Apsekojot informāciju reģionos par ziemāju stāvokli, daudzās saimniecībās Zemgalē konstatēti nozīmīgi - līdz pat 100% - rapša sējumu bojājumi un kopumā gandrīz trešdaļa sējumu Zemgalē uzskatāmi par slikti pārziemojušiem, kurus, iespējams, būs jāpārsēj, informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa.

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka no šī gada 11.aprīļa ir sākusies Platību maksājumu iesniegumu 2011.gadam pieņemšana.

Devīto reizi izstāžu centrā Ķīpsalā no 14. līdz 17. aprīlim nozares profesionāļiem un plašākai publikai tiek piedāvāts projekts RIGA AGRO - starptautiskā lauksaimnieciskās ražošanas un infrastruktūras izstāde RIGA AGRO 2011, kas notiek vienlaikus ar 11. starptautisko mežsaimniecības un koksnes produktu izstādi-forumu MEŽS UN KOKS 2011, 7. starptautisko medību, inventāra un medību saimniecības izstādi "Medības 2011" un 15. dārza un floristikas izstādi DĀRZS. FLORA 2011.

19. starptautiskā lauksaimniecības, mežizstrādes, produkcijas pārstrādes, vides veidošanas un labiekārtošanas izstāde izstāžu kompleksā "Rāmava".

Aicinām piedalīties19.starptautiskā lauksaimniecības, lopkopības, mežkopības un lauku celtniecības izstādē "PAVASARIS 2011"

Ik dienas strādājot ar lauksaimniecības jautājumiem, nereti dzirdamas dažādas neierastas atziņas un domu graudi, kas liek  aizdomāties vai pasmaidīt. Gada laikā, esam tos centušies apkopot un piedāvājam nelielu izvilkumu.

Zemgalē un daudzviet Kurzemē graudaugu sējumu samērā nožēlojamais izskats - augi galvenokārt ir brūni, to stumbri un saknes daudzviet sapuvušas - liek saimniekiem uztraukties, tomēr Vidzemē un Latgalē, kur laukus vēl klāj bieza sniega sega, labības audzētāji vēl saglabā cerības uz labu ražu rudenī.

Patlaban notiek diskusijas starp Zemkopības ministrijas vadību un zemnieku organizācijām par to, lai bezakcīzes degvielas saņemšanai lauksaimnieks spētu apliecināt 200 latu lielus ieņēmumus no viena hektāra, informēja biedrības "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš.

Sākot no marta vidus Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (VTUA) Latvijas novados rīko lauksaimniecības tehnikas pārbaudes skates. Iepazīties ar tehniskās apskates grafiku var VTUA mājaslapā www.vtua.gov.lv sadaļā "Tehniskās apskates".

Patlaban situācija ar ziemāju sējumiem ir laba un prognozes liecina, ka var cerēt uz labām ražām, informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa.

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka atbalsta pretendenti, kuri apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi (LIZ) un ir reģistrējušies kā LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmas (EPS) lietotāji, no šī gada 22.marta, var pieteikties platību maksājumiem 2011.gadam, izmantojot EPS.

Latvijas zemnieki nav gatavi piekāpties Eiropas Savienības nostājai tiešmaksājumu jautājumā un apsver iespēju piekrist zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) ierosinājumam rīkot skaļākus protestus un piketus Briselē, - Latvijas Radio sacīja organizācijas "Zemnieku saeima" pārstāvis Mārtiņš Trons.

Ar 2010. gada 1. jūliju akcīzes nodokļa atmaksa par dīzeļdegvielu, kuru izmanto lauksaimniecības produkcijas ražotāji, ir aizstāta ar bezakcīzes degvielas iegādi noteikta limita ietvaros vienā saimnieciskajā gadā (no kārtējā gada 1 .jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam) 100 litri par katru lauksaimniecības produkcijas ražotāja atbalstam deklarēto un apstiprināto lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, kā arī tādas meža vai purva zemes hektāru, kur kultivē dzērvenes vai mellenes, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Kaspars Funts. Šo jauno sistēmu administrē Lauku atbalsta dienests.

Zemnieki ir neapmierināti ar Finanšu ministrijas (FM) darbu un priekšlikumiem izdevumu samazināšanai, tādeļ lauksaimnieki gatavojas prasīt finanšu ministra Andra Vilka demisiju, otrdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica biedrības Zemnieku Saeima (ZSA) priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Minskas apgabala izpildkomiteja 8.martā nolēmusi sveikt vietējo lauksaimniecības uzņēmumu vadītājas, dāvinot tām traktorus, vēsta vietējie mediji.

