Šogad Latvijā graudaugu platības palielinājušās par 4%, turklāt, salīdzinot ar iepriekšējo gadu ziemāju iesēts par 20% vairāk, savukārt ziemāju ražu prognozē par 60% lielāku nekā pērn, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe.

"Situācija ar graudaugiem izskatās ļoti laba. Graudaugu platības tiek prognozētas aptuveni par 4% lielākas salīdzinot ar iepriekšējo gadu, turklāt ziemājiem - par 20% vairāk kā 2011.gadā, kad liela daļa ziemāju tika pārsēta ar vasarājiem. Ziemas kvieši sasēti 245 000 hektāru, bet ziemas rudzi - 33 000 hektāru, kas ir attiecīgi 22% un 16% vairāk nekā iepriekšējā sezonā," sacīja Lerhe.

Viņa arī norādīja, ka pagājušā ziema bijusi īpaši labvēlīga ziemājiem, kuri praktiski nav iznīkuši un ir labi pārziemojuši, tāpēc patlaban vidējās ziemāju graudaugu ražas Latvijā tiek prognozētas salīdzinoši augstas.

"Ziemāju graudaugu kopraža tiek plānota 1 147 000 tonnu apjomā, kas ir par 60% vairāk nekā 2011.gadā un par 23% vairāk kā 2010.gadā. Ziemas kviešiem prognozējam 4,1 tonnu no hektāra, ziemas rudziem - 3,1 tonnu, tritikālei jeb kviešu un rudzu hibrīdam - 2,7 tonnas, bet ziemas miežiem - 3,5 tonnas no hektāra. Ziemas rapsis Latvijā iesēts apmēram 65 000 hektāru lielā platībā un vidējā ražība varētu būt 3,2 tonnas no hektāra," prognozēja ZM eksperte.

Kā ziņots, pērn ievērojami bija mainījusies sējumu struktūra par labu vasarājiem, jo pavasara sākumā ieilgušā sausuma dēļ gājuši bojā apmēram 43% ziemāju platību un lauki tika pārsēti ar vasaras kviešiem, miežiem un rapsi. Ja 2010.gadā ziemāji no kopējās graudu platības aizņēma 53%, šogad tie veido tikai apmēram 32% no kopējās graudaugu platības. Graudaugu sējumu platības 2010.gadā bija 535 700 hektāru, kas ir par 5100 hektāriem jeb 0,9% mazāk nekā 2009.gadā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm 2011.gadā ar ziemas kviešiem tika apsēti 200 000 hektāru, ar vasaras kviešiem - 110 000 hektāru, ar rudziem - 28 300 hektāru, ar tritikāli - 9800 hektāru, ar ziemas miežiem - 3800 hektāru, ar vasaras miežiem - 94 000 hektāru, ar auzām - 59 000 hektāru, ar griķiem - 10 000 hektāru.

Rapšu imports Ķīnā šogad sasniegs rekordlielus apjomus, jo valstī nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē bojā gājušas lielas šīs kultūru sējumu platības. 2012. gada pirmo četru mēnešu laikā rapšu imports Ķīnā pieaudzis par 308 % un sasniedzis 1,06 milj.t.

ASV Lauksaimniecības ministrija (USDA) vakar samazinājusi ziemas kviešu un kukurūzas ražas vērtējumus. Atskaites dati liecina, ka pašreiz valstī „labā un teicamā" stāvoklī atrodas aptuveni 72 % no kukurūzas sējumu platībām, kas ir par 5 % mazāk nekā iepriekšējā nedēļā.

Brazīlijas Lauksaimniecības ministrija paziņojusi, ka valsts valdība neplāno ieviest sojas eksporta ierobežojumus. Arī Brazīlijas graudu eksportētāju asociācija uzskata, ka baumas par iespējamo sojas eksporta ierobežošanu ir nepamatotas. Gluži otrādi - valsts meklē veidus kā palielināt eksportu.

Kompānija APK- Inform prognozē, ka rapšu raža Ukrainā 2012/13. mārketinga gadā, salīdzinājumā ar 2011/12. mārketinga gadu, saruks par 0,3 milj.t līdz 1,1 milj.t.

