LV Ziemāju sējumu stāvoklis Latvijā
Ieilgušās ziemas un trūcīgās sniega segas
dēļ ziemāju sējumi Latvijas laukos vietumis ir apdraudēti un ir "ar lielu
jautājumu", tomēr kopumā situācija vēl nav dramatiska, biznesa portālam
"Nozare.lv" atzina aptaujātie eksperti.
Kā norādīja graudkopības kooperatīva "Durbes
grauds" vadītājs Sandis Bēča, Kurzemes pusē ziemāju attīstību apdraud
pārāk mazais sniega daudzums.
"Mūsu pusē vietām ziemāju dzīvotspēja ir ar lielu
jautājumu un graudaugu ziemošanas apstākļi ir tālu no ideālā. Tam par iemeslu
ir ilgstošs sals un trūkstošā sniega sega. Pilnībā sekas varēsim apzināt tikai
pēc sniega nokušanas un tad apzināt reālos zaudējumus," sacīja Bēča.
Arī graudkopības kooperatīva "Vidzemes agroekonomiskā
kooperatīvā sabiedrība" vadītājs Indulis Jansons atzina, ka sējumiem kaitē
pārāk lielais aukstums.
"Lai gan izmantojam piemērotas šķirnes, kopumā pavasara
sākums ir pārāk auksts. Vidzemes laukos lielākoties ziemāji ārēji ir labā
stāvoklī, jo tos sargā sniega sega. Tomēr tas nenozīmē, ka zem sniega viss ir
"dzīvs", jo vietām zeme tā arī nav sasalusi. Gaidām, kad sniegs
nokusīs, tad arī redzēsim, kas īsti notiek," sacīja Jansons.
Tikmēr sēklu audzēšanas kompānijas "Syngenta"
agronome Ingrīda Grantiņa sacīja, ka patlaban ziemāju attīstībai izšķirošais ir
temperatūru svārstības.
"Nevar būt priecīgi to lauku saimnieki, kur sniega sega
patlaban ir pieticīga, tur draud izsalšana. Patlaban graudaugu veģetācija nav
sākusies, tas notiks, kad būs plus pieci vai seši grādi, bet rapsim vajag plus
septiņus grādus. Galvenais, lai nebūtu krasu temperatūras svārstību, kad dienā
lauks iesilst, bet naktī to piemeklē kailsals," sacīja Grantiņa.
Viņa arī atzina, ka šis marta sākums nav tipisks un patlaban
ziemāju "izdzīvošanas" prognozes izteikt vēl par agru.
"Saimniekiem neko nevaram ieteikt, vienkārši jāgaida un
jāskatās, kas notiks tuvākajās nedēļās. Tad sāksies aktīva veģetācija, būs
jāķeras pie mēslošanas un attiecīgajiem lauku darbiem, un tad arī varēsim
pamazām prognozēt, kas šogad varētu būt ar ražām," sacīja agronome.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas informāciju ziemāju sējumu
platības 2012.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugušas par 67 800
hektāriem jeb 27,9%, tai skaitā ziemas kviešu - par 57 100 hektāriem jeb 28,4%,
rudzu - par 8600 hektāriem jeb 30,7%. Pagājušajā gadā pirmo reizi Latvijas
vēsturē iegūtā graudu kopējā raža sasniedza 2,1 miljonu tonnu, iepriekšējā gada
rādītājus pārsniedzot par 50,5% jeb 712 500 tonnām. Savukārt graudaugu ražība
pieauga līdz 37 centneriem no viena hektāra.
NOZARE.LV