Lauku atbalsta dienests (LAD) lauku saimniecību modernizācijai piešķirs 51,1 miljonu latu, un zemnieki savus projektu iesniegumus, pretendējot uz atbalstu, varēs iesniegt no otrdienas līdz 31. martam.

Lauku atbalsta dienests (LAD) 2011.gada 2.martā organizē semināru "Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmas iespējas un priekšrocības". Interesentus lūdzam izvēlēties sev piemērotāko laiku semināra apmeklēšanai  - 10:00 - 12:30 vai arī 13:30 - 16:00.

Graudaugu sējumi Latvijā pērn samazinājušies par 0,9%, savukārt par 57% pieaugušas kviešu platības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Šī gada 16.februārī stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.105 "Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību" un lauksaimnieki varēs pieteikties atbalstam kredītprocentu daļējai dzēšanai, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).
Primāro lauksaimniecības produktu ražotāji un piena pārstrādes uzņēmumi līdz 2011.gada 1.martam LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs var iesniegt pieteikumus atbalstam kredītprocentu daļējai dzēšanai.

Lauku atbalsta dienests izsludina atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanu Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumam "Lauku saimniecību modernizācija" saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 14.jūlija noteikumiem Nr.783 "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursa veidā lauku un zivsaimniecības attīstībai" un Ministru kabineta 2010.gada 1.novembra noteikumiem Nr.1026 "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam "Lauku saimniecību modernizācija"".

Lauku saimniecību modernizācijai, kura paredzēta Latvijas Lauku attīstības programmā (LAP) 2007. - 2013.gadam, šogad paredzēts 51 miljons latu, informēja Zemkopības ministrija (ZM).

Viens zelta stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.

Lauksaimniekiem nākamajā gadā būs pieejamas divas jaunas atbalsta programmas 1,75 miljonu latu apmērā, paredz Latvijas lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam Uzraudzības komitejas sēdē panāktā vienošanās par izmaiņām programmā, informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Līdz gada beigām lauksaimnieki vēl saņems 39 miljonus latu platībmaksājumu, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Solveiga Lazovska. Pavisam 2010. gadā lauksaimniekiem platībmaksājumos paredzēts izmaksāt gandrīz 99 miljonus latu, no kuriem līdz šim izmaksāti 60 miljoni latu.

Lai pilnībā apgūtu 2010.gada budžeta finansējumu no Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, Ministru Kabinets otrdien nolēma 10 miljonus latu pārdalīt lauksaimniekiem.

Aizvadītajā nedēļā Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti organizēja lauksaimnieku nevalstisko organizāciju tikšanos ar Finanšu ministrijas (FM) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvjiem, lai diskutētu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtību, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā, pastāstīja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Gandrīz trīs tūkstoši jeb 3% lauku saimniecību vairs nenodarbojas ar lauksaimniecību un zemi iznomājušas vai pārdevušas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti.
Lauksaimniecības skaitīšanas un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumā 2010.gadā CSP plānoja "saskaitīt" 90 tūkstošus lauku saimniecību, taču līdz šim iegūta informācija par 86,4 tūkstošiem jeb 96% saimniecību

Pēc lauksaimnieku ierosinājuma Zemkopības ministrija šobrīd izskata iespējas, kā zemkopjiem varētu piešķirt tiesības nodarbināt tā dēvētos "simtlatniekus".

Lauku atbalsta dienests (LAD) no šā gada 29. novembra lauksaimniekiem, kuri ir izpildījuši atbalsta saņemšanas nosacījumus, uzsāk maksāt avansu 75% apmērā Lauku attīstības programmas atbalsta pasākumā "Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas" (MLA).

Latvijas zemnieki pašlaik saņem tik mazus tiešos maksājumus, ka politiski ir neiespējami tos atstāt tādā pašā līmenī; nav šaubu, ka Latvijas zemnieki saņems vairāk, šorīt intervijā "Rietumu Radio" sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete.

Patlaban ziemāju sējumu normālu attīstību visos Latvijas novados būtiski ietekmē ilgstošās lietavas, tomēr par ziemāju sējumu slīkšanu vēl pāragri spriest. Savukārt, ja piepildīsies meteoroloģiskās prognozes par gaisa temperatūras pazemināšanos nedēļas nogalē, var sākties ledus garozas veidošanās applūdušajos sējumos, līdz ar to sējumi varot iesalt. 

"Lielākās problēmas lietus dēļ patlaban ir Latgales reģionā, kur jau applūduši apmēram 10% no visām ziemāju platībām. Lauku applūšanas risks lielāks ir pagastos, kur ir nevienāds reljefs, jo ūdens uzkrājas ieplakās. Daudzviet uz laukiem izveidojušās lāmas un augsne ir ļoti izmirkusi," norādīja Skudra.

