Tiek radīti ieraksti atbilstoši birkai Latvija
Sējas darbi norit visā Latvijā; norisi komentē eksperti
Šogad migrējošie putni lauku sējumos esot īpaši postoši - ne tikai sadīgušos graudaugu asnus noēd, bet tos arī izmīņā un sāk baroties ar iesētajiem vasarājiem, zina teikt lauksaimnieki. Pērn kompensācijas izmaksātas ne vien par sējumiem, bet arī zivīm nodarīto skādi un lāča postījumiem. Tā Vidzemē lācis bija izpostījis 35 bišu saimes un to saimnieks saņēma 8800 eiro. Pavisam kopā pagājušajā gadā kompensācijās izmaksāti 189 tūkstoši eiro, tajā skaitā augkopībā 112,7 tūkstoši eiro. No augkopības kultūrām visvairāk cietušas pupas - 275,75 ha jeb 36%, bet vismazāk kukurūza - 15 ha jeb 2%. 2015. gadā pavisam kompensācijas izmaksātas 86 gadījumos, bet pāris pieteicējiem skāde netika segta, jo postījumu apjoms bija maznozīmīgs, "LA" uzzināja Valsts vides dienestā (VVD).
Desmit dienu laikā, kopš Lauku atbalsta dienests (LAD) sācis pieņemt lauksaimnieku pieteikumus 2016.gada valsts un Eiropas Savienības (ES) platību maksājumiem, subsīdijām pieteikušies jau 9800 zemnieki, aģentūru LETA informēja LAD pārstāvji.
Saeima ceturtdien, 21.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot noteikt soda sankcijas personām, kuras pēc lauksaimniecības zemes iegādes noteiktā termiņā neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, informē Saeimas preses dienests.
Lauku atbalsta dienests (LAD) līdz 1.jūnijam pieņems iesniegumus marķētas dīzeļdegvielas piešķiršanai, kurai piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi lauksaimniecības produkcijas ražotājiem 2016./2017.saimnieciskajam gadam, informē LAD.
Vasarāju graudaugu sējas darbiem laika apstākļi patlaban ir labvēlīgi, un darbus būtu vēlams pabeigt līdz aprīļa beigām, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.
Graudkopības izaicinājums - stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu - no ĢMO brīvu pienu
Biedrības Zemnieku saeima valdes sēdē diskutēts par aktualitātēm Latvijas reģionos, kā arī turpmākajiem piena nozares situācijas stabilizācijas pasākumiem, informē biedrības pārstāvji.
No šā gada 11.aprīļa līdz 23.maijam lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot Vienoto iesniegumu. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem var pieteikties ar kavējuma sankciju, ir 15.jūnijs, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).
Valstij aktīvāk jāveicina novārtā pamestās lauksaimniecības zemes atgūšana, bet nekustamā īpašuma nodoklis primāri jāiegulda lauku infrastruktūrā
Latvijas bioloģiskie lauksaimnieki šogad bija aktīvi, piesakoties Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstam investīciju projektu realizācijai, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.
Graudaugu sējumu situācija līdz šim kopumā ir labvēlīga, bet vietām Latvijā - Zemgalē - trūkst mitruma, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.
24. starptautiskā izstāde "Pavasaris 2016" savas durvis apmeklētājiem vaļā vērs jau 7. aprīlī. Izstādi organizē SIA A.M.L., ciešā sadarbībā ar Latvijas Republikas Zemkopības Ministriju un Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameru un izstādes ģenerālsponsoru AS Swedbank.
Valdība otrdien, 15.martā, apstiprināja grozījumus tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem, pilnveidojot atsevišķus piemērošanas noteikumus.
ASV Lauksaimniecības ministrijas (USDA) eksperti savā marta atskaitē nedaudz samazinājuši sojas pupu ražas vērtējumu pasaulei 2015/16. sezonai - no 320,51 milj.t līdz 320,21 milj.t. Tai pat laikā šis rādītājs joprojām ir augstāks par iepriekšējās sezonas rezultātu (318,57 milj.t).
Lai gan ziemāji visā Latvijā izskatās cerīgi, problēmas rada gājputnu, īpaši gulbju un zosu bari, kas sējumus masveidā noēd un izbradā, līdz ar to šosezon gaidāms attiecīgo kompensāciju pieprasījuma pieaugums, atzina aptaujātie lauksaimnieki.
