LV Biškopji: Latvijas graudaudzētāji ir kļuvuši atsaucīgāki
Pēdējo gadu laikā Latvijas Biškopības biedrība (LBB) bieži saņēma ziņas no biškopjiem par bišu neatgriešanos stropos un par nopietniem kultūraugu miglošanas likumu pārkāpumiem, bet šogad situācija ir mainījusies un konfliktu ar graudaudzētājiem ir mazāk, portālu "Delfi" informēja biedrība.
Tūlīt būs aizritējis pirmais vasaras mēnesis, un uz šo brīdi būtiski lauku miglošanas pārkāpumi nav konstatēti. Joprojām gan konfliktsituācijas izraisa ārzemju graudaudzētāji, kas atsakās sadarboties ar Latvijas biškopjiem, atzīst biedrība.
Biškopji ir gandarīti, ka Latvijas graudaudzētāji ir kļuvuši atsaucīgāki un gatavi sadarboties, un pēc iespējas cenšas apzināt apkārt esošos biškopjus un komunicēt ar viņiem. Biškopības biedrības vadība ir pārliecināta, ka ikgadējais aicinājums biškopju un graudaudzētāju sadarbībai ir devis labu rezultātu.
Tomēr ir izveidojušās atsevišķas konfliktsituācijas starp biškopjiem un ārzemju graudaudzētājiem. Piemēram, Liepājas pusē, dāņu izcelsmes lauksaimnieks nevēlējās sniegt informāciju par preparātu, ar kuru tiek migloti lauki. Tas radīja aizdomas, ka tiek slēpta nelikumīga darbība. Šādās situācijās LBB iesaka vērsties pēc palīdzības Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD).
Samazināt pārkāpumu skaitu palīdz arī ļoti efektīva sodu sistēma, jo likuma pārkāpēji var zaudēt pat desmitiem tūkstošu latu, pārkāpjot esošo augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības.
Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pauž cerību, ka ar katru gadu šādas konfliktsituācijas arvien mazināsies, savukārt visu iesaistīto pušu sadarbība kļūs par pašsaprotamu, neatņemamu saimniekošanas sastāvdaļu. "Es aicinu graudaudzētājus izmantot videi draudzīgākas ražošanas metodes, jo tikai ilgtspējīga un gudra saimniekošana, var nodrošināt kvalitatīvus un nekaitīgus pārtikas produktus patērētājam, kā arī nodrošināt augsnes kā būtiska ražošanas resursa saglabāšanu nākamajām paaudzēm," norāda Krauze.
Jau vēstīts, ka skaļi biškopju un rapšu audzētāju strīdi sākušies 2011.gadā, kad pēc neatļauta līdzekļa izmantošanas rapšu miglošanā Limbažu apkaimē Liepupes un Viļķenes pagastos gāja bojā aptuveni 400 bišu saimes. Arī iepriekš VAAD ir fiksējis bišu bojāeju pēc labības lauku miglošanas. Toreiz VAAD zemnieku sodīja ar 500 latiem, vēlāk strīdi turpinājās arī citviet.
Šogad Eiropas Komisija nolēma turpmākos divus gadus aizliegt Eiropas Savienībā (ES) izmantot pesticīdus, kas tiek vainoti straujajā bišu populācijas sarukšanā. Aizliegums tiks attiecināts uz trim neonikotinīdu grupas pesticīdiem un stāšoties spēkā jau šogad.
Pesticīdu ražotāji - Vācijas kompānija "Bayer" un Šveices uzņēmums "Sygenta" - noliedz, ka to produkti kaitētu bitēm, un apgalvo, ka pētījumi, kas noveduši pie šādiem secinājumiem, ir kļūdaini.
Avots: www.delfi.lv