Tikai 2021.gada 12.-13. jūnijā Latvijas Lauksaimniecības muzejs ver vārtus āra teritorijai un sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Lauku Ceļotājs / Baltic Country Holidays aicina uz pasākumu “Atvērtās dienas laukos 2021”. Pasākuma laikā Latvijas Lauksaimniecības muzejā būs iespēja piedalīties fotomedībās “Kas meklē, tas atrod – traktoru”, kā arī izspēlēt dažādas spēles un iepazīt muzeja ārpustelpu eksponātus. Muzeja vārti apmeklētājiem būs atvērti no plkst.10:00-15:00. Ieeja ar muzeja biļetēm un tikai ar skaidras naudas norēķinu!

Valdība otrdien, 11. maijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos noteikumus par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību mazajiem lauksaimniekiem, ko vienreizējā maksājumā 2021. gadā piešķirs mazajiem lauksaimniekiem.
Mazajiem lauksaimniekiem 2021. gadā atbalstā paredzēti 3 miljoni eiro, lai stiprinātu mazo lauksaimniecības ražotāju saimniecību dzīvotspēju, veicinātu iespējas strādāt lauksaimniecībā un motivētu integrāciju tirgū, un lai sekmētu Latvijas reģionu apdzīvotības saglabāšanos un ainavas sakoptību.

Valdība otrdien, 11. maijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm, lai atzītu par ES prasībām atbilstošas lauku apskates un vairāku augu šķirņu sēklu uzturēšanu, ko sertificējušas Ukrainas un Lielbritānijas oficiālās iestādes.

Prognoze  pasaules kviešu ražošanai 2021. gada tekošajam mēnesim ir samazināta, saskaņā ar jaunākajām FAO prognozēm tās apjoms var sasniegt 778,8 miljons tonnu, lai gan šis rādītājs joprojām ir 4 miljoni tonnu (0,5 procenti) virs prognozētā ražošanas apjoma 2020. gadā. Prognožu samazinājums galvenokārt ir saistīts ar ES sējas platību samazināšanos. Neskatoties uz to, tiek prognozēts, ka kopumā  graudu  ražošana ES salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieaugs par 6 procentiem -  līdz 133,3 miljoniem tonnu, kas kopumā  ar labvēlīgajām ražas prognozēm Lielbritānijā, ASV un Ukrainā, ļauj kopumā cerēt uz kopumā  pozitīvu prognozi pasaules graudu ražošanai šim gadam.

Aukstais un sausais laiks pēdējās nedēļās rada uztraukumu  par jauno graudauguu ražu un izraisa cenu kāpumu biržās. Kukurūzas cenas Čikāgas biržā nedēļas laikā pieauga par 16%. Jaunās ražas  lopbarības kviešiem Lielbritānijā - par 15% 10 dienu laikā. Eiropas Komisija publicē jaunu ES lauksaimniecības kultūraugu monitoringa  ziņojumu (MARS), kas ziņo ka nesenie aukstākie laika apstākļi nekā parasti, ir aizkavējuši ziemāju un vasaras  kultūru augšanas tempu visā  Eiropā. Komisija ir pat nedaudz pazeminājusi ražas prognozes, īpaši Francijā. Neskatoties uz to, prognoze joprojām ir daudz augstāka nekā bija 2020. gada raža. 

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka 2021. un 2022. gadā tiek turpināts atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai ar līdzšinējām atbalsta likmēm un finansējumu diviem gadiem 70 milj. eiro apmērā, jo bioloģiskā lauksaimniecība sniedz ieguldījumu vairāku stratēģisko mērķu izpildē vidrūpē, klimata pārmaiņu mazināšanā un veselīgas pārtikas nodrošināšanā. Lai veicinātu bioloģiskās lauksaimniecības platību palielinājumu, atkal ir paredzēta iespēja atbalstam bioloģiskajai lauksaimniecībai pieteikt jaunas platības, jo šāda iespēja nav bijusi trīs gadus. Plānots, ka pārejas periodā bioloģiskās lauksaimniecības platības pieaugs līdz 305 tūkst. ha (šobrīd 260 tūkst. ha).

