FAO: kas gaidāms graudaugu tirgū 2016. gadā?

Aizgājušais 2015. gads bija bagāts notikumiem, no kuriem daudzi ietekmēja pasaules graudu tirgus attīstību. Starp tiem var minēt amerikāņu dolāra kursa būtisko kāpumu, naftas cenu kritumu, konflikta saasināšanos Tuvajos Austrumos utt. Turklāt minēto faktoru ietekme saglabāsies arī 2016. gadā. Lūk, ko uz jautājumiem par perspektīvām 2016. gadā atbild FAO galvenais ekonomists Abdolreza Abassiani:

1. Kādi faktori ietekmēs pasaules graudu tirgus attīstību 2016. gada pirmajā pusē?

Es domāju, ka nozīmīgi būs tie paši faktori, kas bija iepriekšējos mēnešus. Dotajā momentā graudu krājumi pasaulē atrodas augstā līmenī, un to pietiks, lai segtu prognozējamo pieprasījumu tuvākos mēnešus.

Tai pat laikā tirgi ir atkarīgi arī no gaidāmo ražu perspektīvām, un, ja minētās perspektīvas pasliktinās, tad reaģēt sāk arī spot tirgus. Un šobrīd nozīmīgākajās graudu ražotājvalstīs jauno ražu apdraud nelabvēlīgi laika apstākļi. 2015. gadā laika apstākļi bija diezgan netipiski, un laika apstākļi 2016. gada sākumā būs nozīmīgākais faktors ziemāju sējumu attīstībai vadošajās graudu audzētājvalstīs, īpaši ziemeļu puslodē. Līdz ar to tirgus operatori 2016. gada pirmajā pusē pastiprinātu uzmanību pievērsīs laika apstākļiem un to ietekmei uz graudaugu sējumu attīstību.

2. Kādā veidā ekonomiskā situācija pasaulē atsauksies uz lauksaimniecības preču tirgu?

Šobrīd lauksaimniecības preču tirgus ir zem spiediena, daļēji lielā graudu piedāvājuma dēļ, taču daļēji arī makroekonomiskās situācijas dēļ enerģētikas tirgū, taču, manuprāt, mums nevajag gaidīt atbalstu no šīs puses tuvākajā perspektīvā, turklāt ir iespējama arī tālāka minētā tirgus pavājināšanās. Bez tam jāmin arī citi faktori. Piemēram, Eiropas Savienībā vērojama eiro kursa pavājināšanās attiecībā pret ASV dolāru, neskatoties uz Eiropas Centrālās bankas atbalstu. Ķīnā, kas ir viena no nozīmīgākajām spēlētājām pasaules tirgū, palēlinās ekonomikas attīstības tempi. Kas attiecas uz ASV, tad te ekonomikas attīstības tempi izskatās pozitīvāki salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, tomēr tie vairs nav tik ātri kā dažus gadus atpakaļ. Jāpiemin arī investīciju un valūtu aizplūšanu no Melnās jūras reģiona attīstītākajām valstīm, kas rada spiedienu uz šo valstu valūtu tirgiem, kas savukārt ietekmē pasaules preču tirgus, tai skaitā arī graudu tirgus. Minēto faktoru ietekme saglabāsies arī 2016. gadā. Uzskatu, ka kopumā makroekonomiskais klimats pasaulē būtiskas pārmaiņas nepiedzīvos.

 3. Cik konkurētspējīgi būs ASV kvieši pasaules tirgū, gadījumā, ja ASV dolārs turpinās pieaugt? Kuras valstis var samazināt amerikāņu produkcijas importu, pārslēdzoties uz citiem piegādātājiem?

Šis ir diezgan interesants jautājums. Ja skatās uz ASV kviešu tirdzniecības tempiem, tad tie pēdējās nedēļās ir bijuši visai augstā līmenī, neskatoties uz augsto dolāra kursu. Tai pat laikā dolāra kursa kāpums radījis labvēlīgus apstākļus citu valstu eksportētājiem. Galvenokārt jau Melnās jūras reģiona valstīm, Eiropas Savienībai un Dienvidamerikai. Tā, piemēram, kukurūzas tirgū amerikāņu dolāra kursa kāpums nāca par labu kukurūzas eksportam Brazīlijā, lielākajam ASV konkurentam šajā jomā. Turklāt Krievijas rubļa kursa pavājināšanās padarīja eksportu no minētās valsts diezgan konkurētspējīgu. Situācija ar dolāru apgrūtināja eksportu ASV eksportētājiem, dodot iespējas valstīm ar daudz vājākām valūtām. Arī nodevu atcelšana kviešu un kukurūzas eksportam Argentīnā saasina konkurenci pasaules tirgū. Tomēr ASV izdodas saglabāt eksportu kaut cik augstā līmenī produkcijas augstās kvalitātes dēļ, un es nedomāju, ka tirgus pašreizējās situācijas apstākļos mēs varētu sagaidīt importētāju būtisku izvēļu maiņu. Taču konkurence gaidāma sīva, ne tikai dolāra dēļ, bet arī saistībā ar lielo piedāvājumu no citu eksportētāju puses.

