Pirmdien, 18. jūlijā, Briselē ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē plānotas diskusijas par jaunās augu aizsardzības līdzekļu (AAL) ilgtspējīgas lietošanas regulas priekšlikumu, ar ko Eiropas Komisija plānojusi samazināt AAL lietošanu, nosakot, ka dalībvalstīm jāsasniedz AAL lietošanas samazinājums ne mazāks par 50 procentiem.

Melnajā jūrā netālu no Donavas grīvas, pēc jūras satiksmes dienesta datiem, gandrīz simts ārvalstu kuģi, kas ieradās pēc Ukrainas graudiem, ir izveidojuši sastrēgumu. Ukrainas Satiksmes ministrija ziņoja, ka Bistroe ieteku jau pārbraukuši  16 tirdzniecības kuģi un vairāk nekā 90 gaida uz Sulinas kanāla ceļiem Rumānijā.

Mīksto kviešu ražas prognozes 2022-2023 tirdzniecības gadam (jūlijs-jūnijs) Eiropas Savienībā samazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas -  no 5,89 mlj.t/ha līdz 5,76 mlj.t/ha, radot bažas par tirgus deficītu, 21. jūnijā paziņoja Eiropas Komisija. Arī jaunākā prognoze ir zem mīksto kviešu piecu gadu vidējā rādītāja -  5,84mlj. t/ha. Jūnija sākumā ES Komisija noteica mīksto kviešu produkcijas prognozi, laika posmam no 2022. līdz 2023. gadam -  130,39 miljonu tonnu apjomu, pamatojoties uz 21,7 miljonu hektāru platību un ražas prognozi 5,98 miljoni tonnu/ha.

Kāda augsta ranga valdības amatpersona teikusi, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā graudu raža, visticamāk, samazināsies no 86 miljoniem tonnu pērn līdz aptuveni 48,5 miljoniem tonnu šogad. Zemkopības ministra pirmais vietnieks Tarass Visockis sacīja, ka kopējā apstādītā platība samazinājusies par 25%, un graudu pārpalikums eksportam 2022./2023 MG varētu būt 30 miljoni tonnu, kas nozīmē ievērojamus ienākumu zaudējumus.Pēc viņa teiktā, kviešu raža būs aptuveni 17-20 milj.t.

Pasaules kviešu tirgi 2022./2023. gada sezonu sāk ar lielu nenoteiktību. Ukrainā notiekošā kara sekas, izmaiņas graudu tirdzniecības politikā vairākās valstīs un augstās kviešu cenas pasaules tirgū lielā mērā noteiks kviešu tirgus perspektīvas. Pasaules kviešu cenas ir saniegušas līmenī, kāds nav bijis sasniegts kopš 2008. gada.

Kā ziņo Eiropas lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis, Ukrainas graudu eksporta apjoms jau tuvojas 2 miljoniem tonnu mēnesī. Iepriekš tika ziņots, ka Krievijas Federācijas veiktās jūras ostu blokādes dēļ, Ukraina nevar eksportēt 22 līdz 25 miljons tonnu graudu. Pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska domām, līdz rudenim Ukrainā jau varētu būt bloķēti 75 miljons tonnu graudu. Tas var novest pie bada draudiem vairākas pasaules valstis, jo gandrīz puse no ANO Pasaules pārtikas programmas piegādēm ir Ukrainas graudi.

Globālo piegādes problēmu dēļ, viena no pasaulē lielākajām kviešu importētājvalstīm -  Ēģipte, atļaus kviešu piegādi ar mitruma līmeni no 13,5% līdz 14%. Ēģipte iepriekš regulāri iepirka lielāko daļu kviešu no Krievijas un Ukrainas, kur kara konflikta dēļ šobrīd ir traucēts salīdzinoši lētāko Melnās jūras kviešu imports, kā arī paaugstinājušās kviešu cenas pasaules tirgū. Ziemeļāfrikas valsts 2020.gadā saņēmusi 82% kviešu no Ukrainas un Krievijas, un 2021.-2022.gadā kopumā importēs 12 miljonus tonnu kviešu.

