No 2026./2027. tirdzniecības gada sākuma līdz 4. oktobrim ES muitas datos uzskaitītais Latvijas mīksto kviešu eksports uz trešajām valstīm sasniedza 0,80 milj. tonnu. Nedēļu iepriekš kumulatīvais apjoms bija 0,59 milj. tonnu, tātad jaunākajā uzskaites periodā tas palielinājies par aptuveni 210 tūkst. tonnu. Latvija kopā ar Poliju dala trešo vietu starp ES eksportētājvalstīm aiz Rumānijas un Lietuvas.

FAO Graudaugu cenu indekss septembrī sasniedza 122,8 punktus, mēneša laikā palielinoties par 5,1%, bet gada laikā — par 17,2%. Kviešu cenas pieauga par 6,3% un sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada augusta. Galvenais cenu kāpuma iemesls bija Melnās jūras eksporta loģistikas traucējumi, kuru dēļ importētāji pastiprināti meklēja alternatīvas piegādes.

FAO oktobrī palielinājusi 2026. gada pasaules kviešu ražas prognozi par 3,2 milj. tonnu, līdz 813,9 milj. tonnu. Korekciju galvenokārt noteikušas labākas ražas izredzes Austrālijā, tomēr kopējais apjoms joprojām varētu būt par 3,3% mazāks nekā 2025. gadā. Pasaules graudaugu krājumu prognoze palielināta līdz 950 milj. tonnu, un krājumu un patēriņa attiecība saglabājas samērā augstā 31,7% līmenī.

Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra septembra JRC MARS biļetens norāda, ka pārmērīgi nokrišņi Baltijas valstīs kavējuši ražas novākšanu. Vienlaikus satelītnovērojumi un agrometeoroloģiskie modeļi liecina par kopumā labām vasaras miežu un citu vasarāju ražības izredzēm reģionā.

Ukrainas Lauksaimniecības ministrija vērtē iespēju izmantot Baltijas jūras ostas graudu eksportam, jo uzbrukumi būtiski ierobežo Melnās jūras ostu darbību. Pēc ministrijas sākotnējās aplēses Baltijas ostas teorētiski varētu pārkraut līdz 20 milj. tonnu Ukrainas graudu, taču transportēšana līdz tām palielinātu eksporta izmaksas aptuveni par 100 ASV dolāriem tonnā.