Tuvākās desmitgades laikā nav gaidāms būtisks graudu cenas pieaugums, kas skaidrojams ar pieaugošu ražu un uzkrājumiem, tikmēr visā Eiropas Savienībā (ES) vērojams graudu pašizmaksas kāpums, kura dēļ atsevišķās valstīs kviešu audzēšana jau neatmaksājas.
Pašlaik lauksaimnieku sabiedrībā radušās bažas, ka Latgalē un Vidzemē saimniekiem daļu ziemāju nāksies pārsēt. Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) augkopības konsultanti uzskata, ka ziemāju pašreizējo stāvokli var vērtēt kā labu un pat ļoti labu visā valstī, informē LLKC.
Neraugoties uz aukstajām naktīm, Kurzemē un Zemgalē agrīnās graudaugu šķirnes jau atsākušas veģetāciju, kamēr Vidzemē un Latgalē laukus vēl klāj sniegs, augsne virskārtā ir pārāk mitra, līdz ar to sezona zemniekiem varētu izvērsties sarežģīta, prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.
Graudu kopējā raža 2015. gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē sasniedza trīs miljonus tonnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Lauksaimniecības produkcijas ražotāji finansējumu zemes iegādei Attīstības finanšu institūcijā Altum turpmāk varēs aizņemties uz termiņu līdz 30 gadiem līdzšinējo 20 gadu vietā, informē Altum.
Ceturtdien, 4. februārī Saeimā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienbalsīgi atbalstīja biedrības Zemnieku saeima (ZSA) un deputāta Edgara Putras kopīgi iesniegtos grozījumus likumā Par uzņēmuma ienākuma nodokli, informē ZSA.
Iespaidīgā 490 miljonu eiro vērtā ES fonda programma lauku saimniecību un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu attīstībai tiek apgūta simtprocentīgi. Vairāki projekti paliek aiz strīpas, jo arī ar to ir par maz, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Trešdien, 3. februārī Saeimā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika izskatīti biedrības Zemnieku saeima (ZSA) un deputāta Edgara Putras kopīgi iesniegtie grozījumi likumā Par uzņēmuma ienākuma nodokli.
AS Attīstības finanšu institūcija Altum līdz pērnā gada 31.decembrim ir piešķīrusi 781 aizdevumu zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai par kopējo summu 39,6 miljoni eiro un ir noslēgti 774 līgumi par 38,80 miljoniem eiro, informē Zemkopības ministrija.
Vidējais tehnisko pakalpojumu cenu līmenis Latvijā 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, būtiskas izmaiņas nav piedzīvojis - tas audzis vien par 0,03%, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu apkopotā informācija.
Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka, sākot ar šo gadu, pieteikties uz platību maksājumiem varēs tikai elektroniski, izmantojot LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmu (EPS), informē dienests.
Latvijā graudaugu sējumiem laika apstākļi joprojām ir labvēlīgi un lielākajā daļā valsts ziemošana norit labi, lai gan vēl aizvien ir bažas par kailsala nodarīto kaitējumu atsevišķos Latvijas reģionos, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.
Šajā sezonā ziemāju lauki visos Latvijas novados izskatoties labi, pateicoties bagātīgajai sniega segai. Šogad atkal varētu būt gaidāma laba raža. Vienlaikus graudu audzētājus aizvien bažīgākus darot joprojām krītošās graudu cenas biržās, aģentūrai LETA atzina aptaujātie graudkopības kooperatīvu vadītāji.
Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja administratīvās atbildības ieviešanu par lauksaimniecības zemes neizmantošanu.
Valdība sēdē otrdien atbalstīja noteikumu grozījumus, kas paredz, ka 2016.gadā valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai subsīdiju veidā ir 8,611 miljoni eiro, aģentūrai BNS pavēstīja Zemkopības ministrijā (ZM).
Latvijā lauksaimniekiem pērn bijis otrais vislielākais naudas ienākumu kāpums, vērtējot visas 28 dalībvalstis (sk. grafiku), liecina "Eurostat" ātrais novērtējums. Eksperti šo izaugsmi skaidro arī ar algu legalizēšanu, mazo saimniecību aiziešanu no tirgus, kas aprēķinos ceļ nozares darbinieku vidējos ienākumus. Tomēr lauksaimniecībā nodarbinātie aizvien saņem mazākas algas nekā daudzās citās tautsaimniecības nozarēs nodarbinātie darbinieki. Lai sasniegtu, piemēram, Vācijas līmeni, kur pērn naudas ienākumu kritums pret iepriekšējo gadu veidoja vairāk nekā 37%, vajadzēs vēl ļoti daudzus gadus. Ir arī optimistiskāks secinājums - ES vidējam naudas ienākuma līmenim lauksaimniecībā tomēr tuvojamies, jo pērn tas krita par 4,3%.
