Šogad tiešmaksājumu nauda saņēmēju kontā varētu ieripot ātrāk, ko sekmēs šā gada jauninājums - obligātā pieteikšanās nevis klātienē, bet attālināti, izmantojot LAD Elektronisko pieteikšanās sistēmu. Turklāt lauksaimnieki līdz 26. jūnijam pārklājumu labošanu EPS varēs veikt bez soda sankcijām.

Darba kārtība:

Vasaras rapša laukos šonedēļ konstatētas divas kaites - krustziežu spīdulis, kā arī neīstā miltrasa, informē Valsts Augu Aizsardzības dienestā (VAAD).

1. diena. 15.07.17.

Aicinām Jūs pieteikties!

Latvijā turpinās iepriekšējo pāris gadu tendence, pieaugot dažāda veida mēslošanas līdzekļu pielietojumam, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta apkopotās tendences mēslošanas līdzekļu apritē, portālu laukos.lv informēja dienesta Agroķīmijas departametna direktore Skaidrīte Rulle.

Mazās lauku saimniecības, kuru gada apgrozījums svārstās 2000-15 000 eiro robežās, arī šogad varēs pretendēt uz 15 000 eiro vienreizējo atbalstu. Projektu iesniegumu pieņemšana pasākumā "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības" sāksies ceturtdien, 1. jūnijā un turpināsies līdz 30. jūnijam.

Valsts Augu Aizsardzības dienests (VAAD) šodien ziemas kviešu laukos konstatējis pēdējos gados aktuālo un postošo dzelteno rūsu, kā arī visas plašāk izplatītās labību slimības, zināja VAAD.

Pārtikas kviešu cena šogad martā Latvijā bija par 17,6% augstāka nekā pērn attiecīgajā mēnesī, taču par 11% zemāka nekā pēdējo piecu gadu vidējā pārtikas kviešu cena Latvijā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Latvijai ir potenciāls eksportēt bioloģiskos graudus, sacīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Latvijai neierastā kaitēkļa - labības graudaugu vairogblakts parādīšanās ziemāju sējumos var izvērsties par problēmu, taču pagaidām ir pāragri izvērtēt tās apmērus, atzina eksperti. Kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža apstiprināja, ka Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) pagājušā gada graudaugu sēklās ir atradis dažus labības vairogblakts paraugus, kas Latvijas apstākļiem nav tradicionāls kaitēklis un agrāk šeit nav novērots. "Klimata pārmaiņas vai laikapstākļu pārmaiņas ir ļāvušas graudaugu labības blaktij izplatīties un izskatās, ka kaitēklis ir ienācis no Lietuvas," sacīja Ruža.

Saeima ceturtdien pieņēma likumu, kurā noteiktas augstākas valsts valodas zināšanas prasības ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA "Agrochema Latvija" un SIA "Gaschema" īpašniekiem, Lietuvā reģistrētajai sabiedrībai ""Achemos grupe", iegādāties SIA "Litagra" īpašnieces, Lietuvā reģistrētās sabiedrības UAB "Litagra", uzņēmuma daļas. Apvienošanās darījums atļauts, jo konkurencei netiks nodarīts kaitējums.

Apsekojot laukus pirms sinoptiķu prognozētā sala, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) agronomi secina, - pagaidām sējumi izskatās labi un ir cerība, ka salu tie spēs pārlaist samērā veiksmīgi.

Valsts augu aizsardzības dienests brīdina lauksaimniekus par kaitēkļu aktivizēšanos, ņemot vērā gaisa temperatūras paaugstināšanos, aģentūru LETA informēja VAAD.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus noteikumos par valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta piešķiršanas kārtību investīciju veicināšanai lauksaimniecībā, lauksaimniecības un zvejniecības uzņēmumiem paredzot atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

"Tas, kas tagad tiks ierakstīts reformā, pēc tam ar cirvi nebūs dabūjams ārā, jo birokrātijas dēļ ko mainīt vairs nebūs iespējams." Šī frāze, kas izskanēja, zemniekiem pirms dažām dienām tiekoties ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, tipiski raksturo nozares piesardzīgo nostāju. Tādēļ viss kārtīgi jāapdomā un jāpārliecinās, vai solītie labumi, piemēram, neapliekamā minimuma palielināšana vai darbaspēka nodokļu mazināšana, atsvēršot zaudētos nodokļu atvieglojumus. Un tie ir būtiski.

Graudaugu ražības ziņā Latvija statistiski ļoti atpaliek no vecajām Eiropas valstīm, teica biedrības «Zemnieku Saeima» valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

No kopējām graudaugu ziemāju platībām šoziem Latvijā varētu būt izsaluši 3-5 % sējumu, kas ir ļoti neliels daudzums, teica biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Sākot ar šodienu, Lauku atbalsta dienests (LAD) sāk pieņemt lauksaimnieku pieteikumus platību maksājumiem. Vienotā maksājuma likme 2017.gada sezonā ir provizoriski 70 eiro par vienu hektāru, papildus tam zaļināšanas maksājuma likme provizoriski ir 39 eiro par hektāru, portālu la.lv informēja LAD.

Laipni lūgti izstādes Pavasaris 2017 mājas lapā

Pēc sniega nokušanas apskatījuši graudaugu sējumus visā Latvijā, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti secinājuši - situācija ir pietiekami cerīga.

Mazās lauku saimniecības, kuru gada apgrozījums svārstās 2000-15 000 eiro robežās, arī šogad varēs pretendēt uz 15 000 eiro vienreizējo atbalstu. Kopējais finansējums attiecīgajā Eiropas fondu programmā būs 18 747 336 eiro, līdz ar to naudas varētu pietikt 1250 saimniecībām.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", paredzot atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras (ECHA) Riska novērtēšanas komiteja jaunākajā ziņojumā marta vidū norāda, ka glifosāts nav ierindojams to vielu sarakstā, kas izraisa vēzi.

Bezakzīces dīzeļdegvielu šajā sezonā vairs nepiešķirs lauksaimniekiem, kuri audzē kukurūzu biogāzes ieguvei, paredz valdības apstiprinātie normatīvo aktu grozījumi.

Vietām Latvijā kailsala dēļ ziemāju sējumi var būt cietuši un jau tagad iespējams novērtēt, ka uz graudaugu rekordražām šogad nevar cerēt, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, skatot grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", lēma par priekšlikumiem, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību. Kopumā likumā izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā, informē Saeimas Preses dienests.

Pirmdien, 6. martā, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis dosies uz ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmi, kurā dalībvalstis diskutēs par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) prioritātēm lauksaimniecības attīstībai pēc 2020. gada, informē ZM. 

Satversmes tiesa (ST) otrdien pirmo reizi vērsās ar jautājumu Eiropas Savienības (ES) Tiesā un līdz ar to apturēja tiesvedību lietā par normu, kas atceļ iespēju mantot lauksaimnieku priekšlaicīgās pensijas kapitālu.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) atgādina lauksaimniekiem, ka mēslošanas līdzekļu izkliede agri pavasarī uz vēl sasalušas augsnes nav ne agronomiski, ne ekonomiski pamatota.

Vienotais platību maksājums kopā ar zaļināšanas atbalstu 2017. gadā būs orientējoši 112 eiro par hektāru, bet gados jaunie lauksaimnieki par hektāru varētu saņemt 154 eiro, prognozē Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktores vietnieks Indulis Āboliņš. Precīzs atbalsta apmērs būs atkarīgs no tā, cik daudz hektāru platību maksājumiem tiks pieteikts. Katru gadu pieteikto hektāru skaits palielinās.

Kur zemi kopj, tur pērk

Sals šā gada sākumā varētu būt kaitējis graudaugu sējumiem Vidzemē, savukārt citos Latvijas reģionos sals nav nodarījis acīmredzamu postu graudaugu sējumiem, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Četru gadu laikā, kopš startējusi valsts finansētā zemes kreditēšanas programma, zemnieki iegādājušies lauksaimniecības zemi par kopumā 54,5 miljoniem no programmā pieejamajiem 70 miljoniem eiro.

Pusotra gada laikā, kopš darbību sāka Latvijas Zemes fonds, valsts no lauku zemes īpašniekiem atpirkusi 2038 hektārus zemes jeb 112 īpašumus par kopumā 4,6 miljoniem eiro, informēja fonda pārstāve Sandra Eglīte.

Lai arī ir pieejams Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts lauksaimniecības tehnikas iegādei, zemnieki vairāk pērk lietotu tehniku.

Zemes iegādes programmai piešķirs papildu 15 miljonus eiro, paredz otrdien valdībā atbalstītie noteikumu grozījumi.

Graudkopjiem šonedēļ izdevās no valdības saņemt 6 miljonus eiro. Zemkopības ministrija apgalvo, ka tā nav papildus nauda, bet nauda no nākamā gada budžeta. Šī nauda gan vēl nav ne nopelnīta, ne pat par nākamā gada budžetu ir nobalsojusi Saeima. Lai arī zemnieki bieži nākuši pie valdības naudas prasīšanu pamatojot te ar sausumu, te ar lietu, te ar sliktu starptautisko situāciju, lauksaimniecības nozare gadiem bijusi nesakārtota. Ne bez pašu zemnieku iesaistīšanās graudu nozarē darbojušies PVN krāpnieki, kas zaguši naudu no valsts budžeta. Kā mums šonedēļa kļuvis zināms: pēc tam, kad šovasar Finanšu ministrija graudiem ieviesa reverso PVN, krāpnieki lauksaimniecības nozari nav pametuši un šobrīd pievērsušies nodokļu izkrāpšanai izmantojot zirņus, pupas un minerālmēslus, vēsta TV3 raidījums «Nekā Personīga».

Latvijā ziemāju sējumi kopumā šoruden ir attīstījušies sliktāk nekā pērn, līdz ar to uz augstu ražu nākamgad nevar cerēt, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.

Lai samazinātu finanšu grūtības, kuras skārušas graudkopjus, Zemkopības ministrija (ZM) rosinājusi jau šogad piešķirt valsts atbalstu graudu ražošanas saimniecībām, pārdalot finansējumu sešu miljonu eiro apmērā no 2017. gadam paredzētajiem finanšu līdzekļiem. Paredzamais maksājuma apmērs būs ap septiņiem eiro par vienu laukaugu hektāru.

Seši miljoni eiro prasīto 30 vietā - ar šādu atbalstu var rēķināties graudkopji, ja valdība šodien apstiprinās zemnieku lūgumu pēc valstiskas palīdzības.