Lauksaimniekiem nākamajā gadā būs pieejamas divas jaunas atbalsta programmas 1,75 miljonu latu apmērā, paredz Latvijas lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam Uzraudzības komitejas sēdē panāktā vienošanās par izmaiņām programmā, informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Līdz gada beigām lauksaimnieki vēl saņems 39 miljonus latu platībmaksājumu, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Solveiga Lazovska. Pavisam 2010. gadā lauksaimniekiem platībmaksājumos paredzēts izmaksāt gandrīz 99 miljonus latu, no kuriem līdz šim izmaksāti 60 miljoni latu.

Lai pilnībā apgūtu 2010.gada budžeta finansējumu no Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, Ministru Kabinets otrdien nolēma 10 miljonus latu pārdalīt lauksaimniekiem.

Aizvadītajā nedēļā Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti organizēja lauksaimnieku nevalstisko organizāciju tikšanos ar Finanšu ministrijas (FM) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvjiem, lai diskutētu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtību, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā, pastāstīja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Gandrīz trīs tūkstoši jeb 3% lauku saimniecību vairs nenodarbojas ar lauksaimniecību un zemi iznomājušas vai pārdevušas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti.
Lauksaimniecības skaitīšanas un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumā 2010.gadā CSP plānoja "saskaitīt" 90 tūkstošus lauku saimniecību, taču līdz šim iegūta informācija par 86,4 tūkstošiem jeb 96% saimniecību

Pēc lauksaimnieku ierosinājuma Zemkopības ministrija šobrīd izskata iespējas, kā zemkopjiem varētu piešķirt tiesības nodarbināt tā dēvētos "simtlatniekus".

Lauku atbalsta dienests (LAD) no šā gada 29. novembra lauksaimniekiem, kuri ir izpildījuši atbalsta saņemšanas nosacījumus, uzsāk maksāt avansu 75% apmērā Lauku attīstības programmas atbalsta pasākumā "Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas" (MLA).

Latvijas zemnieki pašlaik saņem tik mazus tiešos maksājumus, ka politiski ir neiespējami tos atstāt tādā pašā līmenī; nav šaubu, ka Latvijas zemnieki saņems vairāk, šorīt intervijā "Rietumu Radio" sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete.

Patlaban ziemāju sējumu normālu attīstību visos Latvijas novados būtiski ietekmē ilgstošās lietavas, tomēr par ziemāju sējumu slīkšanu vēl pāragri spriest. Savukārt, ja piepildīsies meteoroloģiskās prognozes par gaisa temperatūras pazemināšanos nedēļas nogalē, var sākties ledus garozas veidošanās applūdušajos sējumos, līdz ar to sējumi varot iesalt. 

"Lielākās problēmas lietus dēļ patlaban ir Latgales reģionā, kur jau applūduši apmēram 10% no visām ziemāju platībām. Lauku applūšanas risks lielāks ir pagastos, kur ir nevienāds reljefs, jo ūdens uzkrājas ieplakās. Daudzviet uz laukiem izveidojušās lāmas un augsne ir ļoti izmirkusi," norādīja Skudra.

Kurzemes un Vidzemes reģionā ziemāju sējumi applūduši līdz 5% no visām platībām. Zemgales reģionā lauki ir pārmitri, bet vēl nav applūduši. Ūdens galvenokārt uzkrājoties atsevišķās vietās, kur nav noregulēta meliorācijas sistēma vai augsne ir sablīvējusies. 

"Tikmēr Bauskas novadā lauksaimnieki saviem spēkiem veido notekgrāvjus no laukiem, tā novadot lieko mitrumu. Laukos, kur ziemāju sējumi ir labi sacerojuši un augstāks trūdvielu saturs, nokrišņu ūdens izmantošanas produktivitāte ir lielāka - augi mitrumu vēl spēj uzņemt," sacīja eksperte, akcentējot, ka sējumu nepārziemošanai lielāks risks ir saimniecībās ar vēlāku ziemāju sēju.