Indija ir noteikusi tūlītēju kviešu eksporta aizliegumu. Kā ziņo Indijas valdība, ar šo lēmumu paredzēts ierobežot cenu kāpumu vietējā tirgū. Ņūdelī paziņoja, ka visi esošie piegādes līgumi tiks izpildīti. Pasaules tirgū Indijas - pasaules otrās lielākās kviešu ražotājas, eksporta aizliegums, visticamāk, izraisīs tālāku cenu pieaugumu, ko citu starpā, izraisījis karš Ukrainā.

Saskaņā ar Kanādas Statistikas biroja publicēto ziņojumu, gaidāms, ka kviešu sējas platības Kanādā 2022.–2023. tirdzniecības gadā (augusts–jūlijs) pieaugs par vairāk nekā 7% līdz 101 000 km2. "Iespējams, sagaidāmais kviešu sējas platību pieaugums ir saistīts ar augstām cenām un lielu globālu pieprasījumu" teikts ziņojumā.

Rumānijas Konstancas ostu atstāja kuģis ar 71 000 tonnām graudu, kas uz turieni tika piegādāti pa dzelzceļu no Ukrainas, pavēstīja ostas operators. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, vēl aptuveni 80 000 tonnu Ukrainas kviešu ir ceļā uz ostu. Gandrīz 4,5 miljoni tonnu graudu atrodas Ukrainas ostās un uz kuģiem, taču tie nevar tikt izmantoti, jo Krievijas uzsāktā kara dēļ, ostas un jūras ceļi ir bloķēti: paziņoja ANO.

Par to ziņo Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrijas preses dienests. 22.-24. aprīlī Latvijas Republiku darba vizītē apmeklēja Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrs Nikolajs Solskis. Vizītes laikā viņš tikās ar Latvijas zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, apmeklēja Rīgas un Ventspils brīvostas, kā arī Liepājas pilsētas speciālo ekonomisko zonu.

Tiklīdz kā būtu pārliecība, ka neskatoties uz Krievijas iebrukumu, pavasara sēja norit pietiekami labi, Ukraina varētu atvieglot kviešu eksporta ierobežojumus jau šomēnes.Tomēr eksporta iespējas joprojām ir ierobežotas, jo kauju dēļ, dažas jūras ostas faktiski ir slēgtas. Visticamāk, aprīlī Ministru kabinets, novērtējot potenciālo ražu pēc sējas, un pārliecinoties, ka šī gada raža būs pietiekama, lai nodrošinātos ar pārtiku, lems vai atcelt ierobežojumus kviešu tirdzniecībai ārvalstīs, ziņu aģentūrai Bloomberg paziņoja ekonomikas ministra vietnieks Tarass Kačka.

Krievijas uzbrukuma Ukrainai rezultātā, konfliktā tika iesaistīti abas lielākās kviešu eksportētājvalstis. Tas ir izraisījis kviešu cenu kāpumu pasaulē, no kā labumu var gūt Indija. Vidēji pēdējo piecu gadu laikā Indija ir saražojusi 100 miljonus tonnu kviešu, ierindojot to par otro pēc Ķīnas (133 miljoni tonnu), lielāko kviešu ražotāju pasaulē,  taču lielais iekšzemes patēriņš neļāva valstij kļūt arī par lielāko eksportētāju.
Pēc FAO datiem, Krievija un Ukraina saražo aptuveni tikpat daudz kviešu, cik Indija – 104 miljons tonnu. Tomēr šajās valstīs ir septiņas reizes mazāk iedzīvotāju nekā Indijā, kas ļāva eksportēt lielāko daļu ražas. Savukārt valstis ar nepietiekamiem kviešu ražošanas apjomiem, īpaši Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, paļāvās uz Krieviju un Ukrainu.

Zemkopības ministrija aicina Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības un pārtikas ražotājus izvirzīt savu kandidatūru Eiropas Komisijas (EK) izsludinātajā konkursā “EU Organic Awards” bioloģiskās produkcijas ražotājiem, kas izstrādājuši izcilus, inovatīvus, ilgtspējīgus un iedvesmojošus projektus, radot reālu pievienoto vērtību bioloģiskajai ražošanai un patēriņam. Pietiekumus konkursā var iesniegt no 2022. gada 25. marta līdz 8. jūnijam.