Neskatoties uz to, ka šis rādītājs ir samazinājās pirmo reizi pēdējo astoņu mēnešu laikā, tas par 25,9 punktiem (26,5 procentiem) pārsniedz 2020. gada marta līmeni. Starp pamata graudaugu kultūrām, kviešu eksporta cenas samazinājušās visvairāk (par 2,4 procentiem), tomēr neskatoties uz to, tās vienalga ir par  19,5 procentiem augstākas nekā pagājušā gada martā. Kviešu cenu samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnešu cenām, galvenokārt ir saistīts ar lielāku piedāvājumu un labvēlīgajām ražas prognozēm 2021. gadā.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauku uzņēmējus, jaunos zemniekus, kā arī ģimenes laukos pieteikties Latvijā un lauksaimnieku vidū iecienītajam konkursam “Sējējs 2021”. Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas ne tikai pašvaldības, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas, bet arī lauku attīstības konsultanti. Konkursa dalībniekus šogad vērtēs deviņās nominācijās un tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā. Šogad konkurss “Sējējs” notiek 28. reizi. Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, konkursa pretendentu vērtēšana šogad notiks attālināti.

Saskaņā ar martā publicēto dokumentu Ķīnas Lauksaimniecības ministrija ir sākusi kampaņu kukurūzas un sojas pupu miltu samazināšanai dzīvnieku barībā, kas varētu ietekmēt globālo graudu tirgu. Dzīvnieku barības ražotājiem un citām valdības atbilstošajām iestādēm nosūtītajā dokumentā ir izteikta prasība izstrādāt vadlīnijas kukurūzas un sojas miltu aizstāšanai lopbarības ražošanai ar alternatīvām graudaugu kultūrām, aģentūrai Reuters pavēstīja trīs nozares avoti.

Starptautiskā Graudu padome (IGC) paziņojusi savas jaunākās prognozes pasaules tirgum. Attiecībā uz kopējo graudu apjomu tika izvirzīta pasaules prognoze 20/21.gadam par 9 mlj.t vairāk, līdz 2224mlj.tonnām. Ziņojumā arī norādīts uz rekordaugstu produkciju 2021/2022.gada sezonā, kopā 2,287mlj.t. Šī rekordaugstā raža pieaugs par 63mlj.tonnām vairāk nekā fiksēts faktiskajos  20/21.gada ražošanas rādītājos. 

Zemkopības ministrija (ZM) vienmēr ir atbalstījusi un arī turpmāk atbalstīs bioloģiskos lauksaimniekus un bioloģiskās produkcijas ražotājus. To pieprasa arī Latvijas iedzīvotāji, aizvien vairāk uzmanības pievēršot veselīgam dzīvesveidam. Tāpēc ZM norāda, ka Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas 25. martā izplatītie paziņojumi ir nekorekti.

Lai veicinātu skolu jauniešu informētību par iespējām jau pēc 9. klases iegūt profesionālu izglītību un ātrāk iekļauties darba tirgū, kā arī mudinātu profesionālās izglītības iestādes fokusēties uz mūsdienu darba tirgū pieprasītu mācību piedāvājumu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) rīko tiešsaistes konferenci "Nākotne gudrā lauksaimniecībā".

ES ziemas kviešu audzēšanai apstākļi šobrīd ir labvēlīgi, neskaitot  dažas nelielas problēmas nesenā aukstuma dēļ Dienvidaustrumeiropā , kas varēja ietekmēt kultūraugus ar nelielu sniega segu.

Provizoriskā prognoze globālo kviešu ražošanai 2021. gadā ir rekordliela - 780 miljoni tonnu, ražošanai pieaugot jau trešo gadu pēc kārtas. Paredzams, ka lielāko daļu prognozētās izaugsmes nodrošinās ES, kur tiek prognozēts, ka kviešu stādījumi atjaunosies pēc pagājušā gada minimālā līmeņa, 2021. gadā pieaugot par vairāk nekā 5 procentiem.

