Turpinot pieaugt lauku saimniecību vidējam lielumam, ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits Latvijā ir samazinājies par 3 300 jeb 4% - no 83 400 2010. gadā līdz 80 100 pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2013. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauka pupas (vicia faba)

Augu seka  ir viens no lētākajiem līdzekļiem, kā nodrošināt kultūraugu veselību un saglabāt augsnes auglību. Pēdējos gados, domājot kā nomaksāt kredītsaistības, saimniecības audzē kultūraugus, kas nes lielāku ienākumu, atstājot novārtā augu maiņas pamatprincipus.

Jau šonedēļ, 1.maijā, pārtrauks darboties desmit gadus ilgušie zemes ierobežojumi lauksaimniecības zemes iegādei citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, taču joprojām nav skaidrs, kad varētu stāties spēkā jaunie ierobežojumi zemes iegādei. To paziņojumā norāda biedrība "Zemnieku saeima" un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), kas mudina pasteigties ar jauno nosacījumu pieņemšanu.

Pateicoties saulainajam laikam, šonedēļ visā Latvijā ātrāk nekā citus gadus tiks pabeigti vasarāju sējas darbi, vienlaikus zemniekos nopietnas bažas raisa ieilgušais sausuma periods, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina aptaujātie eksperti.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) iegūst arvien lielāku popularitāti klientu vidū. Ņemot vērā klientu interesi par EPS, LAD ir veicis nepieciešamos uzlabojumus, lai EPS lietošanu padarītu ērtāku - sistēma tiek modernizēta un uzlabota. Tagad tajā ir iespējams autorizēties ne tikai ar LAD EPS piešķirto lietotāja vārdu un paroli, bet izmantojot internetbanku, e-parakstu vai elektronisko identifikācijas karti (eID). 

Augs sastāv no 20% skābekļa (O)  un 50% oglekļa (C), ko augs uzņem no atmosfēras. Vēl auga sastāvā ietilpst 8% ūdeņraža (H), kas arī tiek iegūts no atmosfēras. Tikai 15% slāpekļa un 7% minerālvielas augs ņem no augsnes. Savukārt atmosfēra sastāv no 20,81% skābekļa un 79,19% slāpekļa. Tātad atmosfērā pieejami lieli krājumi paša dārgākā barības elementa - slāpekļa. Taču augi tiešā veidā no gaisa to uzņemt nevar.

Pētījumos Lubānā Ē.Koks konstatēja, ka augsni rudenī tikai uzarot, vārpatas daudzums gadu no gada palielinās. Bet augsni lobot vispirms ar lemešu lobītāju vai arklu 10-12cm dziļumā un pēc 4-6 nedēļām, kad velēna sadalījusies, arot 22-24cm dziļumā, praktiski panāk vārpatas iznīcināšanu. Līdzīgus rezultātus ieguvis arī Ē. Metuzāls Stendē velēnu vāji podzolētā mālsmilts augsnē.

Likumdevēja strīdu dēļ no 1. maija ES pilsoņi bez ierobežojumiem varēs pirkt Latvijā lauksaimniecības zemi un mežus.

Latvijas reģionos aktīvi norit sējas darbi - Kurzemes un Zemgales pusē jau lielākā daļa platību ir apsētas, kamēr Latgalē sējas darbi tikai pamazām sākas. Kā portālam "LA.lv" norādīja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA), šogad izsala ievērojamas ziemāju sējumu platības, un šis graudkopības sektoram ir vērtējams kā viens no smagākajiem gadiem.

Man šoziem izsala ziemas kviešu un ziemas rapša sējumi. Pavasarī lauki ar steigu jāpārsēj. Pietrūkst naudas sēklai un degvielai, ar iekrājumiem nepietiek. Dzirdēju, ka LAD platību maksājumus šogad maksās avansā no 1. maija. Kādi dokumenti un kad jāiesniedz? 
ALDIS DOBELES NOVADĀ

Lai pamatotu nepieciešamību Latvijas lauksaimniekiem saņemt kompensācijas par šoziem izsalušajiem ziemājiem, Zemkopības ministrijai (ZM) būs jāiesniedz papildu argumenti par postījumu apmēriem, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja ministrijas pārstāvji.

No 14.aprīļa Platību maksājumu iesniegumu 2014.gadam (turpmāk - iesniegums) var iesniegt arī papīra formātā. No 9.aprīļa to varēja jau izdarīt, izmantojot LAD Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS). 