Kādā brīdī šāds vilnis toreiz sasniedza Sīriju un noveda pie ilga pilsoņu kara, kurā Krievija cīnījās valdošā režīma pusē. Tagad Krievijas Federācija ir sākusi  jaunu karu, kas ir paātrinājis kviešu cenu kāpumu Turcijā, Ēģiptē un citās Vidusjūras austrumdaļas un Ziemeļāfrikas valstīs, kur maize ir nabadzīgāko iedzīvotāju daļas pamatēdiens. Pašreizējā bruņotajā konfliktā ir iesaistītas divas no svarīgākajām kviešu piegādātājvalstīm šiem reģioniem: Krievija un Ukraina. Tomēr problēma ir daudz plašāka, tā skar visu pasaules pārtikas tirgu, jo šīs divas valstis līdz šim veidoja aptuveni 30% no pasaules kviešu eksporta, atgādina Vācijas Commerzbank izejvielu tirgu eksperts Kārstens Fričs (Carsten Fritsch). Līdz ar to šobrīd ir smagi apdraudēta gandrīz trešā daļa no pasaules svarīgākajām lauksaimniecības izejvielām, kas nepieciešamas  maizes ražošanai un lopbarības veidā gaļas ražošanai.

Zemkopības ministrijas speciālisti ir sagatavojuši ikmēneša pārskatu par graudu sektoru attīstību. Pārskats vienā lapā vienkopus atspoguļo vairākus svarīgus rādītājus, kas var būt noderīgi lauksaimniekiem, ražotājiem un tirgotājiem. Tas sniedz ieskatu par pēdējām tirgus attīstības tendencēm lauksaimniecības sektorā, atspoguļojot tādus nozīmīgus rādītājus kā cenu izmaiņas, ražošanas attīstība un tirdzniecības perspektīvas.

Argentīnas lauksaimnieki pagājušajā gadā guva lielus panākumus, un gaidāms, ka 2021.–2022. gada kviešu raža kļūs par rekordu. Saskaņā ar Buenosairesas graudu biržas datiem novembrī un decembrī viņi piegādāja 21,9 miljonus tonnu kviešu. Tas ir par aptuveni 28% vairāk nekā tajā pašā laika posmā 2020./21. gada sezonā.

Sakarā ar gaidāmo importa apjoma palielināšanos Eiropas Komisija ir paaugstinājusi prognozi mīksto kviešu krājumu apjomam ES 2021./22.gada sezonas beigām. Komisijas jaunākajās ikmēneša piedāvājuma un pieprasījuma prognozēs paredz , ka mīksto kviešu krājumi sezonas beigās būs 13,3 miljoni tonnu, salīdzinot ar 12,9 miljoniem tonnām decembrī.

Zemkopības ministrija (ZM) iesniegusi Eiropas Komisijai Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam projektu (KLP Stratēģiskais plāns) un sāks formālās sarunas ar EK par tā apstiprināšanu.

Gaidāmais globālās ražošanas samazinājums arvien pieaugošā pieprasījuma dēļ, vēl vairāk radīs saspringtu situācijus pasaules kviešu tirgū 2021./2022. gadā, par ko liecina augsto cenu līmenis vairāku gadu garumā, kurš saglabājas arī  kopš šī gada sākuma.

Novembrī cenas atkal pieauga sakarā ar pieaugošo pieprasījumu, īpaši, pēc augstākās kvalitātes kviešiem un lielāko eksportētāju piedāvājuma samazināšanās dēļ. Kotācijas Melno jūras apvidū palielinājās par vismaz 7 procentiem mēnesī, kas atspoguļo nenoteiktību par iespējamām izmaiņām Krievijas Federācijas eksporta noteikumos un paaugstinoties eksporta tempiem no Ukrainas.

Aptaujas jautājums ir "Vai jūs atbalstāt 25m platas joslas noteikšanu ap lauku mājām, kurā nelieto augu aizsardzības līdzekļus (AAL)?". Piedalīties var Zemkopības ministrijas lapā.

