Eiropas Komisijas (EK) dienestiem ir "radušās bažas" par Latvijā noteiktajiem jaunajiem ierobežojumiem, kas no ārzemniekiem prasa valsts valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādei un kas šopavasar tika iestrādāti lauksaimniecības zemes likumā, norādīja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Jūs  ieraudzīsiet Vācijas mākslas galvaspilsētu - Drēzdeni!

Daudzviet uz labības laukiem joprojām krājas ūdens, kas negatīvi ietekmē graudaugu sējumus, turklāt vēlās sējas dēļ ziemāju attīstība ir iekavējusies, atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Kompensācijas par lietavās un plūdos bojā gājušajiem sējumiem - kopumā 14,87 miljoni eiro, cietušajām saimniecībām jau ir izmaksāti, portālu laukos.lv informēja Lauku atbalsta dienestā (LAD).

Lai sniegtu atbalstu lauksaimniekiem, kuriem nepieciešami līdzekļi attīstībai vai saimniecības finanšu plūsmas stabilizēšanai, sākot ar šā gada novembri Attīstības finanšu institūcijas "Altum" pārvaldītais Zemes fonds sāks piedāvāt jaunu pakalpojumu - reverso nomu, kas lauksaimniekiem dos iespēju pārdot īpašumu Zemes fondam un, nomājot to no fonda, turpināt lietot ražošanai, portālu "Delfi" informēja "Altum".

Valdības piešķirtā atbalsta summa par plūdu postījumiem zemniekiem palīdzēs izdzīvot līdz pavasarim, un tad daļai Latvijas lauksaimnieku var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā, sacīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Kompensācijas par plūdu postījumiem, kas tiks izmaksātas no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kopumā saņems 2933 klienti, sacīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 27. oktobrī Ozolniekos, Rīgas ielā 34 organizē trīs dienu mācības par slāpekli piesaistošu kultūraugu un papuvju izmantošanu augšņu auglības uzlabošanā.

Plūdos cietušajiem lauksaimniekiem valsts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem plāno kompensēt apmēram 71% no ieguldītajiem līdzekļiem, intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" pauda biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas lauksaimnieku organizācijas kopīgi nosūtījušas vēstuli Eiropas Savienības Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam ar aicinājumu steidzamības kārtā rast atbalsta mehānismus lietavu skarto reģionu lauksaimniekiem.

Oktobrī Vienotās platības maksājumiem un avansa maksājumiem par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, lauksaimniekiem kopumā izmaksās 65 miljonus eiro, informēja Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāve Kristīne Ilgaža.

Pašvaldības varēs nodot nomā un vēlāk dot iespēju izpirkt sev piederošo lauksaimniecības zemi fiziskajām personām, kuru īpašumā līdz šim nav bijusi lauksaimniecības zeme, bet kuras to plāno izmantot lauksaimnieciskajai darbībai, liecina Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par lauksaimniecības zemes nomu ar izpirkuma tiesībām, kas nodots starpinstitūciju saskaņošanai.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) nule nācis klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kuri paredz stingrākas prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem.

Optimistiskās prognozes, kas jūlijā liecināja, ka graudaugu kopraža valstī gaidāma pat ļoti laba - 2 689,7 tūkstoši tonnu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) septembrī veiktajā prognozēšanā kopražā uzrādīja vairs tikai 2 366,2 tūkstošus tonnu.

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs kompensācijām par plūdos bojā gājušajiem sējumiem un sienu no zemniekiem saņēmis 2981 pieteikumu, portālu laukos.lv informēja LAD pārstāve Kristīne Ilgaža.

• 2017. gada izstāde "Lauksaimniecības un meža tehnika. Lauku Sēta 2017" noritēs 26. reizi, vienojot lauksaimniecības, mežkopības, komunālās saimniecības nozaru dalībniekus un interesentus. Izstādi organizē SIA A.M.L., sadarbībā ar Latvijas Republikas Zemkopības ministriju. Šogad izstāde notiks trīs dienas, no ceturtdienas līdz sestdienai.
• Izstādē jaunāko tehniku, tehnoloģijas un citu aktuālo piedāvās turpat 280 dalībnieku!
• Vienkopus būs iespējams apskatīt jaunākos tehnikas un tehnoloģiju piedāvājumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī iepazīties ar iespējām un risinājumiem lauku celtniecībā, vides veidošanā un labiekārtošanā.

Semināri un diskusijas - pieredzes apmaiņai un jaunām idejām

Lielākā daļa graudu Latvijā ir novākti, bet labības novākšana intensīvi turpināsies vēl šonedēļ un, iespējams, arī nākamās nedēļas pirmajās dienās, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.

Pārtikas kviešu cena šogad jūnijā Latvijā bija par 9% augstāka nekā pērn attiecīgajā mēnesī, taču par 14% mazāka nekā vidēji pēdējo piecu gadu laikā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Lauku atbalsta dienests (LAD) līdz pirmdienas dienas rītam no lauksaimniekiem kopumā saņēmis 1503 pieteikumus platību apsekošanai kompensāciju saņemšanai par spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā bojā gājušiem lauksaimniecības kultūraugu sējumiem un sagatavoto sienu, pastāstīja LAD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Sākot ar 20.oktobri sāksies vienotā platībmaksājuma, maksājuma par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, un bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma avansa izmaksāšana lauksaimniekiem, informē Zemkopības ministrijā.

Tā kā pēdējās dienās ienāk arvien jauni operatīvi dati par atbalsta pasākumiem plūdos cietušajās saimniecībām, apkopojām šo informāciju vienā rakstā kā pamācību, kas īsti jādara, lai pieteiktos kompensācijām un cita veida atvieglojumiem par zaudēto ražu un sienu gan ārkārtas teritorijā, gan ārpus tās.

Lauksaimniekiem, kuru plūdos izpostītās lauksaimniecības platības atrodas ārkārtējās situācijas teritorijā

Pirmdien, 18. septembrī notikusi Zemkopības ministrijas (ZM) Konsultatīvās padomes sēde, kurā minēti gadījumi, kad Polijas un Lietuvas uzņēmēji apbraukā pierobežas lauksaimniekus ar piedāvājumu uzpirkt rupjo lopbarību un sienu ruļļos, portālu "Delfi" informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.

Lietavu izraisīto plūdu radītie postījumi Latvijas lauksaimniekiem varētu būt nodarījuši zaudējumus 50-60 miljonu apmērā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pirmdien, 18. septembrī, Zemkopības ministrijas Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) ar lauksaimniekiem apsprieda ārkārtējo situāciju, kas daudzviet lauku reģionos izveidojusies pēc ilgstošajām lietavām.

"Ja paklausās, ko valdība saka, kļūst silti: mēs jums palīdzēsim! Prasām, vai visiem dosit. Jā, visiem, saņēmām atbildi. Bet visiem jau nesanāks! Lēšu, ka uz Latgali kādus 80 miljonus vajadzēs. Ja ne visiem, tad kam? Tiem, kam lauki zem ūdens?" spriež zemnieku saimniecības "Tingala" īpašniece Maija Ļevkova. "Domāju, ka jāņem vērā ieguldījumi zemē. Nevis jāmaksā kompensācija pļavas īpašniekam, kurš to vienreiz jau appļāvis. Ceru, ka Lauku atbalsta dienesta speciālisti, apmeklējot kompensācijas pieprasītājus, to novērtēs. Labi, ka Zemkopības ministrija neņems vērā šī gada apgrozījumu, lai nākamgad piešķirtu bezakcīzes degvielu un atbalstu bioloģiskajām saimniecībām."

Pēc pēdējām lietavām ir kļuvis skaidrs, ka Latgalē lielu daļu šī gada ražas vairs nebūs iespējams saglābt, pastāstīja Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods (ZZS).

Valsts darba inspekcija (VDI) plānoto apsekojumu skaitu par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu augkopības un lopkopības nozares uzņēmumos plūdu vairāk cietušajā Latgales reģionā ir samazinājusi gandrīz uz pusi, informēja VDI Sadarbības un attīstības nodaļas Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos Megija Ekkerte.

Lietavu un plūdu dēļ Latgalē kopumā varētu būt nodarīti postījumi lauksaimniecības zemēm līdz 20 tūkstošu hektāru platībā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina Latgales, Zemgales un Vidzemes lauksaimniekus, kuri šīs vasaras nogalē laika apstākļu izraisīto plūdu dēļ ir cietuši zaudējumus, vērsties VID un izmantot pieejamo atbalstu.

Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmajā pieteikšanās dienā - 4.septembrī - no lauksaimniekiem saņēmis 24 pieteikumus platību apsekošanai kompensāciju saņemšanai par spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā bojā gājušajiem sējumiem un sagatavoto sienu, informēja LAD pārstāve Agate Zālīte.

Valdība otrdien nolēma izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā arī Salas un Aknīstes novadā, informēja Ministru kabinetā (MK).

Visā Latvijā graudkopji intensīvi vāc labību un darbi šonedēļ sākušies arī plūdu skartajos laukos, kur tas iespējams, lai gan atsevišķos laukos būtiski kritusies graudu kvalitāte, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.

Plūdu skartajos reģionos Latgalē, Vidzemē un Zemgalē ap Jēkabpili, nenovāktas ir vairāk nekā 100 000 hektāru lielas graudaugu un dārzeņu platības, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Zemkopības ministrijas uzdevumā veiktie teritoriju apsekojumi.

Gruzija    15.10.-23.10.2017.

Nepamatoti zemie tiešie maksājumi jau kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) negatīvi ietekmē Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju ne tikai ES tirgū, bet arī vietējā Latvijas tirgū, liecina ZM sagatavotais informatīvais ziņojums par neformālajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē izskatāmo jautājumu.

Pārtikas kviešu cena šogad jūnijā Latvijā bija par 14% mazāka nekā pēdējo piecu gadu vidējā cena Latvijā, vienlaikus, salīdzinājumā ar pērno jūniju, cena ir pakāpusies par 9%, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Krusa un lietus aizvadītajā nedēļas nogalē labībai nav būtiski kaitējusi, taču lielākas bažas lauksaimniekiem rada tieši iekavētā ražas novākšana šogad samērā aukstās vasaras dēļ, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Karstākajā darba cēlienā - zemnieku viedokļi par jaunās ražas kūlumu.

No 2.augusta līdz 17.augustam un no 21.augusta līdz 17.septembrim Rīgā tiks atcelti pārvietošanās ierobežojumi zemnieku kravas transportam, informēja Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvis Uģis Vidauskis.

Šā gada 20. jūlijā Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts iedarbinājis graudu tirgus observatoriju.

Patlaban graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, tomēr negatīvi vērtējams, ka tām ir tendence kristies, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Šī, visticamāk, ir pēdējā vasara, kad Latvijas lauksaimnieki var izaudzēt pilnvērtīgus vasaras rapšus no kodinātām sēklām. Eiropas Komisija tuvākajā laikā plāno aizliegt kodināt vasaras rapšu sēklas, jo tas var kaitēt bitēm. Lauksaimnieki uzsver - lēmuma pieņemšanā Eiropas Komisija nav ņēmusi vērā Baltijas un Ziemeļvalstu īpatnības.  

Zemgalē labības kulšana sākās pirms nedēļas, un patlaban ziemas mieži jau gandrīz ir novākti, savukārt citviet Latvijā graudus varētu sākt vākt tikai augustā, prognozēja aptaujātie lauksaimnieki.

Saglabājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, ziemāju raža gaidāma laba un arī graudaugu kopraža varētu būt ievērojami labāka nekā pērn, informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pārstāvji.

Kvieši ir visplašāk audzētā graudaugu kultūra Latvijā, turklāt vasarāju platībām gadu gaitā ir tendence palielināties. Nozīmīgākie graudaugu audzēšanas reģioni Latvijā ir Zemgale un Kurzeme, kur tiek iegūta lielākā daļa no graudaugu ražas. 2015. gadā Latvijā sējplatības vasaras kviešiem sasniedza 157,6 tūkst. ha, bet kopraža 644,4 tūkst. tonnu. Lai iegūtu augstas kvalitātes ražu, kas atbilst Eiropas Savienības nekaitīguma normām, ir jāpievērš liela uzmanība augu aizsardzībai.

Tā kā no nākamā gada Eiropas Savienība (ES) pilnībā ir paredzējusi aizliegt Ziemeļvalstīs lietot kodni, kas satur neonikotinoīdu grupas darbīgās vielas, Latvijas lauksaimniekiem vasaras rapsis būs jāaizstāj ar kādu labības kultūru, atzina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā "Zemnieku saeima".

Cienījamie zemnieki!

Lauka pupu sējumos strauji izplatās kaitēkļi un slimības, aģentūra LETA uzzināja Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD).