Eiropas Parlaments (EP) vakar atbalstījis likumprojektu, kura mērķis ir ierobežot biodegvielas ražošanu no augu valsts produktiem, informēja EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Valdība otrdien precizēja tiešmaksājumu piešķiršanas kārtību, pagarinot atsevišķu pieteikumu iesniegšanas termiņu, kā arī precizējot zālāju masas novākšanas laiku un nosacījumu, kā noteikt gadu, kad juridiskas personas saimniecība uzskatāma par gados jauna lauksaimnieka dibinātu.

Sergejs Virts, z/s "Rubuļi" saimnieks: "Šopavasar nebija nekādu problēmu ar sēju, visu jau esam izdarījuši. Iesējām aptuveni 170 ha miežu, ko galvenokārt izmantosim lopbarībā. Ziemāji līdz šim padevušies labi, var teikt, ka reti kad bijusi tik laba ziema Kurzemē, tāpēc gaidāma ļoti laba raža. Audzējam rapšus un ziemas kviešus. Tagad maksimāli jāstrādā, lai iesēto pabarotu, un tad jau viss turpmākais būs dabas rokās."

Likuma grozījumi par zemes privatizāciju lauku apvidos, kuru mērķis bija veicināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieejamību lauksaimniekiem, radot konkurētspējīgas lauku saimniecības un izskaužot t.s. dīvāna zemniekus, tā sasniedzot Latvijas zemes resursu ilgtspējīgu saglabāšanu un efektīvu izmantošanu, desmit mēnešu laikā, kopš tie ir stājušies spēkā, jau ir iezīmējuši nepilnības, kas apgrūtina darījumus ar lauku zemi. Tāpēc likums būtu jāuzlabo, domājot par tirgus dalībniekiem un izveidojot maksimāli efektīvu kārtību, lai tas nebremzētu darījumus ar lauksaimniecības zemi - šādas atziņas izskanēja Latvijas nekustamo īpašumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā konferencē "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?"

Ziemāju sējumus daudzviet Latvijā apsēduši migrējošie putni, jo īpaši meža zosis, radot galvas sāpes un neprognozējamus zaudējumus lauksaimniekiem, informē biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Šī pavasara vēsais laiks graudaugu sējumiem ir labvēlīgs, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti.

No šodienas, 20.aprīļa, līdz 22.maijam ir iespējas iesniegt Vienoto iesniegumu, lai saņemtu atbalsta maksājumus par platībām par 2015.gadu. Iesniegumiem, kas būs iesniegti pēc 22.maija, tiks piemērots 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu. Pēdējais iesniegumu iesniegšanas datums ar kavējuma sankcijām ir 15.jūnijs.

Otrdien, 14. aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu, kas paredz kārtību, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājs piesakās akcīzes nodokļa atbrīvojumam dīzeļdegvielai un to saņem.

Lai gan iepriekšējā nedēļa pārsvarā bijusi pavēsa, Zemgalē ar vasarājiem apsēta jau lielākā daļa lauku. Arī pārējos reģionos vasaras sējas darbi daļēji ir sākušies, atzina kooperatīva "Latraps" pārstāve Līga Ruža.

Otrdien, 14.aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotās izmaiņas kārtībā, kādā ieviešams programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006. gadam", informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa. Izmaiņas kārtībā paredz, ka turpmāk pasākumā "Priekšlaicīgā pensionēšanās" atbalsta saņēmēja nāves gadījumā vairs nepastāv atbalsta mantošanas tiesības.

Otrdien, 14.aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotās izmaiņas kārtībā, kādā piešķir valsts atbalstu lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa. Izmaiņas noteikumos paredz palielināt aizdevumiem paredzēto kopējo finansējumu par 10 miljoniem eiro, tādējādi šim mērķim paredzētā kopsumma sasniegusi jau 40 miljonus eiro.

Plāno liegt iespēju ar šā gada 30.aprīli lauku saimniecības mantiniekam pēc saimniecības īpašnieka nāves saņemt arī īpašniekam piešķirto tā dēvēto Eiropas Savienības (ES) pensiju, paredz grozījumi noteikumos, ko plānots skatīt valdības sēdē 14.aprīlī.

Latvijas reģioniem ir atšķirīgas iezīmes gan pēc ekonomiskajiem rādītājiem, gan galvenajiem attīstības virzieniem lauksaimniecībā un ar to saistītajās nozarēs, liecina "Latvijas Avīzes" un "Lursoft" pētījums. Uzņēmumi pielāgojas tam, ko dotajā brīdī attiecīgā reģionā ir izdevīgāk attīstīt, kādam reģionam tas izdodas labāk, kādam tas prasa ilgāku laiku. Izšķirošais virzītājspēks konkrētā segmenta attīstībai un veiksmei tomēr ir un paliek cilvēciskais faktors, kāda personība nostājas konkrētā projekta priekšgalā, atzīst Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Pirms vairākiem gadiem Latvija nebija graudu eksportētājvalsts, šobrīd Latvija ir viena no lielākajām Eiropas Savienības graudu eksportētājām. Tika uzskatīts, ka no Baltijā audzētiem kviešiem nevar izcept kvalitatīvu baltmaizi. Šobrīd viss ir mainījies, attīstās tehnoloģijas, zināšanas un mēs cepam kvalitatīvu baltmaizi. Baltijas lauksaimniekiem ir lielas iespējas un potenciāls arī klimata izmaiņu, vēl neapgūto lauksaimniecības zemju dēļ. Mums ir iespējas palielināt piena izslaukumus, kāpināt produktivitāti no lauksaimniecībā izmantojamā hektāra, attīstīt bioloģisko lauksaimniecību. Tomēr "Latvijas Avīzes" aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka Latvijas lauksaimniecībai nav izaugsmes bez kooperācijas.

2015. gada 9.aprīlī izstāžu kompleksā "Rāmava" durvis vērs izstāde "Pavasaris 2015", nozīmīgākā lauksaimniecības, mežizstrādes, komunāltehnikas un dārzkopības izstāde Latvijā.

Saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem un produkcijas noieta meklējumiem Ukrainā patlaban īpaši aktivizējusies interese par sadarbību ar Latviju graudkopības un lopkopības jomā, atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Finanšu ministrija, centralizējot ES fondu administrēšanu savās rokās, apgalvo, ka tagad uzņēmējiem ir mazāks administratīvais slogs.

2014.gada nogalē tika veikti grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli", kas paredz, ka no 2015.gada 1.jūlijā Latvijas lauksaimniekiem būs jāiegādājas iezīmētā (marķētā) dīzeļdegviela. Vairums Latvijas ražojošo lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un degvielas tirgotāji ir kategoriski pret jaunās normas stāšanos spēkā un uzskata, ka šobrīd, kad ir atvērts likums, nepārdomātais lēmums ir jāatceļ.

Tā kā esošais finansējums zemes iegādes programmā lauksaimniekiem ir gandrīz izlietots, Zemkopības ministrija (ZM) rosina programmai piešķirt vēl 10 miljonus eiro.

Zemkopības ministrija informē, ka no 20. aprīļa līdz 22. maijam lauksaimniekiem būs iespējams iesniegt Vienoto iesniegumu, lai saņemtu atbalsta maksājumus par platībām par 2015. gadu. Ja iepriekšējos gados beigu termiņš iesniegumu pieņemšanai bez samazinājuma sankcijām bija 15. maijs, tad šogad, ņemot vērā to, ka ir ļoti daudzas izmaiņas platību maksājumu saņemšanā, tas ir pagarināts par vienu nedēļu līdz 22. maijam.

Saistībā ar labvēlīgajiem apstākļiem ziemāju attīstībai Eiropā šajā sezonā nav gaidāmi dramatiski graudu cenas lēcieni, tikmēr patlaban biržās vērojama viena no zemākajām iepirkumu cenām pēdējo gadu laikā, informēja AS "Rīgas dzirnavnieks" valdes loceklis Žilvins Pakeltis.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauku uzņēmējus, jaunos zemniekus, kā arī ģimenes laukos pieteikties lauksaimnieku vidū iecienītajam konkursam Sējējs-2015, informē ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Vēl 10 tūkstošiem lauksaimnieku šogad obligāti jāpiesakās platību maksājumiem elektroniski, pēc preses konferences par būtiskākajām izmaiņām lauksaimniekiem Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu atbalsta saņemšanā pastāstīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktores vietnieks Ģirts Krūmiņš.

Ņemot vērā to, ka šī ziema bijusi diezgan silta un pavasaris atnācis ātrāk, Latvijā sākušies zemes darbi, tostarp tiek sētas pupas, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz soda sankcijas personām, kuras nesen iegādāto lauksaimniecības zemi neizmanto lauksaimnieciskajā darbībā, informē ZM.

Agrāk nekā ierasti daļā Latvijas - Kurzemē un Zemgalē - sākusies augu veģetācija, bet Latgalē un Vidzemē veģetācija sākusies marta otrajā pusē. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konsultanti norāda - šogad sagaidāms garāks kopējais veģetācijas periods, kas ir labs pamats augstām ražām.

Laika apstākļi ziemāju graudaugu sējumiem līdz šim Latvijā ir bijuši labvēlīgi, taču turpmāko ziemošanu negatīvi varētu ietekmēt gaidāmā gaisa temperatūras pazemināšanās nedēļas nogalē, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Otrdien, 10.martā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas nosaka, ka Latvijas zemes fonda pārvaldītāja būs akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija", informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa. Rīkojums nosaka, ka pārvaldītājs veidos, uzturēs un pārvaldīs Latvijas zemes fondu.

No 2015.gada tiek ieviesta tiešo maksājumu reforma, un Ministru kabineta (MK) noteikumi par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem nosaka atsevišķus tiešo maksājumu piemērošanas noteikumus. Tiešo maksājumu (TM) īstenošanas noteikumi galvenokārt ir noteikti ES regulās, un MK noteikumos paredzētas tikai īstenošanas nosacījumi jautājumos, kuros regulās ir paredzēts attiecīgs deleģējums dalībvalstij. Tādēļ valdība otrdien, 10.martā, apstiprināja MK noteikumus "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem".

Kopējie izdevumi tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem 2015.gadā veidos 194,2 miljonus eiro, portāls "Delfi" uzzināja valdības sēdē.

Pagājušā gada laikā piedzīvots kārtējais cenu kāpums lauksaimniecībā izmantojamai zemei.  Salīdzinājumā ar 2013. gadu Zemgalē un Vidzemē - par 20%, bet daudzviet Latgalē un Kurzemē - pat līdz 35%.

Zemkopības ministrija sadarbībā ar SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" Valsts Lauku tīkla aktivitāšu ietvaros arī šogad organizē 4 reģionālās konferences lauksaimniekiem.

Sākot jauno rubriku "Zelta hektārs" un izvērtējot augkopības saimniecības, nākas secināt, ka vasaras kvieši pērn bija ienesīgākā augkopības kultūra.

Šogad nav pamata cerēt uz graudu rekordražu Latvijā kā pērn un ražas ziņā būs normāls gads, teica Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis.

LPKS "Agrario" 4.martā rīko semināru par kultūraugu barošanos un augu aizsardzības aktualitātēm 2015.gadā, augšņu analīzēm un efektīvu saimniekošanu, izmantojot precīzās lauksaimniecības metodes, kā arī par humīnvielu nozīmi lauksaimniecībā.

Aicinām graudaugu, rapšu un pupu/zirņu audzētājus  piedalīties BASF ziemas semināros par risinājumiem augu aizsardzībā 2015. gada sezonai.

Graudaugu sējumiem līdz šim laika apstākļi ir labvēlīgi, taču sniega trūkums Kurzemē un Zemgalē rada nelielas bažas par turpmāko ziemošanu, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Zemkopības ministrija sadarbībā ar SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" Valsts Lauku tīkla aktivitāšu ietvaros arī šogad organizē 4 reģionālās konferences lauksaimniekiem.

Zemkopības ministrijā (ZM) nolemts izņēmuma kārtā papildus iedalīt 23 miljonus eiro, lai varētu apstiprināt visus lauksaimnieku sagatavotos atbilstošos projektus Lauku attīstības programmas (LAP) 2014.-2020.atbalsta pasākumam "Ieguldījumi materiālajos aktīvos", informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Lai plānveidīgi apgūtu valsts atbalstam piešķirtos finanšu līdzekļus 2015.gadā, valdība otrdien, 17. februārī, apstiprināja grozījumus noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Pagājušajā gadā sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža, kas bija 2,2 miljoni tonnu - par 278 500 tonnām jeb 14,3% vairāk nekā 2013.gadā, tādējādi pārsniedzot 2012.gada rekordu un sasniedzot Latvijas vēsturē lielāko graudu kopējo ražu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Saeima ceturtdien otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma grozījumu Meža likumā, kas paredz atvieglot koku ciršanu lauksaimniecības zemēs, informē Saeimas Preses dienestā.

Latvijas lauksaimnieki aktīvi vēlas īstenot jaunus projektus, turpināt savu saimniecību un uzņēmumu izaugsmi un attīstību. Lai jaunajā plānošanas periodā varētu to darīt sekmīgi un pareizi, atbalsta pretendentiem ir jāņem vērā vairākas prasības.

Otrdien, 10. februārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas kārtībā, kādā piešķir valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

Lai 2015. gadā saņemtu platību maksājumus pilnā apmērā, būs jāievēro zaļināšanas prasības. Tās attiecas uz saimniecībām, kurās aramzemes platība ir vismaz 10 ha. Plānotais maksājums par zaļināšanas prasību izpildi šajā gadā ir 34 eiro/ha. Lauksaimniekiem, kuri apsaimnieko mazāk nekā 10 ha aramzemes, zaļināšanas maksājums pienākas automātiski, piesakoties platību maksājumiem.

Aizvadītajā gadā vidēji par 2% salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājies vidējais tehnisko pakalpojumu cenu līmenis, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) apkopotās tehnisko pakalpojumu cenas Latvijā par 2014. gadu.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ( LOSP) sagatavoja priekšlikumus, kas atrisina ieilgušo problēmu ar jautājumu par noteikumu projektu, kas attiecas uz koku ciršanu Meža likuma noteiktajās zemēs. Lielu daļu lauksaimniekus ietekmēja 2015.gada 1.janvārī spēkā stājusies likuma norma, kas liedza bez saskaņošanas attīrīt aizaugušās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības.

LPKS "Agrario" 4.februārī  aicina uz semināru par pākšaugu audzēšanu, par minimālās augsnes apstrādes un tiešās sējas priekšrocībām, trūkumiem un praktisko pieredzi Latvijā

Igaunijā 2014.gadā graudaugu raža bija 1,2 miljoni tonnu, kas ir par 25% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Igaunijas Statistikas departamenta trešdien publiskotie sākotnējie dati.

Ziemāju sējumiem Latvijā šobrīd laika apstākļi ir sevišķi labvēlīgi un gaidāmā raža nav apdraudēta, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.