LIFFE/MATIF. Trešdien augusta kviešu cena biržā MATIF samazinājās par 4.75 EUR/t līdz 208.00 EUR/t.

Graudaugu raža Ukrainā 2012. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, varētu samazināties par 17 %, sasniedzot 47,2 milj.t, šodien Ukrainas forumā Agro Industry Forum - 2012, kas notiek Kijevā, paziņoja Ukrainas Agrārās Politikas un pārtikas ministrijas agrārā tirgus attīstības departamenta vadītāja vietnieks Sergejs Petrenko.

Eiropas Komisijas lauksaimniecības departaments samazinājis kviešu ražas prognozi Eiropas Savienībai 2012/13. mārketinga gadam par 5 milj.t līdz 126,5 milj.t. Pašreizējās sezonas kviešu raža novērtēta 128,5 milj.t apmērā.

Starptautiskā Graudu padome (IGC) samazinājusi Krievijas graudaugu ražas prognozi 2012/13. mārketinga gadam no 91,4 milj.t (aprīļa prognoze) līdz 86,4 milj.t.

Valdība otrdien atbalstīja zemes kreditēšanas programmu lauksaimniekiem un pieteikumus finansējuma saņemšanai varēs iesniegt jau no nākamās pirmdienas,
pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Neskatoties uz subsīdijām, prognozēm par pārtikas audzēšanas perspektīvu un vizuālajam iespaidam, ka ušņu un krūmāju lauki salīdzinājumā ar deviņdesmitajiem gadiem izzuduši, skaitļi liecina - izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes apjoms Latvijā būtiski nemainās, un tas ir divreiz mazāks nekā pirms kara.

LIFFE/MATIF. Otrdien augusta kviešu cena biržā MATIF palika nemainīga - 212.75 EUR/t.

Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas ir uzsākušas parakstu vākšanas kampaņu, aicinot iedzīvotājus parakstīties zem aicinājuma (petīcijas) Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai, kurā tiek prasīts Eiropas Savienības (ES) institūcijām ievērot Lisabonas līgumā un Eiropas 2020 stratēģijā noteiktās vērtības un principus.

Bagātīgie nokrišņi, kas pagājušajā nedēļā bija vērojami Austrālijas austrumu daļā pēc ilgstošā sausuma perioda, ir viesuši lauksaimniekiem cerību, ka varētu uzlaboties 2012/13. mārketinga gada kviešu ražas ražība. Tomēr, neskatoties uz laika apstākļu uzlabošanos, analītiķi nesteidzas palielināt kviešu ražas prognozes - tās atstātas iepriekšējā līmenī - 24-26 milj.t, kas arī uzskatāmi par ļoti augstiem rādītājiem.

Agricultural and Agri-Food Canada (AAFC) palielinājusi kukurūzas ražas prognozi Kanādai 2012/13. mārketinga gadam par 1,1 milj.t līdz 12,7 milj.t. Pagājušā gada rezultāts tiks pārsniegts par 2 milj.t. Ražas pieaugums tiks panākts, palašinot sējumu platības, ko savukārt sekmēs augstais kukurūzas cenu līmenis pasaules tirgū.

Pagājušās bargās ziemas sekas jūtamas daudzās Eiropas valstīs. Arī Vācijā, kur lauksaimniecības kultūru sējumiem, tai skaitā kviešiem, nācās pārciest spēcīgos salus praktiski bez sniega segas.

LIFFE/MATIF. Kviešu cenu veidošanos Eiropas biržās vakar noteica laika apstākļu uzlabošanās Krievijā un Ukrainā. Turklāt sinoptiķi nokrišņus sola arī turpmākajās, tuvākajās dienās. ASV biržas vakar bija slēgtas.

Latvijas melioratori noraizējušies par savulaik ierīkotās vienotās meliorācijas sistēmas sabrukumu. Tā kā zemes reformas gaitā lielas platības ir nonākušas privātās rokās, valsts vairs neuzrauga meliorācijas sistēmas uzturēšanu un nesedz atjaunošanas izdevumus.

Ukraina šogad novāks 14,5 milj.t lielu ziemāju graudaugu ražu, kas ir par 43 % mazāk nekā 2011. gadā, uzskata Ukrainas hidrometeoroloģiskaiā centra vadītājs N. Kulbida.

Pasaules kviešu tirgus aizvadītajā nedēļā, pēc iepriekšējā nedēļā straujā cenu kāpuma, demonstrēja pārliecinošu cenu lejupslīdi. Cenu veidošanos noteica laika apstākļu faktors un tirgus operātoru veiktā peļņas fiksācija. Tomēr eksperti norāda, ka šonedēļ cenas varētu atkal pieaugt, jo Starptautiskā Graudu padome (IGC) maija atskaitē samazināja kviešu ražas un rezervju prognozi pasaulei 2012/13. mārketinga gadam. Kviešu ražas prognoze tika samazināta par 5 milj.t līdz 671 milj.t, kviešu rezervju prognoze - par 15 milj.t līdz 191 milj.t. Salīdzinājumā ar 2011/12. mārketinga gadu, raža saruks par 24 milj.t. Kviešu rezerves 2012/13. mārketinga gada beigās, salīdzinājumā ar pašreizējo sezonu, saruks par 11 milj.t. Jāatzīmē, ka rezerves sasniegs pēdējo 4 gadu zemāko līmeni.

Ja valdība nepieņems lēmumu par zemes kreditēšanas programmu, lauksaimnieki ir gatavi protestiem un ar traktoriem doties uz Rīgu, pirmdien telekanālam "LNT" sacīja bioloģiskais lauksaimnieks Jānis Dzenis.

LIFFE/MATIF. Piektdien augusta kviešu cena biržā MATIF palika nemainīga - 212.75 EUR/t.

Otrdien valdībai jāpieliek punkts un jāapstiprina zemes iegādes kreditēšanas programma, ko lauksaimnieki gaida jau sen.

Starptautiskā Graudu padome (IGC) maija atskaitē samazinājusi kviešu ražas prognozi pasaulei 2012/13. mārketinga gadam par 5 milj.t līdz 671 milj.t. Salīdzinājumā ar 2011/12. mārketinga gadu, raža saruks par 24 milj.t. Korekcija veikta, jo gaidāms, ka nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē, ES valstīs, Krievijā un Marokā ražas apjomi samazināsies.

Sojas raža pasaulē nākamajā sezonā var pieaugt par 16 %, jo uzlabojušās Dienvidamerikas ražas perspektīvas, kā arī tiek palielinātas sējumu platības, ziņo Oil Word.

Starptautiskā Graudu padome (IGC) publicējusi maija prognozi par pasaules kukurūzas ražas perspektīvām 2012/13. mārketinga gadā.

Graudaugu raža Krievijā nākamajā sezonā nebūs mazāka par 94 milj.t, šodien preses konferencē paziņoja Krievijas Graudu savienības prezidents A. Zlačevskis.

LIFFE/MATIF. Ceturtdien augusta kviešu cena biržā MATIF palika nemainīga - 212.75 EUR/t.

Kanādas statistikas biroja prognozes vēsta, ka 2012. gadā pieaugs gandrīz visu valstī audzējamo lauksaimniecības kultūru sējumu platības. Kviešu sējumu platības, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, pieaugs par 13 %, sasniedzot 24,324 miljonus akru. Turklāt cieto kviešu platības var tikt palielinātas pat par 27 % līdz 5,1 milj.akru. Miežu sējumu platības pieaugs par 23 % līdz 7,968 milj.akru, bet kanolas (rapšu paveids) sējumu platības Kanādas lauksaimnieki plāno palielināt par 8 % līdz 20,372 milj.akru.

2011/12. mārketinga gadā pieprasījums pēc sojas pasaulē par 13 milj.t pārsniedz ražošanu, konferencē „Ukrainas sojas tirgus - 2012", kas notika Jaltā, paziņoja Amerikas sojas asociācijas (ASA-IM) starptautiskā mārketinga daļas Eiropas reģiona nodaļas direktors M.Andersens.

Krievijas lielākās graudu pārvadātājkompānijas „Rusagrotrans" analītiskais centrs prognozē, ka graudaugu sējumu platības Krievijā 2012. gadā aizņems aptuveni 44,8 milj.ha. Salīdzinājumā ar 2011. gadu, tās pieaugs par 1,2 milj.ha.