Joprojām saglabājoties augstam siltumnīcefekta gāzu izmešu līmenim , klimata pārmaiņas var ietekmēt kukurūzas un kviešu ražas jau 2030. gadā, liecina jauns NASA pētījums, kas publicēts žurnālā Nature Food. Tiek prognozēts, ka kukurūzas raža samazināsies par 24%, savukārt kviešu raža potenciāli varētu pieaugt par aptuveni 17%.

ES kviešu eksports šajā tirdzniecības gadā sasniedzis rekordaugstus apmērus visticamāk, ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc pārtikas kviešiem Ziemeļāfrikā un pieaugošos lopbarības kviešu iepirkumus no Āzijas pircēju puses. Pēc Eiropas Komisijas provizoriskajiem datiem, mīksto kviešu eksports no 27 ES valstīm no 1.jūlija līdz 24.oktobrim bija 8,99 milj.t salīdzinājumā ar 7,23 milj.t -  gadu iepriekš. Taču dati no Francijas (viena no lielākajām kviešu eksportētājām  ES) tika ņemti vērā tikai daļēji – kas nozīmē, ka kopējais eksports varētu būt lielāks.

Valsts policija sadarbībā ar Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru lauksaimniekiem un traktortehnikas īpašniekiem ir publicējuši  ieteikumus lauksaimnieka īpašuma aizsardzības pasākumiem - kā pasargāt savu lauksaimniecības tehniku.

26. oktobrī Norvēģijas Karalistes Svalbāras Globālajā sēklu bankā tiks ievietoti ilgtspējīgai glabāšanai 153 Latvijas izcelsmes (Latvijā izveidotas šķirnes) lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu sēklu  paraugi, tādejādi stiprinot Latvijas tradicionālo augu ģenētisko resursu saglabāšanu.  Galvenokārt tās ir laukaugu sugas – labības, pākšaugi, lini, kaņepes un arī dārzeņi (kopumā 30 sugas).

Septembrī augstais pieprasījums un ierobežotais piedāvājums jau trešo mēnesi pēc kārtas turpināja veicināt kviešu cenu kāpumu pasaulē. Melnās jūras reģionā kviešu cenai bija vislielākais kāpums, Krievijā un Ukrainā cenas septembrī palielinājās par aptuveni 6 procentiem, ko veicināja pieaugošā tirdzniecības aktivitāte. Papildu ietekmi radīja Krievijas Federācijas ražošanas kotēšanas pazemināšanās šinī gadā.

Tā kā pasaule turpina izkļūt no pandēmijas, tiek prognozēts, ka pieaugs alus pārdošanas apjomi, kā rezultātā palielināsies iesala miežu pieprasījums. Tomēr sausums Kanādā un ASV ir krasi samazinājis ražas apjomus un kvalitāti, tāpēc Austrālijai var pavērties laba iespēja segt deficītu.

Sagaidāms, ka Indijas lauksaimnieki  šinī ražas gadā (līdz 2022. gada jūnijam), salīdzinot ar 149,56 miljoniem tonnu iepriekšējā gadā, novāks rekordlielu 150,50 miljonu tonnu vasaras graudaugu ražu, otrdien paziņoja valdība. Vasaras rīsu raža 2021./22. gadā tiek lēsta 107,04 miljonu tonnu apmērā, salīdzinot ar 2020./21.gadā ievāktajām 104,41 miljonu tonnām, teikts Lauksaimniecības un lauksaimnieku labklājības ministrijas paziņojumā.

Eiropas Savienībā kopējā graudaugu ražošana 2021. gadā tiek prognozēta 297,3 miljonu tonnu apmērā, kas ir nedaudz zem vidējā līmeņa, bet par 5 procentiem gad griezumā salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pieaugumu veicinājusi lielā kviešu raža, kas tika prognozēta 136,4 miljonu tonnu apjomā, kas ir aptuveni par 9 procentiem lielāka nekā 2020. gada raža, ko bija skāruši nelabvēlīgie laika apstākļi. 2021. gadā tika palielināta arī sējumu platība. Tiek prognozēts, ka kviešu ražas Apvienotajā Karalistē 2021. gadā pieaugs līdz aptuveni 15 miljoniem tonnu, ko veicinās gan ievērojamais sējas platību pieaugums, gan labā raža.

