Lauksaimnieki Vidzemē bažījas par sala nodarīto skādi sējumiem

Sals šā gada sākumā varētu būt kaitējis graudaugu sējumiem Vidzemē, savukārt citos Latvijas reģionos sals nav nodarījis acīmredzamu postu graudaugu sējumiem, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "VAKS" valdes priekšsēdētājs un kooperatīvu asociācijas priekšsēdētājs Indulis Jansons sacīja, ka Vidzemes lauksaimnieki bažījas par sala janvāra sākumā negatīvo ietekmi uz graudaugu sējumiem. "Mums ir diezgan lielas bažas par sējumiem, īpaši, par rapšiem un kviešiem. Janvāra sākumā Vidzemē gaisa temperatūra vietām bija pazeminājusies līdz -30 grādiem, bet sniega sega bija diezgan maza un vēl bija vējš," sacīja Jansons, piebilstot, ka precīzāk sala ietekmi varēs izvērtēt martā.

Viņš piebilda, ka patlaban Vidzemē sniegs ir tikpat kā nokusis un gaisa temperatūra ir plusos. Taču turpmākajās nedēļās Vidzemē sinoptiķi sola vēsākus laika apstākļus, kad gaisa temperatūra vietām var sasniegt -10 grādus, līdz ar to ir bažas par kailsala iespējamību. Jansons piebilda, ka izturīgākas pret salu ir vietējās graudaugu šķirnes, sevišķi - rudzi.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis pastāstīja, ka pagaidām sals nav nodarījis acīmredzamu postu graudaugu sējumiem Latvijā, taču gaisa temperatūras mainīgums kultūraugiem nenāk par labu. "Šādi laika apstākļi, kādi ir tagad, kad atkusnis mijas ar salu, dienā ir plusi un naktī mīnusi, jebkurā gadījumā nepatīk kultūraugiem. Graudaugi vislabāk jūtas, ja ir stabili plusi vai stabils sals un sniegs," sacīja Balodis, piebilstot, ūdenim uz lauka atlaižoties un atkal sasalstot, tiek bojāta graudaugu sakņu sistēma.

Viņš piebilda, ka turpmākajās nedēļās pastāv risks iestāties kailsalam. Sniegam nokūstot un uznākot salam, augi var iet bojā. "Janvāra sākumā, kad bija liels sals, visā valsts teritorijā bija sniegs. Vietām sniega bija mazāk, bet, domāju, ka tā bija gana, lai augus pasargātu. LLKC konsultants nedēļas nogalē bija izbraucis ārpus pilsētas un pēc atgriešanās teica, ka sējumi pagaidām izskatās labi," teica Balodis, pieļaujot, ka vietām Vidzemē, kur bija mazāk sniega, daļa ziemāju var būt aizgājuši bojā, taču precīzāk to varēs izvērtēt ne ātrāk kā pēc mēneša.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs norāda, ka, tuvojoties pavasarim, gaisa temperatūras svārstības sējumiem kļūs vēl izšķirošākas nekā tagad. "Pavasarī augiem ir mazliet mazāk barības vielu un gaisa temperatūras svārstības kļūst arvien izteiktākas. Dienas būs vēl siltākas un zeme saulē uzsils, bet naktīs piesals. Parasti februāris un marts sējumiem ir izšķiroši," sacīja Balodis, paužot cerību, ka nebūs kailsala.

Liepājas rajona Otaņķu pagasta zemnieku saimniecības "Gudriķi" īpašnieks Guntis Silenieks norādīja, ka Kurzemes jūras piekrastē - Otaņķu pagastā un Nīcā - sals sējumiem līdz šim nav kaitējis un graudaugiem ir bijuši labvēlīgi laika apstākļi. "Lauki patlaban ļoti skaisti zaļo," sacīja Silenieks, piebilstot, ka patlaban sējumiem šajā Kurzemes daļā viss ir kārtībā.

Vienlaikus viņš piebilda, ka izšķiroši būs turpmākie mēneši, kad pastāv kailsala iespējamība, kamdēļ daļa ražas var iet bojā.

Jau vēstīts, ka šomēnes Latvijā sinoptiķi vairs neprognozē ne lielu snigšanu, ne spēcīgu salu, bet tas nenozīmē, ka ziema tuvojas beigām - februārī un martā vēl iespējama barga ziema. Ja Eiropā ienāks aukstums no Arktikas, lielākais sals būs ziemeļos un ziemeļaustrumos, tostarp Baltijas valstīs.

Avots: www.delfi.lv