ZM: Meliorācijas sistēmu īpašniekiem jāapseko meliorācijas sistēmas un jāveic tām nepieciešamie kopšanas darbi

Zemkopības ministrija (ZM) vēršas pie visiem meliorācijas sistēmu īpašniekiem un aicina apsekot savā īpašumā vai valdījumā esošās meliorētās zemes, izvērtēt meliorācijas sistēmu darbību un veikt nepieciešamos meliorācijas sistēmu kopšanas darbus – novākt kokus, koku un krūmu atvases, kas traucē ūdens plūsmu gultnē, izvākt grunts ieskalojumus, sadzīves atkritumus un kritušus kokus, pielūžņojumu, piesērējumu, bebru aizsprostojumus, kā arī aizbērt dzīvnieku alas, atbrīvot drenu iztekas, drenu akas nosegt ar vākiem un ierīkot signālstabiņus, ja tādi nav ierīkoti, labot atklātos bojājumus, tostarp atjaunot meliorācijas sistēmas konstruktīvos elementus, kur tas nepieciešams, un veikt citus nepieciešamos darbus. Kopšanas darbi atkarībā no meliorācijas sistēmas veida ir uzskaitīti  Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumos Nr.714 “Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”.

Meliorācijas sistēmu apsekošana ir jāveic vismaz divas reizes gadā pēc pavasara palu un vasaras plūdu maksimuma beigām.

Ja meliorācijas sistēmu īpašniekiem nepieciešama profesionāla konsultācija par meliorācijas sistēmu apsekošanu un kopšanu, ZM aicina vērsties pie sertificēta meliorācijas speciālista, kas ir maksas pakalpojums. Latvijas Melioratoru biedrības sertificēto hidromelioratīvās būvniecības speciālistu saraksts ir pieejams Latvijas Melioratoru biedrības mājaslapā.

ZM atgādina, ka nokrišņu daudzums Latvijā vidēji pārsniedz iztvaikošanu un zemes reljefs Latvijā ir salīdzinoši līdzens, līdz ar to, lai nodrošinātu lauksaimniecības un meža zemju efektīvu izmantošanu, ir jānodrošina optimāls mitruma režīms augsnēs. To vislabāk iespējams panākt ar meliorāciju. Meliorācija Latvijā ir nepieciešama, lai optimāli apsaimniekotu lauksaimniecības un meža zemes – ar meliorācijas palīdzību ir iespējams būtiski paaugstināt lauksaimniecības un meža zemju ražīgumu, kā arī palielināt CO2 piesaisti, tādējādi ļaujot Latvijai risināt klimata mērķus.

Meliorētās zemēs tiek novērsti vai samazināti plūdu riski, lauku apvidos pasargājot no plūdiem iedzīvotājus un viņiem piederošās būves, saimniecības un tehniku, kā arī lauksaimniecības un meža zemes, autoceļus u.c. nozīmīgus infrastruktūras un citus objektus.

Avots: Zemkopības ministrija