Kurzemes un Vidzemes reģionā ziemāju sējumi applūduši līdz 5% no visām platībām. Zemgales reģionā lauki ir pārmitri, bet vēl nav applūduši. Ūdens galvenokārt uzkrājoties atsevišķās vietās, kur nav noregulēta meliorācijas sistēma vai augsne ir sablīvējusies. 

"Tikmēr Bauskas novadā lauksaimnieki saviem spēkiem veido notekgrāvjus no laukiem, tā novadot lieko mitrumu. Laukos, kur ziemāju sējumi ir labi sacerojuši un augstāks trūdvielu saturs, nokrišņu ūdens izmantošanas produktivitāte ir lielāka - augi mitrumu vēl spēj uzņemt," sacīja eksperte, akcentējot, ka sējumu nepārziemošanai lielāks risks ir saimniecībās ar vēlāku ziemāju sēju.

Saskaņā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra datiem kopumā nokrišņu daudzums novembra pirmajā dekādē Latvijā bija 127% no normas. Visvairāk nokrišņu bija Latgalē un Vidzemes austrumu daļā - 160% līdz 190% no normas, bet vismazāk Rīgā - 75%. Arī novembra otrās dekādes nokrišņu daudzums Latvijā kopumā divas reizes pārsniedzis normu. Visvairāk nokrišņu - aptuveni 300% no normas - bija Vidzemes vidienē un vietām Zemgalē, bet vismazāk - Baltijas jūras piekrastē - 100% līdz 130%. Salīdzinot ar 2009.gadu, novembrī nokrišņu daudzums vidēji Latvijā nepārsniedza normu, bet Rīgas apkārtnē, kā arī Kurzemē un Vidzemes lielākajā daļā bija zem normas, savukārt Latgales reģionā - 150% līdz 160% virs normas.

Nākamgad lauksaimniekiem subsīdijas tiks samazinātas par trīs miljoniem latu, pirmdien žurnālistiem pastāstīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Sveicam Latvijas valsts svētkos!

Valdība pirmdien atbalstīja plašas izmaiņas kārtībā, kādā lauksaimnieki var saņemt valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauku saimniecību modernizācijai.

Pašlaik starp reģioniem netiks pārdalīts publiskais finansējums Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumā "Lauku saimniecību modernizācija", trešdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Vienotā platības maksājuma avansu - līdz 50% par kopējo summu līdz 33 miljoniem latu - sāk izmaksāt Lauku atbalsta dienests. Avanss izmaksājams par 2010.gada iesniegumiem vienotajam platības maksājumam, ja pabeigta atbilstības nosacījumu pārbaude.

Ukraina, kas ir viena no pasaulē lielākajām graudu eksportētājvalstīm, līdz šā gada beigām noteikusi ierobežojumus graudu eksportam, šādu lēmumu galvenokārt skaidrojot ar šogad piedzīvoto bargo sausumu, ceturtdien paziņoja valdības preses pārstāvis.

"Kopējā raža šogad ir aptuveni par 15% mazāka kā pērn. Sējumi vasaras sākumā izskatījās ļoti cerīgi, diemžēl sekoja pārāk liels karstums un pēc tam - lietavas. Zemgalē saimnieki lielākoties paguva nokult laikus, savukārt Kurzemē kulšanas periodā milzīgas grūtības sagādāja lietus. Graudu kvalitāte šogad vērtējama nedaudz virs vidējās, var teikt, ka kopumā tā ir vidēji laba," sacīja ZM Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vadītāja vietniece L. Celmiņa.

Lietuviešu uzņēmums SIA "Linas Agro", pretēji solītajam, vēlas piedzīt no Latvijas lauksaimnieku lielas soda naudas par līgumā paredzēto, bet nepiegādāto graudu un rapša daudzumu, tāpēc bankrots draud vairākiem desmitiem zemnieku Jelgavas pusē un Kurzemē, ceturtdien ziņo "Latvijas Avīze" (LA).

Lai veicinātu Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstību, Sandra Kalniete kopā ar "Latvijas Avīzi" un Zemnieku saeimu izsludina konkursu "Senču aicinājums". Konkursa mērķis ir godināt Latvijas jaunos lauksaimniekus/lauksaimnieces. Galvenā balva tiks piešķirta cilvēkam, kurš veiksmīgi nodarbojas ar lauksaimniecību, piekopj lauku dzīvesveidu, kā arī sociāli atbildīgi veicina lauku dzīves vides saglabāšanu un attīstību. Pieteikšanās konkursam ilgst no 1. oktobra līdz 15. novembrim.

Lauku atbalsta dienests (LAD) no šā gada 23.septembra lauksaimniekiem, kuri ir izpildījuši atbalsta saņemšanas nosacījumus, izmaksās avansu 90% apmērā diviem atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu veidiem.