Šā gada 18. augustā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji tiksies ar ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, lai pārrunātu valsts atbalsta nozīmi Latvijas lauksaimniecībā. Līdz šim valsts atbalsts lauksaimniecībai bija izmaksāts vairākās programmās: nacionālās subsīdijas, atbalsts ciltsdarbam lopkopībā un papildus valsts tiešie maksājumi (kas kopš 2013.gada tiek saukti par pārejas posma valsts atbalstu ( PPVA)). Šobrīd pastāv risks, ka turpmāk subsīdijas un pārejas posma valsts atbalsts netiks piešķirts tādā apjomā, kā to pieļauj Eiropas Komisijas nostādnes līdz 2020.gadam.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 14. augustā, izsludināja likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā", informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte. Likumprojekta mērķis ir noteikt joslu gar virszemes ūdensobjektiem, kura netiek apstrādāta, kurā netiek audzēti lauksaimniecības kultūraugi un lietoti mēslošanas līdzekļi, kā arī regulēt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.

Lai nodrošinātu graudaugu un rapšu ražas nogādāšanu Rīgas ostā, arī šogad - no 18. augusta - ražas novākšanas laikā lauksaimnieku kravas transportam tiks atcelti ierobežojumi pārvietoties pa Akmens tiltu, 11. novembra krastmalu un Eksporta ielu.

KLP „zaļināšanas" prasības, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežojumi un citas jaunās prasības sadārdzinās graudu audzēšanu, kā rezultātā ES var samazināties graudaugu platības, secināts COPA-COGECA un EK darba grupā „Graudaugi, eļļas augi un proteīnaugi", kurā kā eksperts no Latvijas piedalījās biedrības „Zemnieku saeima" pārstāvis Aigars Šutka..

Jūlijā ražas prognozēšana tika veikta ziemāju labībām - ziemas kviešiem, rudziem, tritikālei un ziemas rapsim. Diemžēl jāsecina, ka pārlieku augstas ražas šogad nav gaidāmas, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti.

Lai 2015. gadā saņemtu platību maksājumus pilnā apmērā, būs jāievēro zaļināšanas prasības. Šīs prasības attiecas uz lauksaimniekiem, kuri apsaimnieko vairāk nekā 10 ha aramzemes. Lai informētu par gaidāmajām izmaiņām atbalsta saņemšanas nosacījumos Lauku atbalsta dienests šiem lauksaimniekiem ir izsūtījis informatīvas vēstules.

Septembra beigās tiks atvērts pasākums "Investīcijas materiālajos aktīvos", kas sevī ietver divus apakšpasākumus - "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds" līdz 2014. gada 1. augustam piešķīrusi 428 aizdevumus par kopējo summu 20 824 882,49 eiro, portālu "LA.lv" informēja fondā.

Viens no lielākajiem graudaugu pārstrādātājiem Latvijā AS „Rīgas Dzirnavnieks" šonedēļ pieņēmis pirmās šīs sezonas kviešu ražas. Plānots, ka uzņēmums kopumā šogad iepirks graudus 100 000 tonnu apmērā. Tāpat uzņēmums portālam „Delfi" prognozē, ka graudaugu cenas saglabās augstas svārstības.

Tuvojas ziemāju sēja, tādēļ vēlamies vērst uzmanību uz atsevišķām būtiskām izmaiņām platību maksājumu saņemšanas nosacījumos. Lai 2015. gadā saņemtu platību maksājumus pilnā apjomā, būs jāievēro zaļināšanas prasības.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina visus labības audzētājus, sevišķi Āfrikas cūka mēra (ĀCM) izsludinātajā ārkārtējās situācijas teritorijā, labības novākšanas un kulšanas laikā īpašu uzmanību pievērst teritorijai, no kuras iegūst graudus, kā arī tālākai graudu izplatībai, informē PVD.

Graudu pārstrādes uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks vakar pieņēma pirmo šā gada kviešu ražu no Brocēnu novada zemnieku saimniecības Pikšas, tādējādi atklājot labības ražas pieņemšanas sezonu. Šogad uzņēmums plāno iepirkt vairāk nekā 150 tūkst. tonnu graudu. 

Cik kontrolēti norit labības miglošana, un cik lielā mērā ķīmija nonāk miltos un maizē?

LPKS Agrario noslēdzis līgumus par graudu un rapšu pieņemšanu SIA Iecavniekā, AS Rīgas dzirnavniekā un AS Jelgavas dzirnavās.

Visā Latvijā šonedēļ, nedaudz vēlāk kā ierasts, sākas jaunās ražas kulšanas darbi, savukārt pirmie iekūlumi liecinot, ka ziemāju kvantitāte un kvalitāte ir laba, tikmēr karstuma dēļ sākušās problēmas ar vasarājiem, biznesa portālam «Nozare.lv» atzina aptaujātie eksperti.

No 2015.gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums, kas būs cieši sasaistīts ar vienoto platības maksājumu (VPM), informē Zemkopības ministrija.

"Mums pieder lauki (aptuveni 7 ha), un viens no tiem, meliorētais, ir ļoti stipri aizaudzis ar tīruma kosu. Tajā gandrīz neko vairs nevar sēt, pat ziemāji te neaug. Miglojām ar Raundapu, tas visas pārējās nezāles izdedzināja, bet kosai nelīdzēja. Varbūt kosas apkarošanai vajag lietot kādu ķimikāliju sajaukumu?"
 OLGA SALDUS NOVADĀ

Labas ziemāju ražas šogad nav gaidāmas, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā ziemāju ražas prognozēšana.

Pirmdien, 14. jūlijā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Briselē, kur pārrunāja aktuālos jautājumus lauksaimniecībā, tostarp bioloģiskās lauksaimniecības jauno regulējumu, kas paredz uzlabot tiesību normas bioloģiskās ražošanas jomā, informēja Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Vai tas tiesa, ka no šā gada 1. jūlija, pārdodot lauku zemi, pārdevējam nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis?  
Alvīne Poriņa Rīgā

Zemkopības ministrija sadarbībā ar LLKC Valsts Lauku tīkla aktivitāšu ietvaros šovasar organizē konferences lauksaimniekiem „Esi informēts un ražo laukos".

Lai Latvijas lauksaimniekiem samazinātu administratīvo slogu Eiropas Savienības (ES) platību maksājumu saņemšanai un radītu labvēlīgus saimniekošanas un arī finansiālos nosacījumus, Latvija 2008.gadā un 2009.gadā neieviesa dažas noteiktās EK prasības, kas saistās ar labas lauksaimniecības un vides apstākļu ievērošanu. Piemēram, netika ieviesta prasība "minimālais augsnes pārklājums", kas Latvijai ne tobrīd, ne arī tagad nav aktuāli, jo Latvijā no 1,6 miljoniem hektāru (ha) tikai 800 ha pieteiktās platības atrodas nogāzēs ar slīpumu stāvāku par 10%, bet prasība jāattiecina tikai uz 50 ha, kurus aizņem aramzeme.

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi no Latvijas atgūt Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros neatbilstīgi iztērētus atbalsta līdzekļus 741 000 eiro apmērā, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Tiešajos maksājumos no nākamā gada lauksaimnieki saņems zaļināšanas maksājumu 30% apjomā, kas ir jaunums salīdzinājumā ar iepriekšējo posmu. Kā liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotā informācija, provizoriski saimnieki saņems 92 eiro/ha, tostarp 58 eiro/ha ir vienotais platību maksājums (VPM), bet 34 eiro/ha - zaļināšanas maksājums. Pakāpeniski līdz 2020. gadam tiešmaksājumu apjoms palielināsies, sasniedzot 150 eiro/ha, no tā zaļināšanas maksājums plānots 57 eiro/ha. Tiesa, ne visiem saimniekiem ir izpratne par zaļināšanu.

Lai gan šis gads lauksaimniekiem rada kārtējos pārbaudījumus gan ar kailsala radītajiem zaudējumiem ziemā, gan izteikto sausuma periodu pavasarī un nokrišņiem bagāto vasaras sākumu, kopumā ražas varētu būt labas, atzina biedrības «Zemnieku saeima» pārstāvji.

SIA "Agrimatco Latvia" sadarbībā ar partneriem ielūdz uz Zetor Traktoru Testa dienām. Šeit pirmo reizi būs iespēja redzēt un izmēģināt 2014. gada jaunāko modeli  - moderno Zetor Forterra HD!

Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru Valsts Lauku tīkla aktivitāšu ietvaros 2014. gada vasarā organizē reģionālās konferences lauksaimniekiem „Esi informēts un ražo laukos".

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā vasarāju ražas prognozēšana šobrīd liecina par labām vasarāju - kviešu un rapšu - ražām, portālu LA.lv informēja LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Tomsone.

Saeima ceturtdien, 3.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas ieviesīs būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes tirdzniecībā. Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem viena fiziskā vai juridiskā persona varēs iegādāties līdz 2000 tūkstošiem hektāru lauksaimniecības zemes.

Būsiet mīļi gaidīti Amazones tehnikas dienā "Latviešu sēta" šī gada 3.jūlijā, uzņēmuma centrālajā filiālē - Deksnes ielā 9, Deksnē, Padures pagastā, Kuldīgas novadā.

2014.gadā Lauku atbalsta dienests (LAD) kopumā ir saņēmis 61 596 platību maksājumu iesniegumus. Tos lauksaimnieki varēja iesniegt līdz šā gada 15.maijam. Iesniegumu pieņemšana vēl turpinājās līdz 9.jūnijam, taču piemērojot 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu pēc 15.maija. Ar kavējumu tika iesniegti 2108 iesniegumi. 

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas nodaļa aicina uz demonstrējuma „Dažādu herbicīdu efektivitāte lauku pupu sējumos"  lauku dienu 3. jūlijā zemnieku saimniecībā „Ābolkalni" Piltenes pagastā, Ventspils novadā.

VAS Lauku attīstības fonds līdz 2014. gada 30. jūnijam ir pieņēmis lēmumu par 401 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 19,742 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrija.

3.jūlijā  LPKS „ Agrario"  sadarbībā ar UAB „ Chemcentras" organizē braucienu uz daudzu iecienīto lauksaimniecības izstādi „Agrovizija 2014" (Kedaiņu rajons, Lietuva). Izstādē varēs apskatīt lauksaimniecības tehniku, izmēginājumu laukus:  mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļiem, sēklu šķirnēm. Atpakaļceļā iegriezīsimies 2 lietuviešu zemnieku saimniecībās,  kas audzē lauka pupas, kartupeļus, kviešus un tritikāli. Varēsim novērtēt kā aug šīs kultūras lietojot aminoskābes un salīdzināt ar kontroles laukiem.

2015. gadā kadastrālās vērtības lauksaimniecībā izmantojamajai zemei un meža zemei paliks 2014. gada līmenī, tikšanās laikā vienojušies zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Tieslietu, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts zemes dienesta speciālisti.

9: 00 Tiekamies Tērvetē -  Astarte nafta degvielas  uzpildes stacijā (pie krustojuma)

Patlaban laukos notiek rapša sējumu milgošana aizsardzībai pret kaitēkļiem un slimībām, līdz ar to Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) atgādina par pareizu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, mazinot to radīto risku bitēm un citiem apputeksnētājiem, informēja dienesta pārstāve Dace Ūdre.

Otrdien, 17. jūnijā, valdība piešķīra papildus 5,77 miljonus eiro zemes iegādes programmai lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informēja Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciālisteViktorija Kalniņa. Tādējādi šim mērķim paredzētā kopsumma sasniegusi jau 30 miljonus eiro.

Zemkopības ministrija sadarbībā ar SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" Valsts Lauku tīkla aktivitāšu ietvaros 2014. gada vasarā organizē reģionālās konferences lauksaimniekiem „Esi informēts un ražo laukos". 

Nav pieļaujams būtisks kadastrālās vērtības sākums lauksaimniecības zemēm, Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Viņasprāt, pieļaujams tikai pakāpenisks šīs vērtības pieaugums, nevis tā kā pašlaik iecerēts - vienā gadā uzreiz par 30%.

Lauksaimniecības zeme Latvijā nākamgad varētu kļūt par aptuveni 30% dārgāka, tādējādi kāps arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās attīstības politikas komisijas deputāti trešdien sēdē nevienojās par maksimālo pieļaujamo lauksaimniecības zemes apmēru vienas personas īpašumā, aģentūra BNS uzzināja komisijas sēdē.

Biedrība "Zemnieku saeima" un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) atkārtoti aicina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus nekavēties ar grozījumu likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" virzīšanu uz Saeimas plenārsēdi, lai tos būtu iespējams pieņemt vēl šīs sesijas pēdējā plenārsēdē nākamceturtdien, 19.jūnijā, liecina  organizāciju paziņojums.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) ir sākusi sarunas ar Finanšu ministriju (FM) par reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanu graudkopībā, pavēstīja federācijas sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

Aicinām visus uz mūsu Klientu dienu!

Otrdien, 3. jūnijā, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr.1056 „Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība", tos papildinot ar integrētās augu aizsardzības pasākumiem, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte. Šo pasākumu mērķis ir saglabāt bioloģisko daudzveidību, vienlaikus veicot augu aizsardzību, kā arī mazināt lauksaimniecības atkarību no augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas.

Šogad Latvijā būs par vismaz 5% mazākas graudu ražas, savukārt graudu cenas pagaidām nav iespējams pat prognozēt, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja AS "Rīgas dzirnavnieks'' vadītājs Žilvins Pakeltis.