Kompānija Informa Economics prognozē, ka rapšu raža pasaulē 2012. gadā samazināsies līdz 62 milj.t, tai skaitā Eiropas Savienībā līdz 17,7 milj.t.

LIFFE/MATIF. Trešdien Eiropas biržās bija jūtama Čikāgas biržas CBOT ietekme, kur mīksto kviešu cenas samazinājās otro dienu pēc kārtas. Negatīvu noskaņojumu biržu spēlētājiem radīja arī bažas par pasaules ekonomikas perspektīvām.  

ASV Lauksaimniecības ministrija (USDA) prognozē, ka kviešu raža Eiropas Savienībā 2012/13. mārketinga gadā sasniegs apmēram 132 milj.t. Jaatzīmē, ka tā būs mazākā raža pēdējo piecu gadu laikā. USDA eksperti norāda, ka prognozes samazināšanas iemesls ir nelabvēlīgie laika apstākļi ziemā un pavasarī.

Eiropas analītiskā aģentūra MARS palielinājusi Eiropas Savienības valstu mīksto kviešu ražības prognozi 2012. gadam. Tiek lēsts, ka vidējā mīksto kviešu ražība varētu sasniegt 5,68 t/ha. Iepriekšējā šīs organizācijas prognoze bija 5,67 t/ha.

Gaidāms, ka mīksto kviešu raža Itālijā šogad pieaugs par 17,5 % līdz 2,85 milj.t. To nodrošinās būtiska platību palielināšana - par 17 % līdz 620 tūkst.ha.

Pateicoties platību palielināšanai, šīs kultūras cenu kāpumam pasaules tirgū un labvēlīgajiem laika apstākļiem,

Eiropas Savienības (ES) amatpersonu izpratne par nepieciešamību palielināt tiešmaksājumus Baltijas valstu lauksaimniekiem ir panākta, pirmdien žurnālistiem norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Jautājums ir tikai: par cik palielināt?

Finanšu ministrijas plāns gūt peļņu no lauksaimnieku subsīdiju aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) ir izgāzies, jo plānoto 7,5 miljonu latu vietā iekasēti tikai 557 000 latu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.

Kā ziņots, līdz 2009. gada 31.decembrim saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ar IIN netika apliktas summas, kas izmaksātas kā valsts vai Eiropas Savienības (ES) atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Taču 2010.gadā stājās spēkā likuma grozījumi, kas noteica, ka no ar IIN neapliekamo ienākumu veidiem tika izslēgts valsts un ES atbalsts. Līdz ar to no 2010.gada tās tiek iekļautas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā.

"Finanšu ministrijas lēmums paredz no mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, kas ir IIN maksātāji, valsts budžetā ik gadu papildus iekasēt 7,5 miljonus latu. Tikmēr saskaņā ar LOSP rīcībā esošo informāciju par 2010.gadu Valsts ieņēmumu dienests no lauksaimniekiem iekasējis tikai 557 000 latu IIN, kas ir 7,5% no plānotās summas," norādīja LOSP pārstāvji.

LOSP kategoriski iestājas pret minēto nodokli, akcentējot, ka tas nedod vēlamos rezultātus un rada negodīgu konkurenci starp lauksaimniekiem, jo uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājiem atbalsts netiek iekļauts ar nodokli apliekamajā ienākumā.

Kā norādīja LOSP vadītājs Edgars Treibergs, zemnieku pozīciju atbalsta arī Zemkopības ministrija, kas rosinājusi atcelt nodokli.

"Ministrija ir uzklausījusi LOSP prasību, ka valsts un ES atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai nedrīkst iekļaut ar IIN apliekamajā ienākumā, jo tas būtiski kropļo Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju. Nevienā no mūsu kaimiņvalstīm atbalsta maksājumi netiek aplikti ar IIN. Turklāt Latvijas lauksaimniekiem arī IIN likme 25% apmērā ir visaugstākā - Igaunijā tā ir 21%, bet Lietuvā - tikai 15%," norādīja Treibergs.