Saskaņā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra datiem kopumā nokrišņu daudzums novembra pirmajā dekādē Latvijā bija 127% no normas. Visvairāk nokrišņu bija Latgalē un Vidzemes austrumu daļā - 160% līdz 190% no normas, bet vismazāk Rīgā - 75%. Arī novembra otrās dekādes nokrišņu daudzums Latvijā kopumā divas reizes pārsniedzis normu. Visvairāk nokrišņu - aptuveni 300% no normas - bija Vidzemes vidienē un vietām Zemgalē, bet vismazāk - Baltijas jūras piekrastē - 100% līdz 130%. Salīdzinot ar 2009.gadu, novembrī nokrišņu daudzums vidēji Latvijā nepārsniedza normu, bet Rīgas apkārtnē, kā arī Kurzemē un Vidzemes lielākajā daļā bija zem normas, savukārt Latgales reģionā - 150% līdz 160% virs normas.

Nākamgad lauksaimniekiem subsīdijas tiks samazinātas par trīs miljoniem latu, pirmdien žurnālistiem pastāstīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Sveicam Latvijas valsts svētkos!

Valdība pirmdien atbalstīja plašas izmaiņas kārtībā, kādā lauksaimnieki var saņemt valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauku saimniecību modernizācijai.

Pašlaik starp reģioniem netiks pārdalīts publiskais finansējums Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumā "Lauku saimniecību modernizācija", trešdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Vienotā platības maksājuma avansu - līdz 50% par kopējo summu līdz 33 miljoniem latu - sāk izmaksāt Lauku atbalsta dienests. Avanss izmaksājams par 2010.gada iesniegumiem vienotajam platības maksājumam, ja pabeigta atbilstības nosacījumu pārbaude.

Ukraina, kas ir viena no pasaulē lielākajām graudu eksportētājvalstīm, līdz šā gada beigām noteikusi ierobežojumus graudu eksportam, šādu lēmumu galvenokārt skaidrojot ar šogad piedzīvoto bargo sausumu, ceturtdien paziņoja valdības preses pārstāvis.

"Kopējā raža šogad ir aptuveni par 15% mazāka kā pērn. Sējumi vasaras sākumā izskatījās ļoti cerīgi, diemžēl sekoja pārāk liels karstums un pēc tam - lietavas. Zemgalē saimnieki lielākoties paguva nokult laikus, savukārt Kurzemē kulšanas periodā milzīgas grūtības sagādāja lietus. Graudu kvalitāte šogad vērtējama nedaudz virs vidējās, var teikt, ka kopumā tā ir vidēji laba," sacīja ZM Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vadītāja vietniece L. Celmiņa.

Lietuviešu uzņēmums SIA "Linas Agro", pretēji solītajam, vēlas piedzīt no Latvijas lauksaimnieku lielas soda naudas par līgumā paredzēto, bet nepiegādāto graudu un rapša daudzumu, tāpēc bankrots draud vairākiem desmitiem zemnieku Jelgavas pusē un Kurzemē, ceturtdien ziņo "Latvijas Avīze" (LA).

Lai veicinātu Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstību, Sandra Kalniete kopā ar "Latvijas Avīzi" un Zemnieku saeimu izsludina konkursu "Senču aicinājums". Konkursa mērķis ir godināt Latvijas jaunos lauksaimniekus/lauksaimnieces. Galvenā balva tiks piešķirta cilvēkam, kurš veiksmīgi nodarbojas ar lauksaimniecību, piekopj lauku dzīvesveidu, kā arī sociāli atbildīgi veicina lauku dzīves vides saglabāšanu un attīstību. Pieteikšanās konkursam ilgst no 1. oktobra līdz 15. novembrim.

Lauku atbalsta dienests (LAD) no šā gada 23.septembra lauksaimniekiem, kuri ir izpildījuši atbalsta saņemšanas nosacījumus, izmaksās avansu 90% apmērā diviem atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu veidiem.