Kviešu pasaules cenas februārī daudz augstākas nekā gadu iepriekš, taču kopumā joprojām stabilas. Eksporta cenas lielākajai daļai ražotājvalstu saglabājās tuvu janvāra cenām, jo labi nodrošinātie tirgi mazināja augšupejošo spiedienu, ko radīja nelabvēlīgie kviešu ražas apstākļi 2021.gadā dažos štatos Amerikas Savienotajās Valstīs un Krievijas Federācijā. Ilgstošā nenoteiktība par eksporta nodokļa ietekmi uz kviešiem Krievijas Federācijā un ASV dolāra kursa nostiprināšanās arī mazināja līdz tam pieaugošā spiediena ietekmi uz pasaules kviešu cenām.

Tradicionāli dažādu kultūraugu kartēšanai no kosmosa tiek izmantoti optiskie ("fotoattēliem līdzīgi") satelīta attēli, bet jaunā Eiropas satelīta Copernicus Sentinel-1 radaru dati apvienojumā ar interferometrisko apstrādi var būtiski uzlabot kultūraugu kartēšanu.

Ar 2021.gada martu Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (turpmāk-VTUA) atklāj lauksaimniecības sezonas sākumu, t.i., dosies maksimāli tuvu traktortehnikas atrašanās vietai veikt valsts tehnisko apskati.

ASV augstākā labuma kviešu cena pieauga par 9 procentiem, pateicoties spēcīgam starptautiskajam pieprasījumam un straujajai cenas izaugsmei kukurūzas tirgū. Krievijas eksporta nodokļu dubultošanās no 2020. gada 1. marta un neskaidrība par iespējamiem eksporta ierobežošanas pasākumiem 2021./22. gada sezonā (jūlijā / jūnijā), ir palielinājusi Krievijas kviešu cenu par 8 procentiem. Eksporta iespēju paplašināšanās uz sarūkošo piegāžu fona, palielināja kviešu cenas Francijā un Ukrainā par 9 procentiem aprēķinot mēneša griezumā. (GRAFIKS)

Valdība ceturtdien, 11. februārī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavoto grozījumus valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lai, palielinot aizņēmuma limitu zemes iegādei līdz 1 miljonu eiro, tiktu veicināta lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) apstrāde un produkcijas ražošana.

Ceturtdien, 4. februārī, Zemkopības ministrija (ZM) iepazīstinājusi valdību ar informatīvo ziņojumu par Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam (LAP 2014.–2020.) pārejas periodu 2021. un 2022. gadā.

Indija līdzās rīsiem kļūst par galveno kviešu eksportētāju, pateicoties straujajam pasaules cenu pieaugumam, spēcīgā pieprasījuma dēļ Ķīnā, un īpaši zemajām procentu likmēm, kas arvien vairāk kļūst pieejamas lauksaimniecības preču tirgos. Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības departaments (USDA) paaugstināja Indijas kviešu eksporta prognozi 2020. – 2021. gadam (jūlijs-jūnijs) līdz 1,8 miljoniem tonnu, salīdzinot ar iepriekšējo 1 miljonu tonnu prognozi. Tā būs augstākā pēdējo sešu gadu laikā.

Prognozes par kopējo graudu (kviešu un lopbarības graudu) ražošanu pasaulē 2020./21. gadā - 2210 miljoni tonnu, samazināta par 10 milj. (salīdzinājumā ar novembra prognozēm). Prognozes par kukurūzas ražas samazināšanos (galvenokārt ASV, Argentīnā un Brazīlijā) daļēji kompensēsies ar gaidāmo kviešu (Austrālijā, Kanādā un Krievijā) un miežu (Argentīnā un Kanādā) lielāku ražu. (TABULA)

Pēc Francijas analītiskās kompānijas Strategie Grains domām, ierobežotā graudu piegāde Eiropas Savienībai nākamajā sezonā būtu jāpapildina ar augstāku ražu, taču cenas var saglabāties augstas, jo Ķīnas pieprasījums ierobežo pasaules pārpalikumu. Eiropas kviešu nākotnes darījumi pieauga līdz septiņu gadu augstākajam līmenim, tā kā prognozes kļuva zemākas ASV piegādēm un Krievijas plāni ierobežot graudu eksportu palielināja bažas par pasaules kopējā  piedāvājuma samazināšanos.

