Latvijas Tirgus un cenu informācijas sistēmā pārtikas kviešu vidējā iepirkuma cena no 19. līdz 25. oktobrim bija 220,58 eiro par tonnu. No 5. līdz 11. oktobrim tā bija 201,33 eiro, tātad divu nedēļu laikā publicētais vidējais rādītājs palielinājies par 19,25 eiro jeb aptuveni 9,6%.
Tiek rādīti ieraksti no oktobris, 2026
Eiropas Komisija rudens īstermiņa tirgus prognozē ES 2026./2027. gada graudaugu ražu novērtējusi 262 milj. tonnu apmērā — par 9,6% mazāk nekā iepriekšējā sezonā un par 4,7% zem piecu gadu vidējā līmeņa. Jūlija sākumā Komisija vēl prognozēja 273,7 milj. tonnu ražu, tātad vasaras karstuma un sausuma ietekmē vērtējums samazināts par aptuveni 11,7 milj. tonnu.
Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs oktobra JRC MARS biļetenā norāda, ka ilgstošie nokrišņi Baltijas valstīs izraisījuši augsnes pārmitrumu un atsevišķos reģionos faktiski apturējuši ziemāju sēju. Tā kā optimālais sējas periods tuvojas beigām, JRC sagaida ziemāju platību samazinājumu; daļu lauku nākamajā pavasarī varētu apsēt ar vasarājiem.
Pēc USDA Ārējā lauksaimniecības dienesta (FAS) Kanberas biroja prognozes Austrālijas miežu raža 2026./2027. tirdzniecības gadā varētu sasniegt rekordaugstus 17,7 milj. tonnu — par 4,4% vairāk nekā iepriekšējā sezonā un aptuveni 40% virs pēdējo desmit gadu vidējā līmeņa. Labvēlīgos augšanas apstākļus papildinājusi sējumu pārbīde no kviešiem uz miežiem, ko veicināja augstākas slāpekļa mēslojuma cenas un bažas par iespējamu El Niño izraisītu mitruma deficītu Austrālijas austrumos.
No jūlija līdz oktobrim uz Latviju nosūtīti 431,7 tūkst. tonnu Krievijas graudu, liecina konsultāciju uzņēmuma “ProZerno” aplēse. Pēc šīs uzskaites Latvija sezonas sākumā ierindojusies starp pieciem lielākajiem Krievijas graudu ārējiem galamērķiem. Krievijas graudu eksportā Baltijas maršruta īpatsvars septembrī sasniedzis 65%, norāda dzelzceļa pārvadātājs un tirgus analīzes uzņēmums “Rusagrotrans”.
No 2026./2027. tirdzniecības gada sākuma līdz 18. oktobrim ES uz trešajām valstīm eksportējusi 2,22 milj. tonnu miežu - par 41% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā sezonā. Nedēļas laikā kumulatīvais apjoms palielinājies par 120 tūkst. tonnu, taču gada salīdzinājumā eksporta temps joprojām ir ievērojami vājāks.
Latvija, Lietuva un Igaunija kopīgi aicinājušas Eiropas Savienību aizliegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu importu un tranzītu visā ES teritorijā. Jautājumu Baltijas valstu vadītāji izvirza 15. un 16. oktobra Eiropadomes sanāksmē, jo Krievijas eksportētāji Melnās jūras ostu darbības traucējumu dēļ cenšas vairāk kravu novirzīt uz Baltijas jūras ostām.
USDA Ārējais lauksaimniecības dienests (FAS) oktobrī samazinājis Krievijas kviešu eksporta prognozi par 3 milj. tonnu — līdz 40 milj. tonnu. Tas būtu zemākais apjoms pēdējos piecos gados. Sezonas pirmajā ceturksnī eksportu ierobežoja Melnās jūras ostu darbības traucējumi, un daļa kravu arvien vairāk tiek novirzīta caur Baltijas jūras ostām.
Starptautiskā Graudu padome (IGC) oktobrī palielinājusi 2026./2027. gada pasaules graudu ražas prognozi par 7 milj. tonnu - līdz 2,427 mljrd. tonnu. Korekciju galvenokārt noteicis lielāks kukurūzas ražas vērtējums, taču uzlabota arī miežu prognoze. Pasaules graudu patēriņš pašlaik tiek prognozēts rekordaugstā 2,446 mljrd. tonnu līmenī.
No 2026./2027. tirdzniecības gada sākuma līdz 4. oktobrim ES muitas datos uzskaitītais Latvijas mīksto kviešu eksports uz trešajām valstīm sasniedza 0,80 milj. tonnu. Nedēļu iepriekš kumulatīvais apjoms bija 0,59 milj. tonnu, tātad jaunākajā uzskaites periodā tas palielinājies par aptuveni 210 tūkst. tonnu. Latvija kopā ar Poliju dala trešo vietu starp ES eksportētājvalstīm aiz Rumānijas un Lietuvas.
FAO Graudaugu cenu indekss septembrī sasniedza 122,8 punktus, mēneša laikā palielinoties par 5,1%, bet gada laikā — par 17,2%. Kviešu cenas pieauga par 6,3% un sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada augusta. Galvenais cenu kāpuma iemesls bija Melnās jūras eksporta loģistikas traucējumi, kuru dēļ importētāji pastiprināti meklēja alternatīvas piegādes.
FAO oktobrī palielinājusi 2026. gada pasaules kviešu ražas prognozi par 3,2 milj. tonnu, līdz 813,9 milj. tonnu. Korekciju galvenokārt noteikušas labākas ražas izredzes Austrālijā, tomēr kopējais apjoms joprojām varētu būt par 3,3% mazāks nekā 2025. gadā. Pasaules graudaugu krājumu prognoze palielināta līdz 950 milj. tonnu, un krājumu un patēriņa attiecība saglabājas samērā augstā 31,7% līmenī.
Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra septembra JRC MARS biļetens norāda, ka pārmērīgi nokrišņi Baltijas valstīs kavējuši ražas novākšanu. Vienlaikus satelītnovērojumi un agrometeoroloģiskie modeļi liecina par kopumā labām vasaras miežu un citu vasarāju ražības izredzēm reģionā.
Ukrainas Lauksaimniecības ministrija vērtē iespēju izmantot Baltijas jūras ostas graudu eksportam, jo uzbrukumi būtiski ierobežo Melnās jūras ostu darbību. Pēc ministrijas sākotnējās aplēses Baltijas ostas teorētiski varētu pārkraut līdz 20 milj. tonnu Ukrainas graudu, taču transportēšana līdz tām palielinātu eksporta izmaksas aptuveni par 100 ASV dolāriem tonnā.