LV EK piedāvās Latvijas zemniekiem vēl mazākus maksājumus, nekā solīts agrāk
Eiropas Komisija, visticamāk, piedāvās Latvijas zemniekiem vēl mazākus maksājumus, nekā solīts agrāk. Pēc neoficiālām ziņām, Eiropas Komisijas (EK) komisāru kolēģija, aizvadītajā nedēļā apspriežot lauksaimniecības komisāra Dačana Čološa priekšlikumus Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformai, nobalsojusi par daudz mērenāku platību maksājumu izlīdzināšanu, nekā vēl vasaras sākumā piedāvāja EK, publiskojot kopējo ES budžeta perspektīvu 2014. - 2020. gadam. Pēc EK budžeta perspektīvas dokumentiem, Latvijai tika piedāvāts palielināt maksājumus no 90 eiro par ha līdz 144 eiro par ha, kas būtu izlīdzinājums no 30 līdz 54% no ES vidējā platību maksājumu līmeņa. Aizvadītajā nedēļā Eiropas komisāri, tostarp arī komisārs no Latvijas Andris Piebalgs, nobalsojuši par piedāvājumu, kas paredz Latvijai tiešos maksājumus izlīdzināt no 90 eiro līdz 141 eiro par ha, kas būtu 51% no ES vidējā maksājumu līmeņa.
Ar likumdošanas piedāvājumiem KLP reformai lauksaimniecības komisārs D. Čološs oficiāli klajā nāks 12. oktobrī, tomēr jau patlaban lauksaimnieku sabiedrībai un ar nozari saistītiem politiķiem pamazām kļūst zināmi komisāra nodomi. Tie gan pagaidām netiek publiski apspriesti. Eiropas Parlamenta (EP) deputāte un aktīvā Latvijas lauksaimnieku interešu lobētāja Sandra Kalniete, vaicāta par to, vai EK nodomi viņai ir zināmi un EP gatavojas tos apstiprināt, norāda: "Izskatās, ka no komisijas noplūdušajā priekšlikumā par KLP reformu nav ņemta vērā parlamenta prasība radīt sistēmu, kurā tiešmaksājumus aprēķinātu pēc objektīviem nosacījumiem. Vasarā publicētajos budžeta ietvara priekšlikumos komisija šo principu diemžēl bija ignorējusi. Tas nozīmē, ka mums ir jāgatavojas uz grūtām diskusijām Eiropas Parlamentā un padomē. Tiešo maksājumu matemātisks pieaugums par dažiem procentiem nav tas, ko mēs vēlamies, un tas nav tas, kas Eiropai ir vajadzīgs. Ir jānosaka augšējais un apakšējais slieksnis pret ES vidējo tiešmaksājumu līmeni, kas tos padara taisnīgus, veicina godīgu konkurenci un ne-kropļo Eiropas vienoto tirgu."
S. Kalniete min, ka cīņā par taisnīgu KLP reformu Latvijai būtu nepieciešams iegūt sabiedrotos, kuru intereses saskan ar mūsu interesēm. Primāri par Latvijas galvenajiem sabiedrotajiem viņa uzskata Lietuvu, Igauniju un Poliju.
Nelabvēlīgās ziņas no EK ir viens no iemesliem, kādēļ visu triju Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju pārstāvji trešdien devās uz Briseli, lai tiktos gan ar ietekmīgajiem EP deputātiem un EP Lauksaimniecības komitejas locekļiem Albertu Desu no Vācijas un Luisu Manuelu Kapolas Santosu no Portugāles, gan ar ES lauksaimniecības organizāciju COPA/COGECA vadītājiem Gerdu Zonlaiteru un Juhu Martilu.
Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norāda, ka tikšanās ar EP deputātiem bijusi samērā sekmīga - Alberts Dess, kas pērn paviesojās arī Latvijas saimniecībās, par nevienlīdzīgo konkurenci, kādā netaisnīgie ES maksājumi nostāda Latvijas lauksaimniekus, nebija jāpārliecina. Viņš atzīst, ka ES lauksaimniecības politika būtu jāmaina pašos pamatos, tomēr šīs ieceres īstenošanai EP vairākuma atbalstu būšot ļoti grūti iegūt. Tādēļ viņš iesaka Baltijas valstu lauksaimniekiem rīkot skaļas protesta akcijas Briselē un vēl aktīvāk nekā līdz šim lobēt savas intereses Briseles gaiteņos. Līdzīgas domas paudis arī L. M. K. Santoss. Viņš jau divdesmit gadus cīnoties par taisnīgāku KLP, taču līdz šim viņa cīņa bijusi, tā teikt, donkihotiska - kā ar vējdzirnavām.
Pretēji EP deputātu paustajām simpātijām COPA vadītājs G. Zolnaiters Baltijas valstu lauksaimniekiem nesola ne atbalstu, ne kādu citu veidu palīdzību. Viņš norādījis, ka Vācijas nodokļu maksātāji diezin vai būšot ar mieru no sava budžeta maksāt vairāk, lai Baltijas valstu lauksaimnieki justos priecīgāki. Vācieši tam nepiekritīšot tikai tādēļ, ka arī pārējās vecās ES valstis ir noraidošas.
M. Dzelzkalēja: "Vienīgais, ko COPA vadītājs mums apsolīja, ir runāt par tiešo maksājumu tēmu arī turpmāk. Arī mēs solījām, ka savas intereses aizstāvēsim. Taču uz Eiropas lauksaimnieku atbalstu mums nav ko cerēt."
Avots: www.la.lv