Turpmāk nevarēs mantot tā dēvētās Eiropas pensijas lauksaimniekiem

Otrdien, 14.aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotās izmaiņas kārtībā, kādā ieviešams programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006. gadam", informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa. Izmaiņas kārtībā paredz, ka turpmāk pasākumā "Priekšlaicīgā pensionēšanās" atbalsta saņēmēja nāves gadījumā vairs nepastāv atbalsta mantošanas tiesības.

Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka ar 2015. gada 30.aprīli tiek pārtraukti atbalsta maksājumi personām, kas pasākumā noteikto atbalstu saņem mantojumā, kā arī turpmāk tiek liegtas tiesības pieteikties uz šo atbalstu, pamatojoties uz mantojuma tiesībām. Izmaiņas kartībā sagatavotas saskaņā ar Valsts kontroles šī gada revīzijas ziņojuma projektu un aktuālo informāciju par pasākuma ieviešanas rezultātiem.

Ieviešot pasākumu "Priekšlaicīgā pensionēšanās", radās situācijas, kad atbalsta saņēmējs ir dāvinājis savam pēcnācējam (saimniecības pārņēmējam) saimniecību, un atbalsta saņēmēja nāves gadījumā saimniecības pārņēmējs saņem arī mantoto pensiju vai tās daļu. Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektā norādīts, ka šādā gadījumā atbalsts netiek izlietots lietderīgi, kā arī netiek sasniegts pasākuma mērķis - veicināt lauku saimniecību pārņemšanu un attīstību, nomainot un uzlabojot tās pārvaldīšanu un iesaistot jaunus un ekonomiski aktīvus cilvēkus.

Revīzijas ziņojuma projektā norādīts, ka 2014.gada 1.jūlijā atbalsta saņēmēju mantinieki ir 56 personas un līdz līgumu darbības beigām izmaksājamā summa veido 1 876 768 eiro.

Tāpat konstatēts, ka šāda ikmēneša pensijas mantošanas kārtība neatbilst Latvijas mantošanas tiesību politikai, kas neparedz tiesības mantot valsts sociālās apdrošināšanas pensiju. Ņemot vērā minēto, tiesības mantiniekam saņemt ikmēneša Eiropas Savienības atbalstu pensijas veidā nav vērtējama kā samērīga, norādījusi Valsts kontrole.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, iesniegumus priekšlaicīgai pensionēšanai pieņēma no 2005.gada 1.septembra līdz 2006.gada nogalei. Pasākums tika atvērts, lai rosinātu gados vecākos saimniecību īpašniekus nodot saimniecību jaunākiem radiniekiem aktīvākai ražošanai un pašiem doties pensijā.

Patlaban šim atbalstam pieteikties nevar, savukārt toreiz pensiju piešķīra 735 personām. Pēc priekšlaicīgās pensionēšanās nosacījumiem lauksaimnieks, kurš atdāvinājis vai pārdevis saimniecību, nedrīkst strādāt nedz laukā, nedz piemājas dārziņā. Saņemamā Eiropas pensija saimniecības atdevējiem ir ap 5900 eiro gadā, maksimālais atbalsta naudas saņemšanas laiks - 15 gadi no lēmuma apstiprinājuma brīža.

Izmaiņas kārtībā stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā www.vestnesis.lv . Plašāka informācija par grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2004. gada 30.novembra noteikumos Nr. 1002 "Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006. gadam"" pieejama MK mājaslapā.

Avots: www.agropols.lv