Aizvadītais gads Latvijas lauksaimniekiem nesa ļoti bagātīgu ražu, un, pateicoties tam, daudziem zemniekiem izdevies gūt ienākumus investīcijām saimniecību attīstībai - gan lauksaimniecības tehnikas, gan zemes iegādei. Vienlaikus lauksaimniekiem rada bažas izmaiņas Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanas kārtībā. Reaģējot uz to, kā arī ņemot vērā nozares attīstību un lauksaimniecības finanšu plūsmas specifiku, DNB līzings ir izstrādājis Latvijas lauksaimnieku aktuālajām vajadzībām piemērotu finanšu pakalpojumu - līzinga aizdevumu.
Šogad tiek prognozēts graudu kopražas rekords, un šis jau būs trešais gads pēc kārtas, kad tā pieaug, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Ziemāju platībās visā Latvijā pašlaik ir pietiekami attīstīta sakņu sistēma, kas nodrošina augu labu pārziemošanu. Tomēr šīs vasaras un rudens sausums var ietekmēt atsevišķu lauku stāvokli pavasarī. Tādēļ saimniekiem laikus jādomā, kā rīkoties, ja sējumi tomēr nav pārziemojuši, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti.
Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms: "Ar ziemas rapša sējas termiņiem augustā zemniekiem nebija problēmu. Laukos ar smagāku granulometrisko sastāvu vai pie sējas bezaršanas tehnoloģijā ziemas rapsis tomēr sadīga ļoti nevienmērīgi. Šajos laukos pēdējie rapši sadīga tikai septembra sākuma pēc nelielajiem nokrišņiem. Šāda situācija biežāk novērojama Zemgales reģionā, citos reģionos mazāk. Tomēr kopumā rapsis ir labi sagatavojies ziemošanai - ir apmierinoša biezība, pietiekami attīstīta sakņu sistēma, pietiekams lapu skaits."
Vēlos uzzināt par zaļmēslojuma augiem, piemēram, eļļas rutkiem, rudziem. Kad tos var sēt un ieart zemē? Kāda nozīme ir zaļmēslojumam? JĀNIS ALOJAS NOVADĀ
Graudaugu ziemāju sējumiem pašreizējie laika apstākļi nekaitē un sals ir normas robežās, atzina aptaujātie lauksaimnieki.
Traktortehnikas tirgotājiem Latvijā šis ir bijis labs gads, atzina lauksaimniecības tehnikas tirgotāja "Konekesko Latvija" Mārketinga vadītāja Gundega Brakanska.
Norises vieta: Dobeles Muzeja telpās (pagrabstāvā), Brīvības ielā 7, Dobelē
Nākamgad agrotehnikas pārdošanas apmēri Latvijā varētu pieaugt, aģentūrai BNS prognozēja lauksaimniecības tehnikas tirgotāja «Amazone» valdes locekle Baiba Mikāla.
10. novembrī valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai lauksaimniekiem. Grozījumi noteikumos sagatavoti, lai lauksaimnieki marķēto dīzeļdegvielu varētu izmantot arī pašpārvadājumiem.
Vislielākā graudu kopraža visā Latvijas vēsturē - 2,599 miljoni tonnu - nokulta. Graudi vēl tiek vesti uz kuģiem ostās, noglabāti bunkuros. Graudkopji saņem un vēl saņems pelnīto maksu par izaudzēto, vienlaikus paužot bažas par šā gada rudens rapsim un graudaugu kultūrām nelabvēlīgajiem dabas apstākļiem. Lauksaimniecības bizness ir īpašs ar to, ka tas ir visvairāk atkarīgs no dabas apstākļiem. Lauku ražotāji šo atziņu ir ielāgojuši un labas peļņas gados rūpējas par krājumu veidošanu sliktākiem laikiem.
Ziemas un vasaras kviešu raža šogad Latvijā ir lielāka nekā pērn, taču vasaras kviešu kvalitāte ir labāka nekā ziemas kviešu, atzina Zemkopības ministrijā.
30. oktobrī spēkā stāsies norma, kas paredz lauksaimniecības darbiem izmantot krāsoto dīzeļdegvielu, informē biedrība Zemnieku saeima (ZSA).