Arī LOSP valdes loceklis Armands Krauze norādīja, ka šī situācija neveicina zemnieku konkurētspēju.

"Lauksaimniecības nozarēm ir ļoti grūti konkurēt, jo saņemam vismazākos tiešos maksājumus ES. Diemžēl arī Latvijas negodīgā nodokļu politika šo situāciju tikai pasliktina un veicina saimniecību slēgšanu un iedzīvotāju aizbraukšanu uz ārzemēm. Lai uzlabotu lauksaimnieku stāvokli, Finanšu ministrijai, tāpat kā Zemkopības ministrijai, ir jāuzklausa LOSP priekšlikumi un jāpalīdz lauksaimniekiem," sacīja Krauze.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis norādīja, ka situācija ir īpaši negodīga pret mazajām saimniecībām.

"2010.gadā jau tika samazināts neapliekamais minimums no 4000 latu līdz 2000 latu. Vienlaikus subsīdijas tika iekļautas pie ar nodokli apliekamajiem ieņēmumiem un IIN likme palielināta no 15% līdz 26%. Latvijas valsts nevienlīdzīgā attieksme ir tikpat negodīga kā ES tiešmaksājumu sistēma pret lauksaimniekiem," sacīja zemnieks.

LIFFE/MATIF. Otrdien Eiropas biržās kviešu cenu veidošanos ietekmēja cenu kritums Čikāgas biržā un laika apstākļu uzlabošanās Krievijā, kur beidzot sagaidīti nokrišņi.

Francijas aģentūra Agritel samazinājusi kviešu ražas prognozi Krievijai 2012. gadam no 56 milj.t līdz 50-53 milj.t. Iemesls prognozes korekcijai bija ziemāju zudumu pārvērtēšana un sausie laika apstākļi pavasarī.

Kukurūzas raža Ķīnā, kas ir otrā lielākā šīs kultūras audzētājvalsts pasaulē, šogad var pieaugt par 3 %, sasniedzot rekordaugstu atzīmi 195,7 milj.t, ziņo Ķīnas Nacionālais informācijas centrs CNGOIC. Tā ir pirmā prognoze, ko CNGOIC šogad paudusi.

Vācijas kompānija Oil Word, nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ, samazinājusi rapšu ražas prognozi Eiropas Savienības valstīm 2012. gadam par 0,1 milj.t, ziņo Reuters.

Argentīnas Lauksaimniecības ministrija samazinājusi sojas ražas prognozi valstij 2011/12. mārketinga gadam par 1,4 milj.t (3,3 %) līdz 41,5 milj.t. Salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu, raža saruks par 15,1 %, lai gan platības samazinājušās tikai par 2 %.

"Latvija arī 2013. gadā lauksaimniekiem, visticamāk, varēs maksāt valsts atbalsta maksājumus jeb papildu valsts tiešos maksājumus," vakar ar patiesu gandarījumu žurnālistiem paziņoja zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Kā zināms, Latvijas iestāšanās līgumā ES ir noteikta valsts līdzmaksājuma pārtraukšana tiešmaksājumiem no nākamā gada.

Zemās graudaugu ražas un piena izslaukumi liek meklēt risinājumus produktivitātes celšanai.

Lauksaimniecībā strādājošie redz iespējas efektivitātes palielināšanai, taču tam nepieciešamas investīcijas.

LIFFE/MATIF. Pirmdien augusta kviešu cena biržā MATIF samazinājās par 0.25 EUR/t līdz 212.75 EUR/t.

Zemnieku ilgi prasītajai un Zemkopības ministrijā sagatavotajai kārtībai atbalsta sniegšanai zemniekiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem zemes iegādē kāju priekšā kārtējo reizi aizlikusi Finanšu ministrija.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauku uzņēmējus pieteikties lauksaimnieku vidū iecienītajam konkursam "Sējējs-2012". Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas ne tikai pašvaldības, bet arī lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas. Konkursa dalībniekus šogad vērtēs vienpadsmit grupās un tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā.

Kompānija „APK-inform" prognozē, ka eļļas kultūru raža Krievijā 2012/13. mārketinga gadā varētu sasniegt 11,2 milj.t. Salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu, raža saruks par 11 %.