Krievijas valdība ir oficiāli apstiprinājusi priekšlikumu no 1. marta uzlikt kviešiem lielāku eksporta nodevu, kas ir vēl viens mēģinājums ierobežot COVID-19 krīzes izraisīto vietējo pārtikas cenu pieaugumu. Krievija ir viena no lielākajām kviešu eksportētājām pasaulē. Kviešu cenas pasaulē pieauga pēc tam, kad janvāra sākumā Krievijas amatpersonas pirmo reizi paziņoja par priekšlikumu paaugstināt nodokli, cerot, ka tas varētu likt pircējiem dot priekšroku citu valstu kviešiem.

Valdība ceturtdien, 14. janvārī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par aizdevumu programmu lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicējiem, lai pielāgotu noteikumus grozījumiem Eiropas Komisijas de minimis regulās, de minimis atbalsta sniegšanas termiņus un nosacījumus saskaņojot ar regulās paredzētajiem termiņiem un nosacījumiem.

Krievijas Federācijā un Ukrainā pārtikas kviešiem, pēc krituma laika posmā no 2020. gada maija līdz augustam, eksporta cenas strauji pieauga septembrī un oktobrī. Šis nesenais cenu pieaugums atspoguļoja tendences starptautiskajā tirgū, un to izraisīja arī bažas par ziemas kviešu ražu 2021. gadā, kā arī lielais pieprasījums no importētāj valstīm. Oktobrī cenas sasniedza augstāko līmeni kopš 2015. gada janvāra.

Graudaugu eksports 2020./21. gada sezonai (jūlijs / jūnijs) tiek prognozēts 94,4 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6% augstāks par vidējo, galvenokārt pateicoties cerībām par ievērojamu kviešu eksporta pieaugumu, kurš tiek lēsts  par 55,6 miljoniem tonnu lielāks. Paredzams, ka Krievijas Federācijā kviešu eksports (kas veido gandrīz 70% no kviešu apakšreģionu eksporta) sasniegs 39 miljonus tonnu, kas ir aptuveni par 20% virs vidējā. Iemesli ir iekšzemes piegāžu pieaugums, konkurētspējīgas cenas un augsts pieprasījums no importētājām valstīm.

Pēc spēcīgajām lietavām oktobrī, kas ievērojami aizkavēja 2021. gada ziemas kviešu kultūraugu sēšanu, novembra sausais laiks,  sēšanas darbiem atkal uzņemt tempu. Tomēr dažos austrumu reģionos turpinājās spēcīgās lietavas un kavēja sēšanas darbus.

Ir noslēdzies atkal viens gads un kārtējā ražas sezona. Šī sezona ir bijusi varena - no Ventspils, Rīgas un Skultes ostām esam eksportējuši ap 460 tūkst. tonnu graudu t.sk. 60 tūkst. tonnu rapsi. 2020.gada raža ir aizceļojusi uz 14 dažādām valstīm. Lielākie kviešu kuģi ir aizceļojuši ārpus Eiropas uz Izraēlu, Nigēriju, Maroku, Saūda Arābiju un Keniju. Rapsis eksportēts tepat uz Eiropas valstīm.

Brazīlijas Ārējās tirdzniecības palāta (Camex) ir pagarinājusi importa kvotu no 75000 tonnām ārpus MERCOSUR un šobrīd ir atbrīvojusies no  vispārējā ārējā  tarifa TEC  par 10%. Iepirkumus var veikt no šī gada 18. novembra līdz 2021. gada 17. novembrim.

Krievijas graudu eksporta kvotas 2021. gada februārim-jūnijam nostiprinās galveno lielo tirgotāju pozīcijas tirgū un paātrinās mazo spēlētāju aiziešanu no tirgus, komentēja analītiķi. Mazo tirgotāju zaudēšana izjauks arī sekundāro sezonas importētāju piegādes tirgu.

Prognoze par kopējo graudu (kviešu un lopbarības graudu) ražošanu pasaulē 2020./21. gadā - 2226 miljoni tonnu, samazināta par 1 milj. (salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi), prognozes par kukurūzas ražas samazinājumu (galvenokārt ES, Ukrainā un ASV) daļēji kompensēsies ar to ka ir gaidāma citu graudu lielāka raža.

Ja valdība piešķirs eksporta subsīdijas saskaņā ar jaunākajām prognozēm, Indija, visticamāk, līdz martam eksportēs uz kaimiņvalstīm Dienvid austrumāzijā un Rietumāzijā 3,5 līdz 4 miljonus tonnu kviešu, salīdzinot ar iepriekšējā gada 0,18 miljoniem tonnu. Valsts publiskajā un privātajā sektorā pašlaik ir vairāk nekā 56 miljoni tonnu kviešu, kas valdībai būs jāizkrauj pirms jaunās ražas ienākšanas aprīlī.

Zemākā kviešu raža gandrīz 40 gadu laikā Apvienoto Karalisti atstās ar  “visnežēlīgāko bilanci” kopš vismaz deviņdesmitajiem gadiem, neskatoties uz strauji augošo importu un pāreju no dzīvnieku barības ražošanā  uz miežiem un kukurūzu. Pirmās oficiālās Apvienotās Karalistes graudu bilances prognozes 2020. – 21. Gadā parādīja, ka kviešu krājumi, kas bija gatavi sezonas beigās  bija zem kopējā piegādes līmeņa, kas tika noteikts  to nofiksējot aptuveni  1,50 miljoni tonnu. Pēc biroja domām,  eksportam domājamo kviešu pārpalikums ir 166 000 tonnu.

Argentīna kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas ir atļāvusi ģenētiski modificētu kviešu audzēšanu, ziņo Reuters. Tie nes sevī  saulespuķu HB4 gēnu, kas palīdz palielināt ražu sausuma apstākļos. Tomēr lauksaimnieki nesteidzas  sākt ražošanu - jo, lai varētu tos ražot,  ir nepieciešams, lai kaimiņos esošās importētājas valstis piekristu iegādāties šādus kviešus.

Starptautiskās cenas kviešiem š.g. oktobrī ir vēl vairāk paaugstinājušās, kas ir globālā pieprasījuma un eksporta samazināšanās atspoguļojums, sakarā ar pazeminātu nosacītā augšanas līmeņa procesu Argentīnā samazināšanos un sausuma perioda ietekmi uz dažām ziemāju  šķirnēm dažādos Eiropas rajonos, Ziemeļamerikā un Melnās jūras reģionā.

ES šobrīd ir mainīgi klimatiskie apstākļi. Sausums mijās ar lietavām, kas ievērojami apgrūtina normālu lauksaimniecības sējumu ražošanas procesu Francijā un Austrumeiropā. Tomēr centrālajās Eiropas daļā joprojām ir diezgan labvēlīgi klimatiskie apstākļi ražas novākšanai un ziemāju sējai.

Valdība otrdien, 27. oktobrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi. 

Kā ziņo Reuters, Argentīna ir kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kura ir atļāvusi rūpnieciskajā lauksaimniecībā ražot ģenētiski modificētās kviešu šķirnes. Ja importētāj valstis atdzīs, ka iepirkt ģenētiski modificētās kviešu šķirnes nav bīstami, tad tas novedīs pie ātras šo šķirņu izplatīšanās lauksaimniecībā. Diemžēl šāds risinājums var kļūt par lielu problēmu citām pasaules kviešu eksportētāj valstīm.

Iestājoties kooperatīvā, saimniecības minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus var iegādāties par aptuveni trešdaļu lētāk, savukārt saražoto produkciju iespējams pārdot par būtiski augstāku cenu nekā saimniekojot pašu spēkiem, galvenos ieguvumus no pievienošanās atbilstīgajiem kooperatīviem uzsver  lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību biedri.

Piektajā 2020. gada prognozē COCERAL (Eiropas asociācija, kas pārstāv labības, rīsu, barības, eļļas augu sēklu, olīveļļas, eļļu un tauku un agroapgādes tirdzniecību) kopējās graudu ražas kontekstā ES-27 valstīs + Lielbritānijā, prognozē tikai par 293,6 miljoniem tonnu, kas ir zemāk nekā 295,5 miljoniem tonnu, ko prognozēja ceturtajā prognozē augustā, un par 18,8 miljoniem tonnu zemāk 2019. gada līmenim - 312,4 miljoniem tonnu.

Krievijas lauksaimniecības ministrija paziņoja, ka valsts graudu eksporta kvotu mehānisms, ko aprīlī-jūnijā izmantoja koronavīrusa uzliesmojuma laikā, joprojām ir aktuāls, neskatoties uz lielo ražu, ko tās lauksaimnieki novāc šogad. Krievija, kas ir viena no lielākajām kviešu eksportētājām pasaulē, ir paziņojusi, ka varētu noteikt graudu eksporta kvotu 2021. gada janvārim-jūnijam, ja būs nepieciešams nodrošināt vietējās piegādes.

Laika apstākļi, ziemāju graudu sējai, smagā sausuma dēļ lielākajā valsts daļā Ukrainā, ir sliktākie pēdējo 10 gadu laikā. Ukrainai, kas ir starp vadošajām  pasaules graudu audzētāj un eksportētāj valstīm, slikto  laika apstākļu dēļ, visticamāk, graudu raža šogad samazināsies līdz aptuveni 68 miljoniem tonnu, atšķirībā no rekordlielās - 75 miljoniem tonnu, 2019. gadā.

Kviešu cenas augustā starptautiskajā tirgū nedaudz pieauga, galvenokārt atspoguļojot, jau otro mēnesi pieaugošo, Eiropas Savienības eksporta cenu, pēc tā, ka tika prognozēta ražošanas samazināšanās. Cenu ietekmēja arī bažas par ražošanas perspektīvām Argentīnā. Augustā ASV kviešu etalona (Nr. 2 Hard Red Winter, fob) cena bija vidēji USD 221 par tonnu, saglabājoties gandrīz stabila un par 9 procentiem augstāka nekā 2019. gada attiecīgajā mēnesī. Cenas samazinājumu, ko ietekmēja labā ziemāju un pavasara kultūru raža, novērsa lielais eksporta pieprasījums. Atšķirībā no augstāk minētā, cenas Melnās jūras reģionā samazinājās, sakarā ar nelielo pieprasījumu un lielāku nekā bija prognozēts, ražas apjomu Krievijas Federācijā, kaut gan lielais eksporta pieprasījums, nedaudz veicināja cenu pieaugumu augusta beigās.

Rīgā, Ķīpsalā, no 9. līdz 12. septembrim norisinās starptautiskā pārtikas izstāde “Riga Food 2020”, kurā piedalās 450 pārtikas uzņēmumi no 25 valstīm. Izstādē ir aplūkojami 10 valstu nacionālie stendi. Latvijas nacionālo kopstendu ar Zemkopības ministrijas atbalstu organizējis Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI). Šodien zemkopības ministrs Kaspars Gerhards apmeklēja Latvijas nacionālo kopstendu, kurā var aplūkot Latvijas maiznieku biedrības uzņēmumu SIA “Dona”, SIA N. Bomja maiznīca “Lielezers”, SIA “Saldus Maiznieks”, SIA “Lāči” un AS “Hanzas maiznīca” ražoto, kā arī SIA “RKF Valežs”, SIA “Mosenc”, AS “Jaunpils pienotava”, SIA “Aloja Starkelsen”, SIA “Top Food” un SIA “Gaļas nams “Ādaži”“ produkciju.

