Jaunas EK Kopīgā pētniecības centra MARS ziemāju ražas prognozes
Jaunākajā Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra MARS izdotajā biļetenā publicētas ziemāju ražas prognozes, kas vairākās valstīs pārsniedz vidējās, savukārt sausums un karstums kavē vasaras kultūru attīstību Balkānos.
Pateicoties pietiekamam ūdens krājumam sezonas laikā, ziemāju ražas prognozes virs vidējā līmeņa ir Rumānijā, Bulgārijā, Francijā, Spānijā, Īrijā, Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Vācijā, Polijā un Ungārijā tiek prognozēta aptuveni vidēja raža. Tikai Itālijā un Turcijā karstuma un ūdens trūkuma dēļ iespējama ražas samazināšanās.
Vasaras kultūru attīstību Dienvidaustrumeiropā ir ierobežojis augsta temperatūra un pastāvīgs lietus deficīts, īpaši Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā, mazāk izteikti Spānijas dienvidos un Itālijā. Biomasas apjoma pieaugums ir zem vidējā līmeņa, un tiek prognozēts ražas samazinājums.
Kviešu raža tiek prognozēta 5,88 tonnas no hektāra, kas ir vairāk nekā piecu gadu vidējais rādītājs 5,55 tonnas no hektāra. Kopējās labības ražas apjoms tiek lēsts 5,64 tonnas no hektāra, kas ir vairāk nekā piecu gadu vidējais rādītājs 5,4 tonnas no hektāra.
Biļetenā norādīts, ka pārmērīgi nokrišņi Somijā un Igaunijā apgrūtina lauka darbus un rada bažas par lokāliem ražas zudumiem un kvalitātes pasliktināšanos.
Ungārijā un Horvātijā arī kopš maija beigām novērots nokrišņu trūkums un jūnija beigās — karstums, kas ietekmēja arī Slovēniju. Tas negatīvi ietekmējis vasaras kultūraugu augšanu.
Rumānijā, Bulgārijā un Grieķijā karstums un sausums gandrīz neietekmēja ziemāju kultūras, jo tās bija gandrīz nobriedušas, taču ievērojami samazināja augsnes mitrumu vasaras kultūrām. Zemais ūdenskrātuvju un upju līmenis arī samazināja apūdeņošanai pieejamā ūdens daudzumu, teikts biļetenā.
Itālijā ļoti augstas temperatūras jūnija beigās saīsināja ziemas graudu nogatavošanās periodu un samazināja agrās kukurūzas ziedu auglību. Centrālajā Itālijas daļā lielais karstums un mitruma trūkums negatīvi ietekmēja mīksto kviešu ražas nogatavošanos un saulespuķu veģetatīvo augšanu.
Spānijas un Portugāles dienvidos karstums jūnija un jūlija sākumā, bija nelabvēlīgs vēlāk sētajām vasaras kultūrām, jo īpaši saulespuķēm.
Francijas rietumu reģionos vasarāju audzēšana pašlaik arī saskaras ar grūtībām karstā un sausā laika un samazinātas ūdens apgādes dēļ.
Vācijā, galvenokārt dienvidos un ziemeļaustrumo, zemais nokrišņu daudzums kopš jūnija vidus apvienojumā ar augsto temperatūru palielināja slodzi vasaras kultūrām.