ES fondu atbalsta saņēmējiem konkurētspējas veicināšanai laukos un lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšanai atvieglos dokumentu kārtošanas prasības un palielinās maksimālo projektam piešķiramo atbalstu, paredz otrdien valdības atbalstītas izmaiņas normatīvajos aktos.

Sākot ar 7. septembri, lauksaimnieki var pieteikties Kredītu fonda aizdevumam, iesniedzot izraudzītajā kredītiestādē iesniegumu, investīciju projektu un Lauku atbalsta dienesta (LAD) lēmumu par šī investīciju projekta apstiprināšanu.

Šā gada jūlijā un augustā ir pieņemti grozījumi vairākos likumos, kas skar grāmatvedības un nodokļu uzskaiti zemnieku saimniecībās. Likumā „Par uzņēmuma ienākuma nodokli" 2. panta 2. daļas punkts nosaka, ka uzņēmumu ienākumu nodokli nemaksā individuālie uzņēmumi, zvejnieku un zemnieku saimniecības, kuri atbilstoši „Gada pārskaru likumam" nav izvēlējušies sagatavot gada pārskatu.
Patlaban 2010. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 26%, bet uzņēmuma ienākuma nodokļa likme ir 15%. Turklāt Subsīdijas un citi valsts atbalsta maksājumi ar uzņēmuma ienākuma nodokli netiek aplikti, bet ar iedzīvotāja ienākuma nodokli tiek.

Patlaban likuma „Par uzņēmuma ienākuma nodokli" grozījumi atļauj zemnieku saimniecībām - iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājām jau ar 2010. gadu pārreģistrēties par uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājām.

Iesakām katram stingri izvērtēt, kādu ienākuma nodokli maksāt. Tikai jāņem vērā apstāklis, ka izvēloties maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli, grāmatvedībā jākārto divkāršā ieraksta sistēmā un gada beigās jāsagatavo Gada pārskats.

Ja tomēr Zemnieku saimniecība izvēlas palikt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, tad izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā nosaka, ka ES fondu atmaksa ieņēmumos uzskaitāma pakāpeniski, proporcionāli iegādātā pamatlīdzekļa amortizācijai. Tas nozīmē, ka naudas saņemšanas brīdī tā visa neuzskaitās ieņēmumos un netiek uzreiz visa aplikta ar ienākuma nodokli 26%.

Ir arī jaunumi attiecībā uz VSAOI aprēķināšanu pašnodarbinātām personām - likuma par VSAOI 14. pants papildināts ar 21.punktu „Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objektā netiek ietverts valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai un vienreizējā dotācija bezdarbniekiem biznesa plāna īstenošanai".

Latvijā labības raža šogad ir vidēja, taču lietavu dēļ visu ražu nebūs iespējams novākt, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki. Biedrības "Zemnieku saeima" (ZSA) priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai BNS pastāstīja, ka labības raža šogad ir vidēja. Viņš informēja, ka slikto laika apstākļu dēļ Zemgalē pašlaik novākti 80%, Latgalē - 90%, bet Kurzemē - 60% no visām labības kultūrām. Kurzemē situācija esot viskritiskākā, jo lauki joprojām ir pārplūduši. ZSA priekšsēdētājs atzina, ka "Kurzemē ir maz izredžu novākt visu ražu un iesēt ziemājus". Tomēr Lazdiņš norādīja - lai gan nenovākti palikuši gan ziemāji, gan vasarāji, Latvijas pašpatēriņam ar savākto labību pietiks.

Salīdzinot ar 2009.gadu, šogad visos reģionos tiek prognozētas augstākas ziemas rudzu ražas. Visaugstākais ražas līmenis ziemas rudziem tiek prognozēts Kurzemē un Vidzemē - 3,5 tonnas no hektāra, arī Latgalē raža prognozēta augsta - 3,3 tonnas no hektāra, kas būtiski pārsniedz pagājušā gada prognozes - divas tonnas no hektāra.

