Pērn Latvijā nokulta graudu rekordraža - trīs miljoni tonnu

Graudu kopējā raža 2015. gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē sasniedza trīs miljonus tonnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Pērn pārsniegts iepriekšējā gada rekords un sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža, uzsver CSP. Salīdzinot ar 2014. gadu, raža pieaugusi par 794,3 tūkstošiem tonnu jeb 35,7%.

"Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums (par 17,2 tūkstošiem hektāru jeb 2,6% vairāk nekā 2014. gadā), bet arī ievērojams graudaugu vidējās ražības no viena sējumu hektāra pieaugums," pamato eksperti.

Uzlabota tehnoloģiskā graudaugu audzēšanas procesa, augstražīgu un kvalitatīvāku šķirnes sēklu izvēles, kā arī ļoti labvēlīgo klimatisko apstākļu rezultātā graudaugu vidējā ražība pieauga no 34 centneriem 2014. gadā līdz 44,9 centneriem 2015. gadā, kas ir augstākā ražība Latvijas vēsturē. 2008. gadā pirmo reizi graudaugu ražība pārsniedza 30 centnerus no viena hektāra, tomēr tikai pēdējos četros gados tā ir virs 30 centneriem, skaidro CSP.

Graudaugu ražības pieaugums bija vērojams visos Latvijas reģionos. Zemgalē, kur graudaugu sējumi veido 30% no visiem graudaugu sējumiem valstī, graudaugu vidējā ražība sasniedza 52,9 centnerus no viena hektāra un tika iegūti 35,3% no visas Latvijas graudu kopražas. Kurzemē graudaugu vidējā ražība sasniedza 44,7 centnerus, Vidzemē - 39,5 centnerus, bet Latgalē - 37 centnerus.

70% no visas graudu kopražas iegūti saimniecībās ar graudaugu sējumiem virs 150 hektāriem (60% no graudaugu sējumiem valstī), kur vidējā ražība sasniedza 51,8 centnerus.

"Graudu kopražas pieaugumu būtiski ietekmēja ziemas kviešu augstā vidējā ražība no viena hektāra - 55,3 centneri, kas ir par 23,3 centneriem jeb par 72,8% vairāk nekā 2014. gadā. Savukārt ziemas kvieši 2015. gadā aizņēma 43,2% no visas graudaugu sējumu kopējās platības, bet to īpatsvars graudu kopražā sasniedza 53,1%," norāda CSP.

Lielajās saimniecībās ar ziemas kviešu sējumiem virs 300 hektāriem, kurās bija 3% visas ziemas kviešu sējumu kopplatības, vidējā graudu ražība sasniedza 62,7 centnerus no viena hektāra un tika iegūti 48% visas ziemas kviešu kopražas.

Augstākā ziemas kviešu vidējā ražība bija Zemgalē - 60,5 centneri, un arī Latgalē, kur tradicionāli ir zemāka graudaugu ražība, tā sasniedza 47,6 centnerus no viena sējumu hektāra.

Pērn ievērojami pieaudzis arī Latvijā audzēto graudu iepirkums - 2015. gadā iepirkti 2564,8 tūkstoši tonnu (par 617,5 tūkstošiem tonnu jeb 31,7% vairāk nekā 2014. gadā), kas arī ir lielākais iepirktais apjoms Latvijas vēsturē. Savukārt graudu vidējā iepirkuma cena 2015. gadā bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā (143,43 eiro par tonnu).

80,5% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2014. gadā - 77,6%). To iepirkums pieaudzis par 552,3 tūkstošiem tonnu jeb 36,6%, tai skaitā pārtikas kviešu - par 314,9 tūkstošiem tonnu jeb 32,1%. Arī rudzi iepirkti vairāk - par 59 tūkstošiem tonnu jeb 58,7%, tai skaitā pārtikas rudzi - par 37,8 tūkstošiem tonnu jeb 45,7% vairāk.

Salīdzinājumā ar 2014. gadu ievērojami pieaudzis arī graudu eksports. 2015. gadā eksportēti 1792 tūkstoši tonnu kviešu, kā arī kviešu un rudzu maisījuma, kas ir par 416 tūkstošiem tonnu jeb 30,2% vairāk. Rudzu eksports palielinājies par 45 tūkstošiem tonnu jeb 68,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Līdzīgi kā 2014. gadā, arī 2015. gada eksporta apjoms ietver graudus no iepriekšējā gada ražas.

Rapša sējumu platības 2015. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 11,1 tūkstošiem hektāru jeb 11,1%. Rapša vidējā ražība pieauga no 18,5 centneriem līdz 32,9 centneriem, savukārt kopējā rapša sēklu raža pieauga par 107,2 tūkstošiem tonnu jeb 57,8%. To ietekmēja ziemas rapša, kas aizņem 77% no rapša sējumu kopējās platības, sēklu ražības pieaugums no 19 centneriem 2014. gadā līdz 36,5 centneriem 2015. gadā. Rapša un ripša sēklu eksports palielinājies par 66,4 tūkstošiem tonnu jeb 39,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Pērn 2,7 reizes pieaugušas pākšaugu kopējās platības, tostarp ar lauka pupām apsētās platības - par 17,5 tūkstošiem hektāru jeb 3,1 reizi. To veicināja jauna atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana.

Avots: www.delfi.lv