Kukurūzas pūdētājiem bezakcīzes dīzelis vairs nepienāksies

Bezakzīces dīzeļdegvielu šajā sezonā vairs nepiešķirs lauksaimniekiem, kuri audzē kukurūzu biogāzes ieguvei, paredz valdības apstiprinātie normatīvo aktu grozījumi.

Šo ieceri pērn izvirzīja Finanšu ministrija, rosinot ar 2017./2018.saimniecisko gadu atcelt tiesības iegādāties degvielu ar samazināto jeb 50% akcīzes nodokļa likmi par tām zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei. Līdz ar to kukurūza ierindota to kultūru vidū , kuru audzēšana lauksaimniecības zemē nevar tikt kvalificēta kā atbalsttiesīga dīzeļdegvielas ar samazināto akcīzes nodokļa likmi piešķiršanai. Šajā sarakstā jau ietilpst augi kurus tradicionāli izmanto kā enerģētisko koksni, - apse, kārkls, baltalksnis, klūdziņprosa vai miežubrālis. Finanšu ministrija aplēsusi, ka, atceļot tiesības ar 2017./2018.saimniecisko gadu iegādāties bezakcīzes dīzeļdegvielu par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei, pieaugs patērētais dīzeļdegvielas apjoms, par kuru maksājama akcīzes nodokļa standartlikme 341 eiro par 1000 litriem. Tā kā saimnieciskais gads sākas kārtējā gada 1.jūlijā, 2017.gada otrā pusgada fiskālā ietekme būšot papildu 112 150 eiro.

Pret šo jauninājumu īpaši negatīvi bija noskaņoti lielsaimnieki, lielākoties Zemgalē, kuri pēdējos gados labības sējumus auglīgajā zemē aktīvi nomainījuši ar biogāzes kukurūzu. Iznākumā tika deformēts zemes tirgus, par paaugstinātām cenām pārdodot labu zemi šīs kultūras audzēšanai biogāzes vajadzībām. Valstī ir 1,2 miljonu hektāru platības un 17 332 saimniecību, kuras pretendē uz šo samazināto akcīzes degvielu, savukārt jaunās izmaiņas attieksies uz 41 saimniecību, aptverot 7708 hektārus. Kopumā valstī kukurūza tiek audzēta apmēram 14 000 hektāros, ne tikai biogāzei, bet arī lopbarībai.

Atgādināsim, ka bezakcīzes dīzeļdegvielu piešķir par to atbalsta saņemšanai deklarēto un apstiprināto platības hektāru, par kuru ir nodrošināti ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražošanas vismaz 285 eiro apmērā no hektāra. Šajā summā netiek ieskaitīts valsts vai Eiropas Savienības atbalsts. Papildus minētajiem ieņēmumiem par ilggadīgiem zālājiem vai aramzemē sētiem stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu, tostarp proteīnaugu, maisījuma platību ir jānodrošina minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums 0,5 nosacītās liellopu vienības, bet bioloģiskajās saimniecībās - 0,4 nosacītās liellopu vienības. Zemes apstrādāšanai zem zivju dīķiem lauksaimnieks ir tiesīgs iegādāties dīzeļdegvielu, ja tiek audzētas zivis vismaz 20 hektāru platībā, kā arī ja akvakultūras nozares uzņēmums izgājis atzīšanas un reģistrēšanas procedūru Lauksaimniecības datu centrā.

No akcīzes nodokļa atbrīvotais dīzeļdegvielas daudzums diferencēts trijās grupās - augkopībā nodarbinātajiem 100 litru par hektāru, lopkopības saimniecībām, augļkopjiem, dārzeņu un kartupeļu audzētājiem - 130 litru, savukārt pārējiem, tostarp zemes apstrādei zem zivju dīķiem, - 60 litru. Pagājušajā sezonā tika ieviests arī jauninājums, kas paredz dīzeļdegvielas iezīmēšanu jeb marķēšanu ar fiskālo marķieri un krāsvielu. Kārtība arī nosaka, ka dīzeļdegviela jāuzglabā atsevišķi no nemarķētās dīzeļdegvielas.

Kopumā Lauku atbalsta dienests (LAD) lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem šajā sezonā plāno piešķirt 102 589 359 litrus dīzeļdegvielas ar samazināto akcīzes likmi.

Avots: www.la.lv