No 2014. gada 9. maija līdz 2014. gada 9. jūnijam tiek izsludināta projektu iesniegumu pieņemšanas kārta „Lauku saimniecību modernizācija" ar kopējo publisko finansējumu 4 000 000 EUR apmērā.

Aizvadītajos divos gados Latvijā lielākās lauksaimnieciski izmantojamās zemes pircējas bijušas SIA. To īpašumā pašlaik varētu būt aptuveni 320 000 līdz 350 000 hektāru jeb 14 procenti no lauksaimnieciski izmantojamās zemes kopplatības.

Apkopojot un izvērtējot datus par zaudējumiem Latvijas lauksaimniekiem saistībā ar 2013./2014. gada ziemā nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ izpostītajiem ziemāju sējumiem (ziemāji lielās platībās ir gājuši bojā vai smagi cietuši), Zemkopības ministrija vērsīsies Eiropas Komisijā ar lūgumu sniegt atbalstu Latvijas graudaudzētājiem.

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka no 9.aprīļa, izmantojot LAD Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS), ir iespējams iesniegt Platību maksājumu iesniegumu 2014.gadam. Papīra formātā iesniegumus varēs iesniegt no šā gada 14.aprīļa.

Gailīšu pagasta uzņēmumam SIA "Uzvara-Lauks" kailsals iznīcinājis ziemājus 3400 hektāru platībā, nesot teju vienu miljonu eiro zaudējumus. Daudzi Bauskas puses lauksaimnieki ziemā cietušos tīrumus aizvadītajā nedēļā sāka pārsēt ar vasarājiem, cerot stabilizēt finansiālo situāciju, vēsta laikraksts "Bauskas Dzīve".

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauku uzņēmējus, jaunos zemniekus, kā arī ģimenes laukos pieteikties lauksaimnieku iecienītajam konkursam "Sējējs-2014″.

Lielākā daļa jeb aptuveni 77% lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā pieder fiziskām personām, bet ārvalstu kapitāla kontrolētām kapitālsabiedrībām pieder ne vairāk kā 14% lauksaimniecībā izmantojamās zemes, liecina Valsts zemes dienesta sagatavotais nekustamā īpašuma tirgus pārskats, kur aplūkotā tēma ir «Lauku zemes tirgus Latvijā - galvenās tendences».

Lai arī lauksaimnieku organizācijas "Zemnieku saeima" un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija konceptuāli atbalsta Saeimā virzītos lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumus, organizācijas vienlaikus vērš uzmanību uz potenciālajiem riskiem, kas Latvijas tautsaimniecībai var nest zaudējumus, liecina organizāciju paziņojums.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis informē, ka, neraugoties uz pēdējo dienu vēso laiku, kopumā šogad laika apstākļi bijuši pietiekami labi, lai ātrāk nekā citus gadus varētu uzsākt vasarāju sēju, līdz ar to masveida sējas darbi sāksies jau nākamnedēļ.

Līdz šā gada 31.martam VAS "Lauku attīstības fonds" zemes iegādei lauksaimniekiem piešķīrusi 317 aizdevumus par 15,20 miljoniem eiro no pieejamiem 24,20 miljoniem eiro, līdz ar to zemes iegādes kreditēšanas programmā, kas noslēgsies šā gada 30.jūnijā, atlikuši deviņi miljoni eiro.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien atbalstīja priekšlikumu likuma grozījumiem, paredzot, ka viena fiziska un juridiska persona var iegādāties līdz 2000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Ar šādu ierobežojumu paredzēts cīnīties ar spekulatīviem darījumiem.

Zemkopības ministrija informē, ka VAS „Lauku attīstības fonds" līdz 2014. gada 31. martam ir pieņēmis lēmumu par 317 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 15,202 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai.

Ministru kabinets steidzamā kārtā pieņēmis Lauksaimniecības ministrijas ieteikumus un EP komisijas rekomendācijas par izmaiņām graudu audzētāju tiešmaksājumu izmaksāšanas kārtībā. Jaunie noteikumi paredz, ka tiešmaksājumi tiks izlīdzināti visām lauksaimniecībā izmantotajām zemēm, ieskaitot gadījumus, kad daļa no tām tiek pārvesta dārzniecību vai puķu podu vajadzībām uz pilsētām. Atbalsts tiks piešķirts visiem zemes gabalu īpašniekiem, kuri iesniegs zemes paraugu LAD uzraudzībā jaunizveidotajai Zemes paraugu laboratorijai (ZPI), kas noteiks, vai šī zeme tiešām ir no Latvijas.