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka lauksaimniekiem izsūtīti lēmumi par piešķirto dīzeļdegvielas gala limitu (100 litri uz atbilstošo lauksaimniecības zemes hektāru), kurai piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu.

4. augustā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs darba vizītē Tukuma novadā tikās ar graudu pārstrādātājiem un iepircējiem, lai pārrunātu šī gada aktualitātes nozarē, tostarp sējumu platību un prognozējamo ražu, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Viktorija Kalniņa.

Lauksaimnieki saņems akcīzes nodokļa atmaksu arī par to šā gada jūlijā iegādāto dīzeļdegvielu, par kuru jau veikta samaksa, paredz valdības otrdien apstiprinātās izmaiņas akcīzes nodokļa par degvielu atmaksas kārtībā.

Lai gan kulšana pašlaik ir apstājusies, tas neietekmēs labības ražu, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) priekšsēdētājs Indulis Jansons. Viņš informēja, ka Vidzemē labība vākta tikai no dažiem tīrumiem, un masveida kulšana vēl nebija sākusies, tāpēc lieli zaudējumi nav gaidāmi.

Indulis Jansons arī norādīja, ka vietām labība ir sagūlusies veldrē, tomēr graudi lietu izturējuši ļoti labi. Viņš atzina, ka kopumā raža Vidzemē būs mazāka kā pagājušajā gadā, jo šīs vasaras laika apstākļi nav bijuši tik labvēlīgi.

Arī biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš apliecināja, ka labības kulšana ir pilnībā apstājusies lietus dēļ. Viņš prognozēja, ka, atkarībā no laika apstākļiem, kulšanas darbi varētu atsākties svētdien.

Pēdējo dienu negaisi aizvien lielākas labības platības nogulda veldrē, un lielāko daļu no tās vairs nevarēs nopļaut - tā paliks uz lauka sapūt, uzsvēra J. Lazdiņš. Viņš informēja, ka lietavas izraisījušas lielu mitrumu, kas, ilgstoši turpinoties, varētu negatīvi ietekmēt graudu kvalitāti.

Tomēr, neraugoties uz sliktajiem laika apstākļiem, raža Zemgalē būs lielāka nekā pērn, prognozēja Lazdiņš, taču piebilda, ka kvalitāte, iespējams, būs sliktāka. Tomēr labības iepirkšanas cenas ir labas, ja vien var piedāvāt kvalitatīvus graudus, viņš teica.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" izpilddirektors Egars Ruža atzina, ka labības novākšana ir apstājusies. Viņaprāt, nepieciešamas vismaz divas dienas bez lietus, lai labība un lauki varētu apžūt, tikai tad varēs atsākt kulšanu.

E. Ruža apliecināja, ka vietām labība ir sagūlusies veldrē, tāpēc, ja turpināsies lietavas, graudu kvalitāte mazināsies un sliktākajā gadījumā graudi varētu sadīgt. Viņš sacīja, ka vairs neesot tik pārliecināts par prognozētajiem ražas apmēriem, taču cerības vēl nav zaudētas.

Kredītu fonds lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšanai darbību sāks šā gada septembrī, aģentūrai BNS pastāstīja Zemkopības ministrijas (ZM) Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta vadītājs Aivars Lapiņš.

Viņš norādīja, ka šonedēļ ir pieņemti Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas regulē Kredītu fonda darbību, kā arī saņemta oficiāla atbilde no Eiropas Komisijas (EK), kas ļauj veidot fondu. Tiesa, turpmāko nedēļu laikā vēl jāveic grozījumi vairākos citos normatīvajos aktos, kā arī jāpanāk administratīvā vienošanās starp Kredītu fonda darbībā iesaistītajām iestādēm - Lauku attīstības fondu un Lauku atbalsta dienestu.

"Būtu pārdroši domāt, ka reāli bankās klienti kredītus no fonda varēs saņemt agrāk nekā septembra sākumā," sacīja A. Lapiņš.