Samazinoties cieto kviešu ražošanai, itālieši drīzumā var saskarties ar makaronu izstrādājumu cenu kāpumu. "Jau 110 gadus mūsu ģimene darbojas šajā biznesā, taču mēs nekad neesam saskārušies ar līdzīgu situāciju," intervijā laikrakstam Il Sole 24 sacīja Džuzepe Ferro, viena no lielākajiem makaronu ražotājiem valstī - La Molisana SpA izpilddirektors.

Pēc Ukrainas Pārtikas drošības un patērētāju aizsardzības valsts dienesta vadītājas Vladislavas Mahaletskajas vārdiem, apstiprināšanas procedūras, kas nepieciešamas, lai atvērtu ASV tirgu Ukrainas kukurūzai un kviešiem, pašlaik ir beigu stadijā. Amerikāņu eksperti prognozē, ka Ukraina 2021./22. mārketinga gadā (MG) eksportēs rekordlielu 23,5 miljonu tonnu kviešu.

Augustā pasaules kviešu cenas strauji pieauga, atspoguļojot ražošanas prognozes pasliktināšanos vairākiem lielajiem graudu ražotājiem. Nelabvēlīgie laika apstākļi ir samazinājuši ražu un pasliktinājuši ražošanas prognozes Kanādā, Krievijā un ASV, savukārt ES ir palielinājušās bažas par ražas kvalitāti. Tā kā tiek prognozēts, ka 2021. gadā globālā kviešu raža būs zem rekordlielā 2020. gada līmeņa, visu lielāko ražotājvalstu eksporta kotācijas ir palielinājušās.

Decembrī vidējās pārtikas kviešu cenas tirgū, atsaucoties uz Euronext, bija kāpušas par 1,6%, sasniedzot 218,25 eiro par tonnu. “Tirgu lielākoties ietekmē laikapstākļi - Dakotā, Manitobā un Saskačevanā nelīst un valda sausums, turpretī Eiropā - Francijā, Baltijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē - tiek prognozētas lietusgāzes. Tas rada pamatotas bailes par graudu kvalitātes pazemināšanos un ražas novākšanas kavēšanos,” pauduši tirgotāji.

Krievijā audzētie kvieši kļūst aizvien dārgāki valsts iekšējā kviešu eksporta nodokļa dēļ, un tas rada draudus globālajai kviešu tirdzniecībai kopumā. Krievijas valdība februāra vidū ieviesa nodokli kviešu eksportam kā pagaidu risinājumu, bet jūnijā padarīja šo nodokli patstāvīgu. Kviešu eksporta nodoklis bija viens no Krievijas prezidenta Vladimira Putina centieniem saglabāt pārikas cenas valstī pieņemamas. Piemēram, 2020. gada laikā maizes cena pieauga par 7,8% procentiem, un šogad pieaugusi vēl par 3%.

Jūnija sākumā rumāņu lauksaimnieks, kas audzē kviešus, Kostins Telehuzs, bija optimisma pilns pēc pērnā gada lielā sausuma. Tad sākās lietus. Trīs nedēļas nepārtrauktu lietusgāžu atstāja krietni negatīvāku ietekmi uz ražas kvalitāti kā uz tās kvantitāti. Tagad lauksaimnieks uzskata, ka, salīdzinot ar citiem gadiem, uz pusi mazāk viņa audzēto kviešu ir gana labi, lai no tie būtu izmantojami pārtikas ražošanā. Atlikusī labība par krietni zemāku cenu jāpārdod kā lopbarība.

Veicinot saimniecību attīstību, gados jaunie lauksaimnieki no 9. augusta līdz 9. septembrim var pieteikties atbalstam saimniecību dibināšanai vai esošo saimniecību pārņemšanai. Atbalsta saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnijā noteikumi Nr. 323 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākuma “Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība” apakšpasākumam “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai””. 

