gada maijā visās lielākajās ražotājvalstīs strauji pieauga globālās kviešu eksporta cenas, un daudzās valstīs tika reģistrēts divciparu cenu pieaugums.

Pieaugošās raizes par nelabvēlīgo sējas apstākļu ietekmi uz 2024. gada ražu izraisīja cenu pieaugumu Eiropas Savienībā par 16 procentiem, bet Krievijas Federācijā – par 12 procentiem.

Lai pasargātu Turcijas zemniekus no iespējamā cenu krituma un citiem negatīviem faktoriem ražas novākšanas laikā, Turcijas Lauksaimniecības ministrija paziņojusi, ka no 21. jūnija līdz oktobra vidum aizliegs kviešu importu. Šī, viena no pasaulē lielākā kviešu importētāja, rīcība visticamāk izraisīs vēl lielākas cenu svārstības jau tā nestabilajā pasaules tirgū.

COCERAL (Eiropas Lauksaimniecības tirdzniecības asociācija )savā pēdējā 2024. gada Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes graudu ražas prognozē, kas publicēta 10. jūnijā palielināja savu prognozi līdz 296 miljoniem tonnu, kas ir par aptuveni 500 000 tonnu vairāk nekā iepriekš prognozātajā marta mēnesī.

Ēģiptes valdība 1. jūnijā pirmo reizi pēdējo gadu desmitu laikā paaugstināja subsidētās maizes cenu. Iepriekšējās valdības pretojās cenu paaugstināšanai, baidoties no pilsoņu nemieriem.

Kā ziņo Reuters, atsaucoties uz FranceAgriMer datiem, pēdējās lietavas ir pasliktinājušas kviešu un miežu ražas perspektīvas Francijā, kas ir lielākā graudu ražotāja ES, un ir palēninājušas kukurūzas sējas procesu.

Latvijā drīz sāksies intensīva zālāju pļaušana un lopbarības sagatavošana, tāpēc Zemkopības ministrija aicina atcerēties par zālājos mītošajām daudzām savvaļas dzīvnieku sugām, kas, sākot no maija vidus, ir visvairāk pakļautas riskam iekļūt pļaušanas mehānismos.

Zemkopības ministrija (ZM) turpina veikt virkni pasākumu un izmaiņu normatīvajā regulējumā, lai mazinātu administratīvo slogu ZM pārraudzībā esošajās nozarēs. Kopš stāšanās amatā  birokratizācijas mazināšana ir viena no zemkopības ministra Armanda Krauzes prioritātēm. Turklāt ne tikai nacionālā, bet arī ES līmenī.

Šis reģions tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem Argentīnas lauksaimniecības centriem, kas saražo vairāk nekā 80% lauksaimniecības un agrorūpniecības eksporta apjoma valstī. Martā sākās Jaunās ostas būvniecība. Osta atradīsies Timbuesā pie Paranas upes.

Ceturtdien, 18. aprīlī, Briselē Eiropadomes sanāksmē, kurā piedalās visu dalībvalstu vadītāji, ir pieņemti divi Zemkopības ministrijas virzīti lēmumi, kam būs pozitīva ietekme uz Latvijas lauksaimniecību un pārtikas ražošanu. Eiropas Komisijai ir uzdots izvērtēt un piedāvāt risinājumus paaugstināt de minimis slieksni, kas esošajā ekonomiskajā situācijā lauksaimniecībā nosaka pārāk zemus un ierobežojošus limitus valsts atbalsta saņemšanai. Par šādu soli iestājās tikai dažas dalībvalstis, tomēr Latvijas  interese ir saklausīta un iekļauta kopējā dalībvalstu vadītāju secinājumu tekstā. Šis ir ļoti būtisks lēmums lauksaimniecības ekonomiskās aktivitātes veicināšanai.

Lai nodrošinātu ES atbalstu lauksaimniecībai 2024. gadā 34 miljonu eiro apmērā, otrdien, 9. aprīlī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā”.

Valdība otrdien, 2. aprīlī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto grozījumu kārtībā, kādā lauksaimniekiem piešķir valsts atbalstu īstermiņa aizdevuma veidā, lai lauksaimniecības uzņēmējiem tiktu palielināta apgrozāmo līdzekļu pieejamība brīdī, kad tas ir nepieciešams.

Saskaņā ar USDA un ANO Pārtikas organizācijas datiem Indija 2024.–2025. tirdzniecības gadā importēs 2 miljonus tonnu kviešu un kļūs par neto importētāju. Neskatoties uz sagaidāmo rekord lielo ražu - 112,5 miljonu tonnu, patēriņš tiek prognozēts 113,5 miljonu tonnu apmērā.

Tā kā “Lauksaimniecības un lauku attīstības likums” un Ministru kabineta noteikumi Nr.158 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem” nosaka aizliegumu no 2024. gada 8. marta importēt no Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produkciju un nosaka šīs produkcijas sarakstu, ir veikti grozījumi divos citos valsts atbalsta noteikumos: noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai un noteikumos par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai. No abiem šiem valsts atbalsta noteikumiem svītrota prasība, ka atbalstu nepiešķir pretendentiem, kuri pēc 2024. gada 1. janvāra ir piegādājuši lauksaimniecības un pārstrādātos lauksaimniecības produktus no Krievijas vai Baltkrievijas.

Eiropas Komisija ir sagatavojusi tiešsaistes aptauju, lai noteiku un apkopotu administratīvā sloga sarežģītības cēloņus, kas izriet no KLP noteikumiem, tajā skaitā arī reģistrēšanas un ziņošanas pienākumiem. Provizoriskie rezultāti būs zināmi jau aprīļa vidū, bet detalizētāku analīzi publicēs 2024. gada rudenī. Aptaujas rezultāti palīdzēs saprast sarežģītības avotus lauksaimniekiem ES līmenī un valstu līmenī, kā arī KLP un citās prasībās un politikas jomās.

Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kviešu ražošanas apjoms Pasaulē 2024.gadā pieaugs par 1%, tomēr 2022.gada rekordlīmeni nesasniegs.