Sausuma dēļ pērn bijusi zemākā graudu ražība; iepirkuma cenām – neliels pieaugums

Ilgstošā sausuma dēļ 2018.gadā bijusi zemākā vidējā graudaugu ražība septiņu gadu laikā, tikmēr graudu vidējā iepirkuma cena gada griezumā palielinājusies par 16%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Pērn graudu kopraža bija 2,1 miljons tonnu, kas ir par 635 200 tonnu jeb 23,6% mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā.

Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri (2017. gadā – 38,3 centneri), kas ir zemākā pēdējos septiņos gados. Ar graudaugiem bija apsēti 690 900 hektāru, kas ir par 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131 000 hektāru jeb 34,9%, tai skaitā ziemas kviešu par 116 100 hektāru jeb 35%, jo 2017. gada rudens lietavu ietekmē bija apgrūtināta ziemāju sēja. Ziemāju īpatsvars graudu kopražā samazinājās no 69,6% 2017. gadā līdz 48,7% 2018. gadā.

Lai gan vasarāju graudaugu platības pieauga par 118 400 hektāru jeb 36,1% salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to vidējā ražība no viena hektāra sausuma ietekmē bija zemākā kopš 2010. gada un 2018. gadā sasniedza tikai 23,7 centnerus (2017. gadā – 24,9 centneri).

Lielajās graudu audzētāju saimniecībās ar graudaugu sējumu platību virs 300 hektāriem (59% no graudaugu sējumiem) vidējā ražība tikai par 3% pārsniedza graudaugu ražību valstī un sasniedza 30,8 centnerus no viena hektāra, 2017. gadā tā pārsniedza vidējo graudaugu ražību par 32% un bija 50,5 centneri. Šajās platībās 2018. gadā ieguva 61% no visas graudu kopražas.

2018.gadā kopumā iepirkts 1,7 miljoni tonnu graudu – par 634 800 tonnu jeb 26,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Salīdzinot ar 2017. gadu, graudu vidējā iepirkuma cena palielinājusies par 16%, 2018. gadā sasniedzot 168,34 eiro par tonnu, kas ir augstākā iepirkuma cena kopš 2014. gada.

2018. gadā 80,9% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2017. gadā – 86,1%), no kuriem 84,0% bija pārtikas kvalitātes (2017. gadā – 67,3%). Pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā samazinājās no 72,8% 2017. gadā līdz 70% 2018. gadā.

2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 6200 hektāru jeb 5,3% pieauga rapša sējumu platības.

Vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 27,8 centneriem 2017. gadā līdz 18,6 centneriem 2018. gadā, kopējā rapša sēklu raža samazinājās par 96 600 tonnu jeb 29,6%. 2018. gadā ziemas rapša sēju, tāpat kā ziemāju graudaugu sēju, apgrūtināja rudens lietavas, kas ietekmēja ziemas rapša sējplatības samazinājumu par 15 900 hektāru jeb 17,6%. Arī ziemas rapša sēklu vidējā ražība samazinājās par 11,4 centneriem jeb 36,4%.

Plašāka informācija par lauksaimniecības kultūru sējumu platībām, kopražu un iepirkumu tiks publicēta 29.martā CSP datubāzē sadaļā “Augkopība”.

Avots: www.la.lv