Pēc trīs gadu pārrunām Eiropas Savienības valstis ir devušas zaļo gaismu lauksaimniecības subsīdiju programmas reformām ar mērķi padarīt to videi draudzīgāku un atbalstīt mazās saimniecības. Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu rezultātā no 2021. līdz 2027. gadam maksājumiem lauksaimniekiem un lauku attīstībai tiks iztērēti 387 miljardi eiro, kas ir aptuveni trešdaļa no ES budžeta.

2020. gadā tika iegūta Latvijā lielākā graudaugu kopraža - 3,4 milj. tonnu, kas ir par 252 tūkst. tonnu jeb par 8% augstāka. Vidējā graudaugu ražība no hektāra sasniedza 45,5 centnerus, kas ir līdz šim augstākā graudaugu ražība Latvijas vēsturē.
Ar graudaugiem tika apsēti 750 tūkst. ha., kas ir par 8 tūkst. ha jeb par 1% vairāk nekā bija 2019. gadā. (Grafiki)

Saskaņā ar prognozēm, pasaules kviešu raža 2021. gadā pārsniegs pagājušā gada rekordu par 1,4% un sasniegs jaunu rekordaugstu ražošanas līmeni. Gaidāms, ka lielāko daļu prognozētā ražas pieauguma nodrošinās lielāki ražošanas apjomi Eiropas Savienībā, Marokā un Lielbritānijā, kompensējot Austrālijā, Kanādā, Krievijas Federācijā un vairākās Āzijas valstīs gaidāmo ražas kritumu.

Šī gada jūnija sākumā Zemgalē, netālu no Tērvetes, pirmo reizi novērota koku kaitēkļa Zeltvēdera mūķenes (Euproctis chrysorrhoea) savairošanās. Zeltvēdera mūķene ir Latvijas faunas sastāvdaļa, taču līdz šim tā nekad nebija savairojusies masveidā. Šīs kukaiņu sugas dabiskais izplatības areāls ietver Eiropu, Āfrikas ziemeļu daļu un tuvos austrumus. Kaitēklis ne tikai apgrauž daudzu lapu koku lapas, bet apdraud arī cilvēku veselību, jo matiņi, kas klāj kāpuru, satur toksīnu, kas kairina ādu. Šobrīd ir svarīgi apzināt šī kaitēkļa savairošanās apmēru. Latvijas iedzīvotāji tiek lūgti ziņot par kaitēkļa novērojumiem.

Tikai 2021.gada 12.-13. jūnijā Latvijas Lauksaimniecības muzejs ver vārtus āra teritorijai un sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Lauku Ceļotājs / Baltic Country Holidays aicina uz pasākumu “Atvērtās dienas laukos 2021”. Pasākuma laikā Latvijas Lauksaimniecības muzejā būs iespēja piedalīties fotomedībās “Kas meklē, tas atrod – traktoru”, kā arī izspēlēt dažādas spēles un iepazīt muzeja ārpustelpu eksponātus. Muzeja vārti apmeklētājiem būs atvērti no plkst.10:00-15:00. Ieeja ar muzeja biļetēm un tikai ar skaidras naudas norēķinu!

Valdība otrdien, 11. maijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos noteikumus par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību mazajiem lauksaimniekiem, ko vienreizējā maksājumā 2021. gadā piešķirs mazajiem lauksaimniekiem.
Mazajiem lauksaimniekiem 2021. gadā atbalstā paredzēti 3 miljoni eiro, lai stiprinātu mazo lauksaimniecības ražotāju saimniecību dzīvotspēju, veicinātu iespējas strādāt lauksaimniecībā un motivētu integrāciju tirgū, un lai sekmētu Latvijas reģionu apdzīvotības saglabāšanos un ainavas sakoptību.

Valdība otrdien, 11. maijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm, lai atzītu par ES prasībām atbilstošas lauku apskates un vairāku augu šķirņu sēklu uzturēšanu, ko sertificējušas Ukrainas un Lielbritānijas oficiālās iestādes.