Viņš arī apliecināja, ka lauksaimniekiem par Kredītu fondu ir liela interese, tomēr vienlaikus jāatceras, ka kredīti fonda ietvaros tiks piešķirti tikai ar nedaudz atšķirīgiem nosacījumiem kā parasti - iesniegto projektu riski tiks izvērtēti tāpat kā banku izsniegtajiem aizdevumiem, un valsts neuzņemsies pārmērīgus riskus.

Vērojama arī kredītiestāžu interese, ar kuru starpniecību kredīti tiks izsniegti, informēja ZM pārstāvis. Turklāt Kredītu fonda darbību regulējošo noteikumu izstrādes gaitā dažādos līmeņos diskutēts arī ar ārvalstu banku filiālēm Latvijā.

Turklāt kredītus varēs izsniegt arī krājaizdevumu sabiedrības, kas saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju kredītu izsniegšanai. A. Lapiņš pauda cerību, ka mazākajām kredītiestādēm interese par iesaistīšanos Kredītu fondā varētu būt pat lielāka nekā ārvalstu bankām, jo krājaizdevumu sabiedrībām kredītresursi ir grūtāk pieejami.

Valdība apstiprināja kārtību, kādā darbosies Kredītu fonds lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšanai. Fonda izveides mērķis ir veicināt kredītresursu pieejamību lauksaimniecības un lauku attīstības, kā arī zivsaimniecības attīstības investīciju projektiem. Šī mērķa īstenošanai lauksaimnieki varēs saņemt aizdevumu Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai. Aizdevumi tiks izsniegti eiro vai latos, atbilstoši atbalsta pretendenta pieprasījumam, un maksimālais atbalsta pretendentam izsniegtā aizdevuma termiņš būs 15 gadi.

Uz Kredītu fonda aizdevumu varēs pretendēt projekti, kuru pieteikumus izvērtējis Lauku atbalsta dienests (LAD) un pieņēmis lēmumu par projekta iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem.

Atbalstu kredīta veidā piešķirs pretendentiem programmā "Lauku saimniecību modernizācija", "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana", "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)", izņemot apakšpasākumu "Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas". Tāpat uz Kredītu fonda līdzekļiem varēs pretendēt arī programmas "Tūrisma aktivitāšu veicināšana", "Investīcijas akvakultūras uzņēmumos" un "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde" dalībnieki.

Kredītu fonds tiks finansēts no valsts, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda finanšu līdzekļiem. Fonda līdzekļus piešķirs, izmantojot finanšu starpniekus - bankas, ārvalstu bankas filiāles un krājaizdevu sabiedrības, kas darbojas Latvijā.  

ZM iepriekš paskaidroja, ka Kredītu fonda izveide risinās problēmu par kredītresursu pieejamību kredītiestādēm, kā arī samazinās kredītņēmēju kredītprocentu maksājumus, jo aizdevumu likmes būs zemākas kā tirgus likmes. Turklāt Kredītu fonda izveide stabilizēs kredītņēmēju atkarību no svārstībām finanšu tirgos, jo noteikumu projekts paredz noteikt kredītiestādēm pieejamo naudas resursu cenu piecas reizes zemāku nekā tirgū pieejamajiem resursiem.

ZM atgādināja, ka ekonomiskās krīzes iespaidā Lauku attīstības programmas 2007.-2013. gadam apguve ir palēninājusies, jo pretendentiem ir grūtības saņemt kredītu līdzekļus. Paredzams, ka Kredītu fonds ar finanšu starpnieku palīdzību nodrošinās atbalsta pretendentiem pieejamību aizdevumiem ar samazinātu procentu likmi. Nosakot procentu likmi, finanšu starpnieks ņems vērā katra atbalsta pretendenta kredītrisku un nodrošinājumu.

Š.g. 5.jūlijā Lauku atbalsta dienestā (LAD) beigusies lauksaimnieku iesniegumu pieņemšana par degvielas iegādi bez akcīzes nodokļa.

Lauku dienā būs iespējams iepazīties ar tādu uzņēmumu piedāvājumu kā

 - Terra Serviss (New Holland labības kombaina un traktortehnikas demonstrējumi)

 - Konekesko Latvija (Massey Ferguson un Claas traktoru, Claas kombaina, Lemken augsnes apstrādes tehnikas demonstrējumi)

 - Pohjola Finance

 - Valtek (dažādi Valtek jaunumi - VALTRA T202 Versu ar Kockerling sējmašīnu Ultra (6m), VALTRA S sērija (370 ZS) un citi)

 - KAPRO JCB ( ātrgaitas traktoru demonstrējumi - JCB Fastrac 7230 un 7270)

 - Vaderstad (disku lobītāja Carrier 1225 (darba platums 12,25 m) un kultivatora NZA 100 (darba platums 10 m) demonstrējumi)

Lauku dienā būs iespējams baudīt Tērvetes alu, uzkodas no Lido, kā arī mūziku un atrakcijas!

Šogad gaidāma laba raža un graudu cenu augšupeja, informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.

Pagājušajā nedēļā Zemgalē un Latgalē sāktie kulšanas darbi ziemas rapša laukos ļauj prognozēt, ka, neraugoties uz karstumu, raža būs laba, sacīja LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone.

"Graudaugiem sausajā laikā gan bija samazinājies svars, taču nolijušais lietus ļauj cerēt, ka līdz paredzētajiem kulšanas darbiem pēc apmēram divām nedēļām svars būs labāks. Izskatās, ka raža būs laba, graudi kvalitatīvi un cena varētu kāpt uz augšu. Mēs prognozējam, ka rapsim cena būs no 180 latiem par tonnu, bet, iespējams, ka pieaugs pat līdz 240 latiem par tonnu," sacīja Jakobsone.

Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra dati par apsētajām platībām liecina, ka Latvijā uz jūniju ar ziemas kviešiem apsēti 212 000 hektāru, ar vasaras kviešiem - 80 000 hektāru, rudziem - 49 000 hektāru, tritikāli - 12 000 hektāru, ziemas miežiem - 10 000 hektāru, vasaras miežiem - 98 000 hektāru, auzām - 62 000 hektāru, griķiem - 8000 hektāru, vasaras rapsi - 35 000 hektāru, ziemas rapsi - 65 000 hektāru, kartupeļiem - 30 000 hektāru.

Savukārt kopraža tiek prognozēta: ziemas kviešiem - 869 200 tonnas, vasaras kviešiem - 256 000 tonnas, rudziem - 147 000 tonnas, tritikālei - 34 000 tonnas, ziemas miežiem - 25 000 tonnas, vasaras miežiem - 274 000 tonnas, auzām - 142 000 tonnas, griķiem - 4 800 tonnas, vasaras rapsim - 70 000 tonnas, ziemas rapsis - 162 500 tonnas, kartupeļiem - 5 250 000 tonnas.

Kopumā graudaugiem prognozētā kopraža ir 1 749 000 tonnas, savukārt rapsim - 233 000 tonnas.

Kā jūnija sākumā sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe, Latvijas tirgū rapsim cena rudenī varētu būt 190-200 lati par tonnu, pārtikas kviešiem - 75-100 lati par tonnu, miežiem - 55-60 lati par tonnu, bet rudziem - 65 lati par tonnu.

Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputāti, kas trešdien un ceturtdien darba vizītē viesojas Latvijā, apliecināja, ka nākotnē ES Kopējā lauksaimniecības politika būs taisnīgāka un tiks novērstas lielās atšķirības atbalsta maksājumos starp dažādām valstīm, informē Zemkopības ministrija (ZM).

10. un 11. jūlijā Viļānos notiks daudzpusīga lauksaimniecības izstāde „Viļāni 2010", kuras ietvaros paredzēts arī 10. Latvijas čempionāts pļaušanā ar izkapti. Tāpat izstādes apmeklētājiem būs iespēja tikties ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu un Zemkopības ministrijas nozaru speciālistiem, kā arī varēs piedalīties dažādos ar lauksaimniecību saistītos semināros.

 Šogad ikgadējā „Lauku diena", ko organizē „Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs" sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību, notiks 10. jūlijā. Apmeklējot izstādi, zemnieki un lauku uzņēmēji varēs uzzināt par jaunākajām aktualitātēm laukaugu audzēšanā, iegūt sev interesējošo informāciju par novitātēm augu aizsardzības līdzekļu un mēslojuma jomā, kā arī apskatīt tehnikas demonstrējumus un iegādāties sadzīvei un ikdienai noderīgas lietas amatnieku tirdziņā.

Līgodama vien atnāca

Tā līksmā Jāņu diena

Pār siliem, pār mežiem,

Pār miezīšu tīrumiem.

Vēl līdz 18. jūnijam Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauku uzņēmējus pieteikties lauksaimnieku vidū iecienītajam konkursam „Sējējs - 2010". Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas arī pašvaldības un lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas. Konkursa dalībniekus šogad vērtēs sešās grupās un tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā.

Nominācijā „Lauksaimnieciskā ražošana" vērtēs liekākās augkopības un lopkopības saimniecības. Savukārt nosacīti mazākas augkopības, lopkopības un netradicionālās lauksaimniecības saimniecības vērtēs grupā „Saimniekošana laukos". Tāpat vērtēs dalībniekus arī nominācijās „Ģimene lauku sētā" un „Lauksaimnieku kooperācija". Pieteikumi dalībai šajās konkursa grupās jāiesniedz Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rajonu lauku attīstības birojos līdz 18. jūnijam.

Konkursa dalībniekus grupās „Lauksaimnieciskā ražošana", „Saimniekošana laukos", „Ģimene lauku sētā" un „Lauksaimnieku kooperācija" ZM izveidotas komisijas sadarbībā ar LLKC filiāļu pārstāvjiem šogad vērtēs tikai vienā kārtā.

Tāpat šogad vērtēs dalībniekus nominācijās „Veiksmīgais jaunais zemnieks" un „Rītdienas sējējs - mazpulks". Konkursa grupā "Veiksmīgais jaunais zemnieks" pieteikumus jāiesniedz biedrībā „Latvijas Jauno Zemnieku klubs", Jelgavā, Dobeles ielā 41A līdz 18. jūnijam.

Jau ceturto gadu tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā. Pretendentus šai nominācijai izvirza ZM un tās padotībā esošās iestādes, lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija. Pretendentus jāpiesaka līdz šā gada 31. jūlijam Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā, Republikas laukumā 2, 23. stāvā 2302. kabinetā.

Katrā konkursa grupā noteiks tikai vienu laureātu, kurš saņems sudraba medaļu, diplomu un balvu vai subsīdiju.

Konkursa balvu fonda veidošanā var piedalīties iestādes, organizācijas, uzņēmumi un privātpersonas.

Iepazīties ar konkursa nolikumu un citu ar konkursu saistīto informāciju var ZM interneta mājas lapas www.zm.gov.lv sadaļā „Sējējs - 2010".

Tā kā Latvijas lauksaimniekiem šopavasar plūdu dēļ nācies pārsēt apmēram 30% ziemāju un vasarāju sējumu, bet rapsi - vietumis pat par 80%, Dūklavs prognozē ražas kritumu par 10-20% un paredz, ka, "tā kā esam globālajā graudu tirgū, šai produkcijai iepirkuma cenas varētu būt augstākas".

Sākot ar šā gada 1. jūliju stāsies spēkā jauna sistēma, kas paredz lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atbrīvojumu no akcīzes nodokļa par iegādāto dīzeļdegvielu, informēja Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska. Līdz ar to lauksaimniecības produkcijas ražotāji varēs iegādāties dīzeļdegvielu no akcīzes preču noliktavām un degvielas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vietām bez akcīzes nodokļa.

Šodien, 9.jūnijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tiks izskatīts likumprojekts „Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"", kura ietvaros Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) un Zemnieku Saeima (ZSA) rosinās nekustamā īpašuma nodokļa pamatlikmei (1,5 procenti) paredzēt papildu likmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi 3,5 procentu apmērā, kas kopā sastādītu 5 procenti. LOSP un ZSA neatbalsta Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājumu izslēgt augstākminēto likuma normu no likumprojekta „Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"".

No šī gada jūlija spēkā stājas jauna kārtība, kura nosaka, ka lauksaimnieki turpmāk degvielu varēs iegādāties bez akcīzes nodokļa. Līdz šim nodokļa atmaksu administrēja Valsts ieņēmumu dienests (VID), tagad to veiks Lauku atbalsta dienests (LAD).

Mēs visi ar lielām cerībām gaidām jauno reformēto ES lauksaimniecības politiku, kura nodrošinātu mums līdzvērtīgus tiešos maksājumus ar veco dalībvalstu zemniekiem. Lai mūsu cerības piepildītos ir īstais brīdis, katram pielikt savu artavu.
Eiropas Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs  ir nācis klajā ar publisku diskusiju par to, kādu ES lauku politiku tās iedzīvotāji grib pēc 2013. gada

Lai gan pirms dažām dienām beidzās termiņš, kad lauksaimnieki varēja pieteikties platību maksājumiem, to vēl var izdarīt elektroniski līdz 11. jūnijam, informēja Lauku atbalsta dienestā (LAD).

Tuvojoties Platību maksājumu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņam - 17.maijam, Lauku atbalsta dienests ziņo, ka, nākot pretim Latvijas lauksaimniekiem, LAD reģionālās lauksaimniecības pārvaldes (RLP) aizpildītus Platību maksājumu iesniegumus "Platību maksājumu iesniegums 2010" un lauksaimniecībā izmantojamās zemes kartes pieņems arī sestdien, 15.maijā no plkst. 8.30 - 17.00.

Gaidāmā graudu raža rudenī būs slikta, tomēr Latvijas vajadzības tā nosegs, turklāt paliks pāri arī eksportam, biznesa portālam "Nozare.lv" prognozēja graudu realizācijas uzņēmuma SIA "Elagro Trade" vadītājs Olavs Legzdiņš.

Kopš šā gada maija LAD pakāpeniski tiek ieviesta jauna klientu apkalpošanas kārtība. Jaunā kārtība nodrošina to, ka visa informācija klientiem un ikvienam interesentam būs pieejama vienuviet. Rūpējoties par LAD esošo un topošo klientu ērtībām, Klientu apkalpošanas daļa no 21.maija tiks izvietota Rīgā, Republikas laukumā 2, 3.stāvā.

Graudaugu pārstrādātājs "Rīgas Dzirnavnieks" pēc sarunām ar graudaugu audzētājiem secinājis, ka, neskatoties uz pēdējos gados netipiski bargo ziemu un pēc tās sekojošiem pavasara paliem, ziemāji Latvijā ir pārziemojuši daudz veiksmīgāk, nekā varēja sagaidīt. No visiem ziemājiem vislielākais kaitējums nodarīts rudzu sējumiem, informēja uzņēmums.

Starptautiskie aizdevēji Latvijas lauksaimniekiem ļauj novirzīt tikai desmit miljonus latu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

Ņemot vērā kviešu būtisko vietu labību sējumu un graudu preču produkcijas struktūrā, gribam atkārtototi uzsvērt, kas jāņem vērā, lai izaudzētu augstvērtīgu sēklu. Par labību sēklas kvalitāti liecina atbilstība sēklu kvalitatīvajiem rādītājiem, kādi noteikti MK 2007. gada 13. februāra noteikumos nr. 120 Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi.
    Sēklu kvalitatīvie rādītāji ar limitējošu nozīmi ir šādi: