ES kviešu tirgū cenas turas mēreni, Baltijai izšķiroši būs maija un jūnija laikapstākļi

Eiropas kviešu tirgū pavasara vidū nav redzama izteikta deficīta situācija, taču arī runāt par pilnīgu stabilitāti būtu pāragri. Pēc ļoti spēcīgas 2025./2026. sezonas jaunā raža Eiropas Savienībā, visticamāk, būs mērenāka, un tirgus uzmanība arvien vairāk pāriet no kopējā ražas apjoma uz kvalitāti, laikapstākļiem un eksporta konkurenci.

Saskaņā ar USDA Foreign Agricultural Service vērtējumu, ES kviešu raža 2026./2027. sezonā varētu sasniegt ap 136,8 miljoniem tonnu. Tas būtu mazāk nekā 2025./2026. sezonas īpaši augstais līmenis, kas tiek lēsts ap 145,1 miljonu tonnu, tomēr kopumā ražas potenciāls tiek vērtēts kā labs, ja pavasarī un vasaras sākumā saglabāsies vidēji labvēlīgi apstākļi.

Arī JRC MARS vērtējumā ziemāji Eiropā pēc ziemas kopumā atsākuši veģetāciju labos apstākļos, daudzviet tiem palīdz pietiekams augsnes mitrums un salīdzinoši maigi ziemas beigu laikapstākļi. Vienlaikus ziemeļaustrumu Eiropā, tostarp Baltijas reģionam tuvās teritorijās, jāseko iespējamam mitruma deficītam, jo kultūraugu vajadzība pēc ūdens tuvākajās nedēļās pieaugs.

Cenu pusē tirgus pagaidām saglabājas piesardzīgs. Eiropas Komisijas graudaugu tirgus pārskatā 21. aprīlī Francijas 1. klases kviešu FOB cena Ruānā bija ap 201 eiro par tonnu, Krievijas 12,5 % proteīna kvieši — ap 204 eiro par tonnu, bet ASV SRW kvieši Meksikas līcī — ap 216 eiro par tonnu. MATIF malšanas kviešu līgumos tuvākā maija pozīcija bija ap 196 eiro par tonnu, septembra — ap 209 eiro, decembra — ap 216 eiro par tonnu, kas rāda mērenu cenu pieauguma gaidu vēlāk sezonā, nevis strauju tirgus lēcienu.

Eksporta plūsmas Eiropas Savienībā šosezon ir aktīvākas nekā pērn. Līdz 19. aprīlim ES mīksto kviešu eksports kopš sezonas sākuma sasniedza 19,01 miljonu tonnu, kas ir par 8 % vairāk nekā tajā pašā laikā iepriekšējā sezonā. Starp lielākajiem eksportētājiem līdzās Rumānijai, Francijai un Polijai nozīmīgu vietu ieņem arī Lietuva ar 1,81 miljonu tonnu eksportēto mīksto kviešu. Tas vēlreiz apliecina Baltijas reģiona nozīmi ES eksporta bilancē.

Baltijas valstīm pašreizējā situācija ir divējāda. No vienas puses, aktīvs ES eksports un stabils pieprasījums no Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu tirgiem palīdz uzturēt noietu. No otras puses, pasaules tirgū saglabājas spēcīga konkurence — gan no Melnās jūras reģiona, gan no citiem eksportētājiem. AHDB vērtējumā USDA aprīļa dati kopumā bija neitrāli līdz negatīvi graudu cenām, jo pasaules kviešu un kukurūzas krājumu pieaugums nostiprina priekšstatu par ērtāku piedāvājumu.

Latvijā 2025. gads parādīja, ka kopējais ražas apjoms vēl nenozīmē vieglu sezonu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskajiem datiem, Latvijā 2025. gadā tika novākti gandrīz 3,2 miljoni tonnu graudu, kas bija par 1,4 % vairāk nekā 2024. gadā, bet graudaugu vidējā ražība pieauga par 7,1 %. Ziemas kviešu kopievākums sasniedza 2,4 miljonus tonnu, un ziemas kvieši veidoja 75,2 % no visas graudu ražas.

Tomēr kvalitātes puse bija sarežģītāka. Latvijā 2025. gadā vidējā graudu iepirkuma cena samazinājās no 193,95 līdz 166,77 eiro par tonnu, bet tikai 43,9 % iepirktās kviešu ražas atbilda pārtikas kvalitātes prasībām. CSP norāda, ka kvalitāti negatīvi ietekmēja ilgstošas lietavas un vēlā sēja. Tas ir svarīgs signāls arī jaunajai sezonai: Baltijas reģionā izšķiroša būs ne tikai tonnāža, bet arī proteīns, tilpummasa, krišanas skaitlis un iespēja ražu novākt bez ilgstošiem nokrišņiem.

Zemkopības ministrijas iepriekšējais vērtējums par 2025. gada sezonu rāda, ka pārmērīgs mitrums Latvijā būtiski traucēja gan ražas novākšanu, gan ziemāju sēju. Daudzviet ražas novākšana kavējās, graudu žāvēšanas izmaksas pieauga, bet ziemāju sēja vairākos reģionos tika aizkavēta. Šis fons nozīmē, ka 2026. gada ražas potenciāls Latvijā būs jāvērtē piesardzīgi līdz brīdim, kad būs skaidri redzama ziemāju pārziemošana un pavasara attīstība.

Lietuvas loma šajā sezonā izskatās īpaši spēcīga, jo valsts jau ir starp galvenajiem ES mīksto kviešu eksportētājiem. Tas Baltijas reģionam dod labāku redzamību starptautiskajā tirgū, taču vienlaikus palielina atkarību no ostu darba, loģistikas izmaksām un kvalitātes prasībām. Pircēji arvien biežāk vērtē ne tikai cenu, bet arī piegāžu uzticamību un graudu kvalitātes stabilitāti.

Kopumā ES kviešu tirgus pašlaik atrodas līdzsvara punktā. Piedāvājums pasaulē nav saspringts, un tas ierobežo strauju cenu kāpumu. Tajā pašā laikā jaunā Eiropas raža vēl nav droša — maija un jūnija laikapstākļi noteiks gan ražību, gan kvalitāti. Baltijas valstīm tas nozīmē, ka 2026. gada sezonas iznākums lielā mērā būs atkarīgs no tā, vai izdosies saglabāt labu ziemāju attīstību, izvairīties no mitruma vai sausuma galējībām un nodrošināt pārtikas kvalitātes graudu īpatsvaru.

Praktiski tirgum tas nozīmē piesardzīgu gaidīšanas režīmu. Ja laikapstākļi Eiropā saglabāsies labvēlīgi, cenas, visticamāk, paliks mērenas un konkurence eksporta tirgos būs asa. Ja Baltijā vai citos nozīmīgos ES kviešu reģionos parādīsies ražas vai kvalitātes problēmas, vietējā tirgū var pieaugt interese par labas kvalitātes pārtikas kviešiem, pat ja pasaules graudu bilance kopumā paliks pietiekami ērta.

Avoti: FAS, World Grain, Europa.eu, Zemkopības ministrija, Centrālās statistikas pārvalde, Agridata, MarkerScreener