Prognoze  pasaules kviešu ražošanai 2021. gada tekošajam mēnesim ir samazināta, saskaņā ar jaunākajām FAO prognozēm tās apjoms var sasniegt 778,8 miljons tonnu, lai gan šis rādītājs joprojām ir 4 miljoni tonnu (0,5 procenti) virs prognozētā ražošanas apjoma 2020. gadā. Prognožu samazinājums galvenokārt ir saistīts ar ES sējas platību samazināšanos. Neskatoties uz to, tiek prognozēts, ka kopumā  graudu  ražošana ES salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieaugs par 6 procentiem -  līdz 133,3 miljoniem tonnu, kas kopumā  ar labvēlīgajām ražas prognozēm Lielbritānijā, ASV un Ukrainā, ļauj kopumā cerēt uz kopumā  pozitīvu prognozi pasaules graudu ražošanai šim gadam.

Aukstais un sausais laiks pēdējās nedēļās rada uztraukumu  par jauno graudauguu ražu un izraisa cenu kāpumu biržās. Kukurūzas cenas Čikāgas biržā nedēļas laikā pieauga par 16%. Jaunās ražas  lopbarības kviešiem Lielbritānijā - par 15% 10 dienu laikā. Eiropas Komisija publicē jaunu ES lauksaimniecības kultūraugu monitoringa  ziņojumu (MARS), kas ziņo ka nesenie aukstākie laika apstākļi nekā parasti, ir aizkavējuši ziemāju un vasaras  kultūru augšanas tempu visā  Eiropā. Komisija ir pat nedaudz pazeminājusi ražas prognozes, īpaši Francijā. Neskatoties uz to, prognoze joprojām ir daudz augstāka nekā bija 2020. gada raža. 

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka 2021. un 2022. gadā tiek turpināts atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai ar līdzšinējām atbalsta likmēm un finansējumu diviem gadiem 70 milj. eiro apmērā, jo bioloģiskā lauksaimniecība sniedz ieguldījumu vairāku stratēģisko mērķu izpildē vidrūpē, klimata pārmaiņu mazināšanā un veselīgas pārtikas nodrošināšanā. Lai veicinātu bioloģiskās lauksaimniecības platību palielinājumu, atkal ir paredzēta iespēja atbalstam bioloģiskajai lauksaimniecībai pieteikt jaunas platības, jo šāda iespēja nav bijusi trīs gadus. Plānots, ka pārejas periodā bioloģiskās lauksaimniecības platības pieaugs līdz 305 tūkst. ha (šobrīd 260 tūkst. ha).

Neskatoties uz to, ka šis rādītājs ir samazinājās pirmo reizi pēdējo astoņu mēnešu laikā, tas par 25,9 punktiem (26,5 procentiem) pārsniedz 2020. gada marta līmeni. Starp pamata graudaugu kultūrām, kviešu eksporta cenas samazinājušās visvairāk (par 2,4 procentiem), tomēr neskatoties uz to, tās vienalga ir par  19,5 procentiem augstākas nekā pagājušā gada martā. Kviešu cenu samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnešu cenām, galvenokārt ir saistīts ar lielāku piedāvājumu un labvēlīgajām ražas prognozēm 2021. gadā.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauku uzņēmējus, jaunos zemniekus, kā arī ģimenes laukos pieteikties Latvijā un lauksaimnieku vidū iecienītajam konkursam “Sējējs 2021”. Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas ne tikai pašvaldības, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas, bet arī lauku attīstības konsultanti. Konkursa dalībniekus šogad vērtēs deviņās nominācijās un tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā. Šogad konkurss “Sējējs” notiek 28. reizi. Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, konkursa pretendentu vērtēšana šogad notiks attālināti.

Saskaņā ar martā publicēto dokumentu Ķīnas Lauksaimniecības ministrija ir sākusi kampaņu kukurūzas un sojas pupu miltu samazināšanai dzīvnieku barībā, kas varētu ietekmēt globālo graudu tirgu. Dzīvnieku barības ražotājiem un citām valdības atbilstošajām iestādēm nosūtītajā dokumentā ir izteikta prasība izstrādāt vadlīnijas kukurūzas un sojas miltu aizstāšanai lopbarības ražošanai ar alternatīvām graudaugu kultūrām, aģentūrai Reuters pavēstīja trīs nozares avoti.