Otrdien, 1. septembrī, Koblenzā (Vācija) notiks neformālā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, kurā dalībvalstu ministri gan klātienē, gan attālināti diskutēs par Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes laikā gūtajām mācībām – lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru noturību. Vācijas prezidentūra ir rosinājusi diskutēt par vairākām Covid-19 krīzes sniegtajām mācībām, kurām ir jāpievērš uzmanība, lai nodrošinātu, ka ES ir daudz labāk sagatavota un reaģētspējīga, ja līdzīgas globālas krīzes rastos arī nākotnē.

Starptautiskās kviešu cenas gada sākumā cēlās straujā tempā, ko noteica strauja tirdzniecība un ziņojumi par laika apstākļu riskiem, kas ietekmēs sējumus  jaunajai 2020./21. ražas tirdzniecības sezonai. Straujāku pārdošanas tempu, veicināja vairākas lielākās eksportētājvalstis ,kas atbalstīja cenu kāpšanas  tendenci, kā arī piegāžu sašaurināšanās Argentīnā, kā arī loģistikas problēmas Francijā un ziņojumi par ASV parasto (mīksto) kviešu krājumu straujo samazināšanos. No otras puses, bažas par COVID-19 straujo izplatību un citu tirgu, tostarp kapitāla vērtspapīru un enerģijas tirgu, pārmaiņu negatīvo efektu apvienojumā ar ASV dolāra kursa nostiprināšanos novērsa būtisku eksporta cenu pieaugumu iepriekšējos mēnešos.

Krievijas labības eksportam no jūlija līdz decembrim netiks piemērotas nekādas kvotas, otrdien paziņoja Zemkopības ministrija, atsaucoties uz sākotnējo plānu. Ministrija tomēr paziņoja, ka tā plāno noteikt graudu eksporta kvotas sezonas otrajā pusē, kas ilgst no 2021. gada janvāra līdz jūnijam, lai nodrošinātu vietējā tirgus pietiekamu piegādi.

Eiropas Komisija  būtiski samazināja prognozes  šī gada parasto kviešu  ražai Eiropas Savienībā, samazinot paredzamo iznākumu līdz 117,2 miljoniem tonnu no iepriekšējā mēnesī aprēķinātajām 121,5 miljoniem tonnām.
Paredzētā parasto kviešu vai mīksto kviešu raža 2020.-21. sezonā tagad tiek prognozēta vairāk nekā par 10% mazāka nekā pagājušā gada raža - 130,9 miljoni tonnu,par ko liecina Komisijas piedāvājuma un pieprasījuma prognozes.
Maija beigās Komisija jau bija samazinājusi parasto kviešu ražas prognozi par vairāk nekā 4 miljoniem tonnu.

Šodien Komisijas nāk klajā ar “Re-open EU” – tīmekļa platformu, kas atbalsta pārvietošanās un tūrisma drošu atsākšanu visā Eiropā. Tā sniegs reāllaika informāciju par robežām un pieejamajiem transporta veidiem un tūrisma pakalpojumiem dalībvalstīs. “Re-open EU” būs ietverta arī dalībvalstu sarūpēta praktiska informācija par ceļošanas ierobežojumiem, sabiedrības veselības un drošības pasākumiem, piemēram, par fizisku distancēšanos un sejas masku valkāšanu, kā arī cita noderīga informācija par ES un valstu tūrisma piedāvājumiem. Tā ļaus eiropiešiem pieņemt atbildīgus un labi pārdomātus lēmumus par to, kā rīkoties koronavīrusa radītā pastāvīgā riska apstākļos, plānojot atvaļinājumus un ceļojumus šajā vasarā un pēc tam.