LV Lauksaimnieki vēlas apsaimniekot valstij piederošo zemi
Valsts rezerves zemju fondā jau ieskaitīti 23 000 hektāru zemes, bet šobrīd nav atbildīgā par šo zemju apsaimniekošanu, raksta laikraksts "Dienas Bizness". Lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji labprāt palielinātu apsaimniekojamās platības, taču tas nav iespējams nesakārtoto likumu dēļ.
Iespējams,
pozitīvu virzību varētu gaidīt pēc jaunā Zemes pārvaldības likuma stāšanās
spēkā, kas gan nu jau kādu laiku ir iestrēdzis starpministriju saskaņošanā.
Tieši šim likumam būtu jāpārņem joprojām neatrisinātie zemes reformas
jautājumi.
Likumprojekts pērn 4.augustā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un nodots
saskaņošanai ministrijām, atzinums par to jāsniedz arī Latvijas Dabas fondam.
Lauksaimnieki ir ieinteresēti papildu platību apsaimniekošanā, jo brīvo zemju
palicis maz, un zemes cenas pieaug. Jau pirms pusotra gada bija izveidota darba
grupa, un tika strādāts pie jaunā Zemes pārvaldības likumprojekta, bet patlaban
nav skaidrs, kur tas iestrēdzis, skaidro "Zemnieku saeimas" (ZSA)
priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Viņasprāt, jaunajam likumam vajadzētu stratēģiski noteikt galvenos kritērijus,
kas būtu jādara ar zemi - vai tā jāsaglabā lauksaimniecībai vai jāapmežo. ZSA
atbalsta viedokli, ka rezerves zemes fondā būtu jāieskaita tās zemes, kas
dažādu iemeslu dēļ netiek apsaimniekotas un tad valsts būtu atbildīga par šīm
platībām.
Zemes lietās šobrīd ir haoss, rezumē Dzelzkalēja. Viņas viedoklim piekrīt arī
citi lauksaimnieki. "Agrolats Holdinga" līdzīpašnieks Vitauts
Paškausks gan uzsver, ka viņa vadītais uzņēmums labprāt ražošanas nolūkos
izmantotu jebkuru lauksaimniecības zemi, taču patlaban trūkst piedāvājuma.
"Mums ir vajadzīgas platības, lai palielinātu lauksaimniecisko ražošanu,
bet nav jebkāda piedāvājuma," uzsver ražotājs, pieļaujot, ka varētu
izmantot arī rezerves fondā esošās platības. Tiesa gan, jebkura zeme nederēšot,
bet jābūt sakārtotai nepieciešamajai infrastruktūrai un tā nedrīkst būt
aizaugusi.
Tāpat būtu jārod mehānisms, lai tā saukto bezsaimnieku mantu pašvaldības varētu
iznomāt vismaz uz pieciem gadiem. Pašvaldībām ir jādod šāda iespēja, jo tās
vislabāk pārzina situāciju katrā konkrētā vietā, komentē Latvijas Pašvaldību
savienības (LPS) padomniece Sniedze Sproģe. Līdzšinējie 20 gadi, kad valsts
nodarbojas ar zemes apsaimniekošanu, esot pierādījuši, ka neviens nedomā par
zemes konsolidāciju un par to, ka priekšroka zemes apsaimniekošanā būtu jādod
lauksaimniekiem.
Sproģe gan uzskata, ka jaunais Zemes pārvaldības likums neatrisinās situāciju
ar rezerves zemju fondu, to varot izdarīt vien paši zemnieki. Turklāt šim
fondam vajadzētu kalpot zemes konsolidācijas mērķim, lai lauksaimnieki
nepieciešamības gadījumā varētu vairākus savstarpēji nesaistītus zemesgabalus
konsolidēt vai apmainīt. Arī LPS padomniece piekrīt, ka patlaban nav
skaidrības, ko ar šo zemi darīt. Turklāt esot jāņem vērā, ka arī pati valsts
nav definējusi, kuras zemes nepieciešamas valsts funkciju pildīšanai.
Paredzēts, ka rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes izmantošanu regulēs
atsevišķs likums. To nosaka Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un
privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, skaidro Valsts
zemes dienesta komunikācijas projektu vadītājs Andris Sproģis. Jau 2009.gadā ar
valdības rīkojumu apstiprināta "Zemes pārvaldības likuma koncepcija",
kas nosaka, ka rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes izmantošanu regulēs Zemes
pārvaldības likums, kas Ministru kabinetā bija jāiesniedz līdz 2011.gada
31.decembrim.
Sproģis skaidro, ka līdz Zemes pārvaldības likuma pieņemšanai nav noteikta
atbildīgā institūcija par rezerves zemes fonda apsaimniekošanu.
Par likumprojekta izstrādi atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija pagaidām nesniedz detalizētāku informāciju par likumprojekta
izstrādes gaitu. Arī no Centrālās zemes komisijas laikrakstam turpat mēneša
laikā neizdevās iegūt precizējošu informāciju.
Avots: www.la.lv