22.starptautiskā lauksaimniecības, lopkopības,  mežkopības un lauku celtniecības izstāde

Konekesko Latvija un Elagro Trade aicina uz tradicionālajām Spēka dienām šī gada 4. un 5.aprīlī

Lai rastu iespēju atbalstīt Latvijas lauksaimniekus šopavasar, kad ziema ir nodarījusi lielus postījumus lauksaimniekiem, atsevišķus avansa maksājumus izmaksās ātrāk, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

Smidzinātāju pārbaudes ir būtiskas ilgtspējīgas saimniekošanas nodrošināšanai. Tā tehniskais stāvoklis tieši ietekmē izsmidzināto augu aizsardzības līdzekļu daudzumu un kvalitāti, kas veido ietekmi ne tikai uz apsmidzināto kultūraugu, bet arī apkārt esošo vidi.

Biedrība "Zemnieku saeima" ceturtdien tikšanās laikā ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) lūdza rast atbalstu par ziemā nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ cietušajiem ziemājiem, informē "Zemnieku saeimā".

Jelgavas novada Dome lēmusi vērsties pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V), kā arī Zemkopības ministrijas ar aicinājumu par iespējamiem atbalsta pasākumiem ziemas kviešu un rapšu audzētājiem saistībā ar katastrofālu ziemāju sējumu izsalšanu un bojāeju, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

LPKS Agrario sadarbībā ar Augu Aizsardzības Servisu un Agricon 2014.gada 31.martā plkst. 10:00 rīko semināru.

Ministru kabinets otrdien, 25.martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 3.maija noteikumos Nr.344 „Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo dīzeļdegvielu (gāzeļļu), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem". Grozījumi vienkāršo Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniedzamo iesnieguma veidlapu, kas nepieciešama, lai saņemtu akcīzes nodokļa atbrīvojumu dīzeļdegvielai.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktais ziemāju stāvokļa apsekojums Latvijā liecina, ka vissliktākā situācija ir Zemgalē, kur nāksies pārsēt līdz pat 80% no graudaugu sējumiem. Citos Latvijas reģionos ziemāji skarti mazāk, taču kailsala ietekmi uz saimniekošanu izjutīs teju katrs graudu audzētājs.

LOSP aicina parakstīties par iniciatīvu - Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem

Kailsala dēļ Zemgalē šosezon cietuši 70 - 80% graudaugu. Zemniekiem nāksies pārsēt daļu ziemāju, un sējas materiāla cenas līdz ar to augušas par 50%, Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis atklāja intervijā Latvijas Radio.

Lauksaimnieciski izmantojamās zemes nomas tirgū cenas aizvien ir ļoti svārstīgas un atšķirīgas ne tikai viena novada, bet pat viena pagasta robežās.

Latvijas 20 lielākie lauksaimniecības kooperatīvi 2013.gada laikā apgrozījumu palielinājuši par 20,7%, otrdien raksta "Dienas Bizness".

Katastrofālā situācija ziemas kviešu laukos radījusi milzīgu pieprasījumu pēc vasarāju sēklas un cenu lēcienu, kā arī pēc paņēmieniem, kā kompensēt ražas zudumus.

Ja šā gada rudens un ziemas sākums ziemājiem bija labvēlīgs, tad janvāra otrās puses un februāra sākuma ilgais un spēcīgais kailsals ir nodarījis neredzēti lielus postījumus, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Tā kā šogad esot ļoti būtiski mainījusies Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības finansējuma izlietojuma kontrolējošo institūciju attieksme pret finanšu izlietojuma pārbaudi, šogad Latvijas zemniekus gaida ļoti nopietnas ES revidentu pārbaudes, šodien notiekošajā biedrības «Zemnieku saeima» konferencē sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Pēdējo desmit gadu laikā lauksaimniecības zemes cenas Latvijā paaugstinājušās vidēji par 44%, ko veicinājuši ne tikai spekulatīvi darījumi, zemi uzpērkot ārvalstu kompānijām, bet arī biogāzes staciju darbība, kā arī lauksaimnieku pieaugošā konkurence par labākajām lauksaimniecības platībām, informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītība centra (LLKC) pārstāvji.