3. Kā militārais konflikts Tuvajos Austrumos ietekmēs graudu pieprasījumu?

Tas ir diezgan sarežģīts jautājums. Tuvie Austrumi ir viens no lielākajiem graudu tirgiem, un militārais konflikts var ļoti mainīt situāciju tirgū. Lai arī, cik dīvaini nebūtu, produkcijas eksporta apjomi uz minēto reģionu saglabājas daudzmaz stabili un nav pakļauti militāro darbību ietekmei. Vienīgais izņēmums ir Sīrija, ar kuru tirdzniecības attiecības ir saspringtas. Ar pārējām Tuvo Austrumu valstīm, tādām kā Irāna, Irāka, kā arī ar virkni Ziemeļāfrikas valstu, kur arī vērojama nestabila politiskā situācija un kas ir lieli noieta tirgi Melnā jūras reģiona graudiem, turpina iepirkt produkciju nosacīti stabilos apjomos.

Tai pat laikā pēdējos gados kopumā novērotais importa kritums nav saistīts ar militāro konfliktu, bet gan ar vietējā graudu piedāvājuma pieaugumu. Piemēram, Irānā papildus ražas pieaugumam sava loma bijusi arī lielajiem krājumiem, kas uzkrāti, iepērkot produkciju lielos apjomos iepriekšējos gados.

Tāpēc uzskatu, ka militārais konflikts nebūs noteicošais faktors importa apjomiem reģionā. Noteicošie būs piedāvājuma apjomi. Iespējams, ka Tuvie Austrumi 2016. gadā atkal audzēs importu, jo laika apstākļi reģionā nav visai labvēlīgi, turklāt pastāv zināmas problēmas ar apūdeņošanu, kas var novest pie importa iepirkumu pieauguma 2016.-2017. gados. Taču precīzāk uz šo jautājumu varēs atbildēt ne agrāk kā vasarā, pēc tam, kad būs skaidrs kāda būs jaunā raža.

 4. Kā cenu veidošanos 2016. gada pirmajā pusē ietekmēs pasaulē uzkrātie lielie graudu krājuma apjomi?

Šobrīd tirgi sāk reaģēt uz graudaugu bruto ražas perspektīvu pasliktināšanos 2016. gadā. Tomēr produkcijas augstais krājumu līmenis turpina spiest uz cenām, neskatoties pat uz to kādu lēmumu pieņems Ķīna attiecībā uz saviem lielajiem kukurūzas krājumiem, kas pārsniedz 100 milj.t. Patreiz valstī vērojamas grūtības realizēt kukurūzu no valsts krājumiem, jo cena nav augsta. Turklāt Ķīna var turpināt palielināt kukurūzas un arī kviešu ražošanas apjomus, neskatoties uz saviem lielajiem krājumu apjomiem, un līdz ar to arī produkcijas piedāvājumu pasaulē.

5. Gadījumā, ja konflikts starp Krieviju un Turciju saasināsies, kā attīstīsies situācija Melnās jūras reģionā?

Neskatoties uz rīvēšanos starp Krieviju un Turciju, par ko mēs pēdējā laikā daudz esam dzirdējuši, graudu tirdzniecība starp abām valstīm līdz šim noritējusi bez pārrāvumiem, un es nedomāju, ka nākotnē tādi ir iespējami. Krievija un Turcija viena otrai ir nozīmīgi tirdzniecības partneri. Krievija saprot, ka ir atkarīga no Turcijas tirgus, un situācijai ir jākļūst ļoti nopietnai, lai Krievija pārtrauktu graudu piegādi Turcijai. Es nedomāju, ka tā notiks, un, ka Krievija būtiski mainīs graudu noieta tirgus.

 6. Argentīna nesen atcēla eksporta nodevas kviešiem un kukurūzai. Kā tas ietekmēs produkcijas piedāvājuma apjomus un cenas pasaules tirgū?

- Zināmā mērā tirgi jau noreaģēja uz muitas nodevu atcelšanu Argentīnā, gaidot graudu piedāvājuma pieaugumu pasaulē. Agrāk kviešu pārdošanas apjomi nebija pietiekami augstā līmenī jau minētās nodevas dēļ, kā arī nelabvēlīgās situācijas dēļ vietējā valūtas tirgū, kur šobrīd vērojamas būtiskas izmaiņas. Tirgus seko līdz tālākai Argentīniešu peso kursa attīstībai, kam būs ietekme uz pasaules tirgiem piegādāmajiem graudu apjomiem. Jāpiebilst, gadījumā, ja Argentīna sāks aktīvi graudus eksportēt, tas radīs papildus spiedienu cenām.

Jāatzīst, ka izmaiņas, kas vērojamas Argentīnas lauksaimniecības tirgū, var piesaistīt investīcijas minētajā sektorā, kas ļaus valstī palielināt ražošanas apjomus.

Līdz ar to, domāju, ka Argentīnai ir visas izredzes atgriezties pasaules tirgū kā daudz nozīmīgākam spēlētājam nekā tā bija vairākus gadus atpakaļ, kas savukārt sekmēs graudaugu piedāvājuma pieaugumu tirgū un radīs spiedienu